23.03.2023.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-25/2023
Ja tiek fiksēts, ka persona izmanto autortiesību objektu, tai ir pienākums pierādīt šo tiesību legālu iegūšanu. Pretējā gadījumā tiek prezumēts, ka persona ir pārkāpusi tiesiskā īpašnieka autortiesības.
10.01.2023.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-3/2023
Tiesībsarga atzinums nav atzīstams par kompetentās institūcijas atzinumu Kriminālprocesa likuma 133. panta izpratnē, jo Tiesībsarga likumā kontroles un uzraudzības funkcija tiesībsargam nav noteikta.
30.03.2022.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-30/2022
Policijas darbinieka liecībām nav iepriekš noteikta augstāka ticamība kā citiem pierādījumiem. Tāpat kā jebkura pierādījuma, arī policijas darbinieka liecību, ticamība pārbaudāma saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.pantā noteiktajiem kritērijiem. Citos lietu veidos un procesuālajos likumos noteiktie pierādījumu ticamības izvērtēšanas kritēriji kriminālprocesā nav piemērojami.
20.01.2022.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-22/2022
Eksperta atzinumam nav augstāka ticamība kā citiem pierādījumiem. Jebkura pierādījuma, arī eksperta atzinuma, ticamība pārbaudāma saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta otrās daļas prasībām – aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
13.05.2021.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-89/2021
Kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esības vai neesības apstiprināšanai var izmantot arī netiešos pierādījumus, kas ar saistīto faktu starpniecību dod pamatu izdarīt secinājumu par pierādāmiem apstākļiem.
Nav izšķirošas nozīmes, kādi pierādījumi – tiešie vai netiešie – tiek izmantoti apsūdzētā vainīguma pierādīšanai, bet nozīme ir tam, vai pierādījumu kopums nerada saprātīgas šaubas par vainīgumu.
28.05.2021.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-86/2021
Procesa virzītāja pienākums izskaidrot personai tiesības neliecināt pret sevi attiecināms uz Kriminālprocesa likumā paredzēto nopratināšanu. Ja persona Kriminālprocesa likuma 131.panta otrās daļas kārtībā pēc brīvas gribas sniedz informāciju citam, tajā skaitā policijas darbiniekam, nepastāvot pratināšanas nosacījumam, tad šī persona pati uzņemas atbildību, ka paustās ziņas var tikt izmantotas pret viņu.
Vērtējot personas pašas uzrakstīto paskaidrojumu par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošiem apstākļiem, ir izvērtējams, vai paskaidrojumu sniegšanā nav konstatējamas pazīmes, kas paskaidrojumu sniegšanu pielīdzina pratināšanai, kurā personai ir tiesības sevi neinkriminēt.
30.04.2021.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-18/2021
Kriminālprocesa likums neparedz, ka kratīšanā klātesošajai personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, uzreiz pēc kratīšanas būtu jāsniedz kratīšanas protokolā fiksējama liecība vai paskaidrojums par izņemto priekšmetu piederību, jānorāda uz alibi vai kriminālatbildību izslēdzošiem apstākļiem, līdz ar to šādas informācijas neierakstīšana kratīšanas protokolā nav atzīstama par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, procesuālo pienākumu nepildīšanu un nevar būt par pamatu nelabvēlīgu secinājumu izdarīšanai par apsūdzētā vainīgumu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā.
2021.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[O]/2021
Pierādījumu pieļaujamības izvērtēšana jāveic atbilstoši tai kriminālprocesa tiesību normai, kura bija spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī. Ja attiecīgā kriminālprocesa tiesību norma tiek grozīta, procesuālā darbība, kas veikta iepriekš, nezaudē savu spēku.
14.05.2020.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-256/2020
Lai varētu pārliecināties par liecības ticamību, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 128.panta pirmajai daļai, jāpārliecinās, vai liecībā sniegtās ziņas ir patiesas. Par pierādījumiem kriminālprocesā nevar būt baumas, pieņēmumi un liecinošo personu subjektīvie viedokļi, jo tajā ietilpstošo ziņu par faktiem izcelsme nav konkrēti noteikta, tādējādi tām trūkst pamatojuma un par to patiesumu nav iespējams pārliecināties.
14.05.2020.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-256/2020
Nevainīguma prezumpcijas pamatprincips noteic, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Šis nevainīguma prezumpcijas elements jāpiemēro tikai pēc visu pierādījumu novērtēšanas. Tas nav piemērojams attiecībā uz atsevišķiem pierādījumiem.
10.11.2020.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-127/2020
Kriminālprocesa likuma 88.panta otrā daļa paredz tiesību uz aizstāvību papildu garantiju personai, kura iepriekš bija izteikusi lūgumu par aizstāvja piedalīšanos. Proti, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, bija izteikusi lūgumu par aizstāvja piedalīšanos, atteikšanās no aizstāvja var notikt vienīgi aizstāvja klātbūtnē.
Pierādījumi, kas iegūti, nopratinot personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un veicot liecību pārbaudi uz vietas bez aizstāvja piedalīšanās, ja šī persona, būdama nopratināta pirms tam, nepārprotami norādījusi, ka liecības sniegs vienīgi aizstāvja klātbūtnē, atzīstami par nepieļaujamiem un pierādīšanā neizmantojamiem, jo iegūti, pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus par tiesībām uz aizstāvību un tiesībām uz taisnīgu tiesu.
29.09.2020.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-97/2020
Advokāta imunitātes mērķis ir aizsargāt klienta noslēpumu, kas tam kļuvis zināms, sniedzot juridisko palīdzību. Ja advokāts bijis pilnvarots cietušā vārdā iesniegt policijā iesniegumu par kādas personas prettiesiskajām darbībām, atzīstams, ka, sniedzot liecības kriminālprocesā, advokāts darbojies ar cietušā piekrišanu un viņa interesēs, un šādas liecības atzīstamas par pieļaujamām un izmantojamām pierādīšanā.
08.10.2020.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-95/2020
Kriminālprocesa likuma 130.panta otrās daļas 3.punkts noteic, ka par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot šajā likumā īpaši norādītos pārkāpumus, kas liedz konkrētā pierādījuma izmantošanu.
Kriminālprocesa likuma normās jābūt tiešai norādei, ka konkrētais procesuālais pārkāpums izraisa pierādījumu nepieļaujamību un liedz konkrētā pierādījuma izmantošanu pierādīšanā. Nav pieļaujams Kriminālprocesa likuma 130.panta otrās daļas 3.punktā noteiktās normas saturu aizpildīt ar jebkādu procesuālo pārkāpumu.
2020.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-[M]/2020
Tiesai, lemjot par iespēju nopratināt īpaši aizsargājamu cietušo, jāsamēro apsūdzētā tiesības uz aizstāvību ar cietušā tiesībām netikt pakļautam nesamērīgai retraumatizācijai. Ar īpašu rūpību šis jautājums lemjams gadījumos, kad pirmstiesas kriminālprocesā nav veikts cietušā liecību audio/video ieraksts un cietušā liecinātais ir argumentēti apšaubīts.
07.11.2019.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-325/2019
Sniegto liecību pieļaujamība un izmantošana pierādīšanā pamatojama ar Kriminālprocesa likuma normām par pierādījumu pieļaujamību, nevis „saindētā koka augļa” teoriju, kas Latvijā atzītajā tiesību doktrīnā nav izmantojama.
18.06.2019.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-68/2019
Cietušajam ir tiesības iesniegt tiesā rakstveida liecības. Saņemot cietušā rakstveida liecības, tiesai jāpārbauda, vai tieši cietušais ir uzrakstījis un parakstījis minētās rakstveida liecības un tad, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma prasībām, jāizvērtē, vai ir tiesisks pamats pievienot šīs rakstveida liecības lietai, vai arī tās nav pievienojamas lietai un vērtējamas.
Bez tiesiska pamatojuma atsakot pieņemt un vērtēt cietušā pašrocīgi rakstītās liecības, apelācijas instances tiesa pārkāpj Kriminālprocesa likuma 15.pantu, kas ir atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē.
29.03.2019.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK- 10/2019
Skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā fiksētā informācija uzskatāma par precīzāku un pilnīgāku salīdzinājumā ar rakstveidā fiksēto informāciju, taču izmeklēšanas darbību fiksēšana skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā nav atzīstama par izmeklēšanas darbību rezultātā iegūto ziņu ticamības kritēriju.
Jebkuru izmeklēšanas darbību rezultātā iegūto ziņu, tostarp tādu, kuru iegūšana fiksēta skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā, ticamība pārbaudāma saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta otrās daļas prasībām – to kopumā un savstarpējā sakarībā ar citiem lietā iegūtajiem pierādījumiem.
04.10.2018.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-540/2018
Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.
Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošos apstākļus pierāda ar pieļaujamiem, attiecināmiem, ticamiem un pietiekošiem pierādījumiem, kas iegūti, pārbaudīti un novērtēti Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Kriminālprocesa likums neparedz pierādījumu vērtēšanas veidu – objektīva vērtēšana vai objektīvās patiesības noskaidrošana.
25.09.2018.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-333/2018
Tiesai jāvērtē apsūdzētā citā kriminālprocesā liecinieka statusā sniegtajās liecībās ietverto ziņu pieļaujamība pierādīšanā izskatāmajā kriminālprocesā, tostarp jāvērtē ziņas par viņa faktisko saistību ar kriminālprocesu, kurā viņš tika pratināts liecinieka statusā, liecinieka statusa ilgums un šā statusa pamatotība visā tā esības laikā, kā arī attieksme pret liecību sniegšanu kontekstā ar tiesībām neliecināt apjomu.
22.08.2018.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-297/2018
Par pierādījumiem atzīstamas likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, nevis liecinošās personas sniegtais šo ziņu vērtējums.
24.04.2018.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-69/2018
Apstāklis, ka apsūdzētais pirmstiesas procesā nav sniedzis liecības, nevar tikt izmantots personas vainīguma pierādīšanā, liecību ticamības izvērtēšanā un liecību patiesuma pakāpes novērtēšanā.
29.03.2018.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-20/2018
Pierādījumi, ko policijas darbinieks kā procesuālo uzdevumu izpildītājs ieguvis, veicot izmeklēšanas darbības un sastādot procesuālos dokumentus pēc viņa nopratināšanas liecinieka statusā šajā kriminālprocesā, ir iegūti interešu konflikta apstākļos.
Šādu pierādījumu pieļaujamība ir izvērtējama atbilstoši Kriminālprocesa likuma 130.panta prasībām.
19.12.2017.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-578/2017
Tiesai, pārņemot ārvalstī uzsāktu kriminālprocesu, kurā ir veikti operatīvās darbības pasākumi, ir jāņem vērā Kriminālprocesa likuma 127.panta trešās daļas nosacījumi.
22.06.2017.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-397/2017
Civillietā tiesas nolēmumā nodibinātie fakti, tostarp personu paustie viedokļi par faktiem bez papildu procesuālo darbību veikšanas var būt pierādījumi krimināllietā, bet tikai kā Kriminālprocesa likuma 135.pantā norādītie dokumenti.
20.10.2017.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-336/2017
Protokols par liecību pārbaudi uz vietas, kas sastādīts pārkāpjot personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, tiesības izmantot tulka pakalpojumus, atzīstams par nepieļaujamu pierādījumu, jo tajā ziņas iegūtas, pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus.
02.06.2017.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-237/2017
Neizvērtējot atbilstoši likuma prasībām krimināllietas materiāliem pievienoto nokopēto neapliecināto liecību un citu pirmstiesas izmeklēšanā sastādītu protokolu un dokumentu pieļaujamību, bet ar tajos esošajām ziņām par faktiem pamatojot apsūdzēto vainīgumu, tiek pieļauts Kriminālprocesa likuma 511. panta otrās daļas, 512. panta otrās daļas, 564. panta ceturtās daļas, 127. panta pirmās, otrās daļas un 527. panta otrās daļas 1. punkta pārkāpums.
30.05.2017.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-60/2017
Lai noteiktu, vai ziņas, kuras iegūtas, pratinot faktisko apsūdzēto liecinieka statusā, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 130. pantā noteiktajam ir pieļaujamas un pierādīšanā izmantojamas, būtiska nozīme ir vispusīgam to apstākļu vērtējumam, kas noteic personas faktisko saistību ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu un to, vai persona pamatoti pratināta kā liecinieks.
28.06.2016.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-348/2016
Kriminālprocesa likuma 190.panta piektajā daļā minētais kriminālprocesam "nozīmīgs dokuments", kuru kriminālprocesa virzītājs var pieprasīt no administratīvās lietas, civillietas vai citas krimināllietas turētāja, nav attiecināms uz liecinieka nopratināšanas protokolu. Šādā veidā iegūtas liecības, kuras liecinieki nav snieguši konkrētajā kriminālprocesā, nevar atzīt par liecībām Kriminālprocesa likuma 131.panta pirmās daļas izpratnē.
Liecībai, kuru saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.pantu var nolasīt vai atskaņot tiesā, jābūt sniegtai konkrētajā kriminālprocesā. Citos kriminālprocesos sniegtās liecības (nopratināšanas protokolu kopijas), kas pievienotas konkrētajam kriminālprocesam, nav uzskatāmas par personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību.
09.02.2016.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-92/2016
Ja apsūdzētais tiesā norāda uz viņa liecību iegūšanu pirmstiesas kriminālprocesā, pielietojot vardarbību no policijas darbinieku puses, tiesai jāpārliecinās, vai veids, kādā iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatota apsūdzība, un līdz ar to arī tiesvedība kopumā bijusi taisnīga, proti, vai ir ievērots Kriminālprocesa likuma 13.pantā nostiprinātais kriminālprocesa pamatprincips – spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums –, un vai visas apsūdzētā liecības, kuras izmantotas pierādīšanā, ir atzīstamas par pieļaujamām.
20.04.2016.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-40/2016
Pierādījumi, kas iegūti krimināltiesiskās sadarbības rezultātā atbilstoši ārvalstī noteiktajai kriminālprocesuālajai kārtībai, pielīdzināmi Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā iegūtiem pierādījumiem (Kriminālprocesa likuma 676.pants). Lai atzītu, ka ziņas par faktiem, kas iegūtas krimināltiesiskās sadarbības rezultātā, nav izmantojamas pierādīšanā, tiesai jākonstatē kāds no Kriminālprocesa likuma 130.panta otrajā daļā norādītajiem pierādījumu nepieļaujamības nosacījumiem.
28.12.2015.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-549/2015
Nav pieļaujams izmantot kā pierādījumus ziņas par faktiem, kas iegūtas, policijas darbiniekiem faktiski veicot operatīvās darbības pasākumu (slepeni ierakstot perosnas sarunu ar policijas darbinieku), neievērojot Operatīvās darbības likuma prasības.
27.05.2015.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-325/2015
Ar policijas darbinieku kā liecinieku liecībām par operatīvās darbības pasākumos iegūtajām ziņām par faktiem nav pierādāms apsūdzētā vainīgums, ja šīs ziņas nav pārbaudāmas Kriminālprocesa likuma 127.panta trešajā daļā vai 500.panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā.
02.07.2015.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-320/2015
Nevar izdarīt lietas apstākļu juridiskai izšķiršanai nozīmīgus secinājumus tikai uz vainīgā poligrāfa pārbaudes rezultātiem, bet gan jāizvērtē visi lietas apstākļi to kopumā.
07.08.2015.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-303/2015
Tiesai ir pienākums izvērtēt argumentus par to, ka apsūdzētie operatīvajā eksperimentā iesaistīti nelikumīgi un līdz ar to eksperimenta laikā iegūtie pierādījumi nav izmantojami viņu vainīguma pierādīšanā.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos ietverto motīvu analīze ļauj izšķirt būtiskos kritērijus, pēc kuriem var konstatēt, vai operatīvajās darbībās un speciālajās izmeklēšanas darbībās nav pārkāptas Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētās tiesības, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu.
20.08.2015.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-279/2015
Fakts, ka izpētes materiāla neesamības vai nepietiekamības dēļ nav iespējams izdarīt ekspertīzi personas nāves cēloņa noteikšanai, neatbrīvo tiesu no pienākuma pārbaudīt un izvērtēt kriminālprocesā iegūtos pierādījumus, lai konstatētu, vai apsūdzētās personas ir izdarījušas apsūdzībā norādītās faktiskās darbības un vai pastāv saprātīgas šaubas, ka citas personas nāve iestājusies par pierādītām atzīto faktisko darbību rezultātā.
11.06.2015.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-133/2015
Operatīvo eksperimentu, lai noskaidrotu personas rīcību un tās motivāciju, var veikt vienīgi pret konkrētu personu, attiecībā uz kuru tiek veikta operatīvā izstrāde, turklāt tikai tajā gadījumā, ja par šo personu ir informācija, kas dod pamatu turēt šo personu aizdomās par noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai izdarīšanu.
Ja operatīvajā eksperimentā iesaistīta cita persona, tiesai ir jāizvērtē, vai apsūdzētais operatīvajā eksperimentā iesaistīts likumīgi un vai operatīvā eksperimenta laikā iegūtās ziņas ir izmantojamas viņa vainīguma pierādīšanā.
28.04.2015.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-46/2015
Operatīvo eksperimentu, lai noskaidrotu personas rīcību un tās motivāciju, var veikt vienīgi pret konkrētu personu, attiecībā uz kuru tiek veikta operatīvā izstrāde, turklāt tikai tajā gadījumā, ja par šo personu ir informācija, kas dod pamatu turēt šo personu aizdomās par noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai izdarīšanu.
Ja operatīvajā eksperimentā iesaistīta cita vai nenoskaidrota persona, tiesai ir jāizvērtē, vai apsūdzētais operatīvajā eksperimentā iesaistīts likumīgi un vai operatīvā eksperimenta laikā iegūtās ziņas ir izmantojamas viņa vainīguma pierādīšanā.
10.02.2015.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-5/2015
Kriminālprocesa likuma 449.panta trešajā daļā norādītais jēdziens „rakstveida pierādījumi un citi dokumenti” nav attiecināms uz personu liecībām, kas, lai arī ir fiksētas rakstveida formā, ir pakļautas citiem pārbaudes kritērijiem, proti, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 131.panta otro daļu tie ir pārbaudāmi kārtībā, kāda likumā paredzēta liecību pārbaudei.
27.11.2014.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-691/2014
Kriminālprocesa likuma 127.panta ceturtā daļa noteic, ja krimināllietā kā pierādījumu izmanto Kriminālprocesa likuma 127.panta trešajā daļā minētās ziņas, tas ir, operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem un ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, krimināllietai pievieno uzziņu par to, kura iestāde, kad un uz kādu laika periodu akceptējusi operatīvās darbības pasākumu veikšanu. Uzziņu procesa virzītājam izsniedz operatīvās darbība pasākumu veikšanu akceptējušās iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona. Apelācijas instances tiesai kā procesa virzītājam iztrūkstoša uzziņa jāizprasa pēc savas iniciatīvas un jāpārliecinās, vai kriminālprocesā pierādīšanā izmantotās ziņas iegūtas atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām.
26.09.2014.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-165/2014
Apelācijas instances tiesa, pārbaudot un novērtējot citas krimināllietas materiālos ietvertās ziņas un pamatojot ar tām savu spriedumu, pārkāpj Kriminālprocesa likuma 127. un 130.panta nosacījumus un līdz ar to izdara nepamatotus secinājumus par šo ziņu pieļaujamību izskatāmajā krimināllietā.
07.04.2014.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-78/2014
Ja pierādījumu iegūšanā tiek konstatēts Kriminālprocesa likuma 12. un 15.pantā nostiprināto pamatprincipu pārkāpums, tad pierādījumi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 127. un 130.pantā noteiktajam nav pieļaujami.
10.12.2013.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-463/2013
Tā kā izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem ir atzīstams par liecību, tad tie ir pārbaudāmi kārtībā, kāda likumā paredzēta liecību pārbaudei, nevis kā rakstveida pierādījumi.
11.11.2013.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-375/2013
No Kriminālprocesa likuma un Operatīvās darbības likuma normām izriet, ka operatīvā sarunu noklausīšanās nav pieļaujama, lai atklātu kriminālpārkāpumus. Ja operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas tiek izmantotas kriminālprocesā par kriminālpārkāpumu, būtiski ir izvērtēt, vai, izmantojot šīs ziņas konkrētajā lietā kā apsūdzētā vainīguma pierādījumu, nav pieļauts Kriminālprocesa likuma 12.pantā noteiktais cilvēktiesību garantēšanas principa pārkāpums.
Tiesai, iztiesājot lietu, bija jāizvērtē, vai apsūdzētā operatīvās izstrādes lietas ietvaros sevišķajā veidā veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto rezultātu izmantošana viņa vainīguma pamatošanā izskatāmajā kriminālprocesā atbilst Krimināllikuma 329.pantā paredzētā kriminālpārkāpuma raksturam un bīstamībai, vai ar to netiek aizskartas personas konstitucionālās tiesības un netiek pieļauta nesamērīga iejaukšanās personas dzīvē, proti, vai tādējādi netiek pārkāpti kriminālprocesa pamatprincipi.
11.11.2013.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-289/2013
Vērtējot citas personas operatīvās izstrādes lietas ietvaros sevišķajā veidā veiktajā operatīvās darbības pasākuma rezultātā iegūtās ziņas, būtiski ir izvērtēt, vai, izmantojot šīs ziņas konkrētajā lietā kā apsūdzētās vainīguma pierādījumu, nav pieļauts Kriminālprocesa likuma 12.pantā noteiktais cilvēktiesību garantēšanas principa pārkāpums.
Tiesai, iztiesājot lietu, bija jāizvērtē, vai citas personas operatīvās izstrādes lietas ietvaros sevišķajā veidā veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto rezultātu izmantošana apsūdzētās vainīguma pamatošanā izskatāmajā kriminālprocesā atbilst Krimināllikuma 329.pantā paredzētā kriminālpārkāpuma raksturam un bīstamībai, vai ar to netiek aizskartas personas konstitucionālās tiesības un netiek pieļauta nesamērīga iejaukšanās personas dzīvē, proti, vai tādējādi netiek pārkāpti kriminālprocesa pamatprincipi.
19.10.2010.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-507/2010
No Kriminālprocesa likuma 125.panta izriet, ka bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu citā kriminālprocesā konstatēti fakti, ja vien kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais.
Izbeidzot pirmstiesas izmeklēšanas stadijā kriminālprocesu pēc Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punkta, tajā nodibinātie fakti nav atzīstami par pierādītiem Kriminālprocesa likuma 125.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē.
24.11.2009.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-620/2009
Kriminālprocesa likuma 124.panta otrās daļas izpratnē procesuālie izdevumi atzīstami par Kriminālprocesa likumā paredzētajiem apstākļiem, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulēšanā. No tiesas sprieduma var secināt, ka tiesa faktiski ignorējusi prasību pierādīt procesuālo izdevumu apmēru, kaut gan no lietas materiāliem redzams, ka varēja būt šaubas par šo izdevumu apmēru.
29.10.2009.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-514/2009
1. Tiesas nolēmumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu, ja tiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 128. panta otrās daļas nosacījumus, kur noteikts, ka to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
2. Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošu apstākļu, konkrētajā gadījumā miesas bojājuma rakstura un smaguma pakāpes, konstatēšana iespējamības formā acīmredzami norāda uz saprātīgu šaubu pastāvēšanu.
12.08.2008.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-454/2008
Personas sarunas ar policijas darbiniekiem, iesniegumu rakstīšana pirms šīs personas iesaistīšanas konkrētā kriminālprocesā, nav atzīstamas par izmeklēšanas darbībām šajā kriminālprocesā. Rakstveida iesniegums ir nevis liecības, kas iegūtas pratināšanā, bet dokuments, ko var izmantot pierādīšanā.
19.06.2008.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-258/2008
Eksperta atzinums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 132.panta pirmo daļu ir viens no pierādījumu veidiem. Arī eksperta atzinums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta 1.daļu ir pakļauts ticamības izvērtēšanai, un tam nav augstāka ticamība, kā citiem pierādījumiem.
20.11.2007.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-618/2007
Kasācijas instances tiesa uzsver, ka nav pieļaujama kārtība, kad apsūdzība tiek pamatota tikai ar tādiem pierādījumiem, kas atrodas citā kriminālprocesā, jo tādējādi tiek pārkāptas Kriminālprocesa likuma 127. un 130.panta prasības.
11.09.2007.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-526/2007
Administratīvo instanču tiesu spriedumi pareizi atzīti par dokumentiem Kriminālprocesa likuma 135.panta 1. un 2.daļas izpratnē. Tajos konstatēto nevar atzīt par Kriminālprocesa likuma 125.panta 1.daļas 3.punktā minētiem faktiem.
30.08.2007.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-495/2007
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 125.panta 1.daļas noteikumiem likumā noteiktā kārtībā fiksēts administratīvā pārkāpuma fakts bez papildus procesuālo darbību veikšanas atzīstams par pierādītu apstākli vien tad, ja kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais.
08.03.2007.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-106/2007
Kriminālprocesa likuma 131.panta 2.daļā ir norādīts, ka liecība ir arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts vai parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem, savukārt šo personu loks jau noteikts attiecīgā panta 1.daļā. Ja persona nav bijusi pratināta attiecīgajā kriminālprocesā, tad viņas rakstus nav pamata atzīt par liecībām Kriminālprocesa likuma 131.panta 2.daļas izpratnē.
25.01.2007.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-51/2007
1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 133.pantu kompetentas institūcijas atzinums par apsūdzētajam konstatētajiem psihiskiem trūkumiem ir pierādījums lietā. Konkrētajā gadījumā šāds kompetentas iestādes atzinums nevis radīja tiesai pamatotas šaubas, bet gan bija par pamatu konstatējumam, ka apsūdzētais pats nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības uz aizstāvību. Līdz ar to nav pamata konstatēt Kriminālprocesa likuma 195.panta 6.punktā paredzēto obligātās ekspertīzes gadījumu.
2. Kriminālprocesa likuma 486.pantā noteikts, ka lietu nosūta trūkumu novēršanai amatā augstākam prokuroram, tātad par tiesneša lēmumu protestu drīkstēja iesniegt amatā augstāks prokurors, nevis tā pati prokurore, kura lietu nosūtīja tiesai.
28.12.2006.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-770/2006
1. Notikuma patiesības noskaidrošanas kritēriji ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem apstākļiem, un tas saistīts ar pierādījumu pietiekamību.
2. Apelācijas instances tiesa pareizi atzinusi, ka apsūdzētā nodoma patieso saturu atklāj arī viņa faktiskās darbības.
09.11.2006.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-670/2006
Tiesai ir jāņem vērā, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 125.panta 1.daļas nosacījumiem fakta legālā prezumpcija nav absolūta. Apsūdzētajam savā lietā ir jādod iespēja apšaubīt Kriminālprocesa likuma 125.pantā minētos faktus un pierādīt pretējo.
12.10.2006.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-579/2006
1. Neatbilst Kriminālprocesa prasībām par tiesas sprieduma saturu tikai pierādījumu uzskaitīšana, dažos pierādījumos iegūto ziņu atreferēšana tiesas spriedumā.
2. Tiesa, iztiesājot lietu, vērtē pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124., 127., 128., 129.panta prasībām un spriedumā norāda, kādi pierādījumi attiecas uz noziedzīgā nodarījuma sastāva esamību vai neesamību, analizē un vērtē visus lietā pārbaudītos pierādījumus, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu.
3. No visu pārbaudīto pierādījumu vērtējuma atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām var būt atkarīgs nodarījuma apraksts un tā atbilstība apsūdzībā norādītajiem noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem.
4. Tikai tad, ja apelācijas instances tiesa, pārbaudot un novērtējot lietā iegūtos pierādījumus, nonāk pie atzinuma, ka pirmās instances tiesa ir pareizi novērtējusi lietā iegūtos un pārbaudītos pierādījumus un tiesas atzinumi pamatoti ar novērtētajiem pierādījumiem, tā var neatkārtot pirmās instances tiesas spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus.
30.05.2006.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-345/2006
Ja kriminālprocesā iesaistīta persona, kurai ir piešķirtas tiesības veikt pierādīšanu, tiesai iesniegusi speciālista konsultatīvo atzinumu, tad tas tiesai jāvērtē kā dokuments, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 135.panta prasībām atzīstams par pierādījumu.
16.02.2006.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-95/2006
Fakta legālā prezumpcija nav absolūta. Tās apšaubīšanas kritēriji ir sapratīgu šaubu radīšana par Kriminālprocesa likuma 125. pantā minētajiem apstākļiem, ievērojot samērīgumu fakta legālās prezumpcijas apjomā un saglabājot efektīvas aizstāvības tiesības un nevainīguma prezumpciju.
09.02.2006.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-9/2006
Tiesas sēdē, izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību, tiesa taisa attiecīgu spriedumu, ja iztiesāšanas gaitā pārbaudīti visi pierādījumi, tajā skaitā, arī apsūdzības uzrādītie pierādījumi.
