03.07.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-90/2020
Civillikuma 1808.panta izpratnē ieskaita izmantošanai galvenais priekšnoteikums ir nevis ieskaita likšana priekšā kreditoram pirms paziņojuma par cesiju, bet gan pretprasījuma pastāvēšana pirms parādniekam paziņots par cesiju.
30.06.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-221/2017
Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas gadījumus regulē likums (likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28., 28.1-28.6 pants), nevis darījums (īres līgums). Savukārt likumā imperatīvi noteiktās tiesības, kas nav īres līguma priekšmets, saistītas vienīgi ar konkrētu izīrētāju, t.i., īrētās lietas īpašnieku. Tas nozīmē, ka, darījuma rezultātā mainoties īpašniekam, iepriekšējā izīrētāja likumā noteiktā tiesība izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu nevar pāriet uz jauno nekustamā īpašuma īpašnieku.
10.12.2015.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-267/2015
Viena kopparādnieka darbības, ar kurām tas visu parādnieku vietā samaksā no pirkuma līguma izrietošu parādu, pašas par sevi nerada cesijas tiesiskās sekas, tādēļ šādas jau izpildītas saistības nevar būt vēlāk noslēgta cesijas līguma priekšmets.
Cesijas tiesiskās sekas - prasījuma tiesību pāreja no cedenta cesionāram - iestājas tikai tad, ja trešā persona, kura apmierinājusi kreditoru parādnieka vietā, ir pielīgusi sev prasījuma tiesību cesiju (noslēgusi ar kreditoru cesijas līgumu) vai nu pirms apmierinājuma vai apmierinājuma laikā (Civillikuma 1797.pants).
12.03.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-1/2014
Atbilstoši Civillikuma 1800.pantam prasības cesijā uz cesionāru pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet, tādēļ tiesai, apmierinot uz cesijas līguma pamatotu pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, Civilprocesa likuma 77.panta kompetences ietvaros jāizlemj vienīgi procesuālais jautājums, tā nevar lemt par izlīgumā ietvertu saistību pāreju uz citu tiesību subjektu.
14.09.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-497/2012
Prasījums par maiņas līguma atzīšanu par pirkuma līgumu gribas defektu dēļ un attiecīgi nesamaksātās pirkuma maksas piedziņu Civillikuma 1799.pantā noteikto ierobežojumu dēļ nav cedējams, jo ar cesiju netiek radīta jauna saistība un tādēļ tās saturs nevar tikt pilnīgi pārgrozīts. Šāds prasījums (maiņas līguma atzīšana par pirkuma līgumu) ir ar personisku raksturu un tieši saistīts ar maiņas darījuma dalībnieku personām, jo simulatīvos darījumos (Civillikuma 1439.pants) izpaužas apzināta gribas izpausmes nesakritība ar līdzēju patieso gribu. Turklāt cesionārs neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības nekā bijušas cedentam (Civillikuma 1806.pants).
Jaunajam kreditoram (cesionāram) nav prasības tiesības par maiņas līguma atzīšanu par pirkuma līgumu gribas defektu dēļ, jo cesija netiek pieļauta, ja saistība attiecībā pret cesionāru nav izpildāma bez tās satura izmaiņām.
25.01.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-18/2012
Vēsturiski jēdziens „prasības cesija” Civillikumā ir iestrādāts romiešu tiesību iespaidā, sākotnēji kalpojot par procesuālo norādi un precizējot cesijas sekas gadījumam, kad prasība celta tiesā. Civillikuma 1800.pants tomēr vienlaikus uzskatāms par materiālo tiesību normu, kas konkrētāk paskaidro vispārējo uz cesijas jēdzienu attiecināmo principu, ka drīkst cedēt no līguma izrietošo prasījumu, bet ne visu līgumu.
Nodokļu maksātāja publiski tiesisko prasījumu par pārmaksātā nodokļa samaksu pret nodokļu administrāciju nevar nodot citai personai un tāpēc saskaņā ar Civillikuma 1294.panta noteikumiem tas nevar būt par komercķīlas priekšmetu.
28.03.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-203/2007
Prasība, kas pamatota uz likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 66.pantu, nevar tikt apmierināta par labu cesionāram, jo saskaņā ar Civillikuma 1799.panta 2.punktu par cesijas priekšmetu nevar būt prasījumi, kuru saturs ar to izpildījumu kādai citai personai, bet nevis kreditoram, pilnīgi pārgrozītos. Šo likuma noteikumu jēga un mērķis ir nodrošināt, lai līdzekļi nokļūtu pie konkrētiem kreditoriem, nevis pie jebkuras trešās personas, tostarp pie administratora laulātā (Likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 66.pants, Civillikuma 1799.panta 2.punkts).
28.03.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-192/2007
Cedents un cesionārs var vienoties, ka cedents uzņemas atbildību par prasījuma drošumu. Cedenta atbildība par prasījuma drošumu nevar būt par pamatu, lai cesijas līgumu atzītu par spēkā neesošu, jo tā nosaka atbildības apmēru atbilstoši cesijas līgumam (Civillikuma 1810.pants).
03.01.2007.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-16/2007
1. Ja saistības ir nodrošinātas ar publisku hipotēku, tad Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 1.punkts pieļauj šīs saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 401.panta 2.punktu iesniegt pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu var persona, kurai akts nodots ar uzrādījuma kārtībā apliecinātu uzrakstu, atsevišķu zemesgrāmatas aktu, uzrādījuma kārtībā apliecinātu aktu vai notariālu aktu (Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 1.punkts, 401.panta 2.punkts).
2. Ja saistība nodrošināta ar publisku hipotēku un prasījuma tiesības cedēšana ir ierakstīta zemesgrāmatā, cesionārs atbilstoši Civilprocesa likuma 401.panta 2.punktam ir tiesīgs prasīt saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu (Civilprocesa likuma 401.panta 2.punkts).
