Vispārīgie jautājumi

22.07.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-29/2022

Vardarbība ir personas pamattiesību, īpaši tiesību uz dzīvību, brīvību, fizisko un garīgo integritāti, privātumu, pārkāpums, un valstij, lai nodrošinātu šo pamattiesību ievērošanu, ir noteikti pienākumi personu aizsardzībā pret vardarbību. Cilvēka pamattiesību aizsardzības pienākums pieprasa no valsts ne tikai atturēties no cilvēktiesību pārkāpumiem pret tās iedzīvotājiem, bet arī nodrošināt zināmu aizsardzību pret citu indivīdu iejaukšanos šajās tiesībās. Šā pienākuma izpildē būtiska loma ir tieši preventīvu pasākumu veikšanai. Proti, valstij ir ne tikai pienākums izveidot juridiskās atbildības sistēmu, kas ļauj reaģēt situācijās, kad pamattiesību aizskārums ir jau noticis, bet tai vispirms ir pienākums preventīvi aizsargāt cilvēkus, nepieļaujot, ka viņu tiesības tiek reāli aizskartas. Valsts iestādēm ir nekavējoties jāreaģē uz apgalvojumiem par iespējamo vardarbību ģimenē. Iestādēm, veicot situācijas riska novērtējumu, ir jānosaka, vai pastāv reāls un tūlītējs apdraudējums vardarbības upuru dzīvībai. Riska realitāte un tūlītējība ir jānovērtē, pienācīgi izvērtējot konkrētās situācijas specifiskos apstākļus. Ja riska novērtējuma rezultātā tiek secināts, ka pastāv reāls apdraudējums, iestādēm ir pienākums veikt preventīvus pasākumus. Šādiem pasākumiem jābūt piemērotiem un samērīgiem ar novērtētā riska līmeni. Gadījumos, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, apdraudējumu radošās personas tiesības nevar prevalēt pār vardarbības upuru tiesībām uz dzīvību un fizisko un garīgo integritāti.

Lejupielādēt

31.05.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-350/2021

Ja policija nepamatoti aizturējusi personu brīdī, kad tā īsteno savas tiesības uz pulcēšanās brīvību, nepamatoti tiek ierobežota ne tikai personas brīvība, bet vienlaikus arī personas tiesības pulcēties un tiesības brīvi paust savus uzskatus. Par atbilstīgu atlīdzinājumu šādā gadījumā ir atzīstams tāds atlīdzinājums, kas ietver taisnīgu gandarījumu par abiem tiesību aizskāruma aspektiem kopsakarā – gan par nepamatoti ierobežoto brīvību, gan par nepamatoti ierobežoto vārda brīvību un pulcēšanās brīvību. Atlīdzinājuma par nepamatotu vai prettiesisku personas brīvības ierobežošanu noteikšanu regulē Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 15.panta normas, taču šīs normas nesniedz vadlīnijas atlīdzinājuma apmēra noteikšanai situācijās, kurās papildus nepamatotam brīvības ierobežojumam noticis arī citu pamattiesību nepamatots ierobežojums. Tāpēc šādā gadījumā, nosakot piešķiramā atlīdzinājuma apmēru, jāņem vērā minētā likuma 14.panta normas, kas vispārīgi regulē atlīdzinājumu par nemantisku kaitējumu un ļauj novērtēt atbilstošāko atlīdzinājumu par dažādu aizskārumu kopsakarā radītu kaitējumu.

Lejupielādēt

10.03.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-70/2021

Dubultās sodīšanas aizliegums, kas nostiprināts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.protokola 4.pantā, neaizliedz divu paralēlu procesu norisi līdz pat to noslēgumam, taču tas prasa, lai tiktu pārliecinoši pierādīts, ka attiecīgie paralēlie procesi ir pietiekami cieši saistīti gan pēc būtības, gan arī norises laika. Lai noteiktu to, vai paralēlie procesi ir pietiekami cieši saistīti pēc būtības, jāvērtē: vai abu procesu mērķi ir savstarpēji papildinoši; vai procesu dualitāte ir apstrīdētās rīcības paredzamās sekas; vai procesi ir veikti tā, lai pēc iespējas izvairītos no pārklāšanās pierādījumu vākšanā un novērtēšanā; vai sankcijas, kuras piemērotas lietā, kurā nolēmums kļūst galīgs vispirms, tiek ņemtas vērā arī otrajā lietā, lai neuzliktu attiecīgajai personai pārmērīgu sankciju slogu. Prasība par procesu saistību norises laikā nozīmē, ka to saistībai laikā jābūt pietiekami tuvai, lai pasargātu personu no nenoteiktības, no pārāk ilga procesa un no tā, lai tiesas process netiktu novilcināts. Tomēr tas nenozīmē, ka abiem procesiem jānotiek vienlaikus no sākuma līdz galam – tie var notikt arī pakāpeniski.

Lejupielādēt

08.06.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-194/2007

Tiesību ļaunprātīga izmantošana, apzināti darbojoties pretēji cilvēktiesību būtībai, nav konstitucionāli aizsargājama. Nevienam nav pieļaujams izmantot tam garantētās cilvēktiesības, lai vājinātu vai grautu demokrātiskas sabiedrības ideālus un vērtības.

Lejupielādēt

Tiesu prakse

Vispārīgie jautājumi