• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Pašvaldības

29.07.2022. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-842/2022

Vispārīgas pārraudzības funkcija pār pašvaldību darbību, ko veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, nav administratīvā procesa sastāvdaļa. Tādēļ persona nevar prasīt, lai ministrija, kas vispārīgi pārrauga pašvaldību darbību, kā augstāka iestāde pieņem saistošu lēmumu, noregulējot individuālas tiesiskās attiecības starp privātpersonu un pašvaldību.

Lejupielādēt

10.08.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-483/2022

1. Deputāta subjektīvo tiesību aizsardzības labad viņa tiesiskais statuss administratīvajā procesā tiesā ir pielīdzināms privātpersonas statusam. Tāpēc strīds par pašvaldības deputāta subjektīvo publisko tiesību izmantošanu vai to satura un apjoma noskaidrošanu ir pakļauts administratīvās tiesas kontrolei. Taču, lai jautājums būtu pakļauts administratīvās tiesas kontrolei, ir jānoskaidro, vai no tiesību normām izriet deputāta subjektīvās tiesības, ko viņš vēlas aizsargāt tiesas ceļā. Proti, pašvaldības deputāta tiesību aizskāruma aizsardzība administratīvajā tiesā ir iespējama tikai tad, ja tikušas aizskartas deputāta subjektīvās publiskās tiesības. No tiesību normām neizriet deputātu tiesības prasīt iesniegto lēmuma projektu atbalstīšanu virzīšanai izskatīšanai domes sēdē, ja komiteja tos neatbalsta. Tā kā pašvaldības deputātam nav subjektīvās tiesības prasīt lēmuma projektu virzīšanu, deputāta subjektīvās publiskās tiesības nav aizskartas. Attiecīgi pieteikums par domes amatpersonu rīcību, neiekļaujot deputātu iesniegtos lēmumu projektus domes sēdes darba kārtībā, nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā. 2. Politiskās norises pašvaldībā Administratīvā procesa likums neregulē. Tādējādi tas neregulē arī termiņu aprēķināšanas kārtību. Pašvaldība savā nolikumā var dot norādi uz Administratīvā procesa likumā noteikto termiņa aprēķināšanas kārtību, bet var noteikt arī atšķirīgu kārtību. Ja tāda nav noteikta, tiesai būtu jāpārbauda, kāda ir parastā termiņu aprēķināšanas prakse konkrētajā pašvaldībā. Administratīvi procesuālo termiņu sākuma un beigu noteikšana regulēta Administratīvā procesa likuma 42. un 43.pantā. Likumā tiešā tekstā atrunāti termiņi, kas aprēķināmi gados, mēnešos vai dienās, bet nav atrunāti termiņi, kas aprēķināmi nedēļās. Tādējādi atbilstoši šā likuma 17.panta otrajai daļai piemērojama analoģija, proti, regulējums, kas nosaka, kā aprēķina termiņu, kas noteikts dienās vai mēnešos. Aprēķinot termiņu dienās vai mēnešos, netiek ņemtas vērā stundas, bet termiņa iestāšanos nosaka konkrētā diena vai datums. Stundai un minūtei nav nozīmes dienu vai mēnešu, un attiecīgi arī nedēļu aprēķinā.

Lejupielādēt

24.01.2022. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-387/2022

Tiesību normās ietvertās tiesības izvēlēties skolu un pašvaldības pienākums nodrošināt nokļūšanu uz skolu un atpakaļ nav saprotams tādā veidā, ka pašvaldībai būtu jānodrošina bērna nokļūšana uz jebkuru skolu. Tikai tad, ja nav iespējams izglītību iegūt konkrētajā pašvaldībā, pašvaldībai ir pienākums segt izglītojamā transporta izdevumus.

Lejupielādēt

03.03.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-273/2022

Lejupielādēt

01.07.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-219/2022

1. Iespēja izmantot pirmpirkuma tiesības pašvaldībām ir stingri reglamentēta, nepieciešamība pēc attiecīgā nekustamā īpašuma pašvaldības funkcijas īstenošanai ir jāpamato, balstoties uz teritorijas plānojumu, attīstības plānošanas dokumentiem, tiesību aktiem vai citiem dokumentiem. Proti, pašvaldības lēmumi par pirmpirkuma tiesību izmantošanu ir izdošanas izvēles administratīvie akti. 2. Ne pašvaldībai, ne līgumslēdzējiem nav tiesību grozīt nekustamā īpašuma atsavināšanas līgumu pēc tā iesniegšanas pašvaldībai.

Lejupielādēt

06.06.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-48/2022

Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa apmēru likumdevējs ir sniedzis rīcības brīvību pašvaldībām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes un atvieglojumus katrā administratīvajā teritorijā. Likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” nav noteikti nekādi izņēmumi, kas paredzētu labvēlīgāku tiesisko regulējumu attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa apmēru par valstij piederošajiem īpašumiem. Līdz ar to pašvaldības saistošie noteikumi var noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes arī par valsts īpašumu.

Lejupielādēt

30.08.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1053/2021

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta trešā daļa pašvaldībai piešķir tiesības izdot saistošos noteikumus, kuros paredzēti nodokļa atvieglojumi. No attiecīgās likuma normas izriet arī pašvaldības tiesības saistošajos noteikumos noteikt termiņu, kādā persona var izmantot tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus. Nokavējot šo termiņu, personai ir jārēķinās ar to, ka tā zaudē subjektīvās tiesības prasīt attiecīgajās tiesību normās paredzēto labumu.

Lejupielādēt

24.09.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-611/2021

Dokumentu, uz kura pamata tiek dzēsts tiesību aprobežojums (apgrūtinājums), kas noteikts zemes reformas laikā saistībā ar ceļiem, izsniedz attiecīgā pašvaldība, jo tieši pašvaldība ir vislabāk informēta par faktisko situāciju pašvaldībā, tostarp saistībā ar piekļuvi nekustamajiem īpašumiem, kas ir svarīgi, kā nosakot servitūtus, tā arī tos dzēšot.

Lejupielādēt

30.06.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-549/2021

Lejupielādēt

27.04.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-516/2021

Lai pašvaldībai rastos tiesisks pamats precizēt zemes platību saskaņā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta devītās daļu, ir nepieciešams konstatēt vairāku apstākļu kopumu: konkrēta zemes platība ir piešķirta lietošanā; ir veikta kadastrālā uzmērīšana un tajā noteiktā zemes platība ir lielāka (vai mazāka) par pastāvīgajā lietošanā piešķirto zemes platību; zemesgabala robežu kontūras apvidū atbilst lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām. Ja neizpildās priekšnoteikums par zemesgabala robežu kontūras apvidū atbilstību lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām, tad zemes kadastrālajā uzmērīšanā konstatētā platība, kas lielāka par zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, nav tāda, kuru var precizēt atbilstoši minētās normas noteikumiem.

Lejupielādēt

25.02.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-510/2021

Pašvaldība nevar atsaukties uz teritorijas plānojuma izstrādes stadijā un līdz šādu normu iekļaušanai normatīvajā aktā nevar šo apstākli izmantot kā pamatojumu atteikumam izsniegt azartspēļu organizēšanas atļauju. Grozījumi teritorijas plānojumā, kad tie izstrādāti un publicēti, var radīt tiesisko noteiktību par to, kā pašvaldības teritorijā tiek izsniegtas azartspēļu vietu atvēršanas un organizēšanas atļaujas, proti, kurās vietās pašvaldība paredz saglabāt un/vai izvietot jaunas azartspēļu vietas, bet kurās vietās azartspēļu vietu izvietošana turpmāk netiks atļauta (un jau izsniegtās atļaujas atceltas).

Lejupielādēt

31.05.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-455/2021

1. No vēlēšanu pamatprincipa – proporcionālām vēlēšanām – izriet ne tikai noteikums, kā aprēķināmi pašvaldības vēlēšanu rezultāti, bet arī pašvaldības domes pienākums ievērot proporcionālas pārstāvības (proporcionalitātes) principu arī turpmāk, lai ikviens deputāts tiktu pilnvērtīgi iesaistīts tās darbībā. Tādējādi proporcionālas pārstāvības princips ir vispārējs tiesību princips, kas tiesiskā valstī ir jāievēro proporcionālu vēlēšanu rezultātā ievēlētai pašvaldības domei, organizējot pašvaldības domes darbību. Atbilstoši minētajam principam domei darbs ir jāorganizē tā, lai ikvienam deputātam būtu nodrošināta pienācīga iespēja piedalīties domes darbā. 2. Tas, ka proporcionalitātes principa nodrošināšana, komplektējot pašvaldības domes izveidoto struktūrvienību personālsastāvu, likumā tiešā tekstā ir norādīta tikai attiecībā uz komitejām, neizslēdz šā principa piemērošanu arī attiecībā uz citām domes izveidotām struktūrvienībām, ja dalībai tajās ir būtiska nozīme deputātu pienākumu pilnvērtīgā pildīšanā. 3. Tas, vai opozīcijas deputātiem ir tiesības pieprasīt domes komisiju sastāva veidošanu atbilstoši proporcionalitātes principam, ir atkarīgs no tā, kā faktiski norisinās domes darbs. Tiesības būt proporcionāli pārstāvētiem arī komisiju darbā mazākuma deputātiem ir tad, ja domes izveidotā lēmumu pieņemšanas kārtība faktiski ir tāda, ka deputāti tiesības pilnvērtīgi piedalīties domes lēmumu pieņemšanā var īstenot, tikai piedaloties citstarp arī komisiju darbā.

Lejupielādēt

17.08.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-214/2021

1. Būvniecībai pludmalē izšķirošais ir tas, vai to pieļauj Aizsargjoslu likums, turklāt lēmuma par pastāvīgas apbūves pieļaujamību krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē pieņemšanā ir iesaistāma ne tikai pašvaldība, bet arī citi publiskās pārvaldes subjekti, tostarp kompetentā iestāde vides aizsardzības jomā. No saliekamiem elementiem būvētas patstāvīgas lietošanas būves ar inženiertīklu pieslēgumiem novietošana pludmalē faktiski ir vērtējama kā jaunas pastāvīga rakstura būves būvniecība, kas atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 3.punktā norādītajam izņēmuma gadījumam ir pieļaujama vienīgi tad, ja tai ir Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes saskaņojums. 2. Likumdevējs nolūkā aizsargāt un saglabāt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē esošās dabas un ar to saistītās vērtības un vienlaikus nodrošināt, ka tajā esošās vides vērtības ir pieejamas pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam un kalpo visas sabiedrības interesēm, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastei Aizsargjoslu likumā ir paredzējis augstu aizsardzības līmeni, tostarp noteicis vairākus būtiskus aprobežojumus. Kā viens no būtiskākajiem aprobežojumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē ir Aizsargjoslu likuma 36.panta otrajā daļā noteiktais vispārējais aizliegums krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē būvēt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot, ja pastāv kāds no šajā likumā paredzētajiem izņēmuma gadījumiem. Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās un trešās daļas normas nevar tikt interpretētas atrauti viena no otras, bet ir interpretējamas to savstarpējā kopsakarā. Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas normu pamatjēga ir noteikt otrās daļas aizliegumam papildu aizliegumus, nevis atļaut to, kas aizliegts ar panta otro daļu. Piemēram, pašvaldība nevar, atsaucoties uz Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 8.punktu, teritorijas plānojumā noteikt, ka pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajā krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tāda apbūve, kāda faktiski atbilst minētā panta otrās daļas 3.punktā norādītajam izņēmuma gadījumam un līdz ar to būtu pieļaujama vienīgi tādā gadījumā, ja tai būtu attiecīgās Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes saskaņojums.

Lejupielādēt

17.05.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-174/2021

Pašvaldības autonomajā kompetencē ietilpst paredzētās darbības novērtējums, ietverot apsvērumus par darbības ietekmi uz piegulošajiem nekustamajiem īpašumiem, tur dzīvojošiem iedzīvotājiem, uzņēmējdarbības vidi un attīstību, gan respektējot esošo situāciju un paredzētās darbības iekļaušanos esošajā apbūvē, gan vienlaikus raugoties arī no nākotnes perspektīvas, kas konkretizēta teritorijas plānošanas dokumentos. Šajā procesā ekonomiskās un sociālās intereses ir taisnīgi jālīdzsvaro ar vides aizsardzības interesēm, tās ir jāsamēro tādējādi, lai visas intereses tiktu ņemtas vērā un tiktu saskaņotas kā vienlīdz svarīgas. Tikai gadījumos, kad vairāku pašvaldību konsenss par vienotu paredzētās darbības risinājumu nav iespējams, jautājums nododams izlemšanai Ministru kabinetam.

Lejupielādēt

29.10.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-73/2021

Būvlaides noteikšana var būt balstīta pašvaldību saistošajos noteikumos identificētos kritērijos – konkrēts būvlaides veids var tikt noteikts atbilstoši konkrētās teritorijas jau esošajai apbūvei vai atbilstoši tam, kāda kategorija ir noteikta ielai, pie kuras atrodas konkrētais zemesgabals. Lai arī obligātās būvlaides noteikšana kopumā rada būtisku īpašuma tiesību izmantošanas ierobežojumu, tas ir pieļaujams, ciktāl būvlaides noteikšana kopumā ir vērsta uz teritorijas plānošanas procesa mērķu sasniegšanu un tās noteikšanas pamatā ir rūpīgi izsvērti argumenti par konkrēta veida ierobežojuma nepieciešamību. Pašvaldībai, ievērojot teritorijas plānošanas principu prasības, ir jāveido tāda sistēma, kas jaunas apbūves gadījumā nodrošina līdzsvaru starp personas tiesībām izmantot savu īpašumu un sabiedrības interesēm vides vērtību aizsardzībā un sakārtotas pilsētvides veidošanā. Ja konkrētajai teritorijai nav izstrādāts detalizēts plānošanas dokuments, būvlaidi nosaka būvvalde, izdodot būvatļauju. Pārbaudot būvvaldes noteiktās būvlaides tiesiskumu, jāpārliecinās, vai būvvalde rīkojusies atbilstoši normatīvajiem aktiem un nav pieļāvusi rīcības brīvības izmantošanas kļūdas.

Lejupielādēt

29.09.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1399/2020

Pašvaldības lēmums par rīcību ar nekustamo īpašumu (t.sk. arī lēmums grozīt līgumu par nekustamā īpašuma iznomāšanu) vispārīgi ir lēmums privāto tiesību jomā. Tomēr tā tas ir tikai tiktāl, ciktāl ar šādu privāttiesisku līgumu (vai pašvaldības lēmumu attiecībā uz līgumu) vienlaikus netiek noregulēti arī publisko tiesību jautājumi (piemēram, jautājumu par zemes un uz tās izvietoto objektu kā publisko lietu statusu un šāda statusa iespējamām izmaiņām). Ja lēmumi attiecībā uz līgumu noregulē publisko tiesību jautājumus, tie kļūst par lēmumiem publisko tiesību jomā.

Lejupielādēt

22.10.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1339/2020

No Bāriņtiesu likuma 3.panta otrās daļas izriet, ka starp pašvaldības domi un bāriņtiesas priekšsēdētāju pastāv nevis privāttiesiskas nodarbinātības attiecības (darba tiesiskās attiecības), bet gan publiski tiesiskas nodarbinātības attiecības un tas, ka atsevišķiem šo attiecību aspektiem faktiski piemērojamas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, nepadara šīs attiecības par privāttiesiskām nodarbinātības attiecībām. To apliecina arī Bāriņtiesu likuma 13.panta septītā daļa un 14.panta otrā daļa, kuras attiecīgi paredz, ka lēmumu par bāriņtiesas priekšsēdētāja atstādināšanu no amata un lēmumu par bāriņtiesas priekšsēdētāja atcelšanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lejupielādēt

22.10.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1339/2020

Tas, ka tiesību normās nav skaidri noteikti pretendentu vērtēšanas kritēriji, kas ļauj izvēlēties labāko profesionāli, un ka tādi, iespējams, nav noteikti arī atklātā konkursa dokumentācijā, nenozīmē to, ka pašvaldības dome atbilstošāko pretendentu var izvēlēties saskaņā ar politisko uzticību, bet gan tikai to, ka tai ir plaša novērtējuma brīvība, izvēloties kandidātu pēc profesionāliem kritērijiem. Savukārt pār šādu procedūru ir jāpastāv tiesas kontrolei. Tādēļ, izsludinot atklātu konkursu uz vakanto amatu, pašvaldības domei pretendentu atlasē jāievēro tiesību principi, kas regulē šādu konkursu norisi (piemēram, vienlīdzība, patvaļas aizliegums, objektivitāte).

Lejupielādēt

12.10.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-889/2020

1. Ņemot vērā, ka azartspēļu regulējums vienādi attiecas uz visiem komersantiem, nešķirojot tos pēc kapitāla piederības Latvijai vai citai valstij, nav konstatējama diskriminējoša attieksme pēc kapitāla piederības kritērija. 2. Attiecībā uz azartspēlēm principā katrs ierobežojums ir jāpārbauda atsevišķi, vai tas ir piemērots, lai nodrošinātu mērķa vai mērķu īstenošanu, un vai tas nepārsniedz to, kas nepieciešams to sasniegšanai. Tiesai ir visaptveroši jāizvērtē apstākļi, kādos ir pieņemts un īstenots ierobežojošs tiesiskais regulējums. Tiesai ir jāpārliecinās, ka ierobežojumi reāli atbilst rūpēm samazināt spēļu iespējas, saskaņoti un sistemātiski ierobežot darbības šajā jomā un apkarot ar šīm spēlēm saistīto noziedzību.

Lejupielādēt

30.06.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-442/2020

Pašvaldības rīcības brīvību Vispārējās izglītības likuma 32.panta trešās daļas īstenošanā ierobežo pienākums nodrošināt pamatizglītības iegūšanas iespējas bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē, skolas telpas un to iekārtojums, pedagogu skaits, kā arī citu bērnu, kuri deklarēti konkrētajā izglītības iestādes mikrorajonā, tiesības uz kvalitatīvu izglītību atbilstoši viņu vecumam. Veicot pirmo klašu komplektēšanu nākamajam mācību gadam, iestāde veido pretendentu, kuriem attiecīgajā kalendārajā gadā aprit septiņi gadi, sarakstu. Tikai gadījumā, ja izglītības iestādē ir brīvas vietas, tiek uzņemti arī bērni, kuriem līdz attiecīgā gada 1.septembrim apritējuši seši gadi. Šāda kārtība noteikta ar mērķi, lai novērstu situācijas, kad obligāto pamatizglītības vecumu, t.i., septiņu gadu vecumu, sasniegušie bērni netiek uzņemti izglītības iestādē, jo pretendentu rindā iekļauti bērni, kuriem ir seši gadi.

Lejupielādēt

10.07.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-323/2020

1. Pašvaldība ar publiski tiesiskas funkcijas īstenošanu saistītu uzdevumu (pakalpojumu) izpildi var organizēt vairākos veidos: pašvaldībai ir iespējams nodrošināt pakalpojuma sniegšanu pašai ar saviem resursiem, sadarbībā ar kādu citu publisko tiesību subjektu vai arī uzticēt attiecīgo uzdevumu īstenošanu privātpersonai. Publiski tiesiskā funkcijā ietilpstošu uzdevumu uzticēšana privātpersonai var notikt, slēdzot līgumu par publisko uzdevumu deleģēšanu, slēdzot līdzdarbības līgumu vai piesaistot privātpersonas kādu uzdevumu veikšanai komercdarbības formā. To personu izvēlei, kas iegūs tiesības sniegt kādus pakalpojumus privātpersonām, jānotiek pēc konkursa principiem, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu, taisnīgu un caurredzamu attieksmi pret konkurējošiem uzņēmumiem, kas vienlīdz vēlētos pretendēt uz šādu pakalpojumu sniegšanu, un vienlaikus izvēloties finansiāli izdevīgāko piedāvājumu. 2. Tas, ka speciālajās tiesību normās nav noteikts, kāds instruments pašvaldībai jāizmanto privātpersonas iesaistīšanai publiska uzdevuma nodrošināšanā, nozīmē, ka pašvaldībai ir rīcības brīvība šajā jautājumā. Tomēr vienlaikus minētais nenozīmē, ka pašvaldība varētu rīkoties patvaļīgi. Katrs no veidiem, kādā iespējams organizēt publiski tiesiskā funkcijā ietilpstoša uzdevuma izpildi, prasa ievērot attiecīgajam veidam paredzēto regulējumu. Tāpēc, līdzko pašvaldība pēc būtības izvēlējusies savu darbību autonomās funkcijas nodrošināšanā īstenot kādā konkrētā veidā, tai ir pienākums ievērot šī veida īstenošanai tiesību normās izvirzītās prasības un ierobežojumus. Turklāt izšķirošā nozīme ir nevis tam, kā iestāde kvalificē konkrētās līgumattiecības, bet gan tam, kāda pēc būtības ir slēdzamā līguma tiesiskā daba.

Lejupielādēt

10.07.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-323/2020

Pašvaldības izvēle nodrošināt pašvaldības teritorijā pieejamus kremācijas pakalpojumus ir tieši vērsta uz likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētās autonomās funkcijas (rūpēties par savas administratīvās teritorijas sanitāro tīrību, kapsētu izveidošana un uzturēšana) nodrošināšanu. Piešķirot tiesības privātpersonai sniegt kremācijas pakalpojumus pašvaldībai piederošajā krematorijā, pašvaldība privātpersonai nodod ar publiski tiesiskas funkcijas īstenošanu saistīta uzdevuma izpildi.

Lejupielādēt

28.09.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-313/2020

1. No normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijas viedokļa detālplānojums, kas apstiprināts pašvaldības saistošo noteikumu veidā, un teritorijas plānojums ir normatīvie akti ar vienādu juridisko spēku. Tomēr vienlaikus ņemams vērā, ka normatīvajos aktos, kas regulē teritorijas plānošanu, ir arī noteikta detālplānojuma un teritorijas plānojuma savstarpējā hierarhija no teritorijas plānošanas dokumentu hierarhijas viedokļa. 2. Vispārīgi detālplānojumā var vienīgi detalizēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, nevis noteikt tādu teritorijas plānoto izmantošanu, kas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgajai teritorijai nebija noteikta. No vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktās teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas atšķirīga attiecīgās teritorijas plānotā izmantošana detālplānojumā var tikt noteikta tikai tiesību normās paredzētā izņēmuma gadījumā.

Lejupielādēt

22.09.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-244/2020

Pašvaldībai, likumdevēja piešķirtās rīcības brīvības ietvaros izstrādājot teritorijas plānojumu un nosakot teritorijas atļauto izmantošanu, ir pienākums ievērot teritorijas plānošanas principus, kas citstarp pieprasa teritorijas plānošanas procesā rūpīgi izvērtēt konkrētās teritorijas un tās pilsētvides vērtību aizsardzības nepieciešamību un samērot to ar konkrēta nekustamā īpašuma īpašniekam nosakāmajiem īpašuma izmantošanas ierobežojumiem.

Lejupielādēt

28.04.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-91/2020

Efektīvs piesārņojuma novēršanas un piesārņojošo darbību pieļaujamības regulējums ir daļa no vides aizsardzības sistēmas, kas valstij ir jāizveido. Šo regulējumu likumdevējs ir iekļāvis likumā „Par piesārņojumu”, kā arī uz šā likuma pamata izdotajos normatīvajos aktos. Tieši minētais likums un uz tā pamata izdotā Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr. 1082 „Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” regulē procedūru un prasības atļauju piesārņojošo darbību veikšanai izsniegšanai. Tomēr tas nenozīmē, ka prasības piesārņojošo darbību pieļaujamībai var būt ietvertas tikai minētajā likumā vai Ministru kabineta noteikumos. Tas, ka Saeima un Ministru kabinets ir noteikuši kārtību, kādā persona var saņemt atļauju piesārņojošu darbību veikšanai, nenozīmē, ka pašvaldība, pieņemot teritorijas plānojumu, nevarētu savā teritorijā vispār aizliegt veikt noteiktas piesārņojošas darbības. Vienlaikus tas, ka pašvaldībai ir piešķirtas tiesības lemt par teritorijas izmantošanu, kā arī tas, ka teritorijas plānošanas normatīvie akti vispārīgi pieskaitāmi vides aizsardzību reglamentējošajiem aktiem, pats par sevi nenozīmē, ka teritorijas izmantošanas noteikumos pašvaldība varētu iekļaut jebkādas ar vides aizsardzību saistītas prasības (piemēram, tādas, kas ir pretrunā augstāka juridiskā spēka tiesību normām vai kas tikai attālināti varētu tikt sasaistītas ar teritorijas izmantošanu).

Lejupielādēt

28.04.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-91/2020

Ņemot vērā ostu īpatnības un ģeogrāfisko novietojumu, katras ostas gadījumā var būt nepieciešams noteikt īpašas vides aizsardzības, tostarp arī piesārņojuma novēršanas prasības. Ir pašsaprotami, ka tieši pašvaldība, kuras teritorijā šāda osta atrodas, vislabāk pārzina savu iedzīvotāju vajadzības saistībā ar ostas radītā piesārņojuma novēršanu, un tāpēc pašvaldībai, kuras teritorijā osta atrodas, izpildot no Satversmes 115.panta izrietošos pienākumus, ir jāraugās, lai ostas teritorijā radītais piesārņojums pēc iespējas efektīvāk tiktu novērsts vai vismaz pēc iespējas mazināts. Lai pašvaldība aizsargātu savus iedzīvotājus no ostas teritorijā radītā piesārņojuma, likumdevējs attiecībā uz ostu darbības radītā kaitējuma videi novēršanu ir paredzējis pašvaldībai kompetenci ostu noteikumos noteikt ostas teritorijā ievērojamās vides prasības.

Lejupielādēt

12.11.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1640/2019

Savu autonomo funkciju organizēšanā pašvaldībām ir rīcības brīvība. Tas nozīmē, ka pašvaldībai ir plaša kompetence izvērtēt arī to, kurai no autonomajām funkcijām konkrētajā gadījumā ir piešķirama lielāka nozīme. Tāpat pašvaldības iekšējs jautājums ir izlemt to, kādiem mērķiem turpmāk izmantot tās īpašumā esošo ēku. Pašvaldībai nav pienākuma detalizēti sniegt izvērtējumu par konkrētā lēmuma lietderību un iespējamām sekām.

Lejupielādēt

28.06.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1307/2019

No 2018.gada 29.jūnija Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 neizriet, ka administratīvo tiesu kontrolei ir pakļauta jebkādu pašvaldības deputātu strīdu izskatīšana ar pašvaldības domi vai tās orgāniem. Administratīvajām tiesām likumdevējs ir uzticējis tikai tādu strīdu izskatīšanu, kas izriet no individuālām publiski tiesiskām attiecībām (izņemot krimināltiesiskas attiecības). Tādējādi pašvaldības deputāta tiesību aizskāruma aizsardzība administratīvajā tiesā ir iespējama tikai tad, ja tas izriet no pašvaldības deputāta individuālām publiski tiesiskām attiecībām ar pašvaldības domi vai tās orgāniem un veido deputāta subjektīvo publisko tiesību aizskārumu.

Lejupielādēt

17.06.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1162/2019

Lokālplānojuma izstrādes process tiek ierosināts pēc pašvaldības iniciatīvas un lokālplānojums tiek apstiprināts saistošo noteikumu veidā. Tas nozīmē, ka lokālplānojuma izstrāde un apstiprināšana ir uzskatāma par normatīvā akta (pašvaldības saistošo noteikumu – lokālplānojuma) izstrādes procesu. Savukārt normatīvo aktu izdošana ir nevis valsts pārvaldes, bet likumdošanas funkcijas izpausme. Tas savukārt nozīmē, ka šāds lēmums nav pakļauts administratīvo tiesu kontrolei, jo normatīvā akta un tā izstrādes procesā pieņemto lēmumu tiesiskuma kontrole nav pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

13.02.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1023/2019

Lejupielādēt

27.06.2019. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-890/2019 un senatoru Dzintras Amerikas, Andra Guļāna, Anitas Kovaļevskas, Daces Mitas un Normunda Salenieka atsevišķās domas

Lai noteiktu, kura procesa (administratīvā procesa vai civilprocesuālā) kārtībā būtu izskatāms prasījums par tādu mantisko zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, kas nodarīts ar iestādes vai amatpersonas lēmumu, par izšķirošu būtu uzskatāms tas, kura tiesa ir bijusi kompetenta konstatēt un novērst šā lēmuma prettiesiskumu. Šāds princips izriet no mantisko zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma prasījuma subsidiārā rakstura.

Lejupielādēt

09.04.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-407/2019

Pašvaldības novērtējumam attiecībā uz totalizatora un derību organizēšanas vietu atvēršanu izvirzāmas tādas pašas prasības, kā lemjot par atļaujām citu azartspēļu gadījumā. Tas nozīmē, ka pašvaldībai, piepildot ar saturu nenoteikto juridisko jēdzienu „būtisks valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārums”, visi konkrēto vietu raksturojošie apstākļi jāvērtē kompleksi, vienlaikus raugoties, vai azartspēļu pakalpojumu sniegšanas iespēja attiecīgajā administratīvajā teritorijā faktiski netiek izslēgta, pamatojot šādu lēmumu ar vispārīgu vērtību aizsardzību.

Lejupielādēt

24.10.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-241/2019

Lieta par pašvaldības amatpersonas, kura strādā uz darba līguma pamata, tiesībām uz pabalstu nav pakļauta izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā, bet gan vispārīgās jurisdikcijas tiesai. No Administratīvā procesa likuma 1.panta trešajā daļā dotās administratīvā akta definīcijas izriet, ka amatpersona Administratīvā procesa likuma izpratnē nav iestādes darbinieks, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem dibināmas darba tiesiskās attiecības. Strīdi, kas rodas darba tiesiskajās attiecībās, tostarp, kas saistīti ar pabalstiem, nav administratīvie akti, bet gan privāto tiesību akti.

Lejupielādēt

24.10.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-241/2019

1. Pašvaldībai, lai tā varētu nepiemērot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19.pantā noteikto pabalsta apmēru, ir jābūt spēkā esošam iekšējam vai ārējam normatīvajam aktam, kurā noteikts savs, no likuma atšķirīgs, pabalsta apmērs, jo kārtības nenoteikšana vien nav atzīstama par pamatu nepiemērot kādu atlīdzības sastāvdaļu (juridiskās obstrukcijas aizlieguma princips). 2. Ja finansiāls pienākums ir noteikts ar likumu, tiesai, lemjot par tā uzlikšanu ne vien pašvaldībai, bet arī privātpersonām, nav jāņem vērā to budžeta plānojums vai finansiālais stāvoklis.

Lejupielādēt

18.10.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-82/2019

Tāda teritorijas plānošanas prakse, kurā teritorijai paredzēti daudzi tās izmantošanas nolūki, tādējādi ievērojami mazinot teritorijas izmantošanas paredzamību, var nonākt pretrunā gan ar teritorijas plānošanas principiem, gan arī vispārējiem tiesību principiem.

Lejupielādēt

30.01.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-51/2019

1. Īstenojot savu kompetenci azartspēļu organizēšanā, pašvaldībai vispirms jāņem vērā, ka azartspēļu rīkošana ir pakalpojums, kuru komersants sniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros un tādējādi vispārīgi bauda pakalpojumu sniegšanas brīvību. Tādēļ, lai piemērotu ierobežojumus, ir jāievēro zināmi priekšnoteikumi: 1) ierobežojuma iemesliem jābūt pamatotiem; 2) ierobežojumiem jābūt samērīgiem; 3) jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips pret komersantiem, kuri var pretendēt uz atļauju saņemšanu. 2. Priekšnoteikumi ierobežojumam saņemt atļauju spēļu zāles atvēršanai jau pēc savas būtības liek pašvaldībai šim jautājumam pievērsties konceptuāli. Tas nozīmē, ka pašvaldībai vispirms pašai ir jāsaprot, kādā veidā tās teritorijā tiks atļautas un darbosies spēļu zāles. Ja tā ir apzinājusi teritorijas, kurās atzīst azartspēļu nepieļaujamību sabiedrisko interešu vārdā, tad tai konsekventi ir jārīkojas gan, lemjot par jaunu atļauju izsniegšanu, gan attiecībā uz jau izsniegtajām atļaujām. Pretējā gadījumā var rasties šaubas, vai ierobežojums ir balstīts patiesos nolūkos rūpēties par iedzīvotāju interesēm, kā arī par vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu. Lai ievērotu vienlīdzīgas attieksmes principu, azartspēļu izsniegšanas sistēmai ir jābūt pamatotai ar nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem objektīviem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka iestāžu rīcības brīvības izmantošana tiek ierobežota tādā veidā, lai tā netiktu izmantota patvaļīgi, un, lai atsevišķiem pakalpojuma sniedzējiem neradītu, nepamatotas priekšrocības.

Lejupielādēt

17.12.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1/2019

Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktā noteiktais publiski tiesiskais aizliegums speciāli regulē valsts un pašvaldības zemes, kas atrodas krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē, atsavināšanu. Noteiktais atsavināšanas aizliegums kalpo sabiedrības interesēm, proti, tas ir vērsts uz to, lai šajā teritorijā aizsargātu un saglabātu vidi, nodrošinātu tās pieejamību visai sabiedrībai un tādēļ to maksimāli saglabātu valsts vai pašvaldības īpašumā. Tādēļ, lemjot par īpašuma atsavināšanu krasta kāpu aizsargjoslā vai pludmalē, pašvaldība rīkojas publisko tiesību jomā, nevis kā jebkurš īpašnieks privāttiesiskajās attiecībās.

Lejupielādēt

27.11.2018. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-888/2018 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību vadītājiem un citām amatpersonām deputāta vēlēšanu apgabala teritorijā ir pienākums izsniegt deputātam viņa pilnvaru realizēšanai nepieciešamo dokumentu norakstus. Līdz ar to pašvaldības domes deputātam ir subjektīvas tiesības saņemt informāciju no pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību vadītājiem un citām amatpersonām. Ja pašvaldības domes deputātam tiek atteikts sniegt informāciju vai tā vienkārši netiek sniegta, tad pastāv strīds par pašvaldības deputāta subjektīvo publisko tiesību izmantošanu, kas atbilstoši demokrātiskas tiesiskas valsts principam un Administratīvā procesa likuma 2.pantam ir pakļauts administratīvās tiesas kontrolei.

Lejupielādēt

18.05.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-431/2018

Lejupielādēt

20.06.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-170/2018

1. Pašvaldības pastāvēšanas jēga ir vienoti, pašvaldības līmenī, veikt tos uzdevumus, kurus iedzīvotāji nevar īstenot kopīgi. Proti, privātpersonu finanšu resursi un pieejamie tiesiskie instrumenti, darbojoties individuāli, var ne tikai būt nepietiekami kopīgu mērķu sasniegšanai, bet arī apdraudēt citus mērķus, kuru labad ir nepieciešama un nereti stingri regulēta rīcība kādā jomā, piemēram, vides aizsardzība, personu drošība. Ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā pašvaldība ir atbildīga ne tikai par normatīvo aktu izstrādi, kas ļautu iedzīvotājiem organizēties un īstenot ūdenssaimniecības sistēmu, bet arī par tās reālu funkcionēšanu. 2. Vērtējot pašvaldības tiesības zemesgabala sadalīšanai un apbūvei izvirzīt privātpersonām nosacījumu par centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas daļas izbūvi, jāņem vērā, ka pašvaldībai ir pienākums īstenot likumā „Par pašvaldībām” noteiktās autonomās funkcijas savā teritorijā atbilstoši tiem izmantošanas veidiem, kurus pašvaldība attiecīgajā teritorijas daļā noteikusi teritorijas plānojumā, arī izveidot centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

Lejupielādēt

13.02.2017. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-613/2017

Plašsaziņas līdzekļi, kurus izdod publiskas personas un kas tiek dotēti no budžeta līdzekļiem, ir jāizmanto visas sabiedrības labā. Pirmkārt, publikācijām jāveicina Latvijas Republikas Satversmes principu un pamatvērtību ievērošana. Otrkārt, tos nedrīkst izmantot, lai vienpusīgi izceltu atsevišķas intereses, kādu grupu vai kādu politisku spēku. Šādam plašsaziņas līdzeklim pienācīgi ir jāatspoguļo viedokļu daudzveidība, tostarp arī politiskās opozīcijas viedoklis. Budžeta līdzekļu izmantošana ir attaisnojama vien tad, ja plašsaziņas līdzekļa redakcionālā daļa atbilst augstiem žurnālistikas kvalitātes standartiem (ja publicētās informācijas patiesums tiek rūpīgi pārbaudīts, tiek adekvāti atspoguļota viedokļu dažādība, tiek ievēroti žurnālistikas ētikas principi).

Lejupielādēt

24.02.2017. Administratīvo lietu departamenta spriedums un blakus lēmums lietā Nr. SKA-34/2017

Pašvaldības pienākums izstrādāt saistošos noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanu un apbūvi, kā arī gādāt par savas teritorijas attīstību atbilstoši tiem, ir neapšaubāms, bet izdotais normatīvais akts ir respektējams. Azartspēļu un izložu likuma 42.panta trešā daļa dod pašvaldībām lielu rīcības brīvību jautājuma izlemšanā par azartspēļu organizēšanu konkrētā vietā, ņemot vērā, ka pašvaldība objektīvi vislabāk pārzina savas administratīvās teritorijas apstākļus. Vienlaikus, stājoties spēkā noteikumiem Nr. 38, Rīgas dome faktiski ir norobežojusi piekļuvi azartspēļu tirgum Rīgas vēsturiskajā centrā jauniem komersantiem, tomēr vairāk nekā 10 gadu garumā nav veikusi praktiski nekādas darbības, lai sakārtotu JC, JC1, JC2, JC3 un JC4 teritorijas atbilstoši noteikumu Nr. 38 prasībām. Šī Rīgas domes bezdarbība ir novedusi pie prettiesiskas situācijas, kurā Rīgas vēsturiskajā centrā bez termiņa ierobežojuma turpina darboties 30 spēļu zāles, bet 7 komersanti ir nostādīti priviliģētā stāvoklī azartspēļu organizēšanā šajā rajonā, jo jauni komersanti šajā teritorijā netiek ielaisti.

Lejupielādēt

27.05.2016. Administratīvo lietu departamenta lēmums un blakus lēmums lietā Nr. SKA-1075/2016 (Skatīt JUDIKATŪRAS MAIŅU NOLĒMUMĀ SKA-888/2018)

1. Vērtējot, vai lieta izskatāma administratīvā procesa kārtībā, izšķiroša nozīme piešķirama informācijas pieprasījumu saturam, starp pieteicēju un atbildētāju pastāvošajām attiecībām un lietas faktiskajiem apstākļiem pēc to satura, nevis formas. Proti, izšķiroša nozīme ir tam, kādu tiesisko attiecību ietvaros pēc būtības informācijas pieprasījumi tika izteikti. Ja amatpersonas informācijas pieprasījums iesniegts, īstenojot amatpersonas amata pienākumus, lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā 2. Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 9.panta pirmās daļas 4.punktā un 13.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētas plašas deputāta tiesības saņemt informāciju, ja tā nepieciešama viņa pilnvaru īstenošanai. Ja pašvaldības domes deputātam ir tiesības saņemt informāciju no pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām, tad vēl jo vairāk šādas tiesības viņam ir attiecībā uz pašas domes rīcībā esošo informāciju. Tādējādi šīs tiesības nav ierobežotākas nekā privātpersonu tiesības saņemt informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

Lejupielādēt

08.07.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-801/2016

Likumdevēja vēlme nav aizliegt un izskaust pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšanu vispār, bet gan to ierobežot. Pašvaldību uzdevums ir likumdevēja iezīmētos virzienus precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem, lēmumu pieņemšanā ievērojot samērīguma principu. Tādējādi aizliegums veikt pornogrāfiska rakstura materiālu tirdzniecību, demonstrēšanu publiskā vietā vai nodošanu lietošanā par maksu publiskās vietās, kuras atrodas tuvāk par 100 metriem, tostarp no valsts un pašvaldību iestādēm, ārstniecības un izglītības iestādēm, ir nesamērīgs ar Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 2.pantā ietverto mērķi.

Lejupielādēt

23.01.2015. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-17/2015

1. Atkritumu apsaimniekošanas likuma un Publisko iepirkumu likuma normas paredz pašvaldībai tiesības izvēlēties atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju kādā no trim veidiem: 1) iepirkuma procedūrā; 2) publiskās un privātās partnerības procedūrā; 3) nodrošināt pakalpojuma sniegšanu pašai ar saviem resursiem. Tādējādi tiesai nav tiesiska pamata ierobežot pašvaldības rīcības brīvību un likt tai obligāti izvēlēties pakalpojuma sniedzēju vienā no šiem veidiem. 2. Publisko iepirkumu likums neparedz nevienu gadījumu, kurā personai būtu subjektīvās tiesības prasīt iepirkuma procedūras izsludināšanu, ja pasūtītājs pats šādu procedūru nav izsludinājis, tādējādi šāds prasījums nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

Lejupielādēt

29.12.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-79/2014 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Pašvaldība privāto tiesību jomā var darboties divējādi – pirmkārt, sniegt pakalpojumus (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.panta pirmās daļas 2.punkts), otrkārt, veikt komercdarbību (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.panta pirmās daļas 3.punkts un 88.pants). Abos gadījumos, lai arī darbības raksturs ir atšķirīgs, tas ir vērsts uz sabiedriski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanu. Izšķiršanās starp abiem darbības veidiem var notikt tad, ja publiskā persona nolēmusi pakalpojumu sniegt pašas spēkiem. Savukārt jautājumā, vai principā šādu pakalpojumu izpildi nodot tirgum vai tos nodrošināt pašas spēkiem, publiskai personai ir plaša rīcības brīvība, kas balstās politiski definētos mērķos un apsvērumos, kas var būt atkarīgs no tā, cik sociāli orientētu politiku tā īsteno. Tādēļ kontrole pār šādu izšķiršanos un rīcību nepakļaujas tiesību kritērijiem un tādējādi – tiesas ietekmei.

Lejupielādēt

20.09.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-746/2013

Lēmums, ar kuru pašvaldība kādu nozari atzīst par stratēģiski svarīgu, pats par sevi privātpersonām nerada tiesiskas sekas - ar to netiek uzlikts vai atcelts kāds tiesisks pienākums, piešķirtas vai atņemtas tiesības. Tas turklāt netiek izdots attiecībā uz konkrētu personu, un tam nav konkrēti nosakāmu adresātu loks, lai to varētu uzskatīt par vispārīgo administratīvo aktu. Tādēļ minētais lēmums nav administratīvais akts.

Lejupielādēt

11.09.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-273/2013

1. Ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrācija ir valsts funkcija, ko vienlaikus ar valsti pilda arī pašvaldība. Šādā gadījumā iestāde pārstāv Latvijas Republiku. Latvijas Republika ir atbildīga par šīs iestādes darbību tai nodoto uzdevumu ietvaros. Tādējādi šajā gadījumā valsts ir atbildīga par pašvaldības iestāžu darbību, ciktāl pašvaldības iestādes rīcība ietilpst tajā jomā, kurā tā darbojas tiešās pārvaldes iestādes padotībā. Pareiza Dzīvesvietas deklarēšanas likuma normu interpretācija un piemērošana katrā ziņā ir joma, kurā pašvaldības iestāde atrodas tiešās pārvaldes iestādes funkcionālā padotībā. 2. Administratīvajā procesā lietās par administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību deleģētās funkcijas ietvaros atbildētājs ir valsts, kuras pusē pieaicina iestādi, no kuras pieteicējs prasa attiecīgu rīcību. 3. Likums vispārīgi pieļauj apstrīdēšanai un zaudējumu atlīdzināšanas iesnieguma izskatīšanai noteikt arī citu iestādi, nevis to tiešās pārvaldes iestādi, kuras funkcionālā padotībā atrodas pašvaldības iestāde. Vienlaicīgi ir jāņem vērā, ka valsts nevar atbrīvoties no atbildības par funkcijas izpildi, un tas ietver arī zaudējumu atlīdzinājumu. Tas nozīmē, ka atbildētājs administratīvajās lietās par zaudējumu atlīdzināšanu (neatkarīgi no noteiktās apstrīdēšanas iestādes) ir Latvijas Republika, ja zaudējumu atlīdzinājums tiek prasīts par administratīvo aktu vai faktisko rīcību pašvaldībai uzdotās funkcijas ietvaros.

Lejupielādēt

02.03.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-376/2012

1. Ceļu ierīkošanas vai likvidēšanas jautājums ir skatāms tieši teritorijas plānošanas ietvaros. Pašvaldībai ir pienākums gādāt par sakārtotu transporta infrastruktūru un par tādu teritorijas plānošanu un attīstību, lai nodrošinātu personu tiesības pilnvērtīgi izmantot nekustamo īpašumu, kas citastarp ietver piekļuvi šim īpašumam. Tomēr minētais nenozīmē, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt, lai līdz ikvienam tās teritorijā esošam nekustamā īpašuma objektam vestu publiskas lietošanas ceļš. 2. Pašvaldībai nav no tiesību normām izrietoša pienākuma nodrošināt privātpersonas īpašumā esoša ceļa netraucētu publisku lietošanu 3. Īpašuma pieejamība, ja to nenodrošina publiski ceļi, ir risināma, nodibinot ceļa servitūtu vispārīgā kārtībā atbilstoši Civillikumam.

Lejupielādēt

03.03.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-70/2011

1. Ministru kabineta 1994.gada 7.jūnija noteikumu Nr.110 „Par kārtību, kādā pašvaldības izmanto nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības” 2.punkts noteic pienākumu, atsavinot nekustamo īpašumu, pārdošanas akta norakstu iesniegt pašvaldības domei. Tādējādi šī norma noteic saistītās personas pienākumu paziņot pirmpirkuma tiesīgai personai, proti, pašvaldībai par nekustamā īpašuma pārdošanu un līguma noteikumiem. 2. Iesniedzot pašvaldībā pārdošanas aktu, pirkuma līguma puses nelūdz izdot administratīvo aktu, kas noteiktu to tiesības vai pienākumus. Minētā akta iesniegšanas uzdevums ir izpildīt pienākumu paziņot par pirkuma līgumu pirmpirkuma tiesīgai personai, tādējādi izsakot priekšlikumu izmantot ar likumu noteiktās tiesības. Līdz ar to, ja pašvaldība vēlas pieņemt lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu administratīvās lietas ierosināšana notiek pēc iestādes iniciatīvas, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 57.pantam, kas nosaka, ka iestāde ierosina administratīvo lietu, ja tai kļūst zināmi fakti, uz kuriem pamatojoties saskaņā ar tiesību normām ir jāizdod vai var tikt izdots attiecīgs administratīvais akts, kā arī tad, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka šādi fakti varētu būt, nevis uz personas iesnieguma pamata. 3. Ministru kabineta 1994.gada 7.jūnija noteikumi Nr.110 „Par kārtību, kādā pašvaldības izmanto nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības” 2.punkts noteic pašvaldības pienākumu izsniegt kvīti, tādējādi apliecinot, ka pārdošanas akts ir saņemts, pašvaldībai ir darīts zināms fakts par pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespēju. Tā kā minētie noteikumi nenoteic, ka pārdošanas akts pašvaldībā ir iesniedzams tieši, pienākums izsniegt kvīti, tādējādi apliecinot, ka pirkuma līgums saņemts, pašvaldībai ir jāizpilda arī, saņemot dokumentus pa pastu. Turklāt pārdošanas akta saņemšanas laiks kvītī ir norādāms, kad tas faktiski pašvaldībā saņemts, nevis tad, kad kāda no līguma pusēm to pieprasa izsniegt.

Lejupielādēt

21.12.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-705/2010

Pašvaldības domes lēmums par bāriņtiesas, kas ir pašvaldības iestāde, likvidēšanu ir lēmums par valsts pastarpinātās pārvaldes institucionālo sistēmu. Tas ir lēmums, kas attiecas uz pašvaldības darba organizāciju nolūkā nodrošināt attiecīgās pašvaldības autonomās funkcijas izpildi, tātad iekšējs lēmums.

Lejupielādēt

16.09.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-580/2010

1. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrāde iekļaujas pašvaldības autonomo funkciju izpildē un tās finansējuma nodrošināšana ir pašas pašvaldības uzdevums. Finansējuma nenodrošināšana nav attaisnojums teritorijas plānojuma neizstrādei likumā noteiktajā termiņā. 2. Pašvaldības teritorijas plānojuma neizstrāde likumā noteiktajā termiņā ir būtisks likuma pārkāpums.

Lejupielādēt

18.06.2010. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-289/2010

1. Likumdevējs ir noteicis konkrētas nozīmes vietas, kurās azartspēles nav organizējamas vispār. Papildus tam likumdevējs ir noteicis pašvaldību tiesības atteikt atļaujas izsniegšanu azartspēļu organizēšanai vai atcelt jau iepriekš izsniegtu atļauju arī likumā tieši neparedzētos gadījumos, ja azartspēļu organizēšana konkrētā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Jēdziens „būtiskas valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses” ir nenoteiktais jeb atklātais tiesību jēdziens, kas iestādei, lemjot par atļaujas izsniegšanu, jāpiepilda ar saturu. 2. Likumdevējs, nododot pašvaldības kompetencē jautājuma izlemšanu par azartspēļu organizēšanas atļaujas izsniegšanu, ir apzinājies sabiedrības atšķirīgo attieksmi pret azartspēlēm un azartspēļu negatīvo ietekmi un vēlējās līdzsvarot to personu intereses, kuri piedāvā azartspēļu pakalpojumus un apzināti tos izmanto, ar tās sabiedrības daļas interesēm, kurai šādi pakalpojumi nav pieņemami un ir viņu intereses aizskaroši. Likumdevējs īpaši vēlējies aizsargāt to sabiedrības daļu, kura nevajadzīgi un negatīvi varētu tikt ietekmēta, ja konkrētā vietā atrastos azartspēļu vieta. Vienlaikus likumdevējs tomēr nav vēlējies azartspēļu pakalpojumus izskaust pavisam. 3. Pašvaldībai, lemjot par azartspēļu organizēšanas atļaušanu, sabiedrības intereses jāvērtē, aplūkojot konkrētu azartspēļu organizēšanas vietu un ievērojot likumdevēja mērķi. Pašvaldību uzdevums ir likumdevēja iezīmētos virzienus precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem, lēmumu pieņemšanā ievērojot samērīguma principu. Pašvaldības ierobežojoša lēmuma apsvērumiem ir jābūt konkrētās vietas apstākļos pietiekami precīzi pamatotiem, nevis vispārīgiem. 4. Vērtējot sabiedrības interešu aizskāruma esību un būtiskumu, pašvaldībai jāraugās, lai pakalpojuma sniegšanas ierobežojumi nesniegtos tiktāl, ka pakalpojumu sniegšanas iespēja, pamatojot ar vispārīgu vērtību aizsardzību, attiecīgajā administratīvajā teritorijā faktiski tiek izslēgta. 5. Azartspēļu organizēšanas atļaujas izsniegšanas kontekstā vērtējot konkrētu vietu, jāņem vērā, ka pilsētas daļā ar lielu sabiedrības aktivitāti un intensīvu garāmgājēju plūsmu var pieaugt tādu azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaits, kurām tur nemaz nav bijis nolūka doties. Izvērtējot konkrētas vietas tuvējo apkārtni, jāņem arī vērā, ka azartspēļu un kultūras vai izglītības iestāžu piedāvātās vērtības nav saderīgas. 6. Pašvaldībai, lemjot par atļauju organizēt azartspēles galvaspilsētā, jāņem vērā, ka galvaspilsētai ir raksturīga bieza apdzīvotība un liels dažādu publisko, tostarp kultūras un izglītības iestāžu, blīvums, jo īpaši pilsētas centrālajā daļā. Jo lielāks ir teritorijas noslogojums ar apbūvi un jo īpaši dažādu publisko iestāžu apbūvi, jo mazākas prasības attiecībā uz dažāda rakstura iestāžu attālumu būtu izvirzāmas, vērtējot, vai viena iestāde ietekmē otras lietotājus. Proti, intensīvi apbūvētā un apdzīvotā teritorijā atsevišķu objektu asociatīvā ietekme uz apkārtējo vidi ir šaurāka. 7. Azartspēļu organizēšanas atļaujas izsniegšanas kontekstā vērtējot konkrētu pilsētas vietu, citstarp vērtējams arī teritorijas plānojums, kas dod iespēju izvērtēt pilsētas ilgtermiņa mērķus pilsētas teritorijas attīstībā.

Lejupielādēt

16.02.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-16/2009

1. Viena no pašvaldību pastāvīgajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, ieskaitot siltumapgādi (likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 1.punkts). Pienākums organizēt siltumapgādi nozīmē, ka pašvaldībai ir jānodrošina iedzīvotājiem iespēja saņemt siltumapgādes pakalpojumus. Tas, vai pašvaldība minētos pakalpojumus sniedz pati vai deleģē to sniegšanu privātpersonai, ir pašvaldības izvēle. 2. Tā kā pašvaldībai ir ar likumu uzlikts pienākums nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt siltumapgādes pakalpojumus, pašvaldības bezdarbība, nepildot šo pienākumu, ir saistīta ar publisko tiesību jomu. Šo funkciju nepildot, tiek aizskartas iedzīvotāju likumā garantētās tiesības. 3. Vērtējot, vai pašvaldības rīcība pakalpojumu sniegšanas gadījumā ir publiski tiesiska vai privāttiesiska, var tikt izmantota divpakāpju teorija. Pirmajā pakāpē pašvaldība lemj, vai iedzīvotājiem tiks nodrošināta pieeja pakalpojumiem. Minētajā gadījumā pašvaldības rīcība ir publiski tiesiska. Savukārt otrajā pakāpē tiek risināts jautājums, kā pakalpojumi tiks sniegti. Šajā gadījumā rīcība var būt publiski tiesiska vai privāttiesiska.

Lejupielādēt

31.08.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-369/2007

1. Ja ar pašvaldības lēmumu zeme personai piešķirta palīgsaimniecības vajadzībām, tas vien, ka attiecīgajai privātpersonai ir vēlme, lai konkrētais zemesgabals tai būtu piešķirts pastāvīgā lietošanā privatizācijas procesa izpratnē, nav pietiekami, lai atzītu, ka ar pašvaldības lēmumu nodibinātas citādas tiesiskās sekas, kā tas lēmumā norādīts. 2. Pēc 1997.gada 9.septembra pašvaldībai ir tiesības lemt par tādiem privātpersonas iesniegumiem par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, kurus iesniegušajām personām zemes lietošanas tiesības pāriet no citām fiziskajām personām vai kuros lūgts piešķirt brīvās, valstij piekrītošās zemes. 3. Ja pašvaldība lēmusi par zemes piešķiršanu personai palīgsaimniecības vajadzībām, saskaņā ar likuma „Par zemes lietošanu un ierīcību” normām uzskatāms, ka attiecīgais zemes gabals personai piešķirts nomas lietošanā. Secīgi pašvaldības lēmumi saistībā ar nomas attiecībām uzskatāmi par pieņemtiem privāto tiesību jomas ietvaros. Proti, nomas attiecības starp pašvaldību un privātpersonu par palīgsaimniecības vajadzībām piešķirto zemi netiek īstenotas zemes reformas procesa ietvaros un nav uzskatāmas par publiski tiesiskām. Nomas līguma slēgšana ir parastajai privāttiesiskajai apritei raksturīgs darījums, tā ietvaros netiek īstenota zemes reforma, tas nav vērsts uz lietošanas un īpašuma tiesisko attiecību pārkārtošanu privatizācijas gaitā. 4. Iestādes bezdarbība, neizskatot iesniegumu par administratīvā akta izdošanu, nav uzskatāma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ja vien likumā tas noteikti nav paredzēts. Šāda iestādes bezdarbība ir uzskatāma par atteikumu izdot labvēlīgu administratīvo aktu un kā tāda ir pārsūdzama tiesā, prasot labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Šādos gadījumos piemērojama Administratīvā procesa likuma 188.panta piektā daļa, kas paredz, ka gadījumā, ja iestāde nav pieteicējam paziņojusi savu lēmumu sakarā ar viņa iesniegumu, pieteikumu tiesā var iesniegt viena gada laikā no dienas, kad persona ar iesniegumu vērsusies iestādē. Ja persona minētajā kārtībā nav vērsusies tiesā ar prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tas gan parasti nav šķērslis personai pēc kāda laika atkārtoti vērsties iestādē un lūgt iestādi no jauna lemt par attiecīgā administratīvā akta izdošanu. Šādā situācijā iestāde lēmumu pieņem, balstoties uz tobrīd spēkā esošajām tiesību normām, nevis tiesību normām, kas spēkā bija pirmā iesnieguma iesniegšanas laikā. 5. Faktiskās rīcības pazīme ir tās patstāvīgais un galīgais raksturs, kā arī radītās sekas – proti, faktiskā rīcība ir vērsta nevis uz tiesiska rakstura, bet uz faktiska rakstura seku radīšanu. Ja ir uzsākts administratīvais process, kura galarezultātā jābūt sagaidāmam administratīvajam aktam (tātad tiesību aktam), atsevišķas iestādes darbības vai bezdarbības šā procesa ietvaros neveido patstāvīgu faktisko rīcību. Tādējādi iestādes bezdarbība, neizskatot privātpersonas iesniegumu par administratīvā akta izdošanu, nav atzīstama par iestādes faktisko rīcību. Šādos gadījumos privātpersonai tiesā jāvēršas ar prasījumu par administratīvā akta izdošanu, nevis par iestādes faktisko rīcību.

Lejupielādēt

23.11.2004. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-265/2004

Pašvaldība ir atvasināta publiska persona, kuras vārdā rīkojas tās iestādes, kas nodrošina likumos noteikto funkciju, uzdevumu, kā arī pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, turklāt tās rīkojas attiecīgās pašvaldības vārdā, līdz ar to nav būtiski, vai iesniegums tiek adresēts konkrētam pašvaldības institūcijas departamentam, tā amatpersonai vai pašvaldībai kopumā.

Lejupielādēt