2013.gada 13.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par tiesu varu”, paredzot pāreju uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu un nosakot, ka visās lietās pirmā instance ir rajona (pilsētas) tiesa, apelācijas instances – apgabaltiesa, bet Augstākā tiesa ir tikai kasācijas instance.
Šī bija nozīmīgākā tiesu reforma kopš valsts neatkarības atjaunošanas un līdzšinējās tiesu sistēmas izveidošanas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Visbūtiskāk reorganizācija skāra Augstāko tiesu, likvidējot tajā apelācijas instanci.
Krimināllietu tiesu palāta Augstākās tiesas struktūrā bija līdz 2014.gada 31.decembrim, Civillietu tiesu palāta – līdz 2016.gada 31.decembrim.
Krimināllietu tiesu palāta (1995 - 2014)
-
Tiesvedībā vairāk nekā 7600 lietas
-
Palātas priekšsēdētāji : Andrejs LEPSE, Ivars BIČKOVIČS, Ervīns KUŠĶIS
-
Palātā strādājuši 18 tiesneši un 16 tiesnešu palīgi. Kopā ar palātas kancelejas darbiniekiem – 89 cilvēki
Civillietu tiesu palāta (1995 - 2016)
-
Tiesvedībā vairāk nekā 24 000 lietas
-
Palātas priekšsēdētāji: Gunārs AIGARS, Raimonds GRĀVELSIŅŠ (p.i.), Ineta OZOLA
-
Palātā strādājuši 33 tiesneši, 31 tiesneša palīgs, palātas kancelejā – 90 darbinieki.
Publikācijas par Tiesu palātām
- Krimināllietu tiesu palātas vēsture apkopota grāmatā, 19.12.2014.
- Civillietu tiesu palātas vēsture apkopota grāmatā, 16.12.2016.
- Izstāde par Tiesu palātu vēsturi Augstākajā tiesā, 16.12.2016.
- Darbu beigusi apelācijas instance Augstākajā tiesā, 02.01.2017.
Augstākās tiesas vadība un Krimināllietu tiesu palātas tiesneši restaurētās krimināllietu zāles atklāšanā 1998.gadā
Krimināllietu tiesu palātas bijušie tiesneši un darbinieki palātas darba noslēgumā 2014.gada decembrī
Civillietu tiesu palātas bijušie un esošie tiesneši un darbinieki tiesu palātas darba noslēgumā 2016.gada decembrī. Priekšējā rindā tiesneši, kas jau beiguši tiesneša darba gaitas, - Ojārs Druks-Jaunzemis, Skaidrīte Lodziņa, Gunārs Aigars, Aiva Zariņa un Raimonds Grāvelsiņš