Ceturtā apakšnodaļa. PIEGĀDES LĪGUMS (2107.-2111.pants)
02.03.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-280/2022
Ceļot prasību pret dabasgāzes lietotāju par parāda piedziņu sakarā ar iejaukšanos gāzes uzskaites mēraparāta darbībā, dabasgāzes piegādātājam kā sistēmas operatoram jāpierāda iejaukšanās fakts gāzes uzskaites mehānismā. Nav svarīgi, kura persona ir bojājusi dabasgāzes patēriņa skaitītāju, atvērusi verifikācijas plombu vai veikusi citas darbības, tāpēc prasītājam nav jāpierāda tieši lietotāja vainojama rīcība gāzes uzskaites mehānisma bojāšanā.
02.03.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-280/2022
Dabasgāzes piegādātājs, kas cēlis prasību pret dabasgāzes lietotāju par parāda piedziņu sakarā ar iejaukšanos gāzes uzskaites mēraparāta darbībā, līdz lietas izskatīšanas pēc būtības uzsākšanai pirmās instances tiesā ir tiesīgs palielināt prasījuma apmēru un pamatot dabasgāzes patēriņu bez uzskaites ilgākā laika posmā (Civilprocesa likuma 74. panta trešā daļa), iesniedzot pierādījumus par agrāku iejaukšanās faktisko brīdi, no kura samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms.
31.01.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-133/2022
Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) paredzētā kompensācija ir īpaša veida (sui generis) tiesību institūts, kuru tiesa nosaka pēc sava ieskata katrā konkrētā lietā atbilstoši vispārējiem principiem un jēgai. Kompensācijas noteikšanā Civillikuma tiesību normas par līgumsodu tieši nav piemērojamas, bet ir izmantojami no Civillikuma normām izrietošie līgumsoda noteikšanas principi – tiktāl, cik tie ir saderīgi ar tiesību institūta tiesisko dabu un funkcijām.
Kompensācijai ir gan prevencijas, gan sodīšanas funkcija, un tās noteikšanā jāievēro arī tās civiltiesiskais raksturs, soda samērīguma un soda individualizācijas princips. Kompensācijas noteikšanā nav izmantojams kritērijs „sabiedriskā bīstamība”, un kompensācija nedrīkst sasniegt tādu sankcijas smaguma pakāpi, kad tā iegūst krimināltiesisku raksturu. Kompensācijai jābūt taisnīgai pret abām pusēm, un tās apmēram katrā konkrētā gadījumā jābūt samērojamam ar personas izdarīto pārkāpumu. Līdz ar to tiesai ir jāvērtē pārkāpumu raksturojošie apstākļi, tādi kā, piemēram, tā izdarīšanas ilgums, smagums, sekas (tostarp nodarīto zaudējumu apmērs) un citi apstākļi, kuru attiecināmība un būtiskums nosakāms, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus.
Nav pieļaujama tāda kompensācija, kas, nevērtējot konkrētās lietas apstākļus, noteikta kādā iepriekšpieņemtā attiecībā pret zaudējumu atlīdzību par patērēto dabasgāzi, piemēram, procentuālā izteiksmē no zaudējumu atlīdzības vai kā zaudējumu atlīdzības divkāršs vai trīskāršs apmērs. Izveidojoties atbilstošai tiesu praksei, tiesas kā palīgavotu taisnīgas un atbilstīgas kompensācijas noteikšanā varēs piemērot tā dēvēto gadījumu salīdzināšanas un tipizēšanas metodi.
31.01.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-133/2022
Nelikumīgi patērētās dabasgāzes daudzuma aprēķināšanas metodēm jābūt tādām, kas nodrošina energoapgādes tiesisko attiecību dalībnieku ekonomisko ekvivalenci – nelikumīgi patērētās dabasgāzes daudzums, kas jāatlīdzina, nosakāms iespējami tuvu tam, kas faktiski patērēts.
Viena no šādām metodēm, kas nodrošina ekonomisko ekvivalenci, ir noteikt faktiski patērēto dabasgāzes daudzumu līdzīgos apstākļos līdzīgā laikposmā. Šo metodi var piemērot divos veidos: 1) vērtēt vēsturiskos datus par pārkāpēja dabasgāzes patēriņu objektā līdzīgos apstākļos pirms pārkāpuma; 2) ja nav pieejami vai nav izmantojami atbildētāja dabasgāzes patēriņa dati pirms pārkāpuma vai arī atbildētāja pārkāpums konstatējams jau no patēriņa uzsākšanas pirmās dienas, vērtēt datus par dabasgāzes patēriņu pārkāpēja dabasgāzes patēriņa objektam līdzīgos citos objektos, kuros nav notikusi iejaukšanās patēriņa uzskaitē.
Dabasgāzes patēriņu var noteikt arī ar tiesas noteiktas ekspertīzes palīdzību, kuras ietvaros analizēti dabasgāzes patēriņu ietekmējošie apstākļi (gāzes patēriņa aparātu skaits, veids, jauda; objekta apsildāmā platība un siltumizolācija; meteoroloģiskie apstākļi u. tml.).
27.02.2015.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-41/2015
Civillikuma 2108.panta otrās daļas noteikums dod pasūtītājam tiesību vienpusēji atteikties no piegādes līguma, atlīdzinot zaudējumus, nevis prasīt līguma atcelšanu.
Turklāt minētā tiesību norma nav piemērojama attiecībā uz izpildītu piegādes līgumu.
29.10.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-353/2008
1. Ar nekustamā īpašuma pārdošanu vairākiem pircējiem un vēlākā pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, agrākajam pircējam tiek atņemta iespēja celt īpašuma prasību, jo gadījumos, kad nekustams īpašums pārdots diviem pircējiem, priekšroka ir tam, kura līgums ierakstīts zemesgrāmatā (Civillikuma 2031.pants).
2. Zaudējumu atlīdzināšana atstumtajam pircējam neaprobežojas ar pirkuma summu, kas tika izdota nekustamā īpašuma iegādei. Ievērojot apstākli, ka atstumtais pircējs zaudē mājokli, kurā faktiski ir dzīvojis, zaudējumu novērtēšanai var kalpot ne vien naudas summa, kas samaksāta atsavinātā nekustamā īpašuma iegādei, bet arī līdzvērtīga mājokļa iegādei nepieciešamā summa (Civillikuma 1770.pants).
11.06.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-256/2008
Noslēdzot aizdevuma līgumu, puses faktiski noslēpušas piegādes līgumu, tomēr parakstot šo darījumu, atbildētājs uzņēmies noteiktas saistības, kuru izpildes pienākums paredzēts gan aizdevuma līgumu regulējošā Civillikuma 1934.pantā, gan šā likuma 2108. pantā par piegādātāja vienpusējas atteikšanās no līguma nepieļaujamību.
