• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Chapter 26. Compensation for Harm Caused by a Criminal Offence (Sections 350-354)

12.05.2022. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-27/2022

Download

28.07.2021. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-432/2021

Ja cietušais uzskata, ka viņam ceļu satiksmes negadījumā nodarītie zaudējumi naudas izteiksmē ir lielāki nekā apdrošināšanas atlīdzība, kas aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumiem Nr. 340 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”, viņam ir tiesības vērsties pie apdrošinātāja ar lūgumu pārskatīt pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, un gadījumā, ja aprēķinātā apdrošināšanas atlīdzība nesniedz gandarījumu par morālo aizskārumu, cietušais var celt prasību pret apdrošinātāju vispārējās jurisdikcijas tiesā. Kriminālprocesā par ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu no vainīgā var tikt piedzīta kompensācija par kaitējumu, kas netiek atlīdzināts saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 19.pantu vai kas pārsniedz šā likuma 15.pantā noteikto apdrošinātāja atbildības limitu.

Download

28.07.2021. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-432/2021

Download

28.05.2021. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-243/2021

Kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kā rezultātā zaudējums radīts pašvaldības kapitālsabiedrībai, par cietušo atzīstama šī kapitālsabiedrība un kaitējuma kompensācija piedzenama tās, nevis pašvaldības labā.

Download

12.02.2021. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-73/2021

Download

02.09.2020. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-200/2020

Download

21.05.2020. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-173/2020

Kompensācija par valstij nenomaksātajiem nodokļiem pēc iespējas izlemjama kriminālprocesa ietvaros. Tās nenoteikšanai kriminālprocesā ir izņēmuma raksturs. Ja nenomaksātie nodokļi pilnībā nomaksāti un piedzīti administratīvā procesa ietvaros, kriminālprocesā pieteikto kaitējuma kompensāciju noraida. Savukārt, ja administratīvā procesa ietvaros nodokļu summa ir nomaksāta un piedzīta daļēji, kriminālprocesā lemj par atlikušā kaitējuma apmēra atlīdzināšanu. Vispārējos gadījumos pierādījumus par atlīdzināto kaitējuma apmēru pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā iesniedz procesā iesaistītās personas, tostarp cietušais, prokurors. Šie nosacījumi attiecināmi arī uz gadījumiem, kad Valsts ieņēmumu dienests valstij nodarīto zaudējumu atlīdzību pieteicis kā kreditora prasījumu juridiskas personas maksātnespējas procesā. Faktam, ka komersants izslēgts no komercreģistra, nav nozīmes, lemjot jautājumu par valstij nodarīto zaudējumu piedziņu no apsūdzētā kā minētā komersanta atbildīgās amatpersonas.

Download

18.02.2020. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-93/2020

Download

21.01.2020. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-1/2020 (CHANGE OF CASE-LAW)

Kaitējuma kompensācijas saņemšanas kārtības regulējums cietušajiem, kas par tādiem atzīti noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu (Krimināllikuma 260.pants), būtiski atšķiras no vispārējās Kriminālprocesa likumā noteiktās kārtības, jo šajos gadījumos kaitējuma kompensācijas veidu, apmēru un saņemšanas kārtību regulē arī speciālais likums (Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums) un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi. Kriminālprocesā no vainīgā var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu vai kuri pārsniedz šajā likumā un saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic.

Download

2020. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[E]/2020

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 2.1 punktu, pienākumu samaksāt kompensāciju var uzlikt personai, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Atbilstoši Krimināllikuma 69.panta pirmajai daļai un 70.pantam, medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi piemērojami personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, vai kura pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimusi ar tādiem psihiskiem traucējumiem, kas atņēmuši tai spēju saprast savu darbību vai to vadīt, kā arī personām, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, būdamas ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī. Tādējādi kompensācijas samaksāšanas pienākums attiecināms kā uz personu, kura saslimusi ar psihisku slimību pēc nodarījuma izdarīšanas, tā arī uz personu, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija nepieskaitāmības stāvoklī.

Download

25.03.2019. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-51/2019

Download

04.06.2019. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-17/2019

Download

2019. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[D]/2019

Download

06.09.2018. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-420/2018

Pamats kaitējuma kompensācijas noteikšanai ir cietušā pieteikums. Tiesa, izvērtējot iesniegto pieteikumu, nosaka, nenosaka vai noraida pieteikto kaitējuma kompensāciju. Nav izšķirošas nozīmes, kas ir apmaksājis cietušā rēķinus par advokāta sniegto juridisko palīdzību.

Download

07.08.2018. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-408/2018

Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir bojātā vai iznīcinātā manta vai mantas bojātā vai iznīcinātā daļa, gadījumā, ja to iespējams nodalīt un atsevišķi novērtēt. Kaitējuma kompensāciju veido noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība un atjaunošanas izdevumi.

Download

28.03.2018. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-13/2018

Tiesai ir tiesības lemt par morālā kaitējuma kompensācijas apmēru pēc sava ieskata, jo jautājuma komplicētības un individualitātes dēļ likumā nav iespējams uzskaitīt visus gadījumus, kad kompensācija ir piešķirama, un noteikt tās apmēru katrā konkrētā gadījumā. Vienlaikus likumā ir norādīti vairāki kritēriji kompensācijas apmēra noteikšanai un kaitējuma kompensācija uzskatāma par atbilstīgu nodarījumam tikai tad, ja šie kritēriji ir izvērtēti. Morālā kaitējuma kompensācijai ir jāpilda taisnīguma, prevencijas un samierināšanas funkcija. Tai ne tikai jāsniedz mierinājums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Nosakot morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesai ir jābūt pārliecinātai, ka noteiktā summa būs taisnīgs apmierinājums cietušajam un ka tas dos pamatu samierināšanai starp aizskāruma nodarītāju un cietušo kā starp saprātīgiem cilvēkiem.

Download

20.10.2017. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-J-570/2017

Cietušajam radītā kaitējuma kompensācijas apmaksas pienākums attiecināms uz to personu, kura atzīta par vainīgu konkrētajā noziedzīgajā nodarījumā, ar kuru cietušajam radīts kaitējums.

Download

12.10.2017. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-527/2017

Apelācijas instances tiesai, atzīstot par vainīgiem un sodot apsūdzētos par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nekā pirmās instances tiesa, pašai jānosaka kaitējuma kompensācijas apmērs, ievērojot Kriminālprocesa likuma 352.panta nosacījumus. Kompensācijas apmērs tiesai jāpamato.

Download

24.08.2017. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-488/2017

Download

07.07.2017. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-401/2017

Ja kriminālprocess pret apsūdzētajiem ir izbeigts uz nereabilitējošiem apstākļiem un tiesa ir atzinusi apsūdzēto vainu viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā par pierādītu, tad no Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 1.punkta izriet, ka apsūdzētajiem ir pienākums samaksāt kompensāciju cietušajam.

Download

10.02.2017. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-26/2017

Par Eiropas Savienības teritorijā neievestu un atbilstoši Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (Regula Nr. 2913/92) 233.panta pirmās daļas „d” apakšpunktam ar nodokļiem neapliekamu atzīstama tāda prece, kura faktiski nav nonākusi Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā sakarā ar tās konfiscēšanu pirmajā muitas iestādē, nešķērsojot muitas kontroles punktu, un kura tādējādi nevarēja nokļūt apgrozījumā un ietekmēt Eiropas Savienības kopējo tirgu, tas ir, radīt ekonomiskas sekas. Regulas Nr.2913/92 233.panta otrā daļa rada nodokļa parāda pastāvēšanu vienīgi attiecīgās krimināllietas ietvaros krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma nolūkā, ciktāl šā parāda apmērs ietekmē personas darbību kvalifikāciju vai novērtējumu sakarā ar piespriežamā soda apmēru, taču neuzliek personai par pienākumu faktiski maksāt attiecīgo nodokli.

Download

09.03.2017. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-13/2017

Download

2017. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[E]/2017

1. Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 2.1 punkts, kas noteic, ka tiesa var uzlikt pienākumu samaksāt kaitējuma kompensāciju personai, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, ir speciālā tiesību norma attiecībā pret Civillikuma 1635. un 1637.pantu un tā piemērojama kriminālprocesā, lemjot par kaitējuma kompensāciju. 2. Kriminālprocesa likuma 352.pants, kas reglamentē kompensācijas apmēra noteikšanu, neuzliek pienākumu tiesai izvērtēt, vai persona ir spējīga samaksāt noteikto kaitējuma kompensāciju. Tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu apmēru; noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu; nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu; morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu; psihiskas traumas.

Download

21.11.2016. Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-713/2016

Ja persona tiek atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, ko viņa ir izdarījusi kopā ar notiesātajiem citā kriminālprocesā, tad no viņas tiek piedzīts mantisks zaudējums un jautājums par visu personu solidāru atbildību izlemjams Kriminālprocesa likuma 651.panta kārtībā. Pieteiktās kaitējuma kompensācijas nepiedzīšana šādos gadījumos atzīstama par būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu.

Download

10.11.2016. Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-499/2016

Tiesībām uz atlīdzību par morālo kaitējumu ir personisks raksturs, kas izbeidzas ar šīs personas nāvi un uz cietušās personas mantiniekiem nepāriet. Tiesas nolēmums, ar kuru morālā kaitējuma kompensācija piedzīta par labu mirušajai personai, nav tiesisks, un kriminālprocess šajā daļā izbeidzams.

Download

25.08.2016. Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-332/2016

Persona, kura veikusi likuma „Par akcīzes nodokli” 33.panta otrajā un trešajā daļā norādītās nelikumīgās darbības, nav atbrīvojama no kriminālprocesā pieteiktas un ar minēto likumu pamatotas kaitējuma kompensācijas tāpēc vien, ka alkoholiskajam dzērienam nav noskaidrota izcelsme un tam nav akcīzes markas.

Download

08.06.2016. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-323/2016

Pienākuma samaksāt akcīzes nodokli rašanās ir atkarīga no tā, vai nelikumīgi ievestās preces tiek izvestas ārpus teritorijas, kurā atrodas pirmā Kopienas ārējās robežas muitas iestāde. Ja cigaretes izņemtas un konfiscētas muitas kontroles laikā Eiropas Kopienas ārējās robežas muitas iestādes teritorijā, uzskatāms, ka preces nav šķērsojušas šīs teritorijas robežu, bet palikušas muitas iestāžu rīcībā un apsūdzētais nav tās laidis brīvā apgrozībā, tāpēc nav konstatējams pienākums maksāt nodokli. Akcīzes nodoklis kļūst uzliekams brīdī, kad preces nodod patēriņam, un dalībvalstī, kurā to veic.

Download

21.06.2016. Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-99/2016

1. Likuma „Par akcīzes nodokli” normu interpretācija, kasparedzētu akcīzes nodokļa iekasēšanu par precēm, kuras aizturētas dalībvalsts pirmajā muitas iestādē un vienlaicīgi vai vēlāk tikušas iznīcinātas, būtu pretrunā ar Direktīvu Nr.92/12/EEK. 2. Kontrabandas preces vērtība pati par sevi neveido zaudējumu valsts vai Eiropas Savienības budžetam. Mantisks zaudējums valstij rodas tad, kad konstatēta ar likumu noteikta maksājama summa, kura noziedzīga nodarījuma dēļ nav ieskaitīta valsts ienākumos.

Download

26.05.2016. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-51/2016

Ar akcīzes nodokli ir apliekama arī nelegāla akcīzes prece, kas atrodas brīvā apgrozībā Eiropas Kopienas muitas teritorijā, ja tā atbilst likumā noteiktajiem akcīzes preces kritērijiem un nav atbrīvota no nodokļa, kā tas izriet arī no Eiropas Savienības Tiesas 2000.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr.C-455/98. Apstāklis, ka alkoholiskajam dzērienam nav noskaidrota izcelsme un tam nav akcīzes markas, nevar būt par pamatu personas, kura ar šāda veida akcīzes preci veic likumā „Par akcīzes nodokli” 33.panta otrajā un trešajā daļā norādītās darbības, atbrīvošanai no kriminālprocesā pieteiktās kaitējuma kompensācijas, kura pamatota ar likuma „Par akcīzes nodokli” normām, piedziņas.

Download

11.12.2014. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-628/2014

Likums neparedz izņēmumus pieteikt kaitējuma kompensāciju, neievērojot Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā daļā noteikto, ka pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jāiesniedz līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā. Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā daļā paredzētais ierobežojums par kaitējuma kompensācijas iesniegšanas laiku garantē procesuālo pilnvaru līdzvērtību.

Download

31.01.2013. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-47/2013

Izlemjot morālā kaitējuma atlīdzības apmēru, jāņem vērā, ka morālā kaitējuma atlīdzība neietver tādu kritēriju kā cietušā iepriekšējā labklājības līmeņa (mantiskā stāvokļa) nodrošināšana, jo ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisku tiesību vai nemantisku labumu aizskārumu.

Download

18.09.2012. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-406/2012

Kriminālprocesa likuma 352.pantā noteikti kritēriji, kurus izvērtējot, tiesa nosaka atbilstoši kompensācijas apmēru gan attiecībā uz materiālo, gan morālo kaitējumu. Nevienam no šiem kritērijiem nav lielāka svara kā citiem, tie vērtējami kopsakarā viens ar otru. Turklāt nodarījuma smagums un raksturs ietver sevī arī cietušā rīcību notikumā.

Download

29.05.2012. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-274/2012

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.pantu cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai. Kriminālprocesa likums neparedz izņēmumu no šā noteikuma tiesvedībā par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos.

Download

15.03.2012. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-79/2012

Likums neparedz izņēmumus prokuroram pieteikt kaitējuma kompensāciju valsts interesēs, neievērojot Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā daļā noteikto, ka pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jāiesniedz līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā.

Download

07.11.2011. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-508/2011

Kriminālprocesa likuma 512.panta otrajā daļā noteikts, ka tiesas spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē vai kurus saskaņā ar šā likuma 125.panta noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt. Minētā likuma prasība attiecas arī uz kaitējuma kompensācijas noteikšanas pamatošanu tiesas nolēmumā.

Download

26.01.2011. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-17/2011

Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 566.panta nosacījumu pārkāpumu, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma Kriminālprocesa likuma 575.panta trešās daļas izpratnē. Tā kā pirmās instances tiesa, izskatot lietu, bija vērtējusi pierādījumus daļā par kaitējuma kompensācijas, tostarp morālās kompensācijas, noteikšanu un apmēru, apelācijas instances tiesa pati varēja izvērtēt morālās kaitējuma kompensācijas noteikšanas vai nenoteikšanas pamatotību.

Download

20.01.2011. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-12/2011

Tiesas nolēmums par kompensācijas nenoteikšanu kriminālprocesā vai kompensācijas pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas, kā tas ir attaisnojošā spriedumā, visos gadījumos nenozīmē, ka tiesa nav izskatījusi pēc būtības kompensācijas pieteikumu, ja vien no tiesas sēdes protokola nav redzams, ka tiesa vispār atstājusi bez ievērības kompensācijas pieteikumu vai cietušais nav iesniedzis pierādījumus par kaitējuma esamību un apmēru, ja likums uzliek par pienākumu cietušajam pierādīt šos apstākļus.

Download

14.10.2010. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-461/2010

Kaitējuma kompensācija par valstij nenomaksātajiem nodokļiem kriminālprocesā piedzenama par labu valstij, bet ne Valsts ieņēmumu dienesta iestādei. Tulkojot Kriminālprocesa likuma 1. un 350.pantu, pēc savas saturiskās jēgas no 352.panta pirmās daļas 1.punkta izriet, ka vienu un to pašu nodokļu piedziņa no apsūdzētas personas par vienu un to pašu periodu (nodarījumu) valsts labā gan administratīvā procesa ietvaros, gan vienlaicīgi arī kriminālprocesa ietvaros nav tiesiska.

Download

04.02.2010. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-8/2010

1. Kriminālprocesa likuma 95.panta pirmajā daļā noteikts, ka par cietušo kriminālprocesā var būt fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. Tiesa, piedzenot kompensāciju par labu cietušās pārstāvim, pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmās daļas, 514.panta pirmās daļas 10.punkta noteikumus, pieļaujot konkrētajā lietā būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē. 2. Lemjot par morālās kaitējuma kompensācijas apmēru, jāievēro samērīguma princips un tas, ka morālā kaitējuma kompensācija ir tikai viens no kompensācijas veidiem un neaizstāj cietušā mantai un veselībai nodarīto kaitējumu.

Download

19.06.2009. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-362/2009

Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 2.punktā nepārprotami noteikts, ka pienākums samaksāt kompensāciju ir nepilngadīgajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, subsidiāri ar vecākiem vai personām, kuras viņu aizstāj.

Download

03.06.2009. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-308/2009

Ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai nav pienākums griezties ar iesniegumu par nemateriālā zaudējuma atlīdzināšanu apdrošināšanas sabiedrībā, taču tiesai, izvērtējot pieteiktā morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, ir jāņem vērā iespējamais apdrošināšanas atlīdzības apmērs. Pretējā gadījumā tiktu pārkāptas apsūdzētā tiesības paļauties uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Download

29.10.2008. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-586/2008

Nosakot materiālā zaudējuma un morālā kaitējuma apmēru krimināllietās par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītajiem zaudējumiem, tiesai ir jāņem vērā apdrošinātāja izmaksātā vai iespējamā apdrošināšanas atlīdzība.

Download

25.11.2008. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-570/2008

Vadoties tikai un vienīgi pēc Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma un Ministru kabineta 2005.gada 17.maija Noteikumiem Nr. 331, cietusī persona pēc Krimināllikuma 260.panta tiktu ierobežota ar normatīvajos aktos noteiktiem kaitējuma kompensācijas apmēriem, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu.

Download

28.04.2008. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-181/2008 (See CHANGE OF CASE-LAW in SKK-1/2020)

1. No Krimināllikuma 260.panta dispozīcijas izriet noziedzīgā nodarījuma divi objekti. Šis noziegums apdraud ne vien satiksmes drošību, kas ir uzskatāms par šī noziedzīgā nodarījuma tiešo objektu, bet arī cilvēka dzīvību un veselību, kas ir šī noziedzīgā nodarījuma otrs objekts. Tāpēc, lemjot jautājumu par radītā kaitējuma atlīdzināšanu, ir piemērojams Civillikuma 1635.pants, kas dod tiesības cietušajam prasīt morālā kaitējuma atlīdzināšanu no personas, kura ar noziedzīgu nodarījumu to radījusi. 2. Vadoties tikai un vienīgi pēc Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma un 2005.gada 17.maija noteikumiem Nr. 331, cietusī persona pēc Krimināllikuma 260.panta tiktu ierobežota ar normatīvajos aktos noteiktiem kaitējuma kompensācijas apmēriem, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu, pirmkārt ar pirmo daļu, kurā likums nosaka kompensāciju kā gandarījumu par morālo kaitējumu un otrkārt ar trešo daļu, kas paredz cietušā tiesības nepiekrist kompensācijas apmēriem, ja uzskata, ka ar to nav atlīdzināts viss radītais kaitējums. Konkrētajā lietā, tiesas ir ievērojušas Civillikuma 1635.panta nosacījumus, ka atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smaguma sekas.

Download

28.11.2007. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-653/2007

1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta 1.daļu cietušajam kompensācijas pieteikumā ir jāpamato pieprasītās kompensācijas apmērs. 2. Kriminālprocesa likuma 352.pants satur nosacījumu, ka, nosakot kompensācijas apmēru, jāizvērtē arī cietušā pieteikums. 3. Tiesa nevar izvērtēt šo pieteikumu, lai objektīvi noteiktu kompensācijas apmēru, ja cietušais tajā nav pamatojis pieprasītās kompensācijas apmēru. Pie šādiem apstākļiem tiesai nebija pietiekoša pamata apmierināt cietušā pieteikumu par kompensāciju.

Download

02.08.2007. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-401/2007

1. Ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar cietušās personas fizisku traumu un citiem gadījumiem. 2. Krimināllikuma 260.panta 1.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ietverts Krimināllikuma XXI nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību” un pēc kasācijas instances tiesas ieskata neattiecas uz Civillikuma 1635.panta 3.daļā paredzētajiem gadījumiem.

Download

20.04.2007. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-269/2007

Kriminālprocesa likuma 26.nodaļas normas faktiski satur arī materiālo tiesību normas. Līdz ar to, izlemjot pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju, tostarp arī par morālo aizskārumu, tiesai jāvadās no tām.

Download

01.03.2007. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-96/2007

1. Tiesa, izlemjot jautājumu par kompensācijas pieteikumu, var apmierināt (piedzīt) prasību par kaitējuma atlīdzību, neapmierināt (noraidīt) to, atstāt bez izskatīšanas pieteikumu par nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu un (vai) nenoteikt kompensāciju. 2. Krimināltiesiskā kaitējuma esamība vai neesamība nav saistīta ar kaitējuma kompensācijas pieteikumu, ko regulē Kriminālprocesa likums, esamību vai neesamību konkrētā lietā.

Download

24.01.2007. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-J-69/2007

Download

07.02.2007. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-34/2007

Kriminālprocesa likuma normas, kas nosaka ar noziedzīgu nodarījumu radītā kaitējuma atlīdzināšanu, neparedz vienlaicīgu kaitējuma kompensācijas pieteikuma noraidīšanu un tiesību atzīšanu prasīt kaitējuma atlīdzību civilprocesa kārtībā.

Download