Chapter 55. Criminal Proceedings in Determining Compulsory Measures of a Medical Nature (Sections 592-609)
2020.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[E]/2020
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 2.1 punktu, pienākumu samaksāt kompensāciju var uzlikt personai, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Atbilstoši Krimināllikuma 69.panta pirmajai daļai un 70.pantam, medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi piemērojami personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, vai kura pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimusi ar tādiem psihiskiem traucējumiem, kas atņēmuši tai spēju saprast savu darbību vai to vadīt, kā arī personām, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, būdamas ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī. Tādējādi kompensācijas samaksāšanas pienākums attiecināms kā uz personu, kura saslimusi ar psihisku slimību pēc nodarījuma izdarīšanas, tā arī uz personu, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija nepieskaitāmības stāvoklī.
2020.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[F]/2020
Nosakot medicīniska rakstura piespiedu līdzekli un tā veidu, izvērtējams personas veselības stāvoklis un risks, ka tā nākotnē var izdarīt darbību, kas radīs kaitējumu viņai pašai vai citu personu un sabiedrības interesēm. Prognozējot personas uzvedību nākotnē, jāņem vērā un jāanalizē personas iepriekš izdarītie nodarījumi, ar tiem saistītie fakti un to izdarīšanas apstākļi. Turklāt jāizvēlas visefektīvākais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, proti, kas nodrošinās personai iespēju saņemt psihiatrisko palīdzību, novērsīs kaitīgas darbības recidīvu, šādi garantējot sabiedrības drošību, un, kas nav vairāk ierobežojošs, nekā tas ir nepieciešams noteikto mērķu sasniegšanai.
Lemjot par medicīniska rakstura piespiedu līdzekli un tā veidu, kas ir atkarīgs no tā, ka persona, nesaņemot viņai nepieciešamo psihiatrisko aprūpi, veiks darbības, kas var apdraudēt citus cilvēkus, sabiedrības intereses, kā arī viņu pašu, tiesai jāievēro tiesu psihiatriskās ekspertīzes gaitā izdarītie secinājumi un ārstu – ekspertu rekomendācijas, kā arī Kriminālprocesa likuma 128.panta otrajā un trešajā daļā noteiktais. Turklāt, izvērtējot nepieciešamību personai piemērot attiecīgu medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, tiesai jāņem vērā gan medicīniskais komponents, kas norāda uz nepieciešamību noteiktā veidā ierobežot personas uzvedību un nodrošināt viņas ārstēšanu, rehabilitāciju un aprūpi, gan arī juridiskais komponents, kas saistīts ar tiesas iegūto pārliecību, ka medicīniska rakstura līdzeklis konkrētajā gadījumā jāpiemēro piespiedu kārtā un ar to saistīta personas tiesību ierobežošana ir samērīga un nepieciešama.
Tiesa nosaka personai attiecīgu medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, iepazīstoties ar ekspertīžu atzinumiem, ekspertu un speciālistu viedokļiem, ja ir guvusi pārliecību, ka rekomendētais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis neierobežo personas tiesības vairāk, kā ir nepieciešams, lai novērstu jaunu kaitīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī tas ir pietiekams, lai novērstu personas izvairīšanos no ārstēšanas un speciālās aprūpes.
2020.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-J-[R]/2020
Kriminālprocesa likuma 413.panta ceturtajā daļā izteiktā vispārējā prasība informēt apsūdzēto par lēmuma par krimināllietas nosūtīšanu tiesai pieņemšanu, nosūtot viņam lēmuma kopiju, attiecināma arī uz personu, par kuru pieņemts lēmums par krimināllietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.
2017.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[D]/2017
1.Pamats medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanai uz mazāk ierobežojošu ir šīs personas veselības stāvokļa uzlabošanās, saglabājoties bīstamībai sabiedrībai.
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanas pamati ir divi:
1) persona ir izveseļojusies;
2) veselības stāvoklis citādi mainījies tiktāl, ka tā vairs nav bīstama sabiedrībai.
Ja persona nav izveseļojusies vai viņas veselības stāvoklis mainījies, bet tā vēl ir bīstama sabiedrībai, tad turpināma medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana.
2. Lemjot par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas ilgumu, turpināšanu, jāizvērtē samērīgums starp personas tiesībām un sabiedrības interesēm, tostarp arī Krimināllikumā paredzētā sankcija par noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu persona atbrīvota no kriminālatbildības, jo medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis ir viens no krimināltiesiskiem piespiedu līdzekļiem saistībā ar noziedzīgu nodarījumu.
2017.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[E]/2017
Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 2.1 punkts, kas noteic, ka tiesa var uzlikt pienākumu samaksāt kaitējuma kompensāciju personai, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, ir speciālā tiesību norma attiecībā pret Civillikuma 1635. un 1637.pantu un tā piemērojama kriminālprocesā, lemjot par kaitējuma kompensāciju.
15.06.2012.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-360/2012
Lemjot par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, nav tiesiska pamata personai piemērot Krimināllikuma 68.panta otrajā daļā un Kriminālprocesa likuma 605.panta otrajā daļā noteikto.
Persona, kurai ir atcelta medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana, nepieciešamības gadījumā ir ārstējama, tostarp ievietojama stacionārā, Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.
20.10.2011.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-531/2011
No Krimināllikuma 69.panta ceturtās daļas un Kriminālprocesa likuma 607.panta izriet, ka jautājumu par noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu tiesa izlemj, pamatojoties uz ārstniecības iestādes atzinumu par tās personas veselības stāvokli, par kuru iesniegts lūgums. Savukārt Kriminālprocesa likuma 608.panta trešajā daļā norādīts, ka gadījumā, ja tiesa šaubās par ārstu komisijas atzinumu, tā var noteikt tiesu psihiatrisko ekspertīzi, papildus pieprasīt medicīniska rakstura vai citus dokumentus, kā arī veikt citas darbības.
Lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu atcelšanu vai grozīšanu vai arī atteikšanos to darīt pārsūdzēšanas kārtība noteikta Kriminālprocesa likuma 608.panta piektajā daļā. Šajā tiesību normā nekādi izņēmumi attiecībā uz to personu tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumu, kuras nav piedalījušās tiesas sēdē, nav paredzēti. Turklāt no Kriminālprocesa likuma 608.panta otrās daļas izriet, ka personu, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, tiesa uzaicina uz tiesas sēdi tikai nepieciešamības gadījumā. Ievērojot to, ka jautājumu par personas uzaicināšanas nepieciešamību izlemj tiesa, nolēmuma pārsūdzēšanas tiesību ierobežošana atkarībā no tā, vai persona piedalījusies tiesas sēdē, vai nē, nav atzīstama par tiesisku un pamatotu.
07.09.2011.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-397/2011
1. Tulkojot Kriminālprocesa likuma 604.pantu kopsakarā ar 605.panta trešajā daļā noteikto, tiesai, konstatējot, ka nav Kriminālprocesa likuma 592.pantā noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanas pamata, un, pieņemot lēmumu par krimināllietas nodošanu prokuroram pirmstiesas procesa pabeigšanai, jautājums par to, vai persona ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, nav jāizlemj, jo šī jautājuma izlemšana ir tās tiesas kompetencē, kas pēc pirmstiesas procesa pabeigšanas izskatīs lietu pēc būtības. Izvērtējot minēto jautājumu lēmumā, ar kuru lieta netiek izlemta pēc būtības, tiesa pārkāptu kriminālprocesa pamatprincipus, tostarp nevainīguma prezumpciju.
2. Persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, ir saucama pie kriminālatbildības, ievērojot Kriminālprocesa likuma vispārējos nosacījumus, un minētais apstāklis var būt par pamatu vienīgi piespriežamā soda mīkstināšanai vai personas atbrīvošanai no soda. No Krimināllikuma 14.panta otrās daļas izriet, ka personai, kura atzīta par ierobežoti pieskaitāmu, tiesa var piemērot arī šajā likumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, taču šādām personām medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi tiek piemēroti saskaņā ar Krimināllikuma 70.pantu, nevis saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 55.nodaļas nosacījumiem.
15.06.2010.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-324/2010
1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 592.pantu, Krimināllikuma 69.pantu Krimināllikuma 68.pantā paredzēto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli tiesa nosaka personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, vai kura pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vai sprieduma taisīšanas saslimusi ar tādiem psihiskiem traucējumiem, kas atņēmuši tai spēju saprast savu darbību vai to vadīt, ja šī persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa ir bīstama sabiedrībai. Nosakot medicīniska rakstura piespiedu līdzekli tiek ņemts vērā nodarījuma raksturs, personas psihiskais stāvoklis un personas bīstamība sabiedrībai.
2. Saskaņā ar Krimināllikuma 69.panta ceturto daļu, Kriminālprocesa likuma 607.pantu, medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu izbeidz vai groza tiesa pēc ārstniecības iestādes atzinuma, ja persona izveseļojusies vai saslimšanas raksturs mainījies tiktāl, ka nav nepieciešams šādu līdzekli piemērot. Tātad, izlemjot jautājumu par noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa grozīšanu vai atcelšanu, tiesa ņem vērā personas psihisko veselības stāvokli.
