• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Valsts nodeva / drošības nauda

12.04.2022. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-750/2022

Pamats personas atbrīvošanai no drošības naudas iemaksas ir tāds personas mantiskais stāvoklis, kas objektīvi apgrūtina drošības naudas iemaksu. Tādējādi lūgums par atbrīvošanu no drošības naudas iemaksas izlemjams, ņemot vērā konkrētā gadījuma individuālos apstākļus, personas aktuālo mantisko stāvokli un naudas plūsmu saprātīgā laikā pirms lūguma izlemšanas. Tas, ka persona ir bārenis, bijusi trūcīga, ir persona ar invaliditāti, citādāku seksuālo orientāciju un atrodas ieslodzījuma vietā, pats par sevi nevar būt pamats atbrīvojumam no drošības naudas iemaksas. Citiem faktoriem ir nozīme tikai tiktāl, ciktāl tie var raksturot personas mantisko stāvokli un tās rīcību ar naudas līdzekļiem. Apstāklis, ka persona iepriekšējā tiesvedībā bijusi atbrīvota no drošības naudas iemaksas, nerada personai paļāvību, ka arī citos gadījumos tā no minētā maksājuma tiks atbrīvota.

Lejupielādēt

12.02.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-807/2020

1. Ja pieteikumu tiesā ir iesniedzis maksātnespējas procesa administrators, pildot savus profesionālos amata pienākumus, nevis lai aizsargātu savas kā privātpersonas tiesības vai tiesiskās intereses publisko tiesību jomā, maksātnespējas procesa administrators nav atbrīvojams no valsts nodevas samaksas saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 128.panta trešo daļu. Tas vien, ka maksātnespējas procesa administrators ir fiziskā persona, pats par sevi nav pamats, lai izdarītu citādu secinājumu. 2. Maksātnespējas procesa administrators nav atbrīvojams no maksājumiem administratīvajā procesā pēc tiesību analoģijas ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 3.panta otrās daļas pirmo teikumu administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu. Savukārt Civilprocesa likums saskaņā ar tā 2.pantu regulē tiesas spriešanu civillietās. Līdz ar to administratīvajā procesā tiesā piemērojamas Administratīvā procesa likuma, nevis Civilprocesa likuma normas.

Lejupielādēt

20.09.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-504/2019

Pieteikums ar prasījumu piešķirt politiski represētās personas statusu ir uzskatāms par pieteikumu par administratīvo aktu sociālās drošības jomā. Līdz ar to, ja tiek noraidīts pieteikums, personai, kas bijusi atbrīvota pilnībā vai daļēji no valsts nodevas samaksas pienākuma, nav pienākums to samaksāt pilnā apmērā.

Lejupielādēt

15.03.2018. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-835/2018

Jautājums par personas atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas izvērtējams katrā procesuālajā stadijā atsevišķi.

Lejupielādēt

21.06.2017. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1178/2017

Lai gan Administratīvā procesa likuma 125.pantā tieši nostiprināti divi izņēmuma gadījumi, kad valsts varas pārstāvju kļūdas dēļ procesa dalībniekam samaksātais tiek atmaksāts, arī gadījumā, kad persona par nepārsūdzamu lēmumu vērsusies tiesā iestādes kļūdainas norādes par pārsūdzības kārtību dēļ, atsakot pieņemt pieteikumu, pēc analoģijas pieteicējam valsts nodeva atmaksājama. Iestādes kļūda nedrīkst radīt personai nelabvēlīgas mantiskās sekas.

Lejupielādēt

27.12.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1190/2013

1. Formālais pamats personas atbrīvošanai no valsts nodevas samaksas (vai valsts nodevas apmēra samazināšanai) ir attiecīgs personas lūgums. Savukārt objektīvais pamats personas atbrīvošanai no valsts nodevas samaksas ir tādu apstākļu konstatēšana, kas apliecina, ka konkrētās fiziskās personas mantiskais stāvoklis neļauj tai īstenot tiesības uz tiesu likumā noteiktā valsts nodevas apmēra dēļ 2. Personas, kurām piešķirts trūcīgas personas statuss, parasti no valsts nodevas tiek atbrīvotas, tomēr trūcīgas personas statusa neesība neizslēdz situāciju, ka personas mantiskais stāvoklis ir nepietiekams valsts nodevas samaksai. Personas mantisko stāvokli raksturo dažādu apstākļu kopums, nevis tikai tas, vai persona atbilst priekšnosacījumiem, kas var būt par pamatu trūcīgas personas statusa piešķiršanai. Lemjot par personas atbrīvošanu no valsts nodevas, vērā ņemami arī personas ienākumi un dati par iztikas minimuma rādītāju valstī. 3. Ja personai pieder nekustamais īpašums, lemjot par personas atbrīvošanu no valsts nodevas, vērā ņemams vai nekustamā īpašuma esība, tā uzturēšana un apsaimniekošana nes personai papildu ienākumus un ievērojami (vai vispār) uzlabo viņas mantisko stāvokli.

Lejupielādēt

23.08.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-767/2013

Administratīvā procesa likuma 125.panta otrās daļas 1.punkts kopsakarā ar 191.1 panta pirmo daļu tulkojams tādējādi, ka pieteicējam nav tiesību prasīt atmaksāt pusi no samaksātās valsts nodevas gadījumā, ja pieteikums atzīstams par acīmredzami nepamatotu (acīmredzami noraidāmu pēc būtības).

Lejupielādēt

25.04.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-477/2013

1. Drošības naudas pamatmērķis ir mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Šis mērķis tiek sasniegts tādējādi, ka persona pirms sūdzības iesniegšanas rūpīgi apdomā, vai iesniedzamā sūdzība būs pamatota. Šajā sakarā persona ņem vērā, ka drošības nauda tai tiks atmaksāta vienīgi gadījumā, ja sūdzība izrādīsies pamatota; savukārt nepamatotas sūdzības gadījumā persona zaudēs par tās iesniegšanu samaksāto drošības naudu. Ņemot to vērā, persona (ideāltipiskā modelī, uz kuru tiecas likums) iesniedz vienīgi tādu sūdzību, par kuras pamatotību tā labticīgi ir pārliecināta. 2. Drošības nauda kā finansiāla barjera netieši ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai. Taču šis ierobežojums ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi – citu cilvēku tiesību aizsardzību. Mazinoties nepamatotu sūdzību iesniegšanai, tiesa ātrāk var izskatīt citu cilvēku pamatotās sūdzības un tādējādi efektīvāk aizsargāt viņu tiesības. 3. Administratīvā procesa likuma 129.2panta ceturtā daļas noteikums ir skatāms kopsakarā ar drošības naudas pamatmērķi mazināt nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Tādējādi, lemjot par personas atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, vienlaikus ar personas mantisko stāvokli izvērtējams arī tas, cik labticīgi persona izmanto likumā noteiktās tiesības iesniegt sūdzību. 4. Personas rīcība, sistemātiski iesniedzot nepārdomātus, nepamatotus pieteikumus un sūdzības liecina, ka tā pirms procesuālā dokumenta iesniegšanas neizvērtē tā iesniegšanas pamatotību. Šādu neapdomīgu un sistemātiski traucējošu prāvnieku atbrīvošana no drošības naudas būtu pretēja drošības naudas noteikšanas pamatmērķim un citu cilvēku tiesībām uz ātru un tādējādi efektīvu viņu tiesību aizsardzību tiesā. 5. Iespējams, ka arī traucējošajam prāvniekam, kuram ir smags mantiskais stāvoklis, rodas reāla nepieciešamība vērsties tiesā. Taču šai nepieciešamībai jābūt skaidri redzamai no lietas apstākļiem un sūdzības satura, lai tiesai būtu pamats atzīt, ka traucējošais prāvnieks konkrētajā gadījumā tomēr ir rūpīgi izpildījis apsvēršanas pienākumu pirms sūdzības iesniegšanas un tādēļ leģitīmi var pretendēt uz pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no drošības naudas sava mantiskā stāvokļa dēļ.

Lejupielādēt

06.07.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-604/2012

1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 251.panta sesto daļu, izspriežot lietu, lēmums par valsts nodevu ir iekļaujams tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā. Tātad lēmums par valsts nodevu ir sprieduma daļa. Tādējādi sūdzība par spriedumā noteikto valsts nodevas samaksas kārtību ir apelācijas sūdzība. 2. Administratīvā procesa likuma 129.panta regulējums attiecināms tikai uz tiesneša (tiesas) lēmumiem par valsts nodevu, kuri tiek pieņemti atsevišķi un netiek iekļauti tiesas spriedumā.

Lejupielādēt

02.02.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-238/2012

1. Pamats atbrīvošanai no valsts nodevas ir personas mantiskais stāvoklis, kas neļauj īstenot tiesības uz tiesu likumā noteiktā valsts nodevas apmēra dēļ. Tiesai, lemjot par atbrīvošanu no valsts nodevas, ir jāņem vērā personas mantiskais stāvoklis pieteikuma pieņemšanas laikā, samērīgums starp personas tiesību uz tiesu ierobežojumu un valsts nodevas mērķi, kā arīvienlīdzīga attieksme pret personām ar vienlīdz smagu materiālo stāvokli. 2. Atrašanās brīvības atņemšanas iestādē pati par sevi nav pamats, lai ieslodzīto atbrīvotu no valsts nodevas samaksas, tāpēc arī šajos gadījumos ir jāvērtē personas mantiskais stāvoklis. 3. Ieslodzītajiem tiek nodrošināts uzturs, apģērbs un ārstēšana, tāpēc ieslodzītie var brīvi izvēlēties, kādiem mērķiem tērēt savus naudas līdzekļus. Tas, ka ieslodzītais attiecīgajā brīdī ir iztērējis kontā esošos līdzekļus, nav pamats, lai viņu atbrīvotu no valsts nodevas samaksas. Regulāri saņemot līdzekļus, ieslodzītais var plānot savus izdevumus – tostarp tiesu izdevumus. Iespēja pilnīgi vai daļēji atbrīvot ieslodzīto no valsts nodevas samaksas ir atkarīga ne tik daudz no tā, vai viņa kontā ir līdzekļu atlikums lēmuma pieņemšanas brīdī, cik no līdzekļu apgrozījuma kontā saprātīgā laika posmā pirms lēmuma pieņemšanas.

Lejupielādēt

14.05.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-454/2010

1. Iesniedzot tiesā pieteikumu, personai ir iespēja pievienot pieteikumam dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu, vai arī izteikt lūgumu par atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas. 2. Ja iesniedzot pieteikumu, valsts nodeva tiek samaksāta, persona nevar lūgt to atbrīvot no valsts nodevas samaksas, tā kā par atbrīvošanu tiesnesis var lemt pirms nodeva samaksāta. Pēc valsts nodevas samaksas persona var lūgt tikai valsts nodevas atmaksu, ja pastāv likumā noteiktie priekšnoteikumi.

Lejupielādēt