• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Chapter 6. Victims and the Representation thereof (Sections 95-108)

11.08.2022. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-138/2022

Personas nevēlēšanās pieteikt morālā kaitējuma kompensāciju neliedz tai tiesības saglabāt cietušā statusu kriminālprocesā.

Download

12.05.2022. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-27/2022

Download

28.05.2021. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-243/2021

Kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kā rezultātā zaudējums radīts pašvaldības kapitālsabiedrībai, par cietušo atzīstama šī kapitālsabiedrība un kaitējuma kompensācija piedzenama tās, nevis pašvaldības labā.

Download

2021. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[J]/2021

Download

23.10.2020. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-88/2020

Download

2020. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[M]/2020

Tiesai, lemjot par iespēju nopratināt īpaši aizsargājamu cietušo, jāsamēro apsūdzētā tiesības uz aizstāvību ar cietušā tiesībām netikt pakļautam nesamērīgai retraumatizācijai. Ar īpašu rūpību šis jautājums lemjams gadījumos, kad pirmstiesas kriminālprocesā nav veikts cietušā liecību audio/video ieraksts un cietušā liecinātais ir argumentēti apšaubīts.

Download

18.06.2019. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-68/2019

Cietušajam ir tiesības iesniegt tiesā rakstveida liecības. Saņemot cietušā rakstveida liecības, tiesai jāpārbauda, vai tieši cietušais ir uzrakstījis un parakstījis minētās rakstveida liecības un tad, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma prasībām, jāizvērtē, vai ir tiesisks pamats pievienot šīs rakstveida liecības lietai, vai arī tās nav pievienojamas lietai un vērtējamas. Bez tiesiska pamatojuma atsakot pieņemt un vērtēt cietušā pašrocīgi rakstītās liecības, apelācijas instances tiesa pārkāpj Kriminālprocesa likuma 15.pantu, kas ir atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē.

Download

27.09.2018. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-536/2018

Download

2018. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[C]/2018

Ja saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 108.panta piekto daļu nepilngadīgajam cietušajam obligāti nodrošināma juridiskā palīdzība, tā ir jāsniedz katrā gadījumā, kad tiek veikta kāda izmeklēšanas darbība, tostarp nopratināšana.

Download

07.03.2017. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-16/2017

Uz personu, kura par cietušo atzīta laikā līdz 2016.gada 23.martam, kad spēkā stājās Kriminālprocesa likuma jauna norma - 97.1pants – neattiecas šī panta trešajā daļā noteiktais pienākums nekavējoties rakstveidā izsniegt un, ja nepieciešams, izskaidrot informāciju par cietušā pamattiesībām, tiklīdz persona atzīta par cietušo.

Download

28.09.2016. Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-480/2016

Interpretējot Kriminālprocesa likuma 571.1.pantu kopsakarā ar 107.panta pirmo daļu un 108.panta trešo daļu, secināms, ka cietušā uzaicināts advokāts kā juridiskās palīdzības sniedzējs, atšķirībā no advokāta kā cietušā pārstāvja, nevar iesniegt patstāvīgu kasācijas sūdzību.

Download

12.02.2015. Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-18/2015

Download

18.12.2013. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-514/2013

Kriminālprocesa likuma 95.panta trešajā daļā noteiktais nav jāiztulko tā, ka attiecīgos gadījumos par cietušo kriminālprocesā var atzīt tikai kādu vienu no šajā likuma normā minētajām personām. Ja ir vairāki cietušie, vispirms jālemj, vai jānosaka kompensācija par morālo aizskārumu un jānosaka tās apmērs, un tikai tad jālemj kādās daļās un kuram no cietušajiem atlīdzība pienākas.

Download

20.03.2013. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-31/2013

Kriminālprocesa likumā nav noteikta obligāta prasība, ka personu, kurai nodarīts kaitējums, jāatzīst par cietušo kriminālprocesā. Apelācijas instances tiesa, tulkojot Kriminālprocesa likuma 96.panta pirmās daļas normu, ka obligāts priekšnoteikums kriminālprocesa uzsākšanai un turpināšanai ir tas, vai persona, kurai nodarīts kaitējums un kura ir iesniegusi pieteikumu, šajā kriminālprocesā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 96.panta pirmajai daļai ir atzīta par cietušo, nesamērīgi sašaurināja personas, kurai nodarīts kaitējums, tiesības izvēlēties tikt atzītai par cietušo, kā arī pārkāpa tiesības uz taisnīgu tiesu.

Download

07.12.2012. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-628/2012

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 95.panta pirmo daļu par cietušo kriminālprocesā var atzīt fizisku vai juridisku personu, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. Turklāt šā panta trešajā daļā noteikts, ja persona mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt pārdzīvojušais laulātais, kāds no mirušā augšupejošiem vai lejupejošiem radiniekiem, adoptētājs, pirmās pakāpes sānu līnijas radinieks. Ja persona nav reģistrējusi laulību bojā gājušo, tad tā nav to personu lokā, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 95.panta trešo daļu var tikt atzītas par cietušo kriminālprocesā, ja persona mirusi.

Download

08.09.2011. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-392/2011

Kriminālprocesa likuma 97.pantā ir noteikti cietušā tiesību vispārīgie principi. No šā panta septītās daļas izriet, ka cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā, bet tiesību neizmantošana nekavē procesa norisi. Piedalīšanās apelācijas instances tiesas sēdē ir cietušā tiesības, kuras viņš var arī neizmantot, ja vien tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 560.panta otro daļu nav pieņēmusi lēmumu par cietušā aicināšanu uz tiesas sēdi.

Download

04.02.2010. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-8/2010

1. Kriminālprocesa likuma 95.panta pirmajā daļā noteikts, ka par cietušo kriminālprocesā var būt fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. Tiesa, piedzenot kompensāciju par labu cietušās pārstāvim, pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmās daļas, 514.panta pirmās daļas 10.punkta noteikumus, pieļaujot konkrētajā lietā būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē. 2. Lemjot par morālās kaitējuma kompensācijas apmēru, jāievēro samērīguma princips un tas, ka morālā kaitējuma kompensācija ir tikai viens no kompensācijas veidiem un neaizstāj cietušā mantai un veselībai nodarīto kaitējumu.

Download

18.01.2007. Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-35/2007

1. Kriminālprocesa likums neizvirza īpašas prasības pārstāvības pilnvarojuma formai un saturam. Vispārīga norāde par pilnvarojuma saturu ir Kriminālprocesa likuma 107.pantā – ja cietušais savas tiesības īsteno ar pārstāvju starpniecību, pārstāvim ir visas cietušā tiesības. Izskatot jautājumu par pilnvarojumu, jāvadās no vispārējām tiesību normām, kas ietvertas Civillikumā, ciktāl tās neierobežo Kriminālprocesa likuma normas. 2. Zvērināta advokāta aizpildīts orderis var būt kā viens no pilnvarojuma apstiprinājumiem, bet tas neaizstāj pilnvaru Civillikuma izpratnē. 3. Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas pirmā punkta nepareiza piemērošana ir saistīta arī ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas un 35.panta otrās daļas nepareizu piemērošanu.

Download