27.10.2022.
Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-1005/2022
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2.panta trešajā daļā paredzētā ierobežojuma mērķis ir nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai. Politisko partiju finansēšana slēptā veidā apdraud demokrātijas sistēmu. Necaurskatāms finansējums pieļauj šauram personu lokam slēptā veidā būtiski ietekmēt politiskos procesus, lai apmierinātu savas individuālās intereses. Līdz ar to partiju finansēšanas atklātums ir viens no demokrātiskas sistēmas principiem, kas tiek īstenots, izmantojot tiesību normās paredzēto kontroles un ierobežojumu sistēmu.
Minētajā tiesību normā noteiktais ierobežojums nodrošina, ka līdzekļu izcelsmi var pārliecinoši pārbaudīt. Arī situācijā, kurā var pārliecināties par personas naudas līdzekļu legālo izcelsmi, ir nepieciešams izvērtēt, vai persona tomēr neveic maksājumu citu personu uzdevumā un interesēs (slēpta starpniecība). Šo apstākļu pārbaude ir ievērojami grūtāka par naudas izcelsmes legālā rakstura pārbaudi, tādēļ tiesību normās ir noteikti kritēriji naudas līdzekļu avotu izvēlē, kas samazina arī slēptas starpniecības iespējas. Noteiktie kritēriji nodrošina tiesību normas piemērošanas skaidrību un paredzamību. Kopumā tādējādi tiek nodrošinātas arī vienlīdzīgas tiesības piedalīties politiskajā procesā. Bez ierobežojumu noteikšanas finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaudes ticamība kopumā samazinātos.
12.04.2016.
Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-116/2016
1. Ņemot vērā to, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā reklāmas materiālu sagatavošanas izdevumi ir norādīti kā atsevišķa izdevumu pozīcija, secināms, ka šā likuma kontekstā likumdevējs ar jēdzienu „reklāmas izvietošana” nav paredzējis aptvert arī reklāmas sagatavošanas izdevumus.
2. Nav pamata attiecībā pret ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistītām personām piemērot atšķirīgu principu ierobežojumu noteikšanai iepretim politiskajām organizācijām, politisko organizāciju apvienībām vai deputātu kandidātiem, tādējādi attiecībā uz reklāmas materiālu izgatavošanu likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” 31.panta otrajā daļā noteiktais izdevumu apmēra ierobežojums nav attiecināms.
31.08.2012.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-342/2012
1.Strīdos par politisko organizāciju finansēšanu ir piemērojamas tiesību normas, kas bija spēkā attiecīgo tiesisko attiecību rašanās laikā, t.i., strīdus dāvinājuma (ziedojumu) veikšanas brīdī, nevis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmuma par šiem ziedojumiem pieņemšanas brīdī.
2.Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļas prasība apelācijas instances tiesas sprieduma motīvu daļā motivēt attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu nenozīmē, ka apgabaltiesai, ja tā nepiekrīt rajona tiesas sprieduma argumentācijai, ir jāanalizē rajona tiesas spriedumā ietvertie argumenti, sniedzot uz katru no tiem savus pretargumentus. Apelācijas instances tiesas attieksme pret zemākas instances tiesas spriedumu izriet arī no apgabaltiesas sprieduma motivācijas, izspriežot lietu atšķirīgi no rajona tiesas.
3.No Administratīvā procesa likuma 288.panta pirmās daļas izriet, ka blakus lēmuma pieņemšana ir tiesas, kura izskata lietu, tiesība nevis pienākums. Tādēļ augstākas instances tiesai nav pamata pārbaudīt, vai šāds lēmums tiesai bija jāpieņem. Turklāt blakus lēmumu pieņem jautājumos, kas nav saistīti ar strīda izšķiršanu starp procesa dalībniekiem, bet tie izriet no lietas apstākļiem un saistīti ar citu tiesību pārkāpumu vai citu negatīvu parādību.
22.09.2011.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-311/2011
1.Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 10.panta regulējums ietver ne tikai soda noteikšanu, bet paredz atbildību par šā likuma prasību neievērošanu, kas kopumā vērsta uz prettiesiskā stāvokļa pilnvērtīgu novēršanu. Minētā likuma 10.panta otrajā daļā un 2.1daļā noteiktais atbildības līdzeklis ir vērsts tieši uz kaitējuma atlīdzinājumu, nedublējot panta pirmajā daļā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēto administratīvo atbildību. Pienākumam novērst pārkāpuma sekas (ieskaitīt valsts budţetā prettiesiski saņemtos un izlietotos finanšu līdzekļus) nepiemīt soda raksturs, kas atbilstoši dubultās sodīšanas aizlieguma principam liegtu tā piemērošanu līdztekus naudas sodam administratīvā pārkāpuma lietā.
2.Pārkāpjot likumdevēja noteiktos ierobežojumus partiju un to priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu finansējumam, tiek pārkāpti arī vienlīdzīgu un brīvu vēlēšanu principi, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu gan vēlētāju, gan deputātu kandidātu tiesībām un tiesiskajām interesēm un valsts pārvaldības kārtībai kopumā. Izdevumi, kas uzskatāmi par priekšvēlēšanu izdevumiem un norādāmi vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā, ir saistāmi ar priekšvēlēšanu aģitācijas darbību, kas noteiktas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.1panta otrajā daļā, veikšanas laiku. Tas atbilst priekšvēlēšanu perioda noteikšanas jēgai. Izdevumu attiecināšanai uz priekšvēlēšanu izdevumiem 270 dienu periodā nav nepieciešams konstatēt abu pazīmju, proti, gan darbības, gan samaksas izpildes šajā periodā, kopumu.
3.Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķim neatbilstošs būtu tāds 8.4panta piektās daļas iztulkojums, kas pārkāpuma esību darītu atkarīgu no tā, kādā veidā partija panākusi lielāku (par pieļaujamo) līdzekļu izlietojumu vēlēšanu kampaņā. Citiem vārdiem, vai tā pārkāpumu pieļāvusi atklāti, izdevumus, kas veido pārtēriņu, maksājot no savas kases, vai rīkojusies vēl nelabticīgāk, atrodot citu ceļu, kā „apiet” ierobežojumus, un tādēļ tos pārkāpusi slēptā veidā. Otrais gadījums prasa atklāt slēpto veidu, kas ietver nepieciešamību konstatēt partijas lomu tajā jeb saistību ar to. „Tiešas saiknes” kritērijs izriet no Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4panta piektās daļas jēgas, lai noskaidrotu, vai citu personu darbības nav pašas partijas iniciētas un tādēļ pieskaitāmas pašai partijai.
4.Likuma „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” 28.panta pirmā, otrā un trešā daļa regulē ar partiju nesaistītu personu tiesības savā vārdā veikt priekšvēlēšanu aģitāciju, par kādu nav uzskatāma partijas, kas iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus, aģitācija. Partijas veikta (arī ar citu personu starpniecību) un minētā likuma 28.panta kārtībā veikta aģitācija jebkurā gadījumā ir nošķiramas. Lai arī minētais regulējums tādu personu, kuras nevarētu uzskatīt par nesaistītām, vidū nenosauc partijas biedrus un partijas vēlēšanu kampaņas organizētājus, tas neizslēdz iespēju (pienākumu) kontrolējošām institūcijām konstatēt citas personas veiktas aģitācijas nepieļaujamu saistību ar partiju. Nesaistītu personu tiesības veikt aģitāciju nepieļauj partijas tiesības caur šādu mehānismu veikt savu kampaņu.
07.06.2005.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-171/2005
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 6.panta otrā daļa papildina šī likuma 2.panta otro daļu un 4.panta otro daļu, nosakot kārtību, kādā ziedojumi ir iemaksājami. Turklāt šī likuma 6.panta otrās daļas izpratnē par ziedojumu uzskatāma atsevišķo ziedojumu kopējā summa.
