Uzņēmumu reģistrs

06.10.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-335/2022

1. Uzņēmumu reģistram ir pamats atteikt draudzes nosaukuma ierakstīšanu reģistrā tad, ja ir objektīvs pamats uzskatīt, ka konkrētais nosaukums ir pārlieku līdzīgs kādas citas organizācijas nosaukumam, vai ja nosaukums ir tāds, kas objektīvi var radīt priekšstatu par draudzes piederību baznīcai, kurai attiecīgā draudze patiesībā nepieder. 2. Reliģiskās pārliecības brīvība vienlīdzīgi attiecas uz visām reliģiskajām organizācijām, un nav nekāda pamata pieņemt, ka kādai reliģiskajai organizācijai, kas par savu atzīst to pašu konfesiju, ko cita reliģiskā organizācija, ir lielākas tiesības uz konkrēto konfesiju apzīmējošiem vārdiem. Līdz ar to Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai nav ekskluzīvu tiesību uz vārdu „evaņģēliski luterisks” lietošanu. Ja valsts Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai šādas tiesības atzītu un pieprasītu citām pie evaņģēliski luteriskās konfesijas piederošām organizācijām savā nosaukumā līdzās vārdiem „evaņģēliski luterisks” lietot kādu uz nošķirtību no konkrētās baznīcas norādošu vārdu, varētu uzskatīt, ka valsts Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu kaut kādā mērā atzīst par īsto un pareizo evaņģēliski luterisko konfesiju īstenojošo organizāciju, bet pārējās šai konfesijai piederošās organizācijas aplūko kā alternatīvas. Tā būtu nepieļaujama valsts iejaukšanās evaņģēliski luteriskajai konfesijai piederīgo indivīdu un organizāciju reliģiskās pārliecības brīvībā, jo valsts nedrīkst atzīt kādu evaņģēliski luteriskajai konfesijai piederošu organizāciju par īstāku/pareizāku iepretim citām. 3. Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros iekļauto ziņu publiskas ticamības princips nav saprotams tādējādi, ka reģistrētajam reliģiskās organizācijas nosaukumam ir jābūt tādam, kas pats par sevi jau sniedz ziņas par organizācijas piederību vai nepiederību konkrētas konfesijas baznīcai. Reģistrā veikta ieraksta par organizācijas nosaukumu publiskā ticamība saprotama tikai tādējādi, ka ikvienam ir tiesības paļauties, ka konkrētas organizācijas nosaukums ir tieši tāds, kāds tas ierakstīts publiskajā reģistrā. Tiesiskais regulējums neprasa, lai tieši nosaukumā būtu ietverta norāde par to, vai draudze pieder vai nepieder pie konkrētas baznīcas. Tādējādi tas, ka reliģiskās organizācijas nosaukumā nav norādīts par piederību vai nepiederību konkrētai baznīcai, pats par sevi nav pamats konkrēto nosaukumu vērtēt kā maldinošu. Tas, vai konkrēts nosaukums ir maldinošs, ir jāizvērtē katrā individuālā gadījumā.

Lejupielādēt

17.11.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-926/2021

1. No Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums 18.1panta ceturtās daļas un 18.2panta pirmās daļas izriet nepieciešamība komersantam, pirmkārt, noskaidrot pašam un, otrkārt, iesniegt Uzņēmumu reģistram informāciju un dokumentus par visām personām, ar kuru starpniecību tiek īstenota kontrole pār to. Gadījumos, kad starpniecība tiek veikta, izmantojot vairākas personas, ir būtiska visu starpniecībā iesaistīto personu noskaidrošana. 2. Pilnvērtīga Uzņēmuma reģistrā iekļautās informācijas adekvātuma, pareizības un aktualitātes pārbaude ir iespējama tikai tad, ja reģistram ir tiesības pieprasīt sniegtās informācijas dokumentāru pamatojumu. Turklāt, tā kā Latvijā Uzņēmumu reģistrs ir atbildīgā iestāde par informācijas reģistrāciju, tieši tam savas kompetences ietvaros ir pienākums veikt informācijas pārbaudi.

Lejupielādēt

30.04.2021. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-902/2021

Likvidācijas mērķis ir nodrošināt, ka tiek apmierināti kreditoru prasījumi un atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem. Komerclikuma 318.1panta trešā daļa aizsargā tieši likvidācijā ieinteresēto personu – sabiedrības dalībnieku un kreditoru – tiesiskās intereses. Personas ieinteresētība sabiedrības likvidācijas procesā, tikai lai varētu tikt saņemta atlīdzība par likvidatora pienākumu pildīšanu, netiek aizsargāta; tā neatbilst likvidācijas mērķim. Ja persona atbilstoši Komerclikuma 318.1panta trešajai daļai nav atzīstama par likvidācijas procesā ieinteresēto personu, tad tai nav subjektīvo tiesību vērsties ar pieteikumu tiesā par Uzņēmuma reģistra lēmuma atcelšanu, ar kuru persona nav iecelta likvidatora statusā.

Lejupielādēt

14.05.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-438/2021

Uzņēmumu reģistrs nodrošina, ka neidentificētam lietotājam tīmekļvietnē bez maksas publiski ir pieejami likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteiktie publisko personu un iestāžu saraksta ieraksti un visi Maksātnespējas likumā noteiktie maksātnespējas reģistra ieraksti. Informācija, ko Uzņēmumu reģistrs tīmekļvietnē sniedz no tā vestajiem reģistriem, ir atbilstoša Uzņēmumu reģistra vesto reģistru ierakstiem, citām reģistrētajām ziņām un reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem. Informācijas aplūkotājs var paļauties uz to, ka šāda informācija ir patiesa un ticama. Ja informācijas apjoms kādā sadaļā nav pilnīgs, tad iestādei potenciālos meklētājus par to jābrīdina. Ja brīdinājums nav pievienots, tad personai var rasties tiesiskā paļāvība par konkrēto iestādes publicēto informāciju un personai radusies tiesiskā paļāvība atzīstama par aizsardzības vērtu.

Lejupielādēt

01.06.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums un blakus lēmums lietā Nr. SKA-341/2021 un senatores Jautrītes Briedes atsevišķās domas

Komerclikuma 318.1panta trešajā daļā ir noteikts termiņš materiālas tiesības – tiesības uz likvidācijas procesu – īstenošanai. Tas ir likumdevēja noteikts laiks, kāds dodams ieinteresētajām personām pieteikuma par likvidatora iecelšanu iesniegšanai un tādējādi likvidācijas procesa iniciēšanai. Komerclikumā nav paredzēta iespēja šo termiņu pagarināt vai atjaunot. Līdz ar to, ja vien nav konstatējams kāds būtisks cilvēktiesību aizskārums, ieinteresēto personu (tostarp kreditoru) tiesības iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu un tādējādi prasīt sabiedrības likvidāciju beidzas līdz ar šo termiņu. Ja trešā persona savu tiesību īstenošanu uzsāk vairāk nekā gadu un trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas un arī vairāk nekā gadu pēc tam, kad bija saņēmusi tiesu izpildītāja aktu, nav pamata uzskatīt, ka tieši īsais termiņš ir radījis trešās personas tiesību aizskārumu.

Lejupielādēt

28.08.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-641/2020

Fakts, ka biedrības statūtos izvirzītie mērķi ir vērsti uz esošās kārtības maiņu, pats par sevi nevar būt par pamatu reģistrācijas atteikumam, ja vien esošās kārtības (normatīvo aktu) maiņu ir paredzēts veicināt demokrātiskā procesā, nepārkāpjot likumu. Turklāt īpaši gadījumos, kad biedrības izvēlētajos mērķos ir saskatāmi politiskas diskusijas elementi, to ierobežošana pieļaujama tikai stingrā uzraudzībā. Karoga zaimošanas legalizācija pati par sevi neatbilst Latvijas demokrātiskajām pamatvērtībām, tāpēc var būt biedrības reģistrācijas atteikuma pamats.

Lejupielādēt

11.03.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-176/2020

Atkarības pārskatu sastādīšanas un tā pakļaušanas zvērināta revidenta pārbaudei primārais mērķis ir aizsargāt koncerna dalībnieku tiesības. Savukārt dalībnieku savstarpējo strīdu risināšanai ir paredzēti civiltiesiski līdzekļi. Tikai izņēmuma gadījumā, tostarp, kad sabiedrības nolīgtais revidents ir devis skaidras norādes, ka atkarības pārskats ir nepilnīgs, koncerna dalībnieku savstarpējās attiecībās var iejaukties valsts Uzņēmumu reģistra personā, ieceļot zvērinātu revidentu īpašās pārbaudes veikšanai. Tāpēc reģistra pienākums iecelt revidentu ir ļoti atkarīgs no tā, ko sabiedrības nolīgtais zvērinātais revidents ir norādījis atzinumā, kuru tas sniedzis atbilstoši Koncernu likuma 31.pantam. Gadījumā, kad sabiedrības nolīgtais revidents atzinumā tiešā tekstā nav ierakstījis, ka „atkarības pārskats ir nepilnīgs”, atkarīgās sabiedrības dalībnieks varētu prasīt Uzņēmumu reģistram veikt īpašo pārbaudi tikai tad, ja no revidenta atzinuma tomēr nepārprotami izrietētu, ka atkarības pārskatā ir saturiskas kļūdas. Reģistram nav jāieceļ neatkarīgais revidents tikai aizdomu gadījumā.

Lejupielādēt

13.03.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-90/2020

Pamats atteikt masu informācijas līdzekļa reģistrāciju var tikt saskatīts ne tikai pastāvot likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 10.pantā formāliem reģistrācijas šķēršļiem, bet arī gadījumā, ja konkrētā masu informācijas līdzekļa darbība nav pieļaujama pēc būtības.

Lejupielādēt

12.09.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-669/2019

Lejupielādēt

09.05.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-583/2019

Lejupielādēt

28.02.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-240/2019

Uzņēmumu reģistra kā komercķīlu reģistra turētāja pienākums ir pārbaudīt, vai komercķīlas reģistrācijas pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos ir pietiekami skaidri un nepārprotami norādīta ieķīlāta manta. Tam, ka komercķīlas devējam un komercķīlas ņēmējam, iespējams, pašiem nav šaubu par to, kura manta ir ieķīlāta, šajā ziņā nav nozīmes.

Lejupielādēt

12.09.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-193/2019

Atbilstoši likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.pantā noteiktajai Uzņēmumu reģistra kompetencei, reģistrs pārbauda, vai pieteikumam par izmaiņu izdarīšanu reģistrā ir pievienoti šādai reģistrācijai tiesību normās noteiktie dokumenti un iesniegto dokumentu atbilstību tiesību normu prasībām, taču nepārbauda lēmuma pieņemšanas faktiskos apstākļus. Uzņēmumu reģistra kompetencē ietilpst arī iesniegto dokumentu satura atbilstības pārbaude, tomēr reģistra kompetences robežas nav paplašināmas līdz tiesvedībai raksturīgai tiesību jautājumu pārbaudei vai strīda izskatīšanai. Dokumentu juridiskā spēka vai tajā ietverto ziņu atbilstības normatīvajiem aktiem vai citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem apšaubīšana vērtējama kā izņēmuma gadījums. Padziļināts statūtu noteikumu saturisks izvērtējums (grozījumu salīdzināšana ar iepriekš pieteiktajiem statūtu grozījumiem un sprieduma argumentiem, kuru dēļ sapulces lēmums par iepriekš izdarītajiem grozījumiem atzīts par spēkā neesošu), nav piemērots komercreģistra vešanas iestādes resursiem un kompetencei. Šāds statūtu satura izvērtējums ir tiesas kompetencē konkrētas tiesvedības ietvaros (izskatot jautājumu par sapulces lēmuma tiesiskumu), kam paredzēti gan attiecīgi resursi, gan atbilstoša procedūra, kā arī ieinteresētās personas iniciatīva.

Lejupielādēt

27.06.2018. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1174/2018

Lejupielādēt

30.05.2017. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-67/2017 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Administratīvais process iestādē, kas uzsākts sakarā ar pieteikumu par ziņu reģistrēšanu, norit sabiedrības interesēs, atzīstot arī to personu tiesības iebilst pret ziņu reģistrēšanas lēmumiem, kas ir ieinteresētas, lai par sabiedrību tiktu reģistrētas patiesībai atbilstošas ziņas, ņemot vērā šo personu saikni ar sabiedrību un to lomu sabiedrības pārstāvēšanā. Reģistrējot patiesībai neatbilstošas ziņas par konkrētas personas statusu komercsabiedrībā (piemēram, par šīs personas atcelšanu no valdes vai padomes locekļa amata) vai patiesībai neatbilstošas ziņas par citām personām (citu personu iecelšanu valdē vai padomē), vienlīdz lielā mērā tiek skartas tās personas intereses, kura saskaņā ar akcionāru sapulces vai padomes sēdes lēmumu uzskata sevi par leģitīmu sabiedrības pārstāvi. Tādējādi personām, kuras atbilstoši akcionāru sapulces vai padomes sēdes lēmumam ir valdes vai padomes locekļi, ir tiesības iebilst pret tādu Uzņēmumu reģistra lēmumu, ar kuru reģistrētas citādākas ziņas par sabiedrības amatpersonu sastāvu ierakstiem arī tad, ja šīs personas nav atbrīvotas no valdes vai padomes locekļu amatiem vai ieceltas tajā.

Lejupielādēt

19.04.2016. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-903/2016

Ja kapitālsabiedrības darbība tiek izbeigta, nākamais loģiskais solis ir sabiedrības likvidācijas process un – nepieciešamības gadījumā – arī maksātnespējas process (ja ar likvidējamās sabiedrības mantu nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus). Minētie procesi ir vērsti uz sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanu. No tā secināms, ka kārtība, kas paredz pirms sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra dot laiku likvidācijā ieinteresētajām personām iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu, ir vērsta tieši uz kreditoru interešu aizsardzību. Kreditoru intereses vienmēr vērtējamas kā finansiālas, taču šajā gadījumā ir konstatējamas tiesību normas, kas vērstas uz šo interešu aizsardzību. Tādējādi ir atzīstamas kreditoru tiesības iebilst pret Uzņēmumu reģistra lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja tie uzskata, ka Uzņēmumu reģistrs lēmuma pieņemšanā nav ievērojis minēto kārtību.

Lejupielādēt

29.02.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-113/2016

Tiesas nolēmuma saņemšana Civilprocesa likuma 363.13panta ceturtajā daļā noteiktajā gadījumā ir pamats Uzņēmumu reģistram veikt ierakstus maksātnespējas reģistrā par maksātnespējas procesa norisi, par ko lēmusi tiesa. Atbilstoši Komerclikuma 8.panta piektās daļas 4.punktam šāds tiesas nolēmums ir arī pamats attiecīgu ziņu par maksātnespējas procesa norisi ierakstīšanai komercreģistrā – ziņas par maksātnespējas procesa administratoru, viņa prakses vietu, ziņas par maksātnespējas procesa pasludināšanu un izbeigšanu, par bankrota procedūras pabeigšanu. Taču no tiesas saņemts nolēmums par bankrota procedūras pabeigšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu nevar būt pamats komersanta izslēgšanai no komercreģistra, nesaņemot attiecīgu maksātnespējas administratora pieteikumu.

Lejupielādēt

26.02.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-53/2016

Kārtējo sapulci ir tiesīga sasaukt valde, padome vai komercreģistra iestāde, tomēr ir iespējami izņēmumi no šī noteikuma. Ja sabiedrības dalībnieku sapulcē piedalīsies visi dalībnieki un par visiem lēmumiem balsos vienbalsīgi „par”, sabiedrības dalībnieku sapulce būs uzskatāma par notikušu. Attiecīgi arī Uzņēmumu reģistram nebūtu pamata uz šādā sapulcē pieņemtu lēmumu pamata nereģistrēt izmaiņas komercreģistrā. Tādējādi pastāv iespēja, ka komercreģistrā tiktu reģistrētas izmaiņas sabiedrībā, kas pieņemtas uz tādas dalībnieku sapulces lēmumu pamata, kuru izsludinājusi sabiedrības dalībnieku sapulce.

Lejupielādēt

04.07.2014. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-313/2014

Akcionāru sapulce var pieņemt lēmumu par jaunas sapulces sasaukšanu. Taču lēmuma pieņemšana nenozīmē, ka akcionāru sapulce ir arī tā institūcija, kura šos lēmumus īsteno, izpilda. Akcionāru sapulces izsludināšana (sasaukšanas procedūras īstenošana) ir valdes kompetencē. Tikai izņēmuma gadījumā, ja valde šo savu pienākumu neveic, to dara padome vai komercreģistra iestāde, taču tiesību normas neparedz šādas tiesības akcionāru sapulcei.

Lejupielādēt

22.03.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-198/2013 un senatoru Andra Guļāna, Jāņa Neimaņa un Rudītes Vīdušas atsevišķās domas

1. Uzņēmumu reģistra valsts notārs pārbauda, vai dokumentiem, kurus pievieno lietai, ir juridisks spēks. Dalībnieku reģistra kā dokumenta juridiskā spēka pārbaude sevī ietver pienākumu pārliecināties vai: 1) to ir vedusi attiecīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību valde; 2) dalībnieku reģistrs ir datēts; 3) to ir parakstījusi valde; 4) to ir parakstījis daļu atsavinātājs un ieguvējs (ja atsevišķi nepievieno darījuma aktu). 2. No Komerclikuma 187.panta sestās daļas izriet, ka uz dalībnieku reģistra jābūt dalībnieku, kuru tiesību apjoms tiek mainīts, parakstam. Savukārt, lai dokumentam būtu juridisks spēks, ir jābūt ievērotiem ne tikai izstrādāšanas vai noformēšanas noteikumiem, bet primāri dokumentam jābūt izdotam, ievērojot tiesībspējas un rīcībspējas noteikumus, tādējādi Uzņēmumu reģistra kompetencē ir pārliecināties par ārvalstu juridiskas personas tiesībspēju un rīcībspēju. Lai pārliecinātos, ka reģistrējamajiem dokumentiem, kurus parakstījis ārvalsts komersanta pārstāvis, ir juridisks spēks (t.i., lai pārliecinātos par ārvalstu komersanta tiesībspēju un rīcībspēju), Uzņēmumu reģistram ir tiesības pieprasīt dokumentus, kas to apliecina.

Lejupielādēt

30.04.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-172/2013

1. Pamattiesības var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos gadījumos, turklāt ievērojot samērīguma principu. Tādējādi ierobežojumiem jābūt: 1) noteiktiem ar likumu; 2) attaisnotiem ar leģitīmu mērķi; 3) proporcionāliem jeb samērīgiem ar šo mērķi. Satversme vārda brīvības ierobežojumus noteikusi vispārīgi, savukārt Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija dod konkrētus kritērijus. Tāpēc attiecībā uz pieļaujamiem plašākajiem vārda brīvības ierobežojumiem Satversmes normas jāinterpretē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta izpratnē. Tādē ļpamattiesību uz vārda brīvību ierobežojuma mērķis atzīstams par leģitīmu tikai tad, ja tas atbilst ne vien Satversmes 116.pantā, bet arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas10.pantā minētajiem mērķiem, kuru labad var ierobežot vārda brīvību. Minētie secinājumi attiecināmi arī uz biedrošanās brīvības ierobežojumiem un to mērķi vērtējami atbilstoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas11.pantā minētajiem mērķiem, kuru labad var ierobežot biedrošanās brīvību. 2. Biedrību darbību regulējošie likumi paredz biedrošanās brīvības ierobežojumus. Biedrošanās brīvība var tikt ierobežota jau personu apvienības veidošanas stadijā, proti, likums aizliedz biedrībai noteikt mērķus, uzdevumus un darbības metodes, kuras būtu pretrunā ar Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem. 3. Nav pieļaujams balstīties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteikumiem, lai vājinātu vai iznīcinātu demokrātiskas sabiedrības ideālus un vērtības. Latvijas kontekstā viennozīmīgi antidemokrātiskas, noziedzīgas ideoloģijas, kuras īstenošana tikai Latvijā vien ir prasījusi desmitiem tūkstošu cilvēku dzīvības, izplatīšana organizētā un mērķtiecīgā veidā jau pats par sevi ir apdraudējums demokrātijai. Tādējādi komunisma ideoloģijas paušana nav aizsargājama, jo tā ir pretēja Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nostiprinātajām demokrātiskas sabiedrības vērtībām.

Lejupielādēt

16.11.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-911/2012

1. Ziņu par sabiedrības vadību reģistrācijas publiskā reģistrā mērķis ir padarīt šīs ziņas pieejamas trešajām personām. Tas savukārt kalpo tam, lai tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām sabiedrības vārdā uzstātos personas, kuras atbilst akcionāru gribai un pārstāv (pastarpināti) to intereses. Tādējādi arī sabiedrības akcionāru interesēs ir atbilstošo ziņu nodošana trešajām personām (caur reģistrēšanu). Tādējādi personai, kurai pieder konkrētās sabiedrības daļas, ir subjektīvās tiesības iesniegt pieteikumu par Uzņēmumu reģistra lēmumiem, kas attiecas uz attiecīgo sabiedrību (tostarp par komercreģistrā izdarītajiem ierakstiem). 2. Tikai persona, kas iesniegusi pieteikumu, var uzturēt strīdu par to, ka tai ir publiskās subjektīvās tiesības tādu iesniegt. Līdzpieteicējiem vai trešajai personai nav subjektīvo publisko tiesību prasīt, lai tiktu atzītas citas personas subjektīvās publiskās tiesības uz attiecīgā pieteikuma pieņemšanu un izskatīšanu pēc būtības. Ja no tiesiskās attiecības izriet šo personu (līdzpieteicēju vai trešās personas) tiesību vai tiesisko interešu aizskārums, tad aizsardzība ir īstenojama caur šo personu, nevis citas personas pieteikumu.

Lejupielādēt

03.08.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-672/2012

No Komerclikuma 187.panta sestās daļas izriet, ka uz dalībnieku reģistra jābūt dalībnieku, kuru tiesību apjoms tiek mainīts, parakstam. Savukārt, lai dokumentam būtu juridisks spēks, ir jābūt ievērotiem ne tikai izstrādāšanas vai noformēšanas noteikumiem, bet primāri dokumentam jābūt izdotam, ievērojot tiesībspējas un rīcībspējas noteikumus, tādējādi Uzņēmumu reģistra kompetencē ir pārliecināties par ārvalstu juridiskas personas tiesībspēju un rīcībspēju. Lai pārliecinātos, ka reģistrējamajiem dokumentiem, kurus parakstījis ārvalsts komersanta pārstāvis, ir juridisks spēks (t.i., lai pārliecinātos par ārvalstu komersanta tiesībspēju un rīcībspēju), Uzņēmumu reģistram ir tiesības pieprasīt dokumentus, kas to apliecina.

Lejupielādēt

30.11.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-505/2012

1. Personas vārds un uzvārds ir personas privātās dzīves sastāvdaļa, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 96.pants. Personas vārda un uzvārda izmantošana nosaukumā bez viņas piekrišanas var aizskart arī šīs personas godu un cieņu, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 95.panta pirmais teikums. Aizsargājams ir arī mirušas personas gods un cieņa. Tādējādi personas vārda un uzvārda izmantošanas bez viņas piekrišanas aizliegums izriet no pamattiesībām. 2. Komerclikuma 30.pants, kas noteic gadījumus, kad pieļaujama personas vārda un uzvārda ietveršana firmā, ir izņēmums no vispārējā vārda un uzvārda izmantošanas aizlieguma, nevis otrādi.

Lejupielādēt

15.12.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-451/2011

1. Galvenais valsts notārs saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu ir funkcionāli augstāka iestāde attiecībā pret valsts notāriem. Konkrēta funkcionālās padotības forma tiesību normās nav minēta, tāpēc nav šķēršļu pieņemt, ka galvenais valsts notārs ir tiesīgs pārbaudīt zemākas iestādes (notāra) lēmumu un pieņemt jebkuru no lēmumiem, kas minēti Administratīvā procesa likuma 81.panta otrajā daļā, tostarp izdot satura ziņā citu administratīvo aktu. Tādējādi funkcionālā padotība tiek īstenota pakļautības formā. 2. Ministru kabineta rīkojums attiecībā uz privāto finanšu līdzekļu ieguldīšanu valsts kapitālsabiedrībā un būtībā valsts kapitālsabiedrības statusa zaudēšanu ir ārpus parastā regulējuma. Maksātnespējas process šo konceptuālo lemšanu neatceļ, tādējādi, valsts notāram saņemot dokumentus par maksātnespējīgas valsts kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, piesaistot privāto kapitālu, ir pamats prasīt iesniegt arī attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu.

Lejupielādēt

13.05.2011. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-210/2011

1. Noteikums, ka administratīvais akts zaudē spēku ar izpildi, attiecas uz tādiem administratīvajiem aktiem, kuri paredz kādas atsevišķas tiesiskas vai faktiskas darbības (vai to kopuma) izpildi. Tomēr pastāv arī administratīvie akti ar ilgstošu iedarbību, kuri nodibina kādu tiesisko attiecību, kura ir spēkā tik ilgi, kamēr ir spēkā administratīvais akts, ar kuru šī attiecība nodibināta. Uz ilgstošo administratīvo aktu pamata var tikt veiktas atsevišķas darbības, taču tās nav uzskatāmas par administratīvā akta izpildi tādā nozīmē, ka to veikšana nozīmētu administratīvā akta spēka zaudēšanu. 2. Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 15.pantā paredzētais lēmums par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā ir administratīvais akts ar ilgstošu iedarbību, jo tas paredz izdarīt komercreģistrā ierakstu, kas kā aktuālais ieraksts minētajā reģistrā atspoguļojams noteiktu laika posmu – līdz jauna ieraksta, kas savukārt izdarāms uz jauna lēmuma pamata, izdarīšanai. Ieraksts komercreģistrā ir tikai lēmuma atspoguļojums ieraksta formā. 3. Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta septītās daļas izpratnē nepārprotams pierādījums ir tāds pierādījums, kas neatstāj dažādas interpretācijas iespējas, proti, kuru nevar pārprast, kura saturs ir viennozīmīgs. Tas ir tāds pierādījums, kas pats par sevi ir pietiekams, lai persona bez speciālām zināšanām parakstu ekspertīzes jautājumos varētu konstatēt faktu, ka paraksts ir viltots. Kategorisks eksperta atzinums ir tieši šāds pierādījums. 4. Par ekspertu Administratīvā procesa likuma 59.panta, kas regulē informācijas iegūšanu iestādē, otrās daļas izpratnē uzskatāms lietpratējs, kas labi pārzina kādu tehnisku, ekonomisku, medicīnisku vai citu jomu un var sniegt kvalitatīvu vērtējumu vai atzinumu kādā jautājumā. Eksperta viedokļa noskaidrošana šā panta izpratnē nav pakļauta formālajām prasībām, kādas paredzētas tiesas procesā (178.-182.pants). 5. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmajai daļai augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības. Saskaņā ar panta otrās daļas 2. un 4.punktu augstāka iestāde var citastarp atcelt administratīvo aktu un izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu. Atbilstoši panta piektajai daļai administratīvais akts apstrīdēšanas procesā iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Tādējādi apstrīdēšana ir tā paša administratīvā procesa turpinājums nākamajā stadijā. Apstrīdēšanas procesā netiek izdots jauns administratīvais akts, bet apstiprināts vai mainīts sākotnējā administratīvā akta formulējums. Tāpēc apstrīdēšanas procesā nevar runāt par vairākiem administratīvajiem aktiem, bet tikai par vienu administratīvo aktu dažādās procesa stadijās. Attiecīgi augstākas iestādes kompetence izlemt lietu un izdot administratīvo aktu apstrīdēšanas stadijā ir tāda pati kā sākotnēji zemākai iestādei (izņemot, ja padotība tiek īstenota pārraudzības formā).

Lejupielādēt

12.02.2009. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-26/2009

1. Komersanta veids ir komerctiesiskajā apgrozībā svarīgs apstāklis. Komersanta firmā ir jāietver norāde uz komersanta veidu un tādējādi firma, citastarp sniedz nozīmīgu informāciju trešajām personām par konkrēto komersantu, proti, informāciju par komersanta veidu. Tādējādi firmas regulācija kalpo gan paša komersanta, gan trešo personu interesēm. 2. Firmas regulācijas mērķis ir, pirmkārt, aizsargāt komersantu pret viņam piederošas firmas prettiesisku izmantošanu, otrkārt, novērst trešās personas maldināšanas iespēju. Mērķis novērst trešās personas maldināšanas iespēju tiek panākts, nosakot komersanta veida norādes obligātu iekļaušanu firmā un nosakot firmas izvēles ierobežojumus. Tiesību normas tieši noteic, ka firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu (Komerclikuma 29.panta pirmā daļa). 3. Komerclikuma 29.panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums firmā ietvert maldinošas ziņas nav saprotams tādējādi, ka šī tiesību norma aizliedz iekļaut tikai tādu informāciju, kura nepārprotami sniedz īstenībai neatbilstošas ziņas par komersanta veidu. Maldināt var arī tāda informācija, kura netieši vai neapzināti norāda uz iespējamiem faktiski nepastāvošiem apstākļiem, vai informācija, kura ir savstarpēji pretrunīga, un tādējādi uz tās pamata trešā persona var izdarīt nepareizu secinājumu par attiecīgo komersantu. 4. Komerclikuma 29.panta sestā daļa, kas noteic, ka preču zīmju vai to daļu izmantošanu firmā regulē preču zīmes regulējošie normatīvie akti, neietekmē šā paša panta pirmās daļas interpretāciju un piemērošanu. Pretējā gadījumā, reģistrējot firmu atbilstoši preču zīmei vai tās daļai, bet neizvērtējot firmas atbilstību komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, netiktu ievērotas trešo personu tiesiskās intereses, kas neatbilstu vienam no firmas regulācijas mērķiem. Tādējādi nav atzīstams, ka tajos gadījumos, kad firmā tiek izmantota preču zīme vai tās daļa, ir reģistrējamas arī tādas firmas, kas pretēji Komerclikuma 29.panta pirmās daļas regulējumam trešās personas faktiski var maldināt par attiecīgā komersanta veidu.

Lejupielādēt

30.09.2008. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-741/2008

1. Uzņēmumu reģistra reģistrētajām ziņām un faktiem par komersantu ir dažāda nozīme. Ierakstam par komersanta nodibināšanas faktu ir konstitutīva nozīme, jo komercsabiedrība uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar dienu, kad tā ierakstīta komercreģistrā. Turpretī citiem ierakstiem, tostarp ierakstam par valdes ievēlēšanu un pārstāvības tiesībām, ir tikai deklaratīvs raksturs, jo mērķis šo ziņu iekļaušanai Komercreģistrā ir aizsargāt patērētāja un citu trešo personu, piemēram, komersanta darījumu partneru tiesības un intereses. 2. Komercsabiedrības izpildinstitūcijas konkrēto sastāvu, tās pilnvaru termiņu un šā termiņa pagarinājumu noteic attiecīgās komercsabiedrības dalībnieku sapulce. Līdz ar to, ja komersanta dalībnieku sapulce ir pieņēmusi lēmumu par valdes ievēlēšanu, valdei ir pārstāvības tiesības arī bez šo ziņu ierakstīšanas komercreģistrā.

Lejupielādēt

27.03.2008. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-58/2008

Šķīrējtiesas nosaukuma ierobežojumus noteic Civilprocesa likuma 486.pants un Komerclikuma 29.pants („Firmas izvēles ierobežojumi”). No minētajām tiesību normām izriet, ka šķīrējtiesas nosaukums nedrīkst sakrist ar jau piereģistrētas šķīrējtiesas nosaukumu. Nosaukumu sakritība ir vienīgais kritērijs šķīrējtiesu nosaukumu atšķiramībai. Tādējādi Uzņēmumu reģistram nav pamata atteikt piereģistrēt tādu šķīrējtiesu, kuras nosaukums ir līdzīgs kādas jau iepriekš piereģistrētas šķīrējtiesas nosaukumam, bet nesakrīt ar to.

Lejupielādēt

19.02.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-5/2007

1. Uzņēmumu reģistra valsts notāra pienākums cita starpā pārbaudīt, vai iesniegtajos dokumentos ietvertie lēmumi, uz kuru pamata izdarāmi reģistrācijas ieraksti, atbilst likuma prasībām, nenozīmē, ka valsts notāram būtu jāpārbauda, vai uzņēmuma iesniegtajā dalībnieku sapulces protokolā norādītās ziņas atbilst faktiskajiem apstākļiem. Uzņēmumu reģistrs savas kompetences īstenošanā izmanto iesniegtos dokumentus un pārbauda, vai šajos dokumentos ietvertās ziņas atbilst tiesību normu prasībām. Savukārt, ja uzņēmuma dalībnieku starpā ir strīds par dalībnieku sapulces sasaukšanas vai norises faktiskajiem apstākļiem, šāds strīds risināms civilprocesuālā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā. 2. Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums neierobežoja sabiedrības tiesības pirms reģistrācijas komercreģistrā jebkurā laikā grozīt tās statūtus, piemērojot attiecīgo uzņēmējsabiedrību formu darbību reglamentējošos likumus.

Lejupielādēt

25.04.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-259/2006

1. Uzņēmumu reģistra lēmums izdarīt ierakstu par sanācijas plāna pieņemšanu un zvērināta revidenta iecelšanu attiecas uz konkrēto maksātnespējīgo personu un tās kreditoriem. 2. Sanācijas plāns kā hipotētisku pasākumu kopums pats par sevi nevar radīt kādām citām trešajām personām to tiesību aizskārumu pat tad, ja šajā plānā ir minētas plānotas darbības ar šīs personas īpašumu. Līdz ar to arī lēmums par sanācijas plāna piereģistrēšanu nevar skart šādu personu tiesības vai tiesiskās intereses. Par trešo personu administratīvajā procesā var būt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot. Tādējādi personai, kuras īpašums ir minēts sanācijas plānā, nav subjektīvās tiesības pārsūdzēt lēmumus par sanācijas plāna pieņemšanas iereģistrēšanu. Minētais attiecas arī uz zvērināta revidenta iecelšanu. 3. Tiesai parasti jāvērtē iestādes procesa pēdējā (apstrīdēšanas) stadijā pieņemtais lēmums. Minētais izriet no Administratīvā procesa likuma 76.panta trešās daļas, kas noteic, ka administratīvā akta apstrīdēšana ir sākotnējās administratīvās lietas turpinājums un 81.panta piektās daļas, kas noteic, ka apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. 4. Gadījumā, ja iestādes procesa pēdējā stadijā pieņemtais lēmums neietver visu tiesisko attiecību analīzi, bet tikai daļu, tiesai jāvērtē arī sākotnējos lēmumos ietvertais pamatojums. Minētais pamatojams ar to, ka visās administratīvā procesa iestāde stadijās pieņemto lēmumu kopums uzskatāms par vienu administratīvo aktu, par noteicošo uzskatot pēdējā institūcijā pieņemto formulējumu.

Lejupielādēt

07.06.2005. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-172/2005

Administratoram ir pienākums triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par bankrota procedūras uzsākšanu nosūtīt šo lēmumu reģistrēšanai Uzņēmumu reģistram. Nosakot likumā trīs dienu termiņu šāda lēmuma iesniegšanai, likumdevēja ratio legis bija nodrošināt lēmuma par bankrota procedūras uzsākšanu pēc iespējas ātrāku reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā, lai ieinteresētās trešās personas būtu informētas par šāda lēmuma pieņemšanu attiecībā uz konkrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību).

Lejupielādēt

15.02.2005. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-27/2005

1. Tiesiskās sekas – sabiedriskās organizācijas darbības izbeigšanos – rada šīs organizācijas augstākās lēmējinstitūcijas lēmums, nevis Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums. 2. Tā kā Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumam par sabiedriskās organizācijas izbeigšanās fakta reģistrāciju ir deklaratīvs raksturs, valsts notāram nav pienākums pārbaudīt šāda lēmuma pieņemšanas faktiskos apstākļus.

Lejupielādēt

Tiesu prakse

Uzņēmumu reģistrs