22.12.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-131/2022
Atzīme par ceļa servitūta tiesības nodrošinājumu dod tā nekustamā īpašuma īpašniekam, kura īpašumam par labu nodrošinājums nostiprināts, nogaidu tiesību uz servitūta ierakstīšanu zemesgrāmatā. Šīs tiesības īstenošana ir atkarīga no minētā nekustamā īpašuma īpašnieka aktīvas rīcības, lūdzot nostiprināt servitūtu zemesgrāmatā. Tiesiskās noteiktības nodrošināšanas nolūkā atzīmes par ceļa servitūta tiesības nodrošinājumu saglabāšana tās pagaidu rakstura dēļ nav attaisnojama tad, ja tiesīgais nekustamā īpašuma īpašnieks saprātīgā termiņā neveic aktīvas darbības atzīmes aizstāšanai ar ierakstu.
22.12.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-131/2022
Ja zemes reformas lauku apvidos ietvaros ceļa servitūta tiesības nodrošināšanai zemesgrāmatā ir ierakstīta atzīme un ir iespējams konkrēti identificēt valdošo nekustamo īpašumu, kura labā minētajam tiesības nodrošinājumam jākalpo, tad nekustamo īpašumu īpašnieku strīds par atzīmes turpmāku pastāvēšanu ir civiltiesisks un var tikt atrisināts civilprocesuālā kārtībā.
30.01.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1479/2014
Reālnasta ir tāds nekustamā īpašuma apgrūtinājums, kas var izpausties vienīgi pienākumā atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās. Pienākums ievērot teritorijas lietošanas noteikumus nevar būt reālnasta, jo nav izpildāms ne naudā, ne graudā, ne klaušās. Par zemes gabala lietošanas kārtību nav liegts vienoties privātā darījumā, taču tāda vienošanās zemesgrāmatā nav nostiprināma.
31.03.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2014
Konkrētajos apstākļos, kad dzīvojamai dvīņu mājai nav izveidota cita ūdens apgādes sistēma, bet apgāde ar ūdeni ir nepieciešama tās normālai funkcionēšanai, aka, kas savulaik sākotnējiem dvīņu mājas īpašniekiem savstarpēji vienojoties un par abu līdzekļiem, uzcelta uz abu īpašumu robežas, atzīstama par galvenās lietas, proti, visas dvīņu mājas piederumu Civillikuma 857.panta izpratnē.
Zemes robežu precizēšanas rezultātā izveidojusies situācija, kad šobrīd aka atrodas uz atbildētājam piederoša zemes gabala, nevar būt šķērslis prasītājas tiesībām smelt ūdeni no šim nolūkam paredzētās akas, tādēļ ir pamats ūdens smelšanas servitūta noteikšanai.
Kājceļa tiesība, kas nodrošina servitūta izlietotāja piekļūšanu ūdens avotam, ietilpst smelšanas servitūta sastāvā un neveido atsevišķu servitūtu.
Tā kā prasība par ūdens smelšanas servitūta nodibināšanu iesniegta, iestājoties tiesību aizskārumam, tad Civillikuma 1893. un 1894.panta noteikumi par noilgumu piemērošanu konkrētajā gadījumā nav piemērojami.
09.10.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-458/2013
Pirms nav nodibināts servitūts, nav iespējams prasīt servitūta valdījuma atjaunošanu vai traucējumu novēršanu. Konkrētais pašvaldības lēmums un atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarītais ieraksts neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanu par labu prasītājai piederošajam nekustamajam īpašumam.
15.09.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-171/2010
Servitūta izbeigšanās ar sakritumu iespējama tikai tad, ja sakritums attiecas uz visiem kalpojošās lietas īpašniekiem. Ja tikai viens vai daži no kopīpašniekiem iegūst valdošo nekustamo īpašumu, tad kalpojošais nekustamais īpašums paliek apgrūtināts ar servitūtu (Civillikuma 1237.panta 2.punkts).
12.08.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-192/2009
Servitūts nav nodibināms vadoties vienīgi no valdošā nekustamā īpašuma īpašnieka ērtības apsvērumiem, bet varianta izvēlē jāievēro arī iespējamo kalpojošo īpašumu īpašnieku intereses.
01.10.2008.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-854/2008
Zemesgrāmatu likuma 77.pantā noteikts, ka, skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, zemesgrāmatu tiesnesis pārliecinās par to, vai lūgums cita starp atbilst šā likuma 61.panta noteikumiem, kuri nosaka, ja nostiprinājums ietekmē trešo personu tiesības, tad nepieciešama šo personu piekrišana.
26.11.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-441/2008
1.Servitūtu, kas nodibināts likumā paredzētajā kārtībā un nostiprināts zemesgrāmatās, tiesa var atcelt, ja grozījušies apstākļi un zudusi nepieciešamība valdošajam nekustamajam īpašumam izlietot servitūta nodibinājumā paredzēto lietojuma tiesību, t.i., servitūts vairs nekalpo valdošā nekustamā īpašuma labumam, kura dēļ tas ticis nodibināts (Civillikuma 1135.pants).
2. Servitūtu, kas nodibināts ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, nevar atzīt par spēkā neesošu, jo tam nav nedz faktiska, nedz juridiska pamata (Civillikuma 1231.panta 2.punkts).
29.08.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-570/2007
Zemesgrāmatu likuma 61.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ja servitūts tiek nodibināts ar tiesas spriedumu, pietiek ar servitūta izlietotāja vienpusēju lūgumu, lai servitūtu ierakstītu zemesgrāmatā.
11.04.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-259/2007
Ja saskaņā ar Civillikuma 1233.panta otro daļu uz nekustamu īpašumu guļ hipotēka, kas aprobežo hipotekārā kreditora tiesības, tad nodibināt servitūtu var tikai ar viņa piekrišanu. Šis apstāklis nedod pamatu noraidīt prasību par ceļa servitūta nodibināšanu, ja uz prasības celšanas dienu hipotēka atbilstoši Civillikuma 1367.panta noteikumiem nebija nostiprināta zemesgrāmatā.
03.05.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-304/2006
Civillikuma 1185. un 1186.pantā paredzētais servitūts dod tiesību novadīt netīru ūdeni svešās robežās vai caur tām, ņemot vērā 1139. pantā paredzēto šāda servitūta absolūto nepieciešamību
