15.09.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-302/2022
Ceļot tiesā izpirkuma prasību Civillikuma 1386. pantā minētajā gadījumā, prasītājs tiesas depozīta kontā var iemaksāt summu, kas līdzvērtīga draudzības pirkumā nolīgtajai maksai. Šādā situācijā tiesai, apmierinot izpirkuma prasību, no izpircēja būtu jāpiedzen starpība starp tiesas noteikto īpašuma īsto cenu un tiesas depozīta kontā iemaksāto summu.
31.05.2021.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-39/2021
Draudzības pirkuma gadījumā izpirkuma tiesība nedod pamatu izpircējam gūt labumu no šāda draudzības pirkuma un baudīt uz citu personu attiecināmu personisko labvēlību, jo viņa tiesība ir uz izpērkamo nekustamo īpašumu, nevis pirkuma cenu. Lai nodrošinātu, ka gadījumā, kad nekustamais īpašums pārdots lētāk par tā vērtību, ieguvējam (nekustamā īpašuma īpašniekam) tiek samaksāta tā īstā cena, tiesas pienākums ir pārbaudīt īpašuma patieso vērtību darījuma slēgšanas brīdī, un cenas samazinājuma iemeslu noskaidrošanai nav jāpievēršas.
23.09.2020.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1093/2020
Pirmpirkuma tiesība ir saistību tiesība, kas iegūst liettiesisku spēku ar nostiprinājumu zemesgrāmatā ieraksta veidā neatkarīgi no tā, ar kādu līgumu tā ir nodibināta.
Izpirkuma tiesība ir lietu tiesība, ko var nodibināt ar līgumu. Lai tā kļūtu saistoša trešajām personām, tā nostiprināma zemesgrāmatā ieraksta veidā.
14.12.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1913/2012
Atteikuma no izpirkuma tiesības spēkā esamību likums nav padarījis atkarīgu no ierakstīšanas zemesgrāmatā. No Civillikuma 1397.panta 2.punkta un 1399.panta noteikumiem, secināms, ka atteikšanās no izpirkuma tiesības tiek saistīta ar izpircēja piekrišanu atsavinājumam, kas katrā konkrētajā gadījumā ir noskaidrojams jautājums. Tādēļ kopīpašnieka vispārīgs deklarējums par atteikšanos no izpirkuma tiesības vēl nenozīmē, ka viņš kā kopīpašnieks ir zaudējis likumā paredzēto priekšrocību turpmāk iegūt jebkura cita līdzīpašnieka atsavinātās kopīpašuma domājamās daļas.
26.10.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-710/2012
1. Atbilstoši Civillikuma 1073.pantam un 2061.panta pirmajai daļai atsavinātājam ir pienākums paziņot pārējiem kopīpašniekiem par attiecīgās domājamās daļas atsavināšanu, darot zināmus pirkuma līguma noteikumus.
Tādējādi pirmpirkuma tiesību izmantošana ir iespējama tikai tad, kad pirmpirkuma tiesīgajai personai nosūtīts attiecīgi noformēts darījuma akts, tādēļ likumā noteiktais divu mēnešu termiņš pirmpirkuma tiesību izmantošanai skaitāms no pirkuma līguma noraksta saņemšanas dienas.
2.Civillikuma 1400.pantā noteiktais izpirkuma tiesības viena gada noilgums skaitāms no brīža, kad īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprinātas zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda.
25.01.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2012
Maiņas līguma būtiska sastāvdaļa ir maiņas priekšmets (lieta vai tiesība), kuru katram līdzējam ir pienākums nodot (piešķirt tiesības uz to) otram līdzējam, pretī saņemot ekvivalentu, kas nevar būt nauda. Pakalpojums pēc savas būtības nav nedz ķermeniska, nedz arī bezķermeniska lieta. Līdz ar to pakalpojums nav uzskatāms par lietu Civillikuma izpratnē. To kā darbību nevar uzskatīt arī par prasījumu vai citu līdzējam piederošu tiesību, kas ietilpst viņa mantas sastāvā.
Kvalificējot vienošanās, kas nosaukta par maiņas līgumu, juridisko dabu, jāvērtē līguma saturu darījumu dalībnieku gribas izteikuma aspektā, t.i., jāapsver, kādu tiesisko attiecību nodibināšanu un kādu seku iestāšanos līdzēji patiesībā ar šo darījumu vēlējušies, nevis jāvadās vienīgi no līguma tekstā iekļautā formulējuma.
09.11.2011.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-69/2011
Prasība pievienot pieteikumam nekustamā īpašuma līdzīpašnieku piekrišanu nekustamas lietas pārdošanai izsolē tiesas ceļā attiecināma uz gadījumiem, ja nekustamais īpašums atrodas vairāku personu kopīgā īpašumā un to pārdot izsolē lūdzis pats nekustamās mantas domājamo daļu īpašnieks, nevis ķīlas ņēmējs.
24.02.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-43/2010
1. Vienīgais ierobežojums, kad izpirkuma tiesība nav pielaižama, atsavinot nekustamā īpašuma, kurš paliek pārdevēja un pircēja kopīpašumā, domājamo daļu, attiecas tikai uz pašvaldībām, kas noteikts speciālajā likumā un ir izņēmums no vispārējiem noteikumiem par pirmpirkuma un līdz ar to arī izpirkuma tiesību realizēšanu (Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta otrā daļa, likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 17.panta pirmā daļa, likuma „Par pašvaldībām” 78.panta otrās daļas 6.punkts, Civillikuma 968. un 1383.pants).
2. Īstenojot izpirkuma tiesību, izpircējs kļūst par nekustamā īpašuma īpašnieku ieguvēja vietā, kā arī pārņem viņa prasījumus un pienākumus pret atsavinātāju bez pirkuma līguma apstrīdēšanas (Civillikuma 1381.pants).
26.08.2009.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-72/2009
Aizlieguma atzīme uz nekustamā īpašuma domājamām daļām prasībā par izpirkuma tiesībām ir šķērslis izlīguma apstiprināšanai strīdā starp īpašuma pārdevēju un pircēju, kas radies pirms aizlieguma atzīmes ierakstīšanas.
11.06.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-250/2008
1. Dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, ir katra īpašnieka atsevišķs īpašums (Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 1.panta pirmā daļa).
2. Kļūdaini nosakot atsavinātā objekta tiesisko statusu, tiesa nepamatoti piemērojusi Civillikuma 1073.pantā ietverto tiesību normu par nekustamā īpašuma kā kopīpašnieka pirmpirkuma tiesībām, kas strīdus tiesiskās attiecības neregulē.
3. Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 9.panta otrās daļas normas paredz, ka dzīvokļa īpašuma pārdošanas gadījumā pārējiem dzīvokļu īpašniekiem pieder līgumiskā pirmpirkuma (izpirkuma) tiesība, ja tā paredzēta dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā.
Izpirkuma tiesība, kas nodibināta ar līgumu (..), saista tikai lietā ieinteresētās personas (..), tomēr tā var kļūt saistoša arī trešajām personām, ja līgumu (..), ar kuru nodibina šo tiesību, ieraksta zemesgrāmatās.
23.01.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-34/2008
Pēc vispārīgā principa trešajām personām nav saistoši pušu starpā noslēgtie līgumi.
Ar līgumu nodibināta izpirkuma tiesība var kļūt saistoša trešajām personām, ja līgumu, ar kuru nodibina šo tiesību, ieraksta zemesgrāmatā. Šādā ierakstā, kas izdarīts attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā, ir jābūt ietvertai tiešai norādei par pielīgto izpirkuma tiesību.
05.12.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-815/2007
1. Likumā paredzēti divi izsoles veidi – labprātīga izsole, kuru drīkst izdarīt privātā kārtībā vai arī tiesas ceļā, un piespiedu izsole, kuru drīkst izdarīt tikai tiesas ceļā.
2. Civillikuma 2076.pants nosaka, ka kustamas vai nekustamas mantas pārdošana piespiedu izsolē, tāpat arī nekustama īpašuma pārdošana labprātīgā izsolē tiesas ceļā izdarāma pēc Civilprocesa likuma noteikumiem. Nekustama īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā reglamentē Civilprocesa likuma 49.nodaļa, bet piespiedu izsoli Civilprocesa likuma 73.nodaļa.
3. Bankrots ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas pēc savas būtības izpaužas kā uzņēmējsabiedrības piespiedu likvidācija parādu dēļ. Šāds maksātnespējas procesa risinājums nav atkarīgs no parādnieka, bet gan no kreditoru gribas izpauduma. Nekustamā īpašuma izsole tiek rīkota, lai pēc iespējas pilnīgāk tiktu apmierināti kreditoru likumīgie prasījumi, nevis aizsargātu izsolē pārdodamās nekustamās mantas īpašnieka intereses.
4. Parādnieka nekustamās mantas izpārdošana izsolē bankrota gadījumā no civiltiesiskā viedokļa uzskatāma par piespiedu izsoli un tā izdarāma saskaņā ar Civilprocesa likuma 73.nodaļas noteikumiem ar izņēmumiem, kas paredzēti speciālajā likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” (Maksātnespējas likuma 2007.gada 1.novembra redakcija, spēkā no 2008.gada 1.janvāra).
24.01.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2007
Likumā noteiktais viena gada noilguma termiņš izpirkuma tiesību realizācijai (Civillikuma 1400.pants) skaitāms no dienas, kad atsavinātais nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā, ja ieguvēja tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz tāda darījuma pamata, kas saskaņā ar likumu (Civillikuma 1383.pants) pieļauj izpirkuma tiesību. (Civillikuma 1383., 1400.pants).
