• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

PUBLISKIE IEPIRKUMI

10.05.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-471/2022

1. Iepirkuma uzvarētāja noteikšanā vērā ņemamie kritēriji var būt tikai cena vai arī konkrētu apstākļu kopums, kas pamato, ka piedāvājums pasūtītājam būs saimnieciski visizdevīgākais. Pasūtītājam nav tiesību lēmuma pieņemšanā ņemt vērā vēl kādus citus kritērijus.

Apstāklis, ka pretendents piedāvājumā piedāvājis atlaidi, pats par sevi negarantē, ka tātad pretendents noteikti piedāvājis viszemāko cenu. Tāpat atlaides piemērošana pati par sevi nevar piedāvājumu padarīt par saimnieciski izdevīgāku salīdzinājumā ar citu pretendentu piedāvājumiem.

Apstāklis, ka pretendents publiskā iepirkuma piedāvājumā ietver atlaidi, nevar ietekmēt pasūtītājas amatpersonu personiskās vai mantiskās intereses, jo piedāvājums tiek izteikts pasūtītājam, nevis pasūtītāja konkrētām amatpersonām.

Atlaide, ko pretendents piedāvā publiskā iepirkuma ietvaros, pamatojot piedāvāto cenu, Interešu konflikta novēršanas likuma izpratnē nevar tikt uzskatīta par ziedojumu, kas ietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā uz atlaides piedāvātāju.

2. Publisko iepirkumu likuma normu, kas paredz zaudējumu atlīdzināšanas iespēju, uzdevums ir ne tikai izpildīt prasības, kas izriet no Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma, bet arī nodrošināt privātpersonām Satversmē garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.

Tiesību normās nav paredzēts, ka zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi publisko iepirkumu gadījumos, salīdzinot ar citiem administratīvā procesa ietvaros nodarītu zaudējumu gadījumiem, būtu atšķirīgi. Tādējādi secināms, ka atlīdzinājums publisko iepirkumu gadījumā piešķirams, balstoties uz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu. Šis likums kā priekšnoteikumus zaudējumu atlīdzināšanai noteic iestādes rīcības prettiesiskumu un cēloņsakarību starp attiecīgo iestādes rīcību un personai nodarītajiem zaudējumiem (kaitējumu). Iestādes pieļautā pārkāpuma būtiskums nav priekšnoteikums tiesībām prasīt atlīdzinājumu.

Aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto peļņu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta. Neiegūtās peļņas aprēķināšana pamatā veicama, noskaidrojot, kādus ieņēmumus persona būtu guvusi un kādi būtu bijuši personas izdevumi, ja tam būtu bijusi dota iespēja pildīt iepirkuma līgumu, un kāda attiecīgi ir neiegūtā peļņa, un ir pietiekami, ja tiek pierādīta minēto elementu liela varbūtība. Zaudējumu atlīdzināšanas – neiegūtās peļņas - jēga ir, lai pēc zaudējuma atlīdzināšanas cietušā stāvoklis būtu tāds, it kā zaudējums nebūtu nodarīts, taču ne vairāk.

Lejupielādēt

04.04.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-226/2022

Pasūtītāja – kapitālsabiedrība, kas īstenojusi iepirkuma procedūru sava patstāvīgā budžeta ietvaros, – tiesas procesā par iepirkuma procesa tiesiskumu aplūkojama analogi kā publisko tiesību subjekts, kas darbojas sava patstāvīgā budžeta ietvaros. Proti, šāda pasūtītāja pati par sevi ir uzskatāma par atbildētāju lietā, nevis tikai par iestādi atbildētāja pusē.

Lejupielādēt

28.01.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-83/2022

1. Pretendentu atlases mērķis iepirkuma procedūrā ir izslēgt no dalības tālākajā iepirkuma procedūrā tos pretendentus, par kuru maksātspēju, uzticamību un profesionālo godīgumu ir objektīvas šaubas. Tas, vai konkrētais pretendents ir godprātīgs nodokļu maksājumu izpildē, raksturo ne tikai tā maksātnespēju, bet arī – uzticamību. Noteikums, kas paredz izslēgt no pretendentu loka tādu komersantu, kas pienācīgi nemaksā nodokļus, vispirms sasniedz mērķi veicināt nodokļu iekasēšanu atbilstošā apmērā. Tas arī novērš, ka nodokļu maksājumus nepienācīgi veicis pretendents gūst nepamatotas priekšrocības iepretim citiem pretendentiem. 2. Izslēdzošs pamats pretendēt uz līgumslēgšanas tiesībām iepirkumā ir nodokļu samaksas pārkāpums, kas ir pieļauts dalības konkursā brīdī. Vērtējumam par to, vai konkrētajam pretendentam ir konstatējamas pret budžetu neizpildītas saistības, būtu jābūt tādam, lai tiktu sasniegts kandidātu atlases mērķis – nodrošināt iespējami plašu konkurenci, nepieļaujot vienlīdzīgas attieksmes pārkāpumu. Ne vienmēr situācijā, kad parāda esība ir radusies kļūdainas vai nepilnīgas nodokļu deklarācijas dēļ, pretendenta izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumā ir samērīga. Apstākļos, kad pierādījumi apstiprina secinājumu, ka nodokļu parāds sistēmā radies pretendenta nepareizas nodokļu deklarācijas iesniegšanas (nevis nodokļu maksātāja izvairīšanās no nodokļu samaksas pienākuma) dēļ, pretendentam nebūtu liedzamas tiesības novērst šīs kļūdainās deklarēšanas sekas un tiesības uz līgumslēgšanu iepirkumā.

Lejupielādēt

28.03.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-57/2022

Lejupielādēt

01.07.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1117/2021

1. Vispārīgā vienošanās ir tāda vienošanās, kas paredz nosacījumus, balstoties uz kuriem laikposmā, uz kuru attiecas vispārīgā vienošanās, tiks slēgti iepirkuma līgumi. Vispārīgās vienošanās var būt dažādas, tostarp gan tādas, kas tiek noslēgtas ar vienu potenciālo piegādātāju, gan tādas, kas tiek noslēgtas ar vairākiem potenciālajiem piegādātājiem. Tāpat vispārīgās vienošanās var būt tādas, kas uzreiz jau noteic konkrētu piegādātāju, kurš attiecīgajā laika posmā uz iepirkuma līguma pamata piegādās pasūtītāja pasūtītās preces vai pakalpojumus, un tādas, kas paredz pirms katra iepirkuma līguma noslēgšanas vispārīgās vienošanās dalībnieku starpā rīkot atlases procedūru (būtībā – atsevišķu mazu konkursu) atbilstoši vispārīgās vienošanās nosacījumiem. 2. Ja vispārīgā vienošanās paredz pirms katra iepirkuma līguma noslēgšanas vispārīgās vienošanās dalībnieku starpā rīkot atlases procedūru atbilstoši vispārīgās vienošanās nosacījumiem, šāda vispārīgā vienošanās nezaudē savu spēku visā iepirkuma procedūras garumā, kamēr vien tiek īstenota iepirkuma procedūra vispārīgās vienošanās ietvaros. Šādā gadījumā nevar uzskatīt, ka Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums, ar kuru atļauta vispārīgās vienošanās slēgšana, zaudē spēku ar vispārīgās vienošanās noslēgšanu. Līdz ar to tiesa var lemt par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma atcelšanu, lai arī vispārīgā vienošanās ir noslēgta, un tas atbilst valsts pienākumam publisko iepirkumu procedūras tiesiskuma kontroli īstenot tā, lai maksimāli saglabātu iespēju izlabot iepirkuma procedūrā pieļautās kļūdas. Attiecīgi apstāklis, ka šāda vispārīgā vienošanās ir noslēgta, nav šķērslis šādā lietā lemt par pagaidu aizsardzību.

Lejupielādēt

18.06.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1018/2021

Līdzīgu gadījumu novēršanas nepieciešamības konstatēšanai izšķirošais ir nevis tas, vai tiešām paredzamā nākotnē varētu atkārtoties situācija ar tādiem pašiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, bet gan tas, vai tiesiskā strīda, par kuru ir iesniegts pieteikums, atrisinājums varētu būt aktuāls citos līdzīgos (ne obligāti tieši tādos pašos) gadījumos, kuru iestāšanās iespēja ir objektīvi ticama. Analizējot to, vai lietā risināmie tiesību jautājumi varētu būt aktuāli un nozīmīgi citās lietās, ir piešķirama nozīme iepērkamā pakalpojuma veidam. Jo tipiskāks ir iepērkamā pakalpojuma veids, jo lielāka varbūtība, ka kāds no strīdus aspektiem varētu būt tiesiski nozīmīgs citā lietā. Konkrētajā lietā pārbaudāmā iepirkuma priekšmets ir nodarbināto personu veselības apdrošināšana, ko publiskā pārvalde iepērk katru gadu. Tādējādi jau pats pakalpojuma veids norāda uz to, ka tas nav netipisks. Lietā ir strīds par konkrētām iepirkuma nolikuma prasībām, saskaņā ar kurām tiek novērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Šāda veida prasības, kas paredz novērtēt piedāvājuma izdevīgumu, proti, kādā summārā vērtībā konkrētais apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējs paredz segt ārstniecības izdevumus par finanšu piedāvājumā norādīto cenu (apdrošināšanas prēmiju), varētu tikt līdzīgi formulētas arī citos iepirkumos. Attiecīgais gadījums nav netipisks un pieteikums Administratīvā procesa likuma 184.panta otrās daļas izpratnē ir pieļaujams.

Lejupielādēt

11.05.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-367/2021

1. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra direktīvas 2007/66/EK noteikumiem dalībvalstīm publisko iepirkumu gadījumos ir pienākums nodrošināt efektīvas pārskatīšanas procedūras, tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums, pieeju pārskatīšanas procedūrām. Tādēļ, lai tiesa strīdā par publiskā iepirkuma tiesiskumu varētu pieņemt pieteikumu, kas iesniegts, lai novērstu līdzīgu gaidījumu atkārtošanos, ir jākonstatē, ka lietas atrisinājums varētu būt aktuāls citos līdzīgos gadījumos. Līdzīgu gadījumu novēršanas nepieciešamības konstatēšanai izšķirošais ir nevis tas, vai tiešām paredzamā nākotnē varētu atkārtoties situācija ar tādiem pašiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, bet gan tas, vai tiesiskā strīda, par kuru ir iesniegts pieteikums, atrisinājums varētu būt aktuāls citos līdzīgos (ne obligāti tieši tādos pašos) gadījumos, kuru iestāšanās iespēja ir objektīvi ticama. 2. Iepirkumu uzraudzības biroja izdotās vadlīnijas nav atzīstamas par pasūtītājam saistošu funkcionāli augstākas iestādes izdotu iekšējo normatīvo aktu. Vadlīnijas ir metodisks atbalsts iepirkuma procedūru organizēšanā, tām ir tikai ieteikuma raksturs un ar tām nevar pamatot privātpersonai nelabvēlīgu lēmumu. Tādējādi apstāklis, ka pasūtītājs nav ievērojis vadlīnijās noteikto, pats par sevi nevar būt pamats tiesas secinājuma izdarīšanai, ka pasūtītāja rīcība ir bijusi prettiesiska. 3. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma mērķis ir nodrošināt iepirkuma procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pretendentiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un publisku personu līdzekļu efektīvu izmantošanu. Rīkojot „mazo” iepirkumu, ir būtiski ievērot minētos likuma mērķus, kā arī neatkāpties vismaz no tām prasībām, kuras konkrēti ir attiecinātas arī uz mazajiem iepirkumiem. Arī „mazo” iepirkumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra nevar būt patvaļīga un tajā jāievēro preču brīvas aprites, tiesību veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības, proporcionalitātes un savstarpējas atzīšanas princips. 4. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 52.panta ceturtā daļa nav ietverta starp tām normām, kas obligāti jāievēro „mazajos” iepirkumos. Proti, tas, vai, iesniedzot piedāvājumu, ir jānorāda, uz kuru uzņēmēju spējām pretendents balstīsies, un tas, kā šāda balstīšanās ir jāpierāda, mazajos iepirkumos ir atkarīgs no paša iepirkuma nolikuma prasībām. Ja pasūtītājs nav noteicis īpašus noteikumus apakšuzņēmēju piesaistei, bet tikai noteicis pienākumu pretendentiem apliecināt savas spējas nodrošināt līguma izpildi atbilstoši nolikuma prasībām, tad šāda pasūtītāja darbība nav pretrunā ar publisko iepirkumu pamatprincipiem un normatīvo aktu prasībām. 5. Piesaistītā apakšuzņēmuma nodokļu parādi, maksātnespējas process, apturētā saimnieciskā darbība vai likvidācijas process nevar būt pamats paša pretendenta automātiskai izslēgšanai no iepirkuma, bet gan tikai piesaistītā uzņēmuma nomaiņai. Turklāt, ja apakšuzņēmējs vienlaikus nav persona, uz kuras iespējām pretendents balstās, lai izpildītu kvalifikācijas prasības, tā nomaiņa ir obligāta tikai tad, ja tā sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no kopējās pakalpojuma līguma vērtības.

Lejupielādēt

22.06.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-360/2021

1. Pasūtītājam ir novērtējuma brīvība, vērtējot, vai pastāv fakts – ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, tas ir, ka tas nav pietiekami drošs un nopietns piedāvātās zemās cenas dēļ. Tieši pasūtītājs vislabāk var novērtēt visus apstākļus, kas liek izšķirties par kāda piedāvājuma pieņemšanu vai noraidīšanu sakarā ar pārāk lielu risku. Tiesa var pārbaudīt, vai lēmums nav acīmredzami kļūdains, tostarp, vai pasūtītājs spēj norādīt objektīvus apstākļus un apsvērumus, kādēļ tas nonācis pie secinājuma par nepamatoti lētu piedāvājumu. Ja pasūtītājs konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, tad šāds piedāvājums jānoraida, un šajā ziņā rīcības brīvība nav paredzēta. 2. Gadījumā, kad nepamatoti lēta piedāvājuma pastāvēšana tiesai jāvērtē post factum nolūkā konstatēt, vai izslēgtajam vai noraidītajam pretendentam būtu jāpiešķir kaitējuma atlīdzinājums, tiesai tāpat jārespektē pasūtītāja novērtējuma brīvība. Vienlaikus arī šādā gadījumā tiesai iespēju robežās ir jāpārbauda, vai pasūtītāja iebildums, kas pamatots ar argumentu par nepamatoti lētu piedāvājumu, ir objektīvi pamatots.

Lejupielādēt

31.03.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-322/2021

Pasūtītājam ir samērā plaša rīcības brīvība, nosakot piešķiršanas kritērijus sev nepieciešamo preču vai pakalpojumu iegādei, jo tikai pašam pasūtītājam ir vislabāk zināmas prasības, kādām šīm precēm un pakalpojumiem ir jāatbilst, taču šī rīcības brīvība nav neierobežota. Pasūtītājam ir jānodrošina godīga konkurence un vienlīdzīga un nediskriminējoša attieksme, maksimāli izvairoties no tādiem kritērijiem, kas var radīt aizdomas par noteiktu priekšrocību piešķiršanu kādam no pretendentiem. Proti, pasūtītājam ir jānosaka konkurenci neierobežojoši un objektīvi salīdzināmi vai izvērtējami piedāvājuma izvērtēšanas kritēriji. Tātad, no vienas puses, kvalitātes kritēriji nodrošina pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu un pasūtītāja vajadzībām iespējami atbilstošākā pakalpojuma/preces iegādi. No otras puses, kvalitātes kritērijiem jāatbilst godīgas konkurences un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Apstākļos, kad objektīvi nav viena kritērija, kas efektīvi ļautu pārliecināties par piedāvātā pakalpojuma kvalitāti, nav pamatoti piešķirt izšķirošu nozīmi vienam kvalitātes novērtējuma kritērijam, vēl jo vairāk, – ja tas kādam no tirgus dalībniekiem nodrošina acīmredzamu priekšrocību iepretim citiem konkurentiem.

Lejupielādēt

30.04.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-252/2021

1. Publisko iepirkumu likumā likumdevējs “mazajam” iepirkumam nav paredzējis obligātu pienākumu veikt cenas pārbaudes procedūru, kas minēta Publisko iepirkumu likuma 53.pantā. Tas gan nenozīmē, ka nepamatoti lēta piedāvājuma institūts uz „mazajiem” iepirkumiem nav attiecināms, jo arī šajos iepirkumos ir jānodrošina publiskā iepirkuma pamatprincipu ievērošana, tostarp līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. Ja pasūtītājs saskata pamatu piedāvājumu noraidīt kā nepamatoti lētu, tam ir tiesības to darīt, atsaucoties uz līdzekļu efektīvas izlietošanas principu un pēc analoģijas piemērot Publisko iepirkumu likuma 53.pantā paredzēto procedūru. 2. Publisko iepirkumu likuma 53.pantā paredzētā šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūra ir vērsta uz to pretendentu tiesību aizsardzību, kuriem draud izslēgšana no iepirkuma zemās cenas dēļ. Pasūtītājam nav jāveic pretendentu piedāvāto cenu veidošanas noskaidrošana, ja tam nav radušās objektīvas šaubas par cenas pamatotību un tas neapsver atteikšanos no piedāvājuma kā nepamatoti lēta. Piedāvājuma nopietnības novērtējums un piedāvājuma paturēšana salīdzināmo lokā vai izslēgšana ir tieši pasūtītāja kompetence un izšķiršanās, vienlaikus paturot prātā likuma mērķi gan attiecībā uz brīvas konkurences nodrošināšanu, gan valsts un pašvaldības līdzekļu efektīvu izmantošanu. Efektīva valsts budžeta izmantošana neietver sevī vienīgi formālu lētākā piedāvājuma izvēli, bet arī droša un nopietna piedāvājuma izvēli, un tieši šī iemesla dēļ Publisko iepirkumu likuma normas paredz pasūtītāja tiesības noraidīt nepamatoti lētu piedāvājumu. Tieši pasūtītājs vislabāk var novērtēt visus apstākļus, kas liek izšķirties par kāda piedāvājuma pieņemšanu vai noraidīšanu sakarā ar pārāk lielu risku. Šo apstākļu izsvēršanā tiesa nevar pasūtītāju pilnībā aizvietot. Proti, tiesai nav kompetences iejaukties pasūtītāja novērtējuma brīvībā, nosakot, kuros gadījumos piedāvājums būtu jāvērtē kā nepamatoti lēts, ja pasūtītājam bažas par piedāvājuma nopietnību nav radušās. Tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai pasūtītājs nav pieļāvis kādas būtiskas kļūdas novērtējuma brīvības izmantošanā. Izteikta pretendentu piedāvāto cenu atšķirība ir apstāklis, kas pasūtītājam var radīt bažas par lētākā piedāvājuma nopietnību, taču tas automātiski nenozīmē, ka pasūtītājam konkrētajā gadījumā ir obligāti jāuzsāk Publisko iepirkumu likuma 53.pantā paredzētā cenas pārbaudes procedūra.

Lejupielādēt

24.09.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-233/2021

Personai, kura uzskata, ka iepirkuma procedūras ietvaros ir pieļauts pārkāpums, ir tiesības par to sūdzēties likumā noteiktajā sūdzību iesniegšanas termiņā Iepirkumu uzraudzības birojā, uzreiz norādot uz konkrēto pārkāpumu un apstākļiem, kuru dēļ ir pamats šo pārkāpumu konstatēt. Iepirkumu uzraudzības birojs ir saistīts ar sūdzībā norādīto pārkāpuma pamatu – apstākļiem par noteiktā veidā izpaudušos pārkāpumu. Tas nozīmē, ka Iepirkumu uzraudzības birojam (un secīgi – tiesai) ir jāpārbauda tikai tādi iespējamie pārkāpumi, uz kuriem ir norādīts personas sūdzībā. Iespējamie pārkāpumi, uz kuriem pirmo reizi ir norādīts tikai tiesvedības gaitā, varētu tikt pārbaudīti vienīgi tad, ja persona no tās neatkarīgu apstākļu dēļ par attiecīgajiem pārkāpumiem uzzināja vai varēja uzzināt tikai pēc sūdzības iesniegšanas Iepirkumu uzraudzības birojam.

Lejupielādēt

28.10.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-215/2021

Pasūtītāja galvenā interese ir iepirkuma priekšmetam un arī iepirkuma līguma noteikumiem atbilstoša un pēc iespējas kvalitatīva izpildījuma saņemšana. Tālab pasūtītājs ir tiesīgs izvirzīt pieredzes prasību, kas ir tieši saistīta ar pasūtītājam nepieciešamā pakalpojuma (arī preču piegādes) izpildi. Tas izriet no prezumpcijas, ka pretendents, kam ir atbilstoša un arī veiksmīga pieredze līdzīga līguma izpildē (preču piegādē vai pakalpojuma sniegšanā), konkrēto iepirkuma līgumu spēs izpildīt kvalitatīvi un pasūtītāja noteiktajā termiņā. Vienlaikus pasūtītāja interesēs ir iegūt maksimāli plašāku un daudzveidīgāku piegādātāju loku. Attiecīgi, ja strīdus nolikuma prasības, tostarp attiecībā uz kvalifikācijas un pieredzes prasībām, ir formulētas īpaši detalizēti, konkurence var tikt mākslīgi sašaurināta un radītas nepamatotas priekšrocības kādam no tirgus dalībniekiem. Zemas konkurences cēlonis nedrīkst būt neobjektīvas vai nesamērīgas atlases prasības.

Lejupielādēt

18.06.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-176/2021

1. Publisko iepirkumu likuma 41.panta sestā daļa paredz pretendenta tiesības izskaidrot un papildināt pieteikumā jau norādīto informāciju, nevis iesniegt jaunu, pieteikumā sākotnēji nenorādītu informāciju. Neprecīzas informācijas precizēšana ir akceptējama, ja tā nenoved pie piedāvājuma grozīšanas. 2. Publisko iepirkumu likuma 42.panta pirmās daļas 8.punktā noteiktais „nav sniedzis prasīto informāciju” attiecināms uz visu piedāvājumu kopumā. Proti, pasūtītājs izslēdz pretendentu no dalības iepirkumā arī tad, ja tas nav sniedzis informāciju, lai apliecinātu tā atbilstību nolikumā noteiktajām prasībām.

Lejupielādēt

20.09.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-175/2021

Pasūtītājam ir samērā plaša rīcības brīvība, nosakot prasības attiecībā uz piegādātāja profesionālajām spējām, taču šī rīcības brīvība nav neierobežota. Pasūtītāja izvirzītās pretendentu atlases prasības nedrīkst būt nesamērīgas ar iepirkuma līguma priekšmetu. Proti, nolikuma prasībās pasūtītājs nedrīkst pārsniegt nepieciešamā pakalpojuma izpildei saprātīgi nepieciešamo. Novērtējot kvalifikācijas prasību samērīgumu, nozīme piešķirama gan iepērkamā pakalpojuma būtībai, specifikai un sarežģītībai, gan arī atlases prasību jēgai un mērķim, ko pasūtītājs ar tām vēlas sasniegt.

Lejupielādēt

24.09.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-81/2021

Gadījumā, ja tikai daļa no elektrostacijā ražotās elektroenerģijas tiek pārdota obligātā publiskā iepirkuma ietvaros par cenu, kas paredzēta ar Eiropas Komisijas 2017.gada 24.aprīļa lēmumu apstiprinātajā valsts atbalsta shēmā, tad, aprēķinot cenas diferencēšanas koeficientu pārkompensācijas novēršanai, nav jāņem vērā elektrostacijas iekšējās peļņas norma (IRR) kopumā (un attiecīgi visi ieņēmumi) un viss saņemtais uz elektrostaciju attiecināmais cita veida atbalsts, bet tikai tas, kas saistīts ar atbalstīto projektu.

Lejupielādēt

22.10.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1388/2020

Lejupielādēt

04.06.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1173/2020

Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 70.panta piektās daļas 1.punktam Iepirkumu uzraudzības birojs atmaksā depozītu iesniedzējam, ja iesniedzējs ir atsaucis iesniegumu līdz tā izskatīšanai komisijā, pamatojoties uz to, ka pasūtītājs ir novērsis iesniegumā minētos pārkāpumus. Lai Iepirkumu uzraudzības birojam būtu tiesības atmaksāt samaksāto depozītu iesnieguma iesniedzējam, pasūtītājam ir jāatzīst pārkāpumi, kas pieļauti iepirkuma procedūrā un kurus iesnieguma iesniedzējs ir norādījis iesniegumā, kā arī jānovērš tie, pirms Iepirkumu uzraudzības birojs ir izskatījis iesniegumu un pieņēmis lēmumu. Tādējādi depozīta atmaksa iesnieguma atsaukšanas gadījumā ir tieši atkarīga no pasūtītāja subjektīvās attieksmes pret iesniegumā.

Lejupielādēt

04.06.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1173/2020

Ja apstrīdēšanas iesniegums atbilst formālajām pazīmēm, kā arī satur argumentus, par kuru pamatotību var spriest, tikai pārbaudot iesniegumu pēc būtības, tas tiek izskatīts pēc būtības. Ja apstrīdēšanas iesniegums tiek izskatīts pēc būtības un izrādās nepamatots, iesnieguma iesniedzējam nav atmaksājams iemaksātais depozīts.

Lejupielādēt

30.06.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1069/2020

Lejupielādēt

30.03.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-605/2020

Šaubas par līguma pilnīgas un pienācīgas izpildes iespējamību var tikt kliedētas, piedāvājuma zemo cenu skaidrojot gan saistībā ar kādu no Publisko iepirkumu likuma 48.panta otrajā daļā norādītajiem apstākļiem, gan arī ar citiem apstākļiem. Tiesa, vērtējot, vai zemās cenas dēļ piedāvājums vienlaikus būtu vērtējams arī kā nedrošs, pārbauda, vai pretendents, piešķirot atlaidi vienā no piedāvājuma pozīcijām, apdraudētu iepirkuma procesa ietvaros noslēdzamā līguma pilnīgu un pienācīgu izpildi. Pretendenta kopējā finansiālā situācija var būt apstāklis, kas var objektīvi kliedēt pasūtītāja šaubas par pretendenta spēju izpildīt līgumu ar piedāvājumā ietvertajiem nosacījumiem.

Lejupielādēt

10.07.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-323/2020

Primārā atšķirība starp pakalpojumu publisko iepirkumu un pakalpojumu koncesiju ir atlīdzībā par pakalpojumu sniegšanu. Publisks pakalpojumu līgums ietver atlīdzību, ko līgumslēdzēja iestāde tieši maksā pakalpojumu sniedzējam, bet pakalpojumu koncesijas gadījumā atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu veido vai nu tikai tiesības izmantot pakalpojumu, vai arī šādas tiesības kopā ar samaksu, kas parasti tiek saņemta no pakalpojuma galapatērētājiem. Izšķiroša nozīme ir arī tam, vai ar līguma noslēgšanu līgumslēdzēja puse uzņemas visu vai vismaz lielāko līgumslēdzējas iestādes ar pakalpojuma izmantošanu saistītā riska daļu. Tādējādi pakalpojumu koncesijas būtību raksturo tas, ka ar līgumu privātajam partnerim tiek nodotas tiesības galapatērētājiem sniegt sabiedrībai vajadzīgus pakalpojumus, atlīdzības veids par pakalpojumu sniegšanu ir īpašs (atkarīgs no sniegtajiem pakalpojumiem trešajām personām (galapatērētājiem)) un pakalpojumu koncesionāram jāuzņemas ar attiecīgo pakalpojumu sniegšanu saistītais risks.

Lejupielādēt

27.08.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-297/2020

Situācijā, kad ir strīds par publiskā iepirkuma nolikuma prasību samērīgumu, vispirms ir noskaidrojama strīdus prasību būtība un, ievērojot attiecīgo prasību saturu un jēgu, pārbaudāms, vai attiecīgās prasības neietver ko tādu, kas pārsniedz saprātīgi nepieciešamo konkrētā iepirkuma mērķa sasniegšanai. Kvalifikācijas prasību noteikšana vispārīgi ir pasūtītāja kompetencē ietilpstošs jautājums. Lai respektētu pasūtītāja rīcības brīvību un publisko iepirkumu procedūras pamatprincipus, ne pretendenti, ne arī tiesa nevar pasūtītājam diktēt, kādas prasības ir nosakāmas, lai tas varētu pārliecināties par to, ka iepirkumā piedalās tādi pretendenti, kas spēs nodrošināt iepirkuma priekšmetam atbilstošu un kvalitatīvu izpildījumu. Samērīgums ir ievērots, ja izvirzītās prasības attaisno konkrētā iepirkuma līguma priekšmets.

Lejupielādēt

09.01.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-185/2020

Lejupielādēt

22.01.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-84/2020

Izskatot prasījumu par publisko tiesību līguma izpildes pareizību, tiesai jānoskaidro, kādas tieši saistības līdzējiem izriet no noslēgtā līguma, kā tās pareizi pildāmas un vai līdzēji attiecīgi rīkojušies. Tiesas uzdevums šāda prasījuma izskatīšanā nav vienīgi formāli pārbaudīt, kas ierakstīts līgumā. Novērtējot strīdus saistību saturu, tiesai jāņem vērā, kādu mērķu sasniegšanai attiecīgais līgums ir noslēgts, kādi bija līguma noslēgšanas procedūras nosacījumi un kāda ir katra līdzēja loma šo mērķu sasniegšanā. Minētais situācijā, kurā publisko tiesību līgums noslēgts iepirkuma procedūras rezultātā, nozīmē ņemt vērā arī konkrētās iepirkuma procedūras mērķi un nosacījumus (iepirkuma nolikumu).

Lejupielādēt

20.11.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1657/2019

Publisko iepirkumu lietās administratīvais akts ar galīgā noregulējuma raksturu ir lēmums, ar kuru noslēdzas iepirkuma procedūra, piemēram, Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums, ar kuru ļauts slēgt iepirkuma līgumu ar noteikto uzvarētāju vai lēmums par iepirkuma procedūras pārtraukšanu. Savukārt Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumam, ar kuru aizliegts pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu ar atklātā konkursā noteikto uzvarētāju un uzdot pasūtītājam atkārtoti izvērtēt atklātā konkursā iesniegtos piedāvājumus, nav galēja noregulējuma rakstura. Šāds lēmums atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas 3.punktam ir starplēmums.

Lejupielādēt

17.10.2019. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-1224/2019

Publisko iepirkumu likuma 45.panta astotā daļa piegādātāja tiesības balstīties uz citu personu saimnieciskajām un finansiālajām iespējām paredz kā vispārīgu principu. No tā izriet, ka šīm tiesībām nav jābūt īpaši norādītām iepirkuma nolikumā, un šādas norādes neesamība nolikumā neliedz piegādātājam tiesības atsaukties uz citu personu iespējām.

Lejupielādēt

20.06.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-869/2019

1. Publisko iepirkumu likuma 67.1panta otrās daļas 1.punkta norma ir interpretējama tādējādi, ka būtisku grozījumu izdarīšana iepirkuma līgumā pēc līguma noslēgšanas ir pieļaujama tad, ja iepirkuma dokumentos šāda iespēja ir bijusi paredzēta skaidri un nepārprotami, nodrošinot, ka visi saimnieciskās darbības subjekti, kas ieinteresēti piedalīties minētajā līgumā, iepazīstoties ar iepirkuma dokumentāciju, apzinās būtisku grozījumu veikšanas iespēju. 2. Lai pārliecinoties par to, ka būtisku grozījumu izdarīšana iepirkuma līgumā ir bijusi pietiekami skaidri paredzēta iepirkuma dokumentos, citstarp jānovērtē, cik konkrēti vai vispārīgi iepirkuma dokumentos atrunāta līguma būtiskas grozīšanas iespēja. Ja iepirkuma dokumentos šāda iespēja noformulēta vispārīgi, nav pietiekami atsaukties tikai uz šādas atrunas tekstu, bet, pārbaudot iepirkuma dokumentāciju kopumā un kopsakarā ar lietas faktiskajiem apstākļiem, jānovērtē, vai konkrētajos apstākļos ir uzskatāms, ka potenciālajiem pretendentiem, iepazīstoties ar nolikuma dokumentāciju, būtu vajadzējis saprast, ka līguma izpildes ietvaros pie noteiktiem nosacījumiem pastāv iespēja izdarīt grozījumus iepirkuma līgumā.

Lejupielādēt

15.05.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-742/2019

1. Izloze ir pieļaujams instruments, lai noteiktu, ar kuru pretendentu noslēdzams iepirkuma līgums, ja ir iesniegts vairāk nekā viens vienādi novērtējams atbilstošs piedāvājums. Publisko iepirkumu likuma 51.panta septītā daļa piešķir pasūtītājam rīcības brīvību. Lai arī minētajā normā īpaši ir norādītas tiesības noteikt divu veidu izvēles kritērijus, tas neizslēdz citu kritēriju piemērošanu. Izloze ir tradicionāls godīgs izvēles veids, ļaujot nejaušībai izšķirt, piemēram, kuram no diviem vai vairākiem vienādiem piedāvājumiem dot priekšroku. 2. Izlozes objektivitāti un pilnīgu nejaušības principa ievērošanu, kā arī šaubu novēršanu no pretendentu puses būtībā var nodrošināt tikai izlozē ieinteresēto pretendentu klātbūtne pašā izlozē, kad tiem pašiem ir iespēja par to pārliecināties. Izlozes ticamību lielā mērā var nodrošināt arī procesā neieinteresētu personu klātbūtne, kuras tad var apliecināt nejaušības principa ievērošanu.

Lejupielādēt

20.12.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-499/2019

Lejupielādēt

13.12.2018. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1572/2018

Lejupielādēt

20.08.2018. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1459/2018

Lejupielādēt

23.03.2018. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1060/2018

Lejupielādēt

31.10.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1006/2018

Piedāvājuma precizēšanas jēga ir atklāt pretendenta jau piedāvājuma iesniegšanas laikā pastāvējušo ieceri attiecībā uz piedāvājumu, kas sākotnēji nav formulēta pietiekami konkrēti vai skaidri, taču jauna satura piešķiršana kādam piedāvājuma formulējumam (pat ja šis saturs sākotnējam nekonkrētajam formulējumam atbilst) uzskatāma par piedāvājuma grozījumiem.

Lejupielādēt

29.03.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-426/2018

Par neparedzamiem apstākļiem var tikt uzskatīti tādi apstākļi, kurus objektīvi, pievērošoties attiecīgajam jautājumam ar pienācīgu rūpību, nav iespējams paredzēt. Savukārt par ārkārtas apstākļiem uzskatāmi tādi apstākļi, kas neatbilst parastajai kārtībai. Ievērojot Publiskā iepirkuma likuma regulējumu, pasūtītājam, rīkojot iepirkumu, ir jārēķinās ar iespējamām sūdzībām un to, ka sūdzību izskatīšanas laikā nekādas turpmākas darbības iepirkuma pabeigšanai nedrīkstēs veikt. Tāpat iespējams rēķināties arī ar to, ka sūdzības var tikt atzītas par pamatotām un ka var būt nepieciešams papildu laiks, lai iepirkuma procedūru turpinātu atbilstoši tiesību normu prasībām (nolikuma pārstrādāšana, piedāvājumu atkārtota izvērtēšana). Tādēļ pats par sevi tas, ka iepirkuma procedūras rezultāti ir pārsūdzēti un birojs sūdzību izskatīšanas rezultātā pasūtītājai aizliedzis slēgt iepirkuma līgumu, nav uzskatāms ne par neparedzamu, ne arī par ārkārtas apstākli.

Lejupielādēt

29.03.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-426/2018

Prettiesiskas iepirkuma līguma noslēgšanas rezultātā zaudējumi var tikt nodarīti tieši tai personai, kurai tikusi liegta iespēja pretendēt uz līguma noslēgšanas tiesībām. Tādēļ, ja vien persona vispārīgi ir atzīstama par ieinteresētu attiecīgā līguma noslēgšanā, nav pamata apšaubīt tās tiesības izvirzīt prasījumu par zaudējumu atlīdzinājumu. Savukārt iespējamās grūtības pierādīt zaudējumu esību vai apmēru attiecināmas uz tiesvedību, kurā tiek (iespējams, tiks) prasīta zaudējumu atlīdzināšana, un tās nevar būt pamats tiesvedības izbeigšanai lietā, kurā pārbaudāms pasūtītājas rīcības tiesiskums. Līguma izpilde vai aizstāšana ar jaunu līgumu neatrisina tiesisko strīdu par pasūtītāja rīcības tiesiskumu līguma noslēgšanas procesā.

Lejupielādēt

09.08.2017. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-1458/2017

Augstākās tiesas judikatūrā, interpretējot Publisko iepirkumu likuma, kas bija spēkā līdz 2017.gada 28.februārim, normas, ir atzīts, ka iepirkuma līgumu, kas noslēgts „mazo iepirkumu” procedūrā, kontrole nav pakļauta administratīvajai tiesai. Šobrīd spēkā esošajā likumā nav paredzēts atšķirīgs regulējums šajā jautājumā, proti, spēkā esošā Publisko iepirkumu likuma 74.panta pirmajā daļā uzskaitītie pamati līguma atzīšanai par spēkā neesošu nav attiecināmi uz „mazajiem” jeb Publisko iepirkumu likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā noslēgtajiem iepirkumiem.

Lejupielādēt

24.11.2017. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1162/2017

1. Publisko iepirkumu likumā noteiktais sūdzības par nolikuma prasībām iesniegšanas termiņš (ne vēlāk kā 10 dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām) atbilst Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma mērķim, pieņemot, ka nolikuma prasības jau to publicēšanas brīdī ir skaidras un vēlāk netiek grozītas vai interpretētas atšķirīgi. Tiesiskais regulējums ļauj pēc iespējas ātri un efektīvi pārsūdzēt nolikuma prasības, turklāt vēl tad, kad pārkāpumus iepirkuma procedūrā ir iespējams labot. 2. Apstākļos, kad pretendentam nolikuma prasības objektīvi kļuvušas saprotamas pēdējā sūdzības iesniegšanas termiņa dienā, apsverams, vai pretendenta rīcībā bija pietiekami daudz laika, lai izvērtētu nepieciešamību iesniegt sūdzību un to arī kvalitatīvi sagatavotu. Publisko iepirkumu likuma 83.panta pirmās daļas (un ar to saistītās judikatūras) piemērošana tādējādi, ka, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem, sūdzība par nolikuma prasībām pēc likumā noteiktā termiņa nav pieļaujama, novestu pie Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma mērķiem neatbilstoša rezultāta, jo personai nebūtu nodrošināta efektīva iepirkuma procedūras pārskatīšana. 3. Lai arī likumdevējs nav paredzējis īpašu sūdzības iesniegšanas termiņu gadījumam, kad nolikuma prasību patiesais saturs objektīvi atklājies vēlāk (nevis jau pašā procedūras sākumā), no iepirkumu procedūras efektivitātes principa un privātpersonas tiesību godprātīgas izmantošanas principa izriet privātpersonas pienākums darīt zināmas savas pretenzijas pret nolikuma prasībām pēc iespējas ātrāk. Situācijā, kad pretendentam bija iespējams apstrīdēt nolikuma prasības vēl pirms bija beidzies piedāvājumu iesniegšanas termiņš, taču tas sūdzību iesniedzis divus mēnešus pēc tam, kad atklājies nolikuma prasību saturs un pēc iepirkuma procedūras rezultātu paziņošanas, nevar atzīt, ka pretendents godprātīgi izmantojis savas tiesības iesniegt sūdzību.

Lejupielādēt

28.02.2017. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-706/2017

Tiesai, vērtējot publiskā iepirkuma pārtraukšanas pamatojuma objektivitāti, jāievēro pārtraukšanas apstākļu konteksts ar procedūras stadiju, it īpaši jau tad, kad piedāvājumi ir atvērti. Tieši tad var rasties nepārvarams kārdinājums pasūtītājam kļūt favorītiskam savos lēmumos un tikai formāli izmantot atsauces uz saimniecisku rīcības brīvību.

Lejupielādēt

22.09.2017. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-558/2017

1. Neiegūtās peļņas apmēra noteikšanā nav izmantojams aprēķins, kurā tiek pieņemts, ka konkrētajā iepirkumā pretendenta peļņas daļa piedāvātajā līgumcenā ir tāda pati, kā vidēji peļņas daļa no pretendenta apgrozījuma iepriekšējo triju gadu laikā. Tas, vai vispār un cik lielu peļņu pieteicēja būtu guvusi konkrētajā iepirkumā, noskaidrojams, izvērtējot pierādījumus, kurus jāsagādā pieteicējai un kuriem jāattiecas uz konkrēto iepirkumu. Jāņem vērā arī iepirkumu tirgus specifika, kas var ietekmēt paredzēto peļņas daļu, jo, cīnoties par tiesībām noslēgt līgumu un konkurējot vienīgi ar cenu, pretendenti var līgumcenā neiekļaut peļņu vispār vai iekļaut to nelielā apmērā. Tas, ka citi lietas dalībnieki nav apšaubījuši pieteicējas piedāvāto algoritmu peļņas aprēķināšanai un ka visas līguma izmaiņas nav iespējams paredzēt, nenozīmē, ka secinājumus par peļņu un tās apmēru var balstīt pieņēmumos. Tieši uz pieteicēju gulst pierādīšanas pienākums attiecībā uz peļņas apmēru, un tieši pieteicējai vislabāk būtu jāzina, cik lielu peļņu tā plānojusi konkrētajā iepirkumā. 2. Zaudējumu atlīdzinājums ir prasāms un attiecīgi pienākums atlīdzināt zaudējumus ir uzliekams publisko tiesību juridiskajai personai (Latvijas Republikai), nevis iestādei, kura to pārstāv. Publisko iepirkumu likuma 85.4 panta trešajā daļā norādītais, ka Iepirkumu uzraudzības birojs neatbild par pasūtītāja nodarītajiem zaudējumiem, nav tulkojams tādējādi, ka zaudējumu atlīdzināšanas pienākums uzliekams iestādei, kas veikusi iepirkumu. Norma noteic kārtību, kādā persona var prasīt zaudējumu atlīdzinājumu, nevis to, kam ir atlīdzināšanas pienākums.

Lejupielādēt

06.09.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-924/2016

Ar pārredzamības principu nav savienojama situācija, ka pēc piedāvājumu atklātas atvēršanas pasūtītājs piedāvājumu vidū iekļauj citus, vēlāk iesniegtus piedāvājumus. Situācija, kad pasūtītāja rīcībā ir bijuši piedāvājumi, taču tie atvēršanas sanāksmē nav tikuši atvērti, ir atšķirīga. Tā ir procesuāla kļūda, kas pieļauta pasūtītāja darbībā, organizējot publisko iepirkumu, un rada apdraudējumu citu pretendentu, kas piedalās iepirkumā, uzticībai pārskatāmai un atklātai procedūrai, objektīvai un godīgai iepirkuma norisei. Tomēr šo kļūdu nevar liegt pasūtītājam novērst, vēlāk atklāti izskaidrojot pārējiem pretendentiem tās rašanās iemeslus. Tāpat likums pieļauj pretendentam, kas tomēr netic pasūtītāja rīcības attaisnojumam, prasīt tiesas kontroli pār iepirkumu un tostarp šo procesuālo aspektu.

Lejupielādēt

22.02.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-365/2016

No Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 51.panta otrās daļas un Padomes 1993.gada 14.jūnija direktīvas 93/38/EEK, ar ko koordinē līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, 34.panta 2.punkta izriet, ka iepirkuma procedūras dokumentācijā jābūt paredzētām visām prasībām, kurām jāatbilst piedāvājumam, un piedāvājumu vērtēšanas kārtībai. Visiem apstākļiem, ko līgumslēdzēja iestāde ņem vērā, izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un, ja iespējams to relatīvai nozīmei ir jābūt zināmai potenciālajiem piedāvājumu iesniedzējiem brīdī, kad tie sagatavo savus piedāvājumus. Prasība pēc skaidrības un iespējami lielas precizitātes noteiktajos kritērijos ir īpaši svarīga gadījumā, ja kritērija vērtējumam tā relatīvās nozīmes kopējo punktu skaitā dēļ var būt izšķiroša nozīme iepirkuma piešķiršanā. Tādējādi, jo lielāks svars ir kādam kritērijam, jo skaidrāk definētam tam jābūt.

Lejupielādēt

26.05.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-71/2016

1. Eiropas Savienības likumdevējs Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.decembra direktīvā 2007/66/EK, ar ko Padomes direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā, ir devis norādes dalībvalstu likumdevējam panākt to, ka iepirkumu līgumi netiek noslēgti, kamēr nav beidzies nogaidīšanas termiņš. Sankcijām jābūt pat tad, ja iepirkuma procedūrā ir pieļauti tikai formāli pārkāpumi, kas nav ietekmējuši iepirkumu pēc būtības. Nogaidīšanas termiņa ievērošanai piešķirta liela nozīme, jo tā mērķis ir dot iespēju pretendentiem efektīvi apstrīdēt pārkāpumus iepirkumu procedūrā. 2. Publisko iepirkumu likuma 85.2panta pirmajā daļā vārdkopā „tiesa iepirkuma līgumu var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt līguma termiņu” ietvertais vārds „var” ir interpretējams šauri, attiecinot to tikai uz izvēli starp tālāk norādītajām sekām – atzīt līgumu par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt tā noteikumus vai saīsināt līguma termiņu – nevis uz izvēli starp to, vai vispār kādas no šīm sekām ir piemērojamas. Proti, tiesai ir dota satura izvēle, bet nav dota izdošanas izvēle. 3. Publisko iepirkumu likuma 85.3panta piektajā daļā ietvertā norma, kas piemērojama gadījumos, kad iepirkuma procedūra līdz lēmuma pieņemšanai par uzvarētāja noteikšanu ir veikta tiesiski un lēmums nav ietekmējis pieteicēja izredzes iegūt līguma slēgšanas tiesības, sašaurina iepriekš minēto seku izvēli, izslēdzot no tā iespēju atzīt līgumu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža. Izvēle paliek tikai starp diviem sprieduma veidiem – grozīt vai atcelt līguma noteikumus, papildus saīsinot līguma termiņu vai tikai saīsināt iepirkuma līguma termiņu.

Lejupielādēt

26.02.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1/2016

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/18/EK par būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras koordinēšanu 47.panta 2.punkts un 48.panta 3.punkts (kam analogas normas ir iekļautas Publisko iepirkumu likuma 41.panta trešajā daļā un 42.panta trešajā daļā) nepieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde specifikācijās par publiskā iepirkuma procedūru var noteikt pienākumu pretendentam, kurš balstās uz citu subjektu iespējām, pirms publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noslēgt ar šiem subjektiem sabiedrības līgumu vai izveidot ar tiem pilnsabiedrību. Tādējādi veidu, kādā piegādātājs var pierādīt, ka viņa rīcībā visā iepirkuma līguma izpildes periodā būs nepieciešamie resursi, uz kuriem tas balstās, nosaka nevis pasūtītājs, bet gan izvēlas pats pretendents. 2. Prasība piegādātāju apvienībai izveidoties atbilstoši noteiktam juridiskam statusam, ja tas nepieciešams līguma noteikumu sekmīgai izpildei, ir uzskatāma par izņēmuma gadījumu, tomēr par tādu nav uzskatāma valsts un pašvaldību līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. 3. Iestāde var pārliecināties ne tikai par pretendenta finansiālajām un saimnieciskajām spējām, bet arī prasīt šādas ziņas par uzņēmumiem, uz kura spējām pretendents balstās. Publisko iepirkumu likuma normas, kurās noteikti dokumenti, ar kuriem pierādīt atbilstību, nav interpretējamas kā tādas, kas izsmeļoši uzskaita ziņas, ko var prasīt no pretendentiem. Tādējādi, ja piegādātājs balstās uz citu uzņēmēju iespējām, pasūtītājs var, pieprasot attiecīgas ziņas un pierādījumus, noteikt minimālo atbilstības līmeni Publisko iepirkumu likuma 41. un 42.pantā minētajām prasībām arī attiecībā uz šādiem uzņēmējiem.

Lejupielādēt

12.08.2015. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1045/2015

Publisko iepirkumu likuma 38.panta trešā daļa liedz pasūtītājam atsākt reiz pamatoti pārtrauktu iepirkuma procedūru, taču tā neliedz Iepirkumu uzraudzības birojam un vēlāk arī tiesai atcelt nepamatotu pasūtītāja lēmumu par procedūras pārtraukšanu. Pretējā gadījumā iepirkuma procedūras tiesiskuma kontrole neapšaubāmi zaudētu efektivitāti. Personas tiesību aizsardzības mērķim tiesā vispirmām kārtām jābūt tiesiskuma atjaunošanai, nevis iestādes rīcības prettiesiskuma konstatēšanai un tai sekojošai zaudējumu atlīdzināšanai, kas nenoved pie konkurences atjaunošanas, vienlīdzības un patvaļas aizlieguma principa ievērošanas publisko iepirkumu jomā. Līdz ar to pasūtītāja lēmums par iepirkuma procedūras pārtraukšanu tiesā ir vērtējams caur prasījuma par administratīvā akta atcelšanu prizmu. Nav pamata no tiesā pārbaudāmā pieteikuma priekšmeta viedokļa iepriekš minētās tiesību normas interpretēt atšķirīgi gadījumā, kad lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu nav pieņēmis pasūtītājs, bet Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija. Tiesa, secinot, ka komisijas lēmums nav tiesisks, komisijas lēmumu atceļ. Tādējādi konstatējot, ka nepastāv komisijas konstatētie šķēršļi iepirkuma procedūrā, tā ir turpināma.

Lejupielādēt

06.11.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-748/2015

Lietās par iepirkuma procedūras pārtraukšanu tiesai ir jāvērtē ne tikai lēmumā par iepirkuma procedūras pārtraukšanu ietvertie argumenti, bet ir jāļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pierādīt, ka tā lēmums izbeigt iepirkuma procedūru ir objektīvi pamatots un nav patvaļīgs.

Lejupielādēt

14.05.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-18/2015

1. Ja persona ir dibināta, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kam nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura, tā atbilst pasūtītāja statusam Publisko iepirkumu likuma 1.panta 10.punkta izpratnē. Pasūtītāja statuss nav atkarīgs no tā, cik nozīmīgu daļu personas darbībās aizņem tieši tādas darbības, kuras nodrošina sabiedrības vajadzības un kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura. 2. Sabiedrības vajadzību nodrošināšana nenozīmē, ka attiecīgajai personai pašai ir tieši jāpilda kāds publisks uzdevums. Sabiedrības vajadzības var tikt nodrošinātas, veicot arī publisku uzdevumu pildīšanai nepieciešamās atbalsta funkcijas.

Lejupielādēt

23.01.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-17/2015

1. Atkritumu apsaimniekošanas likuma un Publisko iepirkumu likuma normas paredz pašvaldībai tiesības izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju kādā no trim veidiem: 1) iepirkuma procedūrā; 2) publiskās un privātās partnerības procedūrā; 3) nodrošināt pakalpojuma sniegšanu pašai ar saviem resursiem. Tādējādi tiesai nav tiesiska pamata ierobežot pašvaldības rīcības brīvību un likt tai obligāti izvēlēties pakalpojuma sniedzēju vienā no šiem veidiem. 2. Publisko iepirkumu likums neparedz nevienu gadījumu, kurā personai būtu subjektīvās tiesības prasīt iepirkuma procedūras izsludināšanu, ja pasūtītājs pats šādu procedūru nav izsludinājis, tādējādi šāds prasījums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

22.10.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-807/2014

1. Tiesību normas nenoteic konkrētu personu, ar kuru slēdzams iepirkuma līgums. Tomēr tas nedrīkst būt nepārvarams šķērslis cēloņsakarības konstatēšanai starp iestādes rīcību un iespējamiem zaudējumiem. Pretējā gadījumā zaudējumu atlīdzināšanas institūts iepirkumu lietās kļūtu iluzors, jo nevienā gadījumā tiesību normas neparedz konkrētu uzvarētāju un neviens, piedaloties iepirkumā, nevar paļauties, ka neuzvarēs kāds cits (Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta otrā daļa). 2. Lai noteiktu, vai no iepirkuma procedūras nepamatoti izslēgtajam pretendentam pienākas zaudējumu atlīdzība (negūtā peļņa), ir jāvērtē, vai iepirkuma procedūras vispārīgi paredzamās attīstības gaitā šim pretendentam būtu bijušas izredzes uzvarēt. Tas ļautu konstatēt cēlonisko sakaru starp iepirkumu procedūrā pieļauto kļūdu un pretendentam šīs kļūdas dēļ radītajiem zaudējumiem. Tas nozīmē, ka tiesai ir jāizvērtē iestādes pieļautā pārkāpuma ietekme uz iepirkuma procedūru kopumā, ņemot vērā šā pārkāpuma ietekmi arī uz citiem pretendentiem (Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta otrā daļa).

Lejupielādēt

20.06.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-333/2014

1. Personām ir tiesības vienoties par kopīgas komercdarbības veikšanu, tostarp vienoties par kopīgu dalību publiskajos iepirkumos pilnsabiedrības formā, paredzot līgumā konkurences ierobežojumu starp vienošanās dalībniekiem attiecībā uz konkrētās komercdarbības jomu. Tomēr ne Komerclikuma, ne Publisko iepirkumu likuma normas neizslēdz un neierobežo konkurences tiesību normu piemērošanu. 2. Ja pilnsabiedrība publiskajos iepirkumos piedalās tādējādi, ka pilnsabiedrības biedri būtībā sadala tirgu pēc pircēja, nevis patiesi kopdarbojas pasūtījumu izpildē, tas var būt pamats konstatēt aizliegto vienošanos Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas izpratnē. Ir būtiski katrā konkrētajā gadījumā izvērtēt vienošanās ekonomisko pamatojumu, ņemot vērā ne tikai apstākļus, kurus var secināt no formālās vienošanās dokumentācijas, bet arī faktisko vienošanās izpildi, jo arī tā var norādīt uz vienošanās patieso mērķi.

Lejupielādēt

29.12.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-79/2014 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Pašvaldība privāto tiesību jomā var darboties divējādi – pirmkārt, sniegt pakalpojumus (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.panta pirmās daļas 2.punkts), otrkārt, veikt komercdarbību (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.panta pirmās daļas 3.punkts un 88.pants). Abos gadījumos, lai arī darbības raksturs ir atšķirīgs, tas ir vērsts uz sabiedriski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanu. Izšķiršanās starp abiem darbības veidiem var notikt tad, ja publiskā persona nolēmusi pakalpojumu sniegt pašas spēkiem. Savukārt jautājumā, vai principā šādu pakalpojumu izpildi nodot tirgum vai tos nodrošināt pašas spēkiem, publiskai personai ir plaša rīcības brīvība, kas balstās politiski definētos mērķos un apsvērumos, kas var būt atkarīgs no tā, cik sociāli orientētu politiku tā īsteno. Tādēļ kontrole pār šādu izšķiršanos un rīcību nepakļaujas tiesību kritērijiem un tādējādi – tiesas ietekmei.

Lejupielādēt

23.04.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-78/2014

1. Pasūtītāja pienākums pārbaudīt piedāvājuma nopietnību rodas, ja pastāv iepriekšējas šaubas par tā uzticamību. Publisko iepirkumu likuma48.panta galvenais mērķis ir ļaut pretendentam izmantot šo procedūru, dodot iespēju pamatot sava piedāvājuma līmeni, kas šķiet nepamatoti lēts. Līdz ar to gadījumā, ja pasūtītājam piedāvājums nešķiet nepamatoti lēts, 48.panta noteikumi nav piemērojami. 2. Publisko iepirkumu likuma 48.pants tulkojams tā, ka tikai balstoties uz objektīviem faktiem un no tiem izrietošiem racionāliem apsvērumiem, kas pirmšķietami pamato, ka par piedāvāto cenu līgumu nav iespējams izpildīt, pasūtītājs var atzīt piedāvājumu par nepamatoti lētu. 3. Katrā konkrētā gadījumā pasūtītājam ir jāpiepilda ar saturu jēdziens „nepamatoti lēts piedāvājums”. Savukārt tiesai jāpārbauda, vai pasūtītājs ņēmis vērā visus būtiskos apstākļus un vai, tos vērtējot, nav pieļāvis acīmredzamas kļūdas vērtēšanā vai pārkāpis procesuālos noteikumus. Tātad tiesai nav kompetences iejaukties pasūtītāja novērtējuma brīvībā, bet tai ir jāpārbauda vienīgi tas, vai pasūtītāja rīcība, neveicot cenas pamatojuma pārbaudi, nav acīmredzami kļūdaina.

Lejupielādēt

16.09.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-574/2013

1. Šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma konstatēšana pati par sevi nav pietiekams pamats piedāvājuma noraidīšanai. Pretendenta automātiska izslēgšana no procedūras, balstoties vienīgi uz matemātiskiem apsvērumiem un neļaujot pretendentam pamatot sava piedāvājuma īstumu, nav pieļaujama. Šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūra skaidri reglamentēta Publisko iepirkumu likuma 48.pantā. Pretendenta izslēgšana zemās cenas dēļ, neievērojot šo procedūru, var novest pie nepamatota konkurences ierobežojuma. 2. Publisko iepirkumu likuma 48.panta trešā daļa paredz, ka pasūtītājs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē visus šā panta otrajā daļā minētos faktorus. Tātad konsultēšanās par visiem minētajiem faktoriem, par kuriem pasūtītājs lūdzis skaidrojumu, ir obligāta šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes procedūras sastāvdaļa. Tās nepiemērošanu nevar pamatot vai attaisnot ar to, ka pretendenta iesniegtais skaidrojums neatbilst pasūtītāja redzējumam par to, kādam tam būtu jābūt, vai ir pārlieku nekonkrēts.

Lejupielādēt

01.07.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-524/2013 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Atbilstoši vispārējiem tiesību principiem arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumi, kas nesasniedz robežvērtību un uz kuru organizēšanu likumi neattiecina detalizētas prasības, nevar būt patvaļīgi. Lai nodrošinātu efektīvu privātpersonu tiesību aizsardzību neatkarīgi no publiskā iepirkuma organizētāja, kā arī neatkarīgi no pretendenta piederības kādai Eiropas Savienības dalībvalstij vai iesaistītajām interesēm, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju rīkotā iepirkumā, kas nesasniedz robežvērtību, var pēc analoģijas piemērot Publisko iepirkumu likuma 8.1pantā minēto tiesību aizsardzības mehānismu.

Lejupielādēt

01.07.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-368/2013

Pārbaudot Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma tiesiskumu, pēc būtības tiek izvērtēta pasūtītāja rīcība. Šā izvērtējuma rezultātā izdarīts secinājums par pasūtītāja rīcības prettiesiskumu var radīt pamatu iepirkuma procedūrā iesaistīto personu zaudējumu atlīdzināšanai. Tādēļ pasūtītājs ir pieaicināms piedalīties arī administratīvajā procesā tiesā. Turklāt ne tikai lietā, kuras ietvaros tiek prasīts atlīdzināt zaudējumus, bet arī lietā, kuras ietvaros tiek izvērtēts, vai pasūtītāja rīcība vai pieņemtais lēmums bijis tiesisks, jo tam var būt tieša ietekme uz pasūtītāja mantisko atbildību par personām nodarītajiem zaudējumiem.

Lejupielādēt

24.01.2013. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-279/2013

Ja ar Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, ar kuru uzdots pasūtītājam atkārtoti vērtēt piedāvājumus, citastarp atzīts par pamatotu pasūtītāja secinājums, ka kāda pretendenta piedāvājums neatbilst iepirkuma noteikumiem, tad šāds lēmums satur galīgo noregulējumu tieši attiecībā uz konkrētā pretendenta piedāvājuma vērtējumu. Atkārtota piedāvājuma vērtēšana, ņemot vērā Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumā paustos apsvērumus, šādā gadījumā vairs neietvers vērtējumu par šī pretendenta piedāvājuma atbilstību iepirkuma noteikumiem un sekojoši vērtējumu par piedāvājuma saimniecisko izdevīgumu. Tādēļ Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums, ar kuru pretendenta sūdzība atzīta par nepamatotu, ir noslēdzošais lēmums attiecībā uz pretendenta dalību iepirkuma procedūrā un faktiski liedz pretendentam turpināt dalību iepirkumā. Tādējādi šāds Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums attiecībā uz konkrēto pretendentu ir administratīvais akts un var tikt pārsūdzēts tiesā atsevišķi no lēmuma par iepirkuma uzvarētāja noteikšanu. Vēl vairāk – pretendentam šādā gadījumā nav jāgaida, kad pasūtītājs atkārtoti izvērtēs piedāvājumus, ņemot vērā, ka turpmākais piedāvājumu vērtējums vairs neaptver konkrētā pretendenta piedāvājumu.

Lejupielādēt

03.04.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-185/2013

No Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 81.panta pirmās daļas un 77.panta pirmās daļas secināms, ka persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, var iesniegt tiesā pieteikumu par tāda iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, kurš noslēgts, nepiemērojot likumā noteiktu iepirkuma procedūru. Savukārt par tādu, kas noslēgts bez attiecīgas iepirkuma procedūras, noslēgtais līgums būtu atzīstams tad, ja tiktu konstatēta tā noteikumu būtiska neatbilstība konkursa nolikumā paredzētā līguma projekta noteikumiem. Līguma grozījumi ir uzskatāmi par būtiskiem, ja ar tiem tiek ieviesti nosacījumi, saskaņā ar kuriem, ja tie būtu bijuši sākotnējā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, tajā būtu varējuši piedalīties arī citi pretendenti, nevis tikai sākotnēji atlasītie, vai arī būtu bijusi iespēja pieņemt citu piedāvājumu, nevis sākotnēji pieņemto. Līguma grozījumus par būtiskiem var uzskatīt arī tad, ja ar tiem līgums tiek būtiski paplašināts, ietverot pakalpojumus, kuri sākotnēji nebija paredzēti. Līguma grozījumus par būtiskiem var uzskatīt arī tad, ja ar to tiek izjaukts līguma ekonomiskais līdzsvars par labu līgumslēdzējam tādā veidā, kāds sākotnējā līguma noteikumos nav ticis paredzēts.

Lejupielādēt

20.09.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-18/2013

1. Publiskais iepirkums ir procedūra, kuras ietvaros publiska persona piešķir privātpersonai subjektīvās tiesības (līgumtiesības) sniegt publiskajai personai vajadzīgu pakalpojumu vai pārdot tai vajadzīgās preces. Atlīdzības summa ir paredzamā līgumcena, kuru pasūtītājs apņemas maksāt pretendentam par pakalpojumu vai preci. Pēc iegādes risks par saņemtā pakalpojuma izmantošanu vai preci pāriet uz pasūtītāju. 2. Koncesija ir subjektīvā tiesība, kuru publiska persona piešķir koncesijas piešķiršanas procesā privātpersonai, lai privātpersona sniegtu publisku pakalpojumu vai izmantotu izņēmuma tiesības uz koncesijas resursiem. Koncesijas gadījumā pakalpojuma sniedzējs (koncesionārs) maksā pasūtītājam (koncedentam) par resursu izmantošanu un pats arī uzņemas risku par pakalpojuma sniegšanu trešajām personām 3. Koncesijas piešķiršanā, koncesionāra izvēles procesā valsts vai pašvaldība (tagad arī publiskās personas uzņēmums) rīkojas publisko tiesību jomā. 4. Taksometra pakalpojums nav publisks pakalpojums, bet gan privāts pakalpojums, uz kuru lidostai nav tiesību un tiesisko interešu. Taksometra pakalpojumi nevar būt koncesijas resurss, kas būtu lidostas rīcībā. 5. Atbilstoši Autopārvadājumu likuma 35.panta pirmajai, otrajai un sestajai daļai taksometru pakalpojuma sniegšana ir noregulēta ar atļauju (licenču) sistēmu. Valsts noteic prasības, kādas nepieciešamas vienotai pakalpojuma drošības un kvalitātes kontrolei: noteic atļauju (licences) kārtību taksometra pakalpojuma sniegšanai un noteic vienotas prasības taksometru aprīkošanai, norēķiniem par pakalpojumu, pārvadātāja un pasažiera tiesības. Savukārt pašvaldībai piešķirtas tiesības izsniegt atļaujas taksometra pakalpojuma sniegšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Valsts prasībām atbilstoši taksometri var uzņemt pasažierus bez ierobežojuma attiecīgajā pašvaldības iekārtotā taksometru stāvvietā, kā arī sniegt savus pakalpojumus. Citām institūcijām, tostarp, lidostai, nav tiesību regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu. Veids, kādā lidostas apmeklētāji nokļūst lidostā, nav lidostas kompetencē.

Lejupielādēt

06.11.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-903/2012

1.Gan vispārīgais iepirkumu regulējums (Publisko iepirkumu likuma 3.panta pirmās daļas 7.punkts), gan sabiedriskā transporta pakalpojumu regulējums (Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 8.panta trešā daļa) paredz iespēja pasūtījumu piešķirt bez iepirkuma tādas institūcijas veiktajiem būvdarbiem vai piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, kura atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē un kura galvenokārt veic piegādes vai sniedz pakalpojumus pasūtītājam. Šis izņēmums (tiešais piešķīrums) ir pamatots ar publisko tiesību subjekta rīcības brīvību tautsaimniecībā nozīmīgu pakalpojumu sniegt pašam vai ar tieši pakļautas komercsabiedrības palīdzību, nevis nodot trešajai personai. 2.Jautājums par to, vai līgumslēdzējai iestādei jāpiemēro publiskā iepirkuma procedūra pakalpojumu sniedzēja izvēlei, ir pakļaujams tiesas kontrolei, turklāt subjektīvās tiesības iesniegt pieteikumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem ir ne tikai tām personām, kuras pieteikušās konkursā, bet arī tām, kuras bija paredzējušas to darīt. Tomēr personu interese nedrīkst būt pārāk attālināta. 3.Iepirkuma procedūras nepiemērošanas tiesiskuma pārbaudes ietvaros izvērtējams, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējami visi no tiesību normām izrietošie priekšnoteikumi, kas ļauj pasūtītājam noslēgt pakalpojumu līgumu, nerīkojot iepirkuma procedūru. Pirmkārt, pārbaudāms, vai pasūtītājs pār kapitālsabiedrību īsteno tādu pašu kontroli kā pār savām paša struktūrvienībām, un, otrkārt, vai kapitālsabiedrība būtisku savas darbības daļu veic par labu tai iestādei, kam pieder tās kapitāldaļas.

Lejupielādēt

08.10.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-678/2012

Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 2.pielikuma 16.punktam atkritumu izvešanas, sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi uzskatāmi par pakalpojumu līgumu šā likuma izpratnē. Atkritumu sagatavošana apglabāšanai (tostarp šķirošana) ietilpst atkritumu izvešanas, sanitārijas un līdzīgu pakalpojumu kategorijā. Paredzamos projektus, piegādes un pakalpojumus nav atļauts sadalīt daļās, lai izvairītos no šā likuma piemērošanas. Tādējādi, piešķirot tāda līguma slēgšanas tiesības, kas saistīts ar atkritumu šķirošanu, jāievēro Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, attiecīgās Eiropas Savienības tiesību normas, kā arī tādi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Eiropas Savienības tiesībās ietvertie principi kā iepirkuma atklātums, piegādātāju brīva konkurence, vienlīdzīga un taisnīga attieksme, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un publisko personu līdzekļu efektīva izmantošana, brīva preču aprite, brīva uzņēmējdarbības veikšana un brīva pakalpojumu aprite.

Lejupielādēt

25.05.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-386/2012

1.Sabiedriskā transporta pakalpojumi pilsētas ietvaros ir īpaša nozare, kurā komercdarbība tās klasiskajā izpratnē nav iespējama tās darbībai pastāvīgo subsīdiju nepieciešamības dēļ. 2.Primārās ir sabiedrības intereses sabiedriskā transporta pakalpojumus saņemt, lai to būtu vairāk, lai tie būtu drošāki, kvalitatīvāki vai ar mazākām izmaksām, nekā tas būtu panākams ar tirgus spēkiem vien, tāpēc valstij ir izvēles brīvība, kādā veidā reglamentēt sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanu – vai noteikt, ka pakalpojuma sniegšana ir nododama tirgum, vai arī, ka publiskā persona to sniedz pati, pati izvēloties arī konkrētu pakalpojuma sniegšanas formu. 3.Privātais pārvadātājs, kuram ir interese sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, nevar pieprasīt, lai pašvaldība organizē šo pakalpojumu sniegšanu kādā noteiktā veidā. Nav nozīmes, ka privātais pārvadātājs ilgstoši ir sniedzis sabiedriskā transporta pakalpojumu attiecīgajā pilsētā

Lejupielādēt

14.09.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-366/2012

1.Konkursa nolikumā iekļauta prasība iesniegt Uzņēmumu reģistra izsniegtu izziņu, kas apliecina, ka pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā vai tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, ir atzīstama par objektīva kritērija izvirzīšanu pretendentiem. Taču objektīvais kritērijs ir ietverts izziņas saturā, proti, apliecinājumā, ka pretendents neatbilst iepriekš minētajiem apstākļiem. Izziņai, kuru pretendentam jāiesniedz, var noteikt derīguma termiņu, lai mazinātu šaubas par tajā ietverto ziņu aktualitāti, taču izziņas derīguma termiņš pats par sevi nav uzskatāms par objektīvu kritēriju pretendentu atlasei. 2.Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 80.panta trešo daļu Iepirkumu uzraudzības birojs ir funkcionāli augstākā iestāde attiecībā uz funkcijas – izskatīt iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem – izpildi. Līdz ar to, īstenojot funkcionāli augstākas iestādes kompetenci, Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums ir augstākas iestādes administratīvais akts, ar kuru tā ir labojusi zemākas iestādes kļūdas, nododot jautājumu pareizai izlemšanai no jauna zemākai iestādei. Tas nozīmē arī to, ka administratīvajā procesā tiesā pasūtītājs būtu pieaicināms nevis kā trešā persona, bet kā otra (zemāka) iestāde atbildētāja pusē.

Lejupielādēt

19.09.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-290/2012

1.Sabiedriskā transporta pakalpojumi ir regulārie pasažieru pārvadājumi, kurus iedzīvotāju interesēs organizē pasūtītājs vienotā maršrutu tīklā. Attiecībā uz reģionālajiem starppilsētu nozīmes maršrutiem valsts institūcija – Autotransporta direkcija – ir tā, kura veic gan maršrutu tīkla pārzināšanu (t.i. tīkla plānošanu, izstrādāšanu, uzturēšanu un pilnveidošanu), gan organizēšanu. Šo maršrutu plānošana un izstrādāšana no valsts institūcijas puses apliecina, ka šie maršruti tiek pārzināti kompleksi (vienā sistēmā), t.i., vienā maršrutu tīklā. 2.Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 9.panta pirmajā daļā paredzētais, ka pasūtījumu var izdarīt maršrutu tīkla vai atsevišķa maršruta apkalpošanai nozīmē, ka pasūtījumu var veikt uzreiz visā maršrutu tīklā vai arī mazākā daļā. Šīs tiesību normas izpratnē jebkurš atsevišķu maršrutu daudzums veido maršrutu tīkla daļu, par kuru var izdarīt pasūtījumu. 3. Valsts pārvaldes kompetencē ir apzināt un apsvērt argumentus, kādā maršrutu tīkla apjomā ir lietderīgi veikt pasūtījumu no sabiedrības interešu viedokļa. Tajā pašā laikā valsts pārvaldes rīcības brīvība nav ārpus jebkādas tiesas kontroles. Lietderības apsvērumi ir veicami, lai izvēlētos vienu no variantiem, kuri visi ir tiesiski. Savukārt, ja lēmuma pieņemšanas rezultātā ir pārkāpts vienlīdzības princips, vai ir noticis konkurences tiesību pārkāpums, šie apstākļi ir tiesai jāizvērtē. 4.Visiem konkursa pretendentiem ir jābūt vienādai informācijai, kura tiem ir nevis pašiem publiskajā telpā meklējama, bet gan tiek izsniegta sakarā ar attiecīgo konkursu. Tikai tā var nodrošināt, ka konkurss ir atklāts, pārskatāms un attiecībā uz visiem pretendentiem tiek piemēroti vienādi un visiem labi saprotami noteikumi. 5.Ne visi konstatētie trūkumi noved pie konkursa rezultātu atcelšanas, bet gan tikai būtiskie. Lai atzītu, ka konstatētais trūkums ir pamats konkursa rezultātu atcelšanai, ir nepieciešams konstatēt ne tikai formālu prasības neietveršanu koncesijas piešķiršanas nosacījumos un nolikumā, bet gan izvērtēt, vai tas ir prettiesiskuma pamats arī pēc būtības.

Lejupielādēt

09.12.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-516/2011

1.Publisko iepirkumu likuma 63.panta ceturtajā daļā paredzētā sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, ir izņēmuma procedūra, kurā iepirkuma līguma noslēgšana likumā precīzi noteiktos gadījumos tiek piedāvāta ierobežotam pretendentu lokam, proti, tām personām, ar kurām par attiecīgu pakalpojuma izpildi noteiktā laika periodā līgums jau ticis noslēgts. Jaunais iepirkuma līgums tikai papildina vai atkārto iepriekšējo. 2.Publisko iepirkumu likuma 63.panta ceturtās daļas 2.punkta regulējums un tā skaidra piemērošana jeb atsauce uz to sākotnējās iepirkuma procedūras (konkursa) dokumentos neļauj pakalpojuma sniedzējam, ar kuru noslēgts sākotnējais līgums, paļauties, ka pirmajam līgumam identiska cena būs arī atkārtotajā līgumā. Tieši otrādi, tas personai skaidri norāda, ka pirms nākamā līguma noslēgšanas atkal notiks iepirkuma procedūra, bet tāda, kur pretendentu loks ir ierobežots. Tātad pasūtītājam un pakalpojuma sniedzējam būs jāvienojas par jauna līguma noslēgšanu. 3.Publisko iepirkumu likuma 63.panta ceturtās daļas 2.punkta piemērošanas gadījumā šī tiesību norma noteic, ka līguma priekšmets ir tas pats, kas iepriekš noslēgtajā līgumā, tas ir, tā ir atkārtota līguma noslēgšana par to pašu pakalpojumu. Tādēļ pasūtītājs šajā gadījumā nevar izvirzīt tādas izmaiņas sākotnēji paša izsludinātajā projektā, kas pēc būtības noteic līguma noslēgšanu faktiski par citu pakalpojumu. Savukārt līguma cena (tāpat kā citas būtiskas līguma sastāvdaļas) pirms līguma noslēgšanas ir pakļauta izvērtējumam iepirkuma procedūrā un nav pamata sarunas par jauno cenu izslēgt no jaunās iepirkuma procedūras (sarunu procedūras).

Lejupielādēt

25.02.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-413/2011

1.Attiecībā uz Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 83.1panta pirmās daļas 2.punktu, pārbaude administratīvajā tiesā ir veicama tāpat kā citās administratīvajās lietās, par kurām Administratīvā procesa likumā nav noteikta īpaša izskatīšanas kārtība. Proti, tiesa ne tikai pārbauda, vai Iepirkumu uzraudzības birojs atbilstoši lēmumā minētajam pamatojumam ir pamatoti atstājis bez izskatīšanas iesniegumu, bet, konstatējot normas nepamatotu piemērošanu, pati pārbauda Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegtajā iesniegumā minētos argumentus. Tas attiecināms arī uz gadījumu, kad tiesa lemj par pagaidu tiesas aizsardzību. 2.Kā pagaidu noregulējuma līdzeklis nav piemērojams uzdevums Iepirkumu uzraudzības birojam lemt attiecībā uz apstrīdēšanas iesniegumu. Ja tiesa uzskata, ka lietā ir piemērojama pagaidu tiesas aizsardzība, tad tā ir piemērojama maksimāli efektīvi, arī attiecībā uz pasūtītāja veiktajām darbībām. 3.Publisko iepirkumu likuma 83.1panta pirmās daļas 2.punktā minēts, ka Iepirkumu uzraudzības birojs atstāj iesniegumu bez izskatīšanas, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis iesniegts un izskatīts iesniegums. Šī norma paredz iespēju birojam neizskatīt tādus iesniegumus, par kuros ietvertajiem jautājumiem pēc būtības jau ir lemts. Proti, ir tā pati iepirkuma procedūra, tās pašas tiesiskās attiecības, kurās pretendents vēlas saņemt attiecīgo pasūtījumu, un tie paši apstākļi, uz kuru pamata pretendentam pasūtījums liegts. Līdz ar to nav nozīmes, kurš tieši iepriekš ir vērsies Iepirkumu uzraudzības birojā, būtiski ir apstākļi un apsvērumi, kurus birojs jau iepriekš ir vērtējis, nepieciešama atbilstība starp tiem argumentiem, kurus birojs vienreiz jau izteicis, un tiem, kurus persona norādījusi apstrīdēšanas iesniegumā.

Lejupielādēt

18.02.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-24/2011

1.Publisko iepirkumu likums ir papildināts ar 80.panta trešo daļu, kurā norādīts, ka Iepirkumu uzraudzības birojs ir funkcionāli augstākā iestāde attiecībā uz iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem izskatīšanu. Lai arī birojs ir iekļauts valsts pārvaldē un atrodas Finanšu ministrijas padotībā, Publisko iepirkumu likuma 80.panta trešā daļa nodrošina biroja neatkarību no augstāku valsts pārvaldes iestāžu norādījumiem un rīkojumiem iesniegumu izskatīšanā par iepirkuma procedūras pārkāpumiem. Publisko iepirkumu likumā saglabājusies un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā iekļauta norma, kurā noteikts, ka sūdzību izskatīšanas komisijas sēdes dalībnieki komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā, norāda, ka likumdevējs nav piešķīris īpašu vērību tam, ka ar jēdzienu „dalībnieki” likumdevējs vēlētos aptvert arī pasūtītāju, jo citādi veidotos tieša pretruna ar jaunāku likuma normu. 2.Privāto tiesību juridiskā persona – komersants kā pasūtītājs ar likumu ir funkcionāli pakļauts Iepirkumu uzraudzības birojam publisko iepirkumu uzraudzības jomā. Īpašās pakļautības attiecības tikai valsts līgumu piešķiršanas jomā noteiktas, lai būtiski palielinātos caurskatāmības un nediskriminēšanas garantijas publisko institūciju, publisko institūciju uzņēmumu un tādu privāto tiesību juridisko personu darbībā, kuras sniedz sabiedrisku pakalpojumu, pamatojoties uz īpašām vai izņēmuma tiesībām, ko piešķīrusi kompetenta iestāde uz tādu normatīvo vai administratīvo aktu pamata, kuru normas ierobežo darbību veikšanu iepriekš minētajās jomās, dodot tikai vienam subjektam vai dažiem subjektiem tiesības veikt darbības kādā no šīm jomām, un kas ievērojami ietekmē citu subjektu iespējas darboties šajās jomās.

Lejupielādēt

29.10.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-862/2010

1. Posms starp pasūtītāja lēmumu par iepirkuma procedūras rezultātiem un iepirkuma līguma noslēgšanu paredzēts iepirkuma procedūras apstrīdēšanai (administratīvais process) un noslēdzas ar Iepirkumu uzraudzības biroja administratīvo aktu. Pasūtītāja rīcība publisko tiesību jomā beidzas un privāto tiesību jomā sākas nevis ar pasūtītāja lēmumu par uzvarētāja noteikšanu, bet ar iepirkuma līguma noslēgšanu. 2. Publisko iepirkumu likuma 67.panta ceturtajā daļā noteiktais nogaidīšanas termiņš iepirkuma līguma slēgšanai nav maksimāli iespējamais, kas pasūtītājam ir jāievēro. Ja pasūtītājs vēlas noslēgt iepirkuma līgumu tieši 11.dienā pēc iepirkuma procedūras rezultātu paziņošanas, pasūtītājam jāvaicā piegādātājiem, vai tie nav iesnieguši iesniegumu par iespējamajiem iepirkuma procedūras pārkāpumiem, tā kā paļaušanās uz Iepirkumu uzraudzības biroja pienākumu informēt pasūtītāju par saņemtajiem iesniegumiem nav pietiekama.

Lejupielādēt

19.10.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-853/2010

1. Tā kā iepirkuma līgums par izglītības iestādes rekonstrukciju ir darījums, kas nepieciešams pašvaldības darbības nodrošināšanai, tas ir noslēgts privāto tiesību jomā. 2. Personai, kas iepirkumā piedalās kā apakšuzņēmēja, Publisko iepirkumu likums nepiešķir subjektīvās tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par iepirkuma līguma noteikumu grozīšanu.

Lejupielādēt

05.11.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-451/2010

1. Pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām pretendents nedrīkst savu piedāvājumu labot vai papildināt. Iepirkuma komisijai ir tiesības pieprasīt pretendentam precizēt sniegto informā­ciju, lai varētu izvērtēt pretendenta tehniskā piedāvājuma atbilstību nolikumā ietverto tehnisko specifikāciju prasībām. 2. Iepirkuma komisijai secinot, ka pretendenta tehniskais piedāvājums neatbilst nolikumā norādīto tehnisko specifikāciju prasībām, piedāvājums ir noraidāms, nav tālāk izskatāms un ar šādu pretendentu nevar slēgts iepirkuma līgumu. Tiesai, pārbaudot, vai uzvarētāja tehniskais piedāvājums atbilst konkursa nolikumā ietvertajām tehniskās specifikācijas prasībām, noskaidro attiecīgos faktiskos apstākļus un sniedz pierādījumu novērtējumu, par katru strīdus tehnisko parametru norādot konkrētus pierādījumus, ar kuriem pamatoti tiesas secinājumi. 3. Konkursa dokumentu iesniegšanas forma, kurā ir vispārīgs apliecinājums par piedāvājuma atbilstību konkursa nolikuma prasībām, nevar būt pamatojums tam, ka pretendents ir izpildījis kādu konkrētu konkursa nolikuma tehniskās specifikācijas prasību. Šī forma nevar aizstāt pretendenta tehnisko piedāvājumu. 4. Standartā var būt ietverts gan pasūtītāja prasītais preces tehniskais parametrs, gan citi preces iespējamie tehniskie parametri. Vispārīga pretendenta atsaukšanās uz attiecīgo standartu pati par sevi nevar apliecināt, ka pretendents piedāvā piegādāt preci tieši ar tādu tehnisko parametru, kādu noteicis pasūtītājs tehniskajā specifikācijā. 5. Iepirkumu uzraudzības biroja komisijai savā darbā jāievēro objektīvās izmeklēšanas princips: tā neaprobežojas tikai ar tiem faktiem un pierādījumiem, kurus iesniegušas puses, bet ir tiesīga pieprasīt tos arī pēc savas iniciatīvas. Arī mutvārdu procesa laikā konstatētajiem būtiskajiem lietas apstākļiem var būt izšķiroša nozīme. Komisija lēmumu pieņem, vadoties no tiem apstākļiem, kas noskaidroti lietas izskatīšanas gaitā. 6. Iepirkumu uzraudzības biroja komisijas lēmumam ir jābūt pienācīgi pamatotam, tostarp jānorāda uz konstatētajiem faktiem, pierādījumiem, ar kuriem pamatoti komisijas secinājumi, komisijas argumentiem. Tiesai, pārbaudot biroja komisijas lēmuma tiesiskumu, jāpārbauda, vai komisija ir pienācīgi noskaidrojusi būtiskos lietas apstākļus un vai lēmumā ir ietverts pamatojums.

Lejupielādēt

29.03.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-340/2010

1.Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšana ir viena no pašvaldības funkcijām. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība izvēlas komersantu, kurš apsaimniekos atkritumus, tādā kārtībā, kāda noteikta iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos, organizējot iepirkuma procedūru. Iepirkumu procedūru pašvaldība ir tiesīga nerīkot, ja tā slēdz līgumu ar tādu institūciju (uzņēmumu), kas 1) atrodas pilnīgā pasūtītāja kontrolē un 2) galvenokārt sniedz pakalpojumus pasūtītājam. 2. Uzskatāms, ka uzņēmums ir pasūtītāja kontrolē tad, ja pasūtītājs var noteicoši ietekmēt tā lēmumus. Proti, lai atzītu pilnīgas pasūtītāja kontroles esamību, ir jābūt noteicošas ietekmes iespējai gan attiecībā uz attiecīgā uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem, gan uz svarīgiem lēmumiem. 3.Eiropas Savienības tiesa atzinusi, ka publisko tiesību subjekts var veikt vispārējas nozīmes uzdevumus, liekot lietā arī pats savus administratīvos, tehniskos un citus līdzekļus, un ka tam nav pienākuma pieaicināt struktūras, kas darbojas ārpus tā dienestiem. Iespēja publisko tiesību subjektiem sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu veikšanai izmantot pašiem savus resursus (piemēram, savu uzņēmumu) var tikt īstenota arīsadarbībā ar citiem publisko tiesību subjektiem. 4.Ja vairāki publisko tiesību subjekti (piemēram, vairākas pašvaldības) izvēlas savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus veikt ar kopēja pakalpojumu sniedzēja starpniecību, parasti ir izslēgts, ka kāds no šiem publisko tiesību subjektiem, ja vien tam nepieder kapitāla daļu kontrolpakete, viens pats īsteno izšķirošu kontroli pār pakalpojumu sniedzēju. Prasīt, lai publisko tiesību subjekts savu kontroli šādā gadījumā īstenotu individuāli, nozīmētu paredzēt konkursa izsludināšanu lielākajā daļā gadījumu, kad publisko tiesību subjekti šādi sadarbojas savu resursu izmantošanā. Tādēļ gadījumā, ja pakalpojumu sniedzēja kapitāla daļas pieder vairākiem publisko tiesību subjektiem, ir pietiekami, ja pilnīgu kontroli pār pakalpojumu sniedzēju tie īsteno kopīgi. 5.Tādējādi atzīstams, ka uzņēmums, kas pieder vairākām pašvaldībām un ar kuru viena no šīm pašvaldībām vēlas slēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumu bez iepirkuma konkursa, atrodas pasūtītāja pilnīgā kontrolē arī tad, ja pasūtītājs šo uzņēmumu kontrolē nevis individuāli, bet sadarbībā ar pārējām pašvaldībām. Analogi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas apjomu atzīstams, ka uzņēmums galvenokārt sniedz pakalpojumus pasūtītājam tad, ja tas pārsvarā sniedz pakalpojumus kādai no to izveidojušajām pašvaldībām.

Lejupielādēt

16.07.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-296/2010

1. Pasūtītājam ir svarīgi noskaidrot, vai pretendents atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. No iepirkuma procedūras ir izslēdzami tādi pretendenti, kas iesniedz nepatiesu informāciju par pasūtītājam būtiskiem apstākļiem attiecībā uz pretendenta darbinieku kvalifikāciju. 2. Vērtējot, vai pretendenta iesniegtā informācija ir nepatiesa, jānoskaidro, vai sniegtajai informācijai, kas neatbilst īstenībai, ir būtiska nozīme pretendenta kvalifikācijas izvērtēšanai. Pretendenta automātiska izslēgšana no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā nebūtiskas neprecizitātes (neuzmanības kļūdas) dēļ pretendenta iesniegtajā informācijā kvalifikācijas novērtēšanai, neatbilst samērīguma principam.

Lejupielādēt

24.03.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-293/2010

1.Tas vien, ka līgums noslēgts, piemērojot publiskā iepirkuma procedūru, automātiski nenozīmē, ka noslēgtais līgums ir privāttiesību līgums. Jāņem vērā, ka arī publisko tiesību līguma noslēgšanā var tikt izmantota publiskā iepirkuma procedūra. Nošķirot publisko tiesību līgumu no privāto tiesību līguma, izšķirošais ir līguma priekšmets, kam jābūt publisko tiesību jomā, līguma kopējais raksturs un tajā ietvertie svarīgākie punkti 2.Nodarbinātības valsts aģentūra veic valsts pārvaldes funkcijas bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā. Šo funkciju veikšanā aģentūra var iesaistīt arī privātpersonas. Uzticot privātpersonām bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas organizēšanu, Nodarbinātības valsts aģentūra pilnvaro tās veikt valsts pārvaldes uzdevumus. Pilnvarošana notiek, noslēdzot līgumu, kas pilnībā atbilst līdzdarbības līguma – tātad publisko tiesību līguma – pazīmēm. 3.Lai konstatētu personas tiesības iesniegt pieteikumu tiesā, nepieciešams pārliecināties par šādiem priekšnoteikumiem: 1) personas subjektīvo publisko tiesību pastāvēšanu; 2) personas subjektīvo publisko tiesību esošu vai iespējamu aizskārumu; 3) tiešu cēloņsakarību starp valsts rīcību un personas subjektīvo publisko tiesību esošu vai iespējamu aizskārumu. 4.Saskaņā ar publisko iepirkumu regulējošajām tiesību normām publiskā iepirkuma procedūras un rezultāta pārskatīšanas mehānismiem ir jābūt pieejamiem personai, kurai ir subjektīva interese konkrētajā iepirkuma procedūrā. Personas subjektīvās intereses kritēriji uzskaitīti Publisko iepirkumu likumā, kā arī izriet no Eiropas Savienības tiesību normām. No tām izriet, ka subjektīva interese iepirkuma procedūrā ir ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums. Tādējādi, lai atzītu personas tiesības sūdzēties par publiskā iepirkuma procedūru un rezultātiem, ir pietiekami konstatēt, ka personai ir faktiska vai iespējama interese iepirkumā. 5.Atkarībā no iepirkuma procedūras stadijas (līdz iepirkuma līguma noslēgšanai vai pēc tā noslēgšanas), ieinteresētajai personai pieejamas atšķirīgas pārskatīšanas procedūras. Ja iepirkuma procedūra nav pabeigta (iepirkuma līgums vēl nav noslēgts), ieinteresētā persona ar attiecīgu iesniegumu likumā noteiktajā termiņā vēršas Iepirkumu uzraudzības birojā, kura izveidotas iesniegumu komisijas kompetencē ir atļaut vai aizliegt pasūtītājam slēgt attiecīgo iepirkuma līgumu. Šis lēmums attiecīgi pārsūdzams tiesā. Savukārt pēc tam, kad pasūtītājs noslēdzis iepirkuma līgumu ar citu pretendentu, ieinteresētā persona (pretendents) var vērsties tiesā, lai pārbaudītu iepirkuma procedūras rezultāta – pasūtītāja lēmuma par līguma noslēgšanu – tiesiskumu. 6.Ja persona vēlas iniciēt iepirkuma procedūras rezultāta pārskatīšanu, nepieciešams konstatēt, ka šai personai ir faktiska (nevis tikai iespējama) interese konkrētajā publiskajā iepirkumā. 7.Apstāklis, ka persona, kas piedalījusies iepirkuma procedūrā, nav lēmuma, ar kuru tiesības noslēgt iepirkuma līgumu piešķirtas citiem pretendentiem, adresāte, nenozīmē, ka attiecīgā persona šo lēmumu nevar apstrīdēt vai pārsūdzēt tiesā. Šāda lēmuma adresāts ir persona, ar kuru nolemts slēgt līgumu, bet šāds lēmums var skart arī citas personas, kuras pretendējušas uz līguma slēgšanu iepirkuma procedūrā. Personai, kas piedalījusies iepirkuma procedūrā, ir tiesības prasīt, lai iepirkuma procedūra atbilstu normatīvo aktu prasībām, pasūtītājs pret visām iepirkumā ieinteresētajām personām izturētos vienlīdzīgi, kā arī lai tiktu veicināta brīva konkurence, nepiešķirot kādai no personām nepamatotas priekšrocības. 8. Direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Dalībvalstīm ir uzlikts pienākums noteiktā termiņā ieviest direktīvas. Pirms nav pagājis termiņš direktīvas ieviešanai, direktīvas tiesiskais regulējums nav saistošs, tomēr direktīvas var kalpot kā interpretācijas līdzeklis gan Eiropas Savienības tiesā, gan arī nacionālajās tiesās. 9. Pēc ieviešanas termiņa beigām, ja dalībvalsts attiecīgo direktīvu nav pārņēmusi nacionālajās tiesībās, dalībvalsts varas iestādēm un arī nacionālajām tiesām ir pienākums direktīvu piemērot tieši. Proti, konkrētos apstākļos direktīvai valsts iekšienē var būt arī tieša iedarbība. Minētais attiecināms uz vertikālajām attiecībām, proti, attiecībām starp privātpersonu un valsti, kur privātpersona uzstājas kā prasītājs. Ar nepārņemtas direktīvas normām ir pamatojamas privātpersonas tiesības, ne pienākumi. 10. Direktīvas tiešas piemērošanas priekšnoteikums ir tas, ka attiecīgā direktīva nav ieviesta laikus vai arī tas izdarīts saturiski neatbilstīgi, un pašas direktīvas noteikumi ir saturiski obligāti un pietiekami precīzi.

Lejupielādēt

27.11.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-853/2009

1. Publisko iepirkumu gadījumā pasūtītājs darbojas divās pakāpēs. Pirmajā pakāpē tiek pieņemts publiski tiesisks lēmums par pasūtījuma piešķiršanu, bet otrajā pakāpē notiek šā lēmuma īstenošana privāttiesiskā ceļā – tiek slēgts iepirkuma līgums, kuram tiek piemēroti vispārējie civiltiesību noteikumi. 2. Tomēr publiskā iepirkuma procedūrā noslēgts līgums ne vienmēr ir privāto tiesību līgums. Ja šādā procedūrā noslēgta līguma priekšmets un kopējais raksturs ir publisko tiesību jomā, līgums ir publisko, nevis privāto tiesību līgums.

Lejupielādēt

23.11.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-834/2009

1. Jautājums par konsorcija dalībnieku tiesībām katram atsevišķi vai tikai visiem kopā apstrīdēt iepirkuma procedūras rezultātus ir atstāts dalībvalstu kompetencē. 2. Publisko iepirkumu likuma 83.panta pirmās daļas jēdzienā "persona" iekļautas kā atsevišķas privātpersonas, tā arī personu apvienības ar vai bez juridiskas personas tiesībām. Ja tā ir personu apvienība bez juridiskas personas tiesībām, tās rīcības spēja noteicama pēc Civillikuma noteikumiem par sabiedrības līgumu. Atsevišķs personu apvienības biedrs personu apvienības vārdā var rīkoties un iesniegt pieteikumu tikai tad, ja ir attiecīga vienošanās par sabiedrības lietu vešanu vai pārstāvību.

Lejupielādēt

30.10.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-735/2009

Lai efektīvi piemērotu direktīvu par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, administratīvā procesa kārtībā ir pārbaudāms gan lēmums par iepirkuma procedūras pārtraukšanu, gan izbeigšanu.

Lejupielādēt

23.05.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-306/2006

1. Administratīvā procesa likuma 31.panta trešajā daļā minētie atsevišķie gadījumi, kad publisko tiesību subjekts var būt pieteicējs, ir izņēmuma gadījumi un kā tādi nav raksturīgi administratīvajam procesam. Kā viens no šiem gadījumiem noteikts, ka publisko tiesību juridiskā persona var būt pieteicējs tad, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Minētais nenozīmē, ka jebkurā gadījumā, kad gramatiski no kāda ārējā normatīvā akta izriet publisko tiesību juridiskās personas tiesība pārsūdzēt administratīvo aktu, šāda tiesība konkrētai publiskajai personai tiešām piemīt. 2. Lai izvērtētu, vai publisko tiesību juridiskajai personai ir tiesības vērsties ar pieteikumu tiesā, nepieciešams analizēt konkrētās tiesiskās attiecības pēc būtības. 3. Iepirkums valsts vai pašvaldību vajadzībām ir process, kādā iestādes tiek nodrošinātas ar to funkciju izpildei nepieciešamajiem materiāltehniskajiem resursiem. Tādējādi iestādes darbības, kas saistītas ar publiskā iepirkuma plānošanu, izsludināšanu, iepirkuma procedūras noteikumu izstrādi, pretendentu piedāvājumu saņemšanu un vērtēšanu, labākā piedāvājuma izvēlēšanos un pasūtījuma piešķiršanas lēmuma paziņošanu, tiek īstenotas publisko tiesību jomā. 4. Iepirkumu uzraudzības birojs pārrauga, kā valsts vai pašvaldību iestādes, veicot publisko iepirkumu, ievēro normatīvo aktu prasības. Tādējādi Iepirkumu uzraudzības birojs publisko iepirkumu jomā attiecībā uz citām valsts iestādēm ir funkcionāli augstāka iestāde. 5. Pasūtītājs, iepirkuma procedūras rezultātā pieņemot lēmumu, un Iepirkumu uzraudzības birojs, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu par attiecīgo pasūtītāja lēmumu, darbojas viena administratīvā procesa ietvaros, un tiem nav atšķirīgas intereses. Līdz ar to pasūtītājam nav tiesību pārsūdzēt Iepirkumu uzraudzības biroja iepirkumu uzraudzības jomā pieņemtos lēmumus un rīcību.

Lejupielādēt