22.07.2022.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-29/2022
Vardarbība ir personas pamattiesību, īpaši tiesību uz dzīvību, brīvību, fizisko un garīgo integritāti, privātumu, pārkāpums, un valstij, lai nodrošinātu šo pamattiesību ievērošanu, ir noteikti pienākumi personu aizsardzībā pret vardarbību. Cilvēka pamattiesību aizsardzības pienākums pieprasa no valsts ne tikai atturēties no cilvēktiesību pārkāpumiem pret tās iedzīvotājiem, bet arī nodrošināt zināmu aizsardzību pret citu indivīdu iejaukšanos šajās tiesībās. Šā pienākuma izpildē būtiska loma ir tieši preventīvu pasākumu veikšanai. Proti, valstij ir ne tikai pienākums izveidot juridiskās atbildības sistēmu, kas ļauj reaģēt situācijās, kad pamattiesību aizskārums ir jau noticis, bet tai vispirms ir pienākums preventīvi aizsargāt cilvēkus, nepieļaujot, ka viņu tiesības tiek reāli aizskartas.
Valsts iestādēm ir nekavējoties jāreaģē uz apgalvojumiem par iespējamo vardarbību ģimenē. Iestādēm, veicot situācijas riska novērtējumu, ir jānosaka, vai pastāv reāls un tūlītējs apdraudējums vardarbības upuru dzīvībai. Riska realitāte un tūlītējība ir jānovērtē, pienācīgi izvērtējot konkrētās situācijas specifiskos apstākļus. Ja riska novērtējuma rezultātā tiek secināts, ka pastāv reāls apdraudējums, iestādēm ir pienākums veikt preventīvus pasākumus. Šādiem pasākumiem jābūt piemērotiem un samērīgiem ar novērtētā riska līmeni. Gadījumos, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, apdraudējumu radošās personas tiesības nevar prevalēt pār vardarbības upuru tiesībām uz dzīvību un fizisko un garīgo integritāti.
22.02.2018.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-288/2018
Ja persona – patvēruma meklētāja lūguma iesniedzējs - vēl nav izraidīta no valsts, tiesai, novērtējot draudu risku reālo pastāvēšanu, jāņem vērā aktuālā situācija. Ja lietā pastāv būtiskas norādes uz to, ka izraidīšanas rezultātā tiktu pārkāptas personas cilvēktiesības, tiesai jāpārliecinās par šo apstākļu pamatotu esību. Tas savukārt nozīmē, ka izņēmuma gadījumā tiesas vērtējums var iekļaut arī tādu apstākļu vērtēšanu, kas iepriekš ir nodibināti ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
09.07.2012.
Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-681/2012
1. Valsts pienākums ir darīt visu saprātīgi iespējamo, lai nepieļautu vardarbību ieslodzīto starpā. Neveicot pienācīgus pasākumus, valsts rīkojas prettiesiski.
2. Lietās, kuras saistītas ar vardarbību ieslodzīto starpā, sevišķa nozīme ir objektīvās izmeklēšanas principam. Iegūtā informācija ir saprātīgi novērtējama, lai konstatētu cilvēktiesību pārkāpumu konkrētā gadījumā.
23.11.2012.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-150/2012
1. Saskaņā ar Satversmes 94.panta pirmo teikumu ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Tiesības uz personas neaizskaramību ir atsevišķa garantija no tiesībām uz brīvību un ir piemērojamas attiecībā uz valsts pienākumu nodrošināt vispārējo drošību valstī, kā arī konkrētās personas drošību no trešo personu draudiem vai uzbrukumiem. Tiesības uz personas neaizskaramību attiecināmas arī uz darba tiesiskajām attiecībām. Tā kā Satversme aizsargā ikvienas personas tiesības uz neaizskaramību, šīs atziņas pilnā apmērā attiecināmas arī uz civildienestu.
2. Tiesas uzdevums, pārbaudot argumentus par emocionālo vardarbību (mobingu), būtu pievērst uzmanību situācijas izvērtēšanai visaptverošā veidā. Tiesas pieejai nav jābūt formālai no procesuālās vai materiāltiesiskās atbilstības viedokļa, jo tiesas mērķis konkrētajā lietā ir ne tikai iestādes atsevišķu darbību tiesiskuma pārbaude, bet arī mobinga identificējošo pazīmju kopuma pārbaude.
