• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%
Viegli lasīt

Tiesu prakse

Nekustamā īpašuma nodoklis

27.09.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-170/2022

1. Situācija, kad ēka kā patstāvīgs īpašuma objekts pieder citai personai, nevis zemes īpašniekam, ir izņēmums no Civillikuma 968.pantā nostiprinātā zemes un ēku vienotības principa. Šādam faktam ir jābūt attiecīgi reģistrētam, pretējā gadījumā ir piemērojams vispārīgais princips, ka ēka pieder tam, kam pieder zeme. To, vai ēkai ir patstāvīga īpašuma objekta statuss, iestāde, kas aprēķina nekustamā īpašuma nodokli, uzzina no likuma „Par Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta ceturtajā daļā norādītajiem reģistriem, savukārt, ja šādas ziņas reģistros nav ierakstītas, iestādei ir pamats prezumēt, ka ēkas ir zemes īpašnieka īpašums. Proti, iestāde, kuras pienākums ir aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli, nevar pati konstatēt, ka ēkas ir patstāvīgs īpašuma objekts un pieder citai personai, ja šāds ieraksts attiecīgajos reģistros nav izdarīts, jo tas nav šīs iestādes kompetencē. 2. Administratīvās tiesas kompetencē neietilpst ēku atzīšana par patstāvīgiem īpašuma objektiem. Ēka par patstāvīgu īpašuma objektu tiek atzīta atsevišķā tiesvedībā vispārējās jurisdikcijas tiesā. Uz šī vispārējās jurisdikcijas tiesas sprieduma pamata tiek izdarīti ieraksti likuma „Par Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta ceturtajā daļā norādītajos reģistros, no kuriem savukārt vadās gan iestāde, kas nodokli aprēķina, gan vēlāk arī administratīvā tiesa.

Lejupielādēt

22.12.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-167/2022

Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošo noteikumu Nr. 198 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 4.punkts noteic nekustamā īpašuma nodokļu maksātāju kategorijas, kam piešķirami atvieglojumi no taksācijas gadam aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas, un konkrētus apmērus. Atvieglojumu jēga ir samazināt nodokļu slogu neaizsargātām grupām (trūcīgas, maznodrošinātas personas, personas ar invaliditāti, personas ar bērniem, personas, kas zaudējušas apgādniekus), kā arī tādām nodokļu maksātāju kategorijām, kuras veic sabiedriski nozīmīgu funkciju (zooloģiska un ekoloģiska rakstura zināšanu sniegšana iedzīvotājiem, izglītības, sporta, kultūras un sociālo iestāžu darbība), īpašumiem, kas atrodas aizsargājamās dabas teritorijās, valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem u.tml. Noteikumu 4.17.apakšpunktā paredzētajā gadījumā atvieglojumi ir mērķēti uz tādu nodokļu maksātāju, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai. Taču, lai atvieglojumus piemērotu, nekustamajam īpašumam ir jābūt nodotam ekskluzīvā sabiedriskās labuma organizācijas lietošanā, kas izslēdz citu personu dzīvošanu tajā. Proti, tā kā atvieglojumi ir attiecināmi uz konkrētu nodokļu subjektu (nodokļu maksātāju kategoriju), tad arī labumu no tā ir pamats gūt tieši tai personai, kas atbilst 4.punktā minētajiem nodokļu maksātājiem. Tikai tādā veidā tiek sasniegts normas mērķis – atvieglot nodokļu slogu atbilstīgajām nodokļu maksātāju kategorijām.

Lejupielādēt

26.05.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-155/2022

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta astotā daļa iepretim tā piektajai daļai ir speciālā tiesību norma un tā ir pieņemta ar noteiktu mērķi – atbrīvot valsti vai pašvaldību no nodokļa maksāšanas pienākuma par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), par nodokļa maksātāju nosakot nevis valsti vai pašvaldību, bet gan citu personu. Proti, minētā likuma 2.panta astotā daļa nav tehnisks instruments panta piektās daļas piemērošanai, bet gan patstāvīgi nosaka nodokļa maksātāju. Tādējādi nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā pārvaldniekam atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta astotajai daļai, arī situācijā, kad pārvaldnieks nav pieteicies pašvaldībā kā nodokļa maksātājs, jo tas pārvaldnieku neatbrīvo no nodokļa samaksas pienākuma. Turklāt likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta astotā daļa neprasa īpaši pilnvarot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieku veikt nodokļa maksājumus valsts vārdā.

Lejupielādēt

06.06.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-48/2022

Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa apmēru likumdevējs ir sniedzis rīcības brīvību pašvaldībām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes un atvieglojumus katrā administratīvajā teritorijā. Likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” nav noteikti nekādi izņēmumi, kas paredzētu labvēlīgāku tiesisko regulējumu attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa apmēru par valstij piederošajiem īpašumiem. Līdz ar to pašvaldības saistošie noteikumi var noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes arī par valsts īpašumu.

Lejupielādēt

30.08.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1053/2021

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta trešā daļa pašvaldībai piešķir tiesības izdot saistošos noteikumus, kuros paredzēti nodokļa atvieglojumi. No attiecīgās likuma normas izriet arī pašvaldības tiesības saistošajos noteikumos noteikt termiņu, kādā persona var izmantot tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus. Nokavējot šo termiņu, personai ir jārēķinās ar to, ka tā zaudē subjektīvās tiesības prasīt attiecīgajās tiesību normās paredzēto labumu.

Lejupielādēt

28.12.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-267/2021

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta astotajā daļā noteikts īpaša nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtība par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, uz kuras šī māja atrodas. Minētā tiesību norma nav piemērojama attiecībā uz būvēm, kas nav atzīstamas par dzīvojamām mājām pēc to lietošanas veida un tipa, kas reģistrēts kadastra informācijas sistēmā, piemēram, uz dienesta viesnīcām.

Lejupielādēt

09.06.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-230/2021

Izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā Valsts zemes dienests ir tiesīgs veikt tikai uz ierosinātāja iesnieguma pamata vai saņemot informāciju no Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” 100.punktā norādītajām datubāzēm tiešsaistes režīmā. Izņēmums no minētā principa ir Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 93.pants, kad Valsts zemes dienests pats ir konstatējis savu kļūdu, ievadot datus no tā rīcībā esošajiem dokumentiem. Datu ievadīšana kadastra informācijas sistēmā uz sprieduma civillietā pamata ir datu aktualizācija uz jauna dokumenta pamata, nevis kļūdainu kadastra datu labošana Kadastra likuma 93.panta izpratnē.

Lejupielādēt

27.05.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-86/2021

Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.2.1.apakšpunktā noteiktās nekustamā īpašuma nodokļa likmes 0,2, 0,4 un 0,6 % apmērā attiecināmas vienīgi uz dzīvojamo platību atbilstoši deklarēto personu skaitam un – proporcionāli – tai piekrītošām koplietošanas telpām.

Lejupielādēt

22.10.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-43/2021

1. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta astotās daļas mērķis ir atbrīvot valsti vai pašvaldību no nodokļa maksāšanas pienākuma par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (tās daļu), kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekritīgo zemi, uz kuras šī māja atrodas. Ievērojot šīs normas mērķi, nodokļa maksāšanas pienākumu neietekmē apstāklis, ka zemes privatizācija nav notikusi reizē ar daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas vai tās daļas privatizāciju, bet tā notiek secīgi noteiktā laika periodā. Proti, no tiesību normas mērķa nav secināms, ka valsts ir atbrīvojama no nodokļa maksāšanas pienākuma tikai tad, ja gan ēkas, gan zeme pieder vai piekrīt valstij. Likumdevēja mērķis, nosakot normā subjektu loku, no kuriem pārvaldnieks iekasē nodokli, bija noteikt, ka nodoklis pēc būtības ir jāmaksā tām personām, kas faktiski lieto šo nekustamo īpašumu. Tātad tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums, kas pieder vai piekrīt valstij, neatrodas nevienas citas personas faktiskā lietošanā, no kuras pārvaldnieks varētu iekasēt nodokli, nodoklis būtu jāmaksā pašai valstij. 2. Dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir pamats iekasēt nekustamā īpašuma nodokli no dzīvokļu īpašumu īpašniekiem par valstij vai pašvaldībai piederošu vai piekritīgu zemi situācijā, kad īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz zemesgabaliem ir nostiprinātas Latvijas valstij un uz zemesgabaliem atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuras ir privatizētas pilnībā vai daļēji (ir privatizēti dzīvokļi kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu) un ir dzīvokļu īpašnieku īpašumā, savukārt zemesgabalu privatizācijas process turpinās. 3. Privatizācijas rezultātā privatizējamo objektu ierakstot atsevišķā zemesgrāmatu nodalījumā, tas tiek atdalīts no dzīvojamās mājas vai tās daļas un kļūst par patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu un līdz ar to – patstāvīgu nodokļa objektu. Ja dzīvokļa īpašums ir zemesgrāmatā reģistrēts kā valstij piederošs nekustamais īpašums, tad nodokļa maksātājs par šo nekustamo īpašumu ir nekustamā īpašuma īpašnieks – valsts – atbilstoši vispārējam principam, ka nodokli maksā nekustamā īpašuma īpašnieks. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta astotā daļa nodokļa maksāšanas pienākumu par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārnes no valsts uz dzīvojamās mājas pārvaldnieku situācijās, kad šajā mājā esošie dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieku darbnīcas nav privatizētas un līdz ar to nav kļuvušas par patstāvīgu nekustamā īpašuma objektu un secīgi – par patstāvīgu nodokļa objektu.

Lejupielādēt

28.01.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-26/2021

Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pašvaldība pati, pamatojoties uz savā rīcībā esošajām ziņām. Tātad arī secinājumu par to, vai nodoklis iepriekš aprēķināts pareizi, pašvaldība var izdarīt, vēlreiz pārbaudot savā rīcībā esošo informāciju. Līdz ar to pašvaldībai nekustamā īpašuma nodokļa samaksas pareizības pārbaudei nav jāveic privātpersonas audits.

Lejupielādēt

27.03.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-733/2020

Pirms notariālā akta par apstiprināšanu mantojuma tiesībās sastādīšanas (mantojuma apliecības izdošanas) nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par mantojuma sastāvā ietilpstošo nekustamo īpašumu ir mantojuma masa, kas var iegūt tiesības un uzņemties saistības, tostarp apmierināt kreditoru prasījumus. Persona, kas iesniegusi notāram iesniegumu par mantojuma pieņemšanu, kamēr tā kā mantojuma atstājēja tiesību pārņēmējs – mantinieks – nav iestājusies viņa vietā, nav atzīstama par mantojumā nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju, tāpēc šai personai līdz mantojuma apliecības saņemšanai nevar uzlikt pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli par periodu pirms tās apstiprināšanas mantojuma tiesībās.

Lejupielādēt

27.01.2020. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-616/2020

Lejupielādēt

26.10.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-417/2020

Lejupielādēt

13.02.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-173/2020

Ja ir konstatējams, ka būves īpašnieks nav ievērojis vismaz vienu no Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošo noteikumu Nr. 146 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 13.punktā norādītajām būves uzturēšanas prasībām, tad šāda būve ir prezumējama kā tāda, kas vērtējama kā attiecīgi vai nu pilnīgi vai daļēji sagruvusi, vai cilvēku drošību apdraudoša būve bīstamā tehniskajā stāvoklī, vai cilvēku drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī, vai arī vidi degradējoša būve, un tā attiecīga ir klasificējama kā A vai B kategorijas grausts vai C kategorijas būve. Kā jebkuras prezumpcijas gadījumā, arī šī prezumpcija ir atspēkojama. Tomēr prezumpcijas atspēkošanas pienākums gulstas uz būves, kura klasificēta attiecīgi par A vai B kategorijas graustu vai C kategorijas būvi, īpašnieku.

Lejupielādēt

13.02.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-158/2020

Ja administratīvajā procesā iesaistīta vairāk nekā viena iestāde, kura katra savas kompetences ietvaros procesa gaitā izlēmusi kādu atsevišķu jautājumu, administratīvā procesa rezultāta tiesiskuma pārbaude ietver abu šādu atsevišķu iestādes lēmumu pārbaudi. Minētais tāpat attiecināms uz gadījumu, ja administratīvais akts tiek pamatots ar citas iestādes konstatētiem faktiskajiem apstākļiem. Pretējā gadījumā tiesas kontrole pār administratīvo aktu nav pilnīga un var tikt liegtas tiesības uz lietas objektīvu izskatīšanu tiesā. Proti, ja persona norāda, ka Valsts zemes dienests, veicot datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, nav pareizi noteicis ar nodokli apliekamā objekta lietošanas veidu (kas savukārt ietekmē šā objekta kadastrālo vērtību), tad jautājums par nekustamā īpašuma nodokli nevar tikt pilnībā pārbaudīts, nepārbaudot šo iebildumu pamatotību pēc būtības. Tas var prasīt, ka papildus atbildētājam – pašvaldībai, pieaicināms otrs atbildētājs (Latvijas Republika) attiecīgās piekritīgās iestādes – Valsts zemes dienesta – personā.

Lejupielādēt

04.06.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-120/2020

Uzskats, ka jēdziena „vidi degradējoša būve” saturu var piepildīt vienīgi likumdošanas ceļā, proti, izdodot pašvaldības saistošos noteikumus, ir nepamatots. Tiesību doktrīnā atzīts, ka atklāts tiesību jēdziens ar saturu jāpiepilda likuma piemērotājam, analizējot konkrētās normas tekstu un konkrēto gadījumu. Citiem vārdiem, tas ir sava veida deleģējums, ar kuru likumdevējs likuma piemērotājam atļauj likuma normu saprātīgi konkretizēt.

Lejupielādēt

30.04.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-56/2020

1. Ja mainās kadastra objektu raksturojošie dati (notiek izmaiņas kadastra objektā), objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums vērsties Valsts zemes dienestā ar ierosinājumu par kadastra datu aktualizēšanu, savukārt Valsts zemes dienestam – aktualizēt kadastra datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. 2. Gadījumā, kad mainās tiesību normā noteiktais pieņemtais inženierbūves nolietojuma procents, pēc analoģijas ir piemērojams regulējums par kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām un Valsts zemes dienesta rīcību šo izmaiņu gadījumā. Kadastrālās vērtības bāzes izmaiņas, līdzīgi kā pieņēmums par nolietojuma procentu, nav saistītas ar reālām tiesiskām vai faktiskām izmaiņām kadastra objektā, bet gan ir tieši atkarīgas no valsts institūciju izšķiršanās. Līdz ar to Valsts zemes dienestam, mainoties tiesību normā noteiktajam pieņēmumam par inženierbūves nolietojuma procentu, ir pienākums pašam reģistrēt izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atbilstoši tām veikt objekta kadastrālās vērtības pārrēķinu.

Lejupielādēt

30.04.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-56/2020

Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumu kontekstā ir nošķiramas divas vērtības, kas attiecas uz inženierbūves nolietojumu – aprēķinātais inženierbūves nolietojuma procents un pieņemtais inženierbūves nolietojuma procents. Būves nolietojuma procenta aprēķinā izmantojamie elementi ir tādi, kas patiesi raksturo konkrēto objektu, proti, būves tips un lietošanas ilgums, kas savukārt ietver ziņas par laiku, kad būve pieņemta ekspluatācijā, kad veikta būves rekonstrukcija vai renovācija. Šādas ziņas par būvi parasti vislabāk ir zināmas objekta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Tādēļ ir loģiski pamatots tiesību normās noteiktais kadastra subjekta pienākums šādu datu izmaiņu gadījumā ierosināt kadastra datu aktualizāciju. Normās noteiktais pieņēmums par nolietojuma procentu pēc būtības ir vienīgi fikcija, kas atkarīga no likumdevēja gribas un ieskata par to, kur novelkama robeža, pēc kuras aprēķinātā reālā nolietojuma pakāpe vairs netiek ņemta vērā. Pieņemtā nolietojuma procenta izmaiņas var nebūt saistītas ar objekta faktiskām izmaiņām dabā vai ar objekta tiesiskā statusa izmaiņām. Turklāt no tiesību normām neizriet jebkādi nosacījumi, kas nekustamā īpašuma objekta īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem varētu ļaut secināt, vai, kādos gadījumos un cik bieži pieņēmums par būves nolietojuma procentu varētu mainīties (līdz šim tas mainīts vienu reizi). Tiesību normās ietvertais pieņēmums par nolietojuma procentu nevar tikt uzskatīts par kadastra objektu raksturojošiem datiem. Attiecīgi uz tā izmaiņām nevar attiecināt tādas pašas tiesiskās sekas, kādas attiecas uz objektu raksturojošo datu izmaiņām, proti, kadastra subjekta pienākumu ierosināt kadastra datu aktualizēšanu.

Lejupielādēt

09.06.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-38/2020

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 3.1punkts interpretējams tādējādi, ka normā lietotais jēdziens „valsts” aptver arī atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas.

Lejupielādēt

22.03.2019. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-673/2019

Apstāklis, ka personai ir izdota būvatļauja ēkas pārbūvei, pats par sevi nenozīmē, ka ēkai vairs nav iespējams piemērot vidi degradējošu statusu un papildu nodokli. Ja būvatļaujas izdošana pati par sevi liegtu piemērot papildlikmi, tas nepamatoti liegtu ietekmēt gadījumus, kad persona, piemēram, faktiski ilgstoši neuzsāk būvdarbus un vienlaikus nenovērš būves degradējošo stāvokli.

Lejupielādēt

22.03.2019. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-673/2019

1. Normas, ar kuru paredzēta nekustamā īpašuma nodokļa papildu likme vidi degradējošām būvēm, mērķis ir veicināt šādu būvju sakārtošanu. 2. Lēmums par būves atzīšanu par vidi degradējošu pastāv spēkā tik ilgi, kamēr būve atbilst šādas būves pazīmēm. Iestādei nav uzliekams pienākums katru gadu pieņemt jaunu lēmumu par būves statusu neatkarīgi no tā, vai ir mainījies tās stāvoklis. Vienlaikus, pieņemot lēmumu par nodokli, iestādei un tiesai ir jāpārbauda, vai būve joprojām pēc būtības atbilst vidi degradējošas būves statusam.

Lejupielādēt

30.10.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-405/2019

Papildu adrese nav uzskatāma par papildu deklarēto dzīvesvietas adresi. Papildu adrese kalpo vienīgi kā instruments, kas nodrošina to, ka valsts iestādēm ir iespēja sasniegt vai sazināties ar personu.

Lejupielādēt

09.12.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-120/2019

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanu un maiņu tiesiski nostiprina iestādes lēmums – konstatējošais administratīvais akts. Lai nodrošinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ierakstīto ziņu aktualitāti, likumdevējs primāri ir noteicis pienākumu nekustamā īpašuma īpašniekam sekot tā īpašumā esošā nekustamā īpašuma atļautās izmantošanas izmaiņām un teritorijas plānojuma grozījumu gadījumā ierosināt lietošanas mērķa maiņu. Savukārt, ja taksācijas gada laikā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrētas kadastra datu izmaiņas, aktualizētā kadastrālā vērtība nodokļa aprēķinam tiek piemērota ar nākamo taksācijas gadu. Personai nav tiesību pieprasīt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu par iepriekšējiem nekustamā īpašuma nodokļa taksācijas periodiem un nodokļa pārmaksas atmaksāšanu.

Lejupielādēt

22.06.2018. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1195/2018

Lejupielādēt

03.07.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-90/2018

Kopš 2012.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, kopīpašuma lietošanas kārtībai vairs nav atzīstama ietekme uz nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību. Maksājot nekustamā īpašuma nodokli par kopīpašumu, katra kopīpašnieka daļa nosakāma atbilstoši īpašumā esošajām domājamām daļām, neņemot vērā kopīpašuma lietošanas kārtību, pat ja šāda vienošanās reģistrēta zemesgrāmatā.

Lejupielādēt

04.04.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-63/2018

Ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2014.gada 1.janvāra grozījumiem pēc būtības ir noregulēta nodokļa samaksas pienākuma izbeigšanās gadījumos, kad vairs neeksistē nekustamā īpašuma objekts (tas vairs vispār nepastāv dabā vai ir pievienots citam objektam). Šādā gadījumā nodokļa samaksas pienākuma izbeigšanās nav saistāma ne ar vienu citu brīdi, kā vienīgi ar laiku, kad Kadastra informācijas sistēmā dzēsts ieraksts par objektu.

Lejupielādēt

30.11.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-16/2018

Nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja nepastāv likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.pantā norādītie izņēmuma gadījumi, nekustamā īpašuma pārdevējam ir pienākums samaksāt nodokli par laiku līdz atsavināšanas gada beigām (31.decembrim), savukārt tā pircējam nodoklis jāmaksā par laiku no nākamā gada 1.janvāra. Šāda kārtība nozīmē, ka ne vienmēr par nodokļa samaksu atbildīgā persona būs tā brīža nekustamā īpašuma īpašnieks, jo nodokļu maksāšanas pienākums laikā parasti pārsniedz īpašuma tiesību laiku. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.pants nenošķir nodokļa pamatlikmes un tā papildlikmes maksāšanas pienākumu, un tajā noteiktā pienākuma rašanās un izbeigšanās kārtība (laiks) attiecas arī uz papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecības zemi. Proti, nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā pārdevējs ir atbildīgs gan par nodokļa pamatlikmes, gan papildlikmes samaksu, ciktāl tās maksājamas par to gadu, kurā notikusi īpašnieku maiņa. Tātad par papildlikmes maksātāju atzīstama tā persona, kurai bija nodokļa maksāšanas pienākums gadā, kurā lauksaimniecības zeme netika apstrādāta, un nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā tas ir šīs zemes pārdevējs.

Lejupielādēt

14.10.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-576/2015

Lēmums par būves klasificēšanu kā cilvēku drošību apdraudošu un vidi degradējošu pats par sevi personai nekādas tiesiskās sekas nerada. Tiesiskās sekas rada administratīvais akts par nekustamā īpašuma nodokli, savukārt lēmumu par ēkas klasificēšanu var uzskatīt par starplēmumu šajā procesā, jo ar to netiek sasniegts mērķis, kura dēļ attiecīgais nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas process ir uzsākts, proti, konkrētā būve netiek aplikta ar paaugstinātu nodokļa likmi. Arī kā starplēmums tas pats par sevi neskar būtiskas personas tiesības vai tiesiskās intereses. Vērtējot administratīvā akta par nekustamā īpašuma nodokli pamatojumu, proti, vai pamatoti piemērota paaugstināta nodokļa likme, jāvērtē, vai attiecīgā būve atbilst tiesību normā minētajam statusam.

Lejupielādēt

23.12.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-448/2015

1. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 10.punktā noteiktais termiņš pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanas pieprasīšanai ir piemērojams, ja atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa ir atkarīga no pašas personas sniegtās informācijas un laikā, kad personai tika aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normas neparedzēja personas pienākumu informēt pašvaldību par apstākļiem, kas ir par pamatu objekta neaplikšanai ar nodokli. 2. Gadījumā, kad nodokļa papildlikmes piemērošanas pamatu nodokļu administrācija konstatē pati, veicot lietas apstākļu pārbaudi, un savus secinājumus ietver administratīvajā aktā – nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā, un persona nepiekrīt nodokļa papildlikmes piemērošanai, tai ir jāapstrīd un attiecīgi jāpārsūdz maksāšanas paziņojums likumā noteiktajā termiņā.

Lejupielādēt

02.07.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-123/2015

1. Nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanas pamatā ir atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzētajai sistēmai veiktā īpašumu lietošanas mērķu klasifikācija un atbilstoši lietošanas mērķim noteiktā kadastrālā vērtība. 2. Zeme, kurai ir noteikts lietošanas mērķis – apbūves zeme –, Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” izpratnē nevar tikt uzskatīta par lauksaimniecības zemi. 3. Nodokļa maksājuma saistība pamatā ir atkarīga no tā, kādiem nolūkiem (saskaņā ar pašvaldības akceptu) persona savu īpašumu izmanto. Savukārt papildu maksājuma – papildlikmes – jēga ir veicināt, lai īpašums arī faktiski tiktu apsaimniekots un uzturēts tam atbilstošā stāvoklī. Tādēļ no īpašnieka, kura zemei nav noteikts attiecīgais lietošanas mērķis – lauksaimniecības zeme –, nevar prasīt, lai tā tomēr tiktu uzturēta saskaņā ar lauksaimniecības zemes kvalitātēm un prasībām.

Lejupielādēt

07.11.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-675/2014

1. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 2.punkts redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim, interpretējams tādējādi, ka samazinātā nodokļa likme piemērojama arī komersantiem piederošām dzīvojamām mājām (to daļām), telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja vien šajās telpās netiek veikta saimnieciskā darbība. 2. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”3.panta pirmās daļas 2.punktā lietotā frāze „ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai” tulkojama šauri un nav iztulkojama plašāk ,attiecinot to arī uz gadījumiem, kad telpas pašas par sevi ir saimnieciskās darbības objekts.

Lejupielādēt

10.03.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-295/2014

1. Gadījumā, kad zemi nav iespējams faktiski apbūvēt, iekams pašvaldība neveic no tās atkarīgas darbības plūdu riska novēršanai (neizveido vai neuztur attiecīgas hidrotehniskas iekārtas vai būves), nav pamata uz šo zemes vienību attiecināt tādu pašu lietošanas mērķi, kā uz pilnvērtīgu apbūves zemi. 2. Lēmuma par lietošanas mērķa maiņu pieņemšanā pašvaldība nav saistīta ar noteiktu termiņu. Liegums pēc viena mēneša termiņa mainīt neatbilstošu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi nonāktu pretrunā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma mērķim nodrošināt sabiedrību ar aktuālu kadastra informāciju.

Lejupielādēt

16.01.2014. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-276/2014

1. Ja nekustamajam īpašumam vienlaikus ir īpašnieks un tiesiskais valdītājs, nekustamā īpašuma nodokli maksā īpašnieks, kas savukārt nodokļa maksājumus iekasē no tiesiskajiem valdītājiem ar īres, nomas vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas maksas starpniecību. 2. Ja persona nav reģistrējusi savas īpašumtiesības uz dzīvokli zemesgrāmatā, tad nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina regulējošo normu izpratnē tā ir uzskatāma par dzīvokļa tiesisko valdītāju nevis īpašnieku. 3. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi nav piemērojami pēc analoģijas attiecībā uz citām tiesību normās neminētām personām, jo nodokļa atvieglojumi piemērojami izņēmuma gadījumā, tie nav piemērojami paplašināti.

Lejupielādēt

14.06.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-239/2013

Valsts ieņēmumu dienests veic vispārēju uzraudzību ar mērķi nodrošināt, ka arī nodokļa, kas ir nodots pašvaldībām, administrēšanā un likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” piemērošanā valstī tiktu ievērota vienota pieeja. Tomēr nodokļu maksātājam tāpēc nerodas tiesības prasīt Valsts ieņēmumu dienestam veikt attiecīgu pārbaudi un pēc tam izteikt pretenzijas, pārsūdzot šo rīcību administratīvajā tiesā. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam attiecības ir vienīgi ar pašvaldību – iestādi Administratīvā procesa likuma 1.panta pirmās daļas izpratnē. Jo tikai pašvaldībai ir piešķirtas pilnvaras šā nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas jomā. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta darbība ir vērsta nevis uz attiecībām ar nodokļa maksātāju, bet ar pašvaldībām, lai tās vienveidīgi un atbilstoši piemērotu likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”. Pat ja Valsts ieņēmumu dienests ir uzdevis pašvaldībai pārrēķināt nodokli, pretenzijas par galīgo rezultātu ir izsakāmas pašvaldībai, jo pašvaldība ir izsniegusi jaunu, koriģētu maksāšanas paziņojumu.

Lejupielādēt

10.04.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-149/2013

1. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.panta 10.punktā paredzētās nodokļu maksātāju tiesības pieprasīt pārmaksātā nodokļa atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā pēc nodokļa samaksas termiņa ir patstāvīgas nodokļu maksātāju tiesības, kas īstenojamas ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Šīs tiesības izmantojamas neatkarīgi no tā vai nodoklis aprēķināts ar administratīvo aktu (kā tas ir nekustamā īpašuma nodokļa gadījumā), vai persona nodokli aprēķina pati (kā tas ir, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa gadījumā). 2. Nodokļa pārmaksas būtība nav saprotama tik šauri, ka nodokļa pārmaksa nepastāv, ja nodoklis samaksāts saskaņā ar maksāšanas paziņojumu, un uz šāda pamata ierobežot personas tiesības saņemt nodokļa summu, kura budžetā iemaksāta bez pamata, tas ir, neesot attiecīgam pamatojumam likumā.

Lejupielādēt

05.09.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-133/2013

Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.495 ,,Likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"23.punkta izpratnē ar personu, kurai valstij piederošā zeme ir nodota valdījumā, ir saprotama attiecīgā institūcija - parasti ministrija -, kuras personā attiecīgais zemes gabals ir nostiprināts zemesgrāmatā. Tādējādi ministrija ir arī uzskatāma par lietotāju likuma ,,Par nekustamā īpašuma nodokli" 2.panta piektās daļas izpratnē. Kā īpašuma valdītājs (jeb lietotājs 2.panta piektās daļas izpratnē), ministrija lemj jautājumu par iespējamām nomas attiecībām ar citām personām. Tomēr attiecībās ar pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa samaksas jautājumā ministrija paliek atbildīgā persona kā īpašuma valdītājs.

Lejupielādēt

28.03.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-23/2013

1. Ministru kabineta noteikumu 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.495 „Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 17.1punkts paredz, ka no budžeta finansējamās iestādes nosakāmas atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību lietotajam terminam „budžeta iestāde”, tas ir, iestāde vai atvasināta publiska persona, kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta. Atbilstoši Radio un televīzijas likuma 5.panta ceturtajai daļai un 61.panta pirmajai daļai valsts SIA „Latvijas Televīzija” budžetu veido valsts budžeta līdzekļi, patstāvīgā uzņēmējdarbībā iegūtie līdzekļi, dāvinājumi, ziedojumi un sponsorējumi, tādējādi tā nevar tikt atzīta par budžeta iestādi, jo netiek pilnībā finansēta no valsts budžeta, un uz to nevar attiecināt likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 15.punktā noteikto nodokļa atvieglojumu. 2. Atbrīvojums no nodokļa maksāšanas skar valsts vai pašvaldības budžeta un valsts atbalsta jautājumus, tāpēc atbrīvojumiem no nodokļa maksāšanas ir skaidri jābūt noteiktiem likumā un tie ir interpretējami šauri. Tāpēc iestādēm un tiesām būtu jāatturas pēc analoģijas piemērot nodokļa atvieglojumu, ja likums tādu skaidri neparedz.

Lejupielādēt

16.11.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-555/2012

1. Situācija, kad viena saistošo noteikumu tiesību norma piešķir tiesības, bet procesuālā norma izslēdz šīs tiesības izmantošanu, norāda uz normatīvā akta izdevēja kļūdu. 2. Viena no svarīgākajām tiesiskas valsts principa prasībām ir prasība pēc tiesību normas noteiktības un skaidrības. Tiesību norma, kura ir formulēta neskaidri, nesaprotami, valodnieciski nepietiekami un nenoteikti, pazaudē savu mērķi. Tiesību normu sistēma, kuru normas adresāts nevar izprast, noved pie tiesiskas nedrošības. Tiesiskā drošība pieprasa drošu orientieri. Tiesiskā valstī par tādu kalpo skaidras, viennozīmīgas un noteiktas normu pavēles. Tādēļ skaidras un noteiktas tiesību normas ir tiesību pamats un būtiska tiesiskas valsts sastāvdaļa. Gadījumā, ja tiesību normas redakcija neatspoguļo tās patieso saturu, ja tā ir kļūdaini izprotama vai maldinoša, vai ja likums pats ir iekšēji pretrunīgs, tiesību norma var nonākt pretrunā ar tiesiskas valsts principiem un nebūt spēkā.

Lejupielādēt

26.10.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-490/2012

1.Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktā paredzētais nodokļa pieauguma ierobežojums ir piemērojams arī tad, ja tiek sadalīts zemesgabals, kuram iepriekš bijuši noteikti vairāki nekustamā īpašuma lietošanas mērķi. Šādā gadījumā nepieciešams konstatēt, ka tā pati zeme ir saistīta ar to pašu lietošanas mērķi, proti, ka konkrētam lietošanas mērķim piekrītošā zeme jaunizveidotajā zemes vienībā atbilst tam pašam lietošanas mērķim, kāds šai zemei bija noteikts zemes vienībā pirms tās sadalīšanas. 2.Ar jēdzienu zemes vienība saprotams atsevišķs zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums. Nekustamā īpašuma sastāvā var būt arī vairākas zemes vienības. Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības. Savukārt kadastrālo vērtību aprēķina atsevišķi zemes vienībai, ēkai, inženierbūvei, zemes vienības daļai, bet šo atsevišķo kadastra objektu kadastrālās vērtības summa veido nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Tādējādi kadastrālo vērtību, no kuras tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, nosaka atsevišķām zemes vienībām, nevis zemes vienības katram lietošanas mērķim piekrītošajai platībai.

Lejupielādēt

20.09.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-937/2011

1. Iestādes lēmums, ar kuru atteikts nodibināt tiesiskās attiecības, atzīstams par administratīvo aktu tikai tad, ja ar to atteikts radīt tādas tiesiskas sekas, kuras vispārīgi atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām ir iespējamas, taču tās kādu iemeslu dēļ atteikts nodibināt konkrētajā gadījumā. Savukārt, ja iestāde atteikusies nodibināt tiesiskas attiecības, kādas atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām nav iespējamas, nepārkāpjot tiesisko kārtību, ne ar vienu privātpersonu, šāds iestādes atteikums nav uzskatāms par administratīvo aktu. 2. Tiesību normas (2007.gada 11.septembra saistošo noteikumu Nr.88 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 4.punkts) neparedz piešķirt privātpersonām nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus sakarā ar pašvaldības teritorijas bezatlīdzības uzkopšanu, līdz ar to prasījums par tāda iestādes lēmuma atzīšanu par prettiesisku, ar kuru atteikts piešķirt nodokļa atvieglojumu, kā arī prasījums par šāda atvieglojuma piešķiršanu nav pakļauts izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

16.11.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-499/2011

1. Lēmums, ar kuru pēc pašvaldības iniciatīvas tiek mainīts zemes lietošanas mērķis, jo tas neatbilst uz zemes esošās ēkas funkcijai, ir iepriekšējo lēmumu aizstājošs lēmums, un tā pieņemšanā jāņem vērā noteikumi par prettiesiska administratīvā akta atcelšanu, kas ietverti Administratīvā procesa likuma 86.pantā. 2. Nodokļu nomaksa ir visas sabiedrības leģitīma interese, tie ir finanšu līdzekļi, kuri paredzēti izlietošanai tieši sabiedrības kopīgajām vajadzībām. Nekustamā īpašuma nodokļa gadījumā tā ir attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojošā sabiedrība, kura ir ieinteresēta, lai nodoklis tiktu iekasēts tādā apjomā, kā tas paredzēts likumā. Ja pašvaldības kļūdas pēc personai ir aprēķināts mazāks nodoklis, nekā tai atbilstoši likumam būtu jāmaksā, sabiedrības interese labot šo kļūdu un turpmāk saņemt nodokļa maksājumus pilnā apmērā ir lielāka nekā atsevišķas personas tiesiskā paļāvība uz attiecīgu nodokļa summu visu turpmāko laiku.

Lejupielādēt

14.11.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-490/2011

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta ceturtā daļa nav iztulkojama un piemērojama tādējādi, ka jebkurā gadījumā kopīpašnieks atbilstoši savas īpašuma tiesības daļai ir atbildīgs maksāt nodokli, neatkarīgi no šīs tiesības izlietojuma. Nosakot pienākumu maksāt nodokli, ir apskatāma kopīpašnieku noteiktā lietošanas tiesību izmantošanas kārtība. Ja no tās ir konstatējama konkrēta kopīpašnieka saimnieciskā darbība (vai nomas līguma noslēgšana) īpašuma daļā, kas atbilst tā īpašuma tiesības domājamajai daļai visā īpašumā, tā ir ņemama vērā.

Lejupielādēt

14.10.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-423/2011

Nekustamā īpašuma nodokļa objekts ir dabā esoša ķermeniska lieta, tādējādi, ja nodokļa maksātājs pašvaldībai iesniedz ticamus pierādījumus par to, ka nodokļa objekts dabā vairs nepastāv, kaut arī noteiktā kārtībā par to nav izdarītas attiecīgas izmaiņas Kadastra reģistrā, pašvaldībai sniegtie pierādījumi ir jāvērtē un jāveic nodokļa pārrēķins, lai netiktu iekasēts nodoklis par neesošu objektu.

Lejupielādēt

10.02.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-50/2011

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkta piemērošanas priekšnoteikumi ir divi: 1) ir aktualizēta nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība; 2) nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis. Pamatojoties uz tiesiskās vienlīdzības principu, nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums ir attiecināms uz visiem nodokļa maksātājiem, proti, uz personām, kuras ilgstoši dzīvojušas nekustamajā īpašumā un maksājušas nekustamā īpašuma nodokli, uz personām, kuras kļuvušas par nekustamā īpašuma īpašniekiem tikai 2008.gadā, iegūstot īpašumu no iepriekšējiem nodokļa maksātājiem, kā arī uz attiecībā uz personām, kuras kļūst par nekustamā īpašuma īpašnieku citādā ceļā – atgūstot to valdījumā no pašvaldības.

Lejupielādēt

07.02.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-36/2006

1. Lēmums par nodokļu maksājuma un nokavējuma naudas piedziņu bezstrīdus kārtībā pēc būtības būtu uzskatāms par uz naudas maksājumu vērsta administratīvā akta piespiedu izpildes pasākumu, kas atsevišķi nav pārsūdzams. Tomēr, ievērojot, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 37.1pants paredz, ka šādus lēmumus var apstrīdēt un pēc tam pārsūdzēt tiesā, atzīstams, ka tiesā šāds lēmums ir pārbaudāms pēc tiem pašiem kritērijiem kā administratīvais akts. 2. Līdz ar to tiesai, lemjot par lēmuma, kas pieņemts par nodokļu parāda, pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas piedziņu bezstrīda kārtībā, tiesiskumu, jāpārbauda tā atbilstība visiem Administratīvā procesa likuma 250.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, proti, 1) vai lēmums izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus; 2) vai lēmums atbilst materiālo tiesību normām; 3) vai lēmuma pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības.

Lejupielādēt

07.02.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-31/2006

1. Lai arī Administratīvā procesa likuma 315.panta otrā daļa paredz, ka par tiem tiesas lēmumiem, kas nav pārsūdzami, iebildumus var izteikt apelācijas sūdzībā, apelācijas instances tiesai spriedumā nav pienākums izvērtēt un atrunāt visus apelācijas sūdzībā minētos iebildumus par jebkuru pirmās instances tiesas lēmumu. 2. Attiecībā uz pirmās instances tiesas lēmumu atjaunot procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai tiesā, Administratīvā procesa likuma 315.panta otrā daļa ir tulkojama kopsakarā ar Administratīvā procesa likuma 48.panta otro daļu, kura tiešā tekstā noteic, ka pārsūdzēt var tikai atteikumu atjaunot termiņu. No minētā izriet, ka līdz ar termiņa atjaunošanu pirmās instances tiesa noņem jebkādus ierobežojumus pieteicēja kā pilnvērtīga procesa dalībnieka statusam un tādējādi tiesas argumenti nav pārvērtējami ne atsevišķi, ne apelācijas instances tiesai izskatot apelācijas sūdzību. 3. Kasācijas instances tiesas spriedumā izteiktā tiesību normu interpretācija atbilstoši Administratīvā procesa likuma 350.panta pirmajai daļai ir obligāta tiesai, kura šo lietu izskata no jauna pēc apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanas kasācijas kārtībā. Taču šī tiesību norma neattiecas uz gadījumu, ja lieta tiek izskatīta no jauna pēc sprieduma atcelšanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. 4. Likuma „Par zemes nodokli” 2.pants, kas vispārīgi paredz zemes īpašnieka pienākumu maksāt zemes nodokli ir vispārējā tiesību norma. Atbilstoši Rīgas tirdzniecības brīvostas likuma speciālajai normai – 6.panta piektajai daļai – zemes nodoklis par zemes gabaliem, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā, ir jāmaksā valsts akciju sabiedrībai „Rīgas tirdzniecības osta”.

Lejupielādēt

14.01.2005. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1/2005

Interpretējot likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta pirmo daļu un Rīgas brīvostas likuma 4.pantu atzīstams, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā servitūta lietotājam.

Lejupielādēt

23.11.2004. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-217/2004

Nodokļa maksāšana tiesību normās noteiktajos gadījumos ir personas publiski tiesisks pienākums pret valsti. Šā pienākuma izpildi un valsts tiesības saņemt noteiktos nodokļu maksājumus nevar ietekmēt nodokļa maksātāja privāttiesiska rakstura strīdi ar citiem privāto tiesību subjektiem.

Lejupielādēt

24.08.2004. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-107/2004

Ja nodokļu maksātājs pilnībā ir izpildījis savus pienākums un nav zinājis par nodokļu administrācijas rīcības prettiesiskumu/kļūdu, viņš var paļauties, ka nodokļu administrācijas lēmums pieņemts uz pilnībā pārbaudītas informācijas pamata un vēlāk viņam neradīs nelabvēlīgas sekas.

Lejupielādēt

24.02.2004. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-7/2004

Vērā ņemams tiesiskās paļāvības princips, proti, ja nodokļa atvieglojumu noteikšanā kļūdījusies pašvaldība un kļūdas pieļaušanā nav vainojams pieteicējs, tad šī kļūda nedrīkst radīt viņam nelabvēlīgas sekas.

Lejupielādēt