16.02.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-31/2023
Īpašnieka maiņa mantošanas ceļā neatņem kreditoram no Civillikuma 1927. panta izrietošās tiesības gūt apmierinājumu no mantinieka īpašumā atrodošās dāvanas, jo kreditora tiesību saista ar īpašumu, nevis personu, kurai tās pāriet. Prasība vērst piedziņu uz naudu, ko apdāvinātā persona ieguvusi, ir pieļaujama gadījumā, ja dāvana atsavināta trešajai personai.
06.07.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-204/2017
Jautājumu par līgumslēdzēju pušu tiesisko vienlīdzību, kā arī to, vai līguma noteikumi nav atzīstami par netaisnīgiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, tiesa pēc savas iniciatīvas izvērtē ne vien tad, kad iebildumus attiecībā par līguma noteikumiem ir izteicis galvenais parādnieks – patērētājs, bet arī šādas starp ražotāju, pārdevēju, pakalpojuma sniedzēju un patērētāju noslēgtas saistības nodrošinātāji – galvinieks un/vai ķīlas devējs.
21.04.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-181/2017
Arī tad, ja galvojuma līgums noformēts kā vienpusējs akts, kuru jāparaksta tikai galviniekam, ar šī akta parakstīšanu tiek nodibinātas līgumiskās attiecības starp kreditoru un galvinieku. Tādējādi Civillikuma 1512.pantā minētais „apsolījums” pārvēršas tiesiskā darījumā, kas saista abas puses un tāpēc neprasa īpašu apsolījuma „pieņemšanas” procedūru.
Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 1.punkts pieļauj izpildīt saistību tikai tādā apmērā, kādā šī saistība ir nodrošināta ar publisku hipotēku vai komercķīlu. Gadījumā, ja kreditora prasījums pārsniedz ar hipotēku vai komercķīlu nodrošinātās saistības apmēru, vai arī tā vērtība nesedz prasījuma apmēru, saistība ir izpildāma tikai tās nodrošinātajā daļā. Pārējā daļā, kura nav nodrošināta ar publisku hipotēku vai komercķīlu, ir skatāma prasības tiesvedības kārtībā
26.05.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-168/2017
Galvojuma saistībai ir mantisks raksturs – galvinieks atbild par parādu tikai ar savu mantu. Tas savukārt nozīmē, ka galvojuma saistības pāriet uz mantinieku un atbilstīgi Civillikuma 707.panta regulējumam mantojuma atstājēja kreditori var vērsties ar prasījumiem pie mantinieka.
03.03.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC‑81/2017
Maksātnespējas process tiesā notiek sevišķās tiesāšanas, bet ne prasības kārtībā, tādēļ lēmums, ar kuru parādnieks atbrīvots no saistībām sakarā ar saistību dzēšanas procedūras pabeigšanu (Maksātnespējas likuma 165. pants), nav uzskatāms par kreditora prasījuma noraidīšanu Civillikuma 1892. panta izpratnē. Līdz ar to parādnieka atbrīvošana no saistībām tā maksātnespējas procesā nav uzskatāma par galvenā parādnieka atsvabināšanu no saistībām Civillikuma 1710. un 1712. panta izpratnē.
22.01.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-27/2013
1. Apstāklis, ka kreditors vispirms ir vērsies pret galveno parādnieku un Civilprocesa likuma 50.¹ nodaļas kārtībā ir pieņemts lēmums par galvenā parādnieka maksājuma saistības pēc aizdevuma līguma nodošanu piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā, nevar būt par pamatu secinājumam, ka kreditoram vairs nav tiesības prasīt galvojuma līguma izpildi un saņemt apmierinājumu no galvinieka.
Ne no materiālo, ne arī no procesuālo tiesību viedokļa nepastāv ierobežojumi, kas liegtu kreditoram celt prasību vienīgi pret ekspromisorisko galvinieku.
2. Galviniekam, aizstāvoties pret prasību, ir tiesības norādīt tiesai ne vien uz apstākļiem par galvenā parādnieka saistības izpildījuma apmēru, bet arī uz argumentiem, kuri uz laiku vai vispār paralizē kreditora tiesību saņemt izpildījumu pēc galvenās saistības. Lai realizētu minētās tiesības, galvinieks var izlietot visus Civilprocesa likumā paredzētos aizsardzības līdzekļus – izteikt iebildumus pret prasību, celt pretprasību, pieteikt lūgumus, tostarp par galvenā parādnieka pieaicināšanu lietā trešās personas statusā. Līdz ar to galviniekam ir pieejami visi procesuālie līdzekļi, lai aizstāvētos pret celto prasību, neatkarīgi no tā, vai galvenais parādnieks ir pieaicināts lietas dalībnieka statusā.
07.03.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-115/2012
Galvojuma un solidārām saistībām ir procesuāla līdzība, t.i., prasījumu var vērst gan pret galvinieku, gan parādnieku, taču no materiālo tiesību viedokļa atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie nes atbildību, ko vēlāk dala savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā.
27.04.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-86/2011
Galvojuma akcesoritātes princips nav absolūts un tādos gadījumos, kad galvojuma kā papildu saistības daba nonāk pretrunā ar galvojuma mērķi, ir pieļaujami izņēmumi no tā.
Galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās. Līdz ar to galvinieka atbildības pienākums kreditoram par tāda parādnieka, kurš nonācis maksātnespējas situācijā, saistībām tieši atbilst galvojuma mērķim. Turpretī galvinieka atsvabināšana no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi.
Minētais ir pamats tam, lai galvojuma mērķim piešķirtu prioritāti pār galvojuma akcesoritāti, kā rezultātā gadījumā, kad galvenais parādnieks – komercsabiedrība – izbeidzas (tā tiek izslēgta no komercreģistra, izbeidzot maksātnespējas procesu), galvojums no papildu saistības pārtop par patstāvīgu saistību, vienlaikus arī kreditora prasījums pret galvinieku no galvenajam prasījumam piederīga prasījuma kļūst par patstāvīgu.
20.02.2008.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-14/2008
1. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 4.punktu saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc protestētiem vekseļiem, t.i., pret visām par vekseli atbildīgajām personām, tai skaitā pret galviniekiem.
2. Vekseļu likuma normas, kas attiecas uz galvinieka atbildību, ir speciālas attiecībā pret Civillikuma normām. Tajās nav noteikuma, ka galvinieka atbildība iestājas tikai tad, ja viņš uzņēmies saistības kā pats parādnieks, tāpēc atbilstoši Vekseļu likuma 32.panta pirmajai daļai galvinieks atbild tādā pašā veidā kā tas, par kuru galvojums dots.
3. Saskaņā ar Vekseļu likuma 47.panta pirmo daļu visi, kas tratu izrakstījuši, pieņēmuši, indosējuši vai uzņēmušies galvojumu, atbild solidāri.
