2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[F]/2021
Civillikuma 110. panta otrajā daļā noteiktais kreditoru tiesību aizsardzības princips nav paredzēts, lai kreditors, apejot Civillikuma 98. pantā noteiktos laulāto atbildības principus, apmierinātu savu prasījumu uz tā laulātā rēķina, kurš nav vainojams neatļautas darbības izdarīšanā. Līdz ar to Civillikuma 110. panta otrā daļa tulkojama tādējādi, ka laulātā kreditoram nav tiesību apmierināt prasījumu no otra laulātā daļas kopīgajā mantā, kura pirms laulāto mantas dalīšanas bijusi ierakstīta zemesgrāmatā uz pirmā laulātā vārda, ciktāl laulāto kopīgās mantas dalīšanas rezultātā noteiktās laulāto daļas atbilst Civillikuma noteikumiem par tām daļām, kas viņiem pienākas.
30.05.2016.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-118/2016
Civillikuma 1068.panta mērķis ir taisnīgi sadalīt tiesības un pienākumus, lai tiesības uz īpašumu spētu īstenot ikviens kopīpašnieks. Uz likuma pamata pastāvošu piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvaros zemesgabala kopīpašniekam ir tiesības prasīt likumā noteikto nomas maksu proporcionāli tam piederošajai zemesgabala domājamai daļai neatkarīgi no citu kopīpašnieku piekrišanas šādam prasījumam un Civillikuma 1068.pants nav šķērslis šādas prasības apmierināšanai.
05.02.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-4/2014
Apelācijas instancē iesniegts papildinājums par nomas maksas pieauguma piedziņu par laika posmu pēc pirmās instances tiesas sprieduma ir uzskatāms par prasījuma precizēšanu Civilprocesa likuma 418.panta otrās daļas 1.punkta izpratnē, nevis par prasības pamata vai priekšmeta grozīšanu vai prasījuma apmēra palielināšanu, ja prasījums izvirzīts par nomas līguma noslēgšanu, jau pastāvot piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, ko neviena no pusēm nav apstrīdējusi.
Civilprocesa likuma 418.panta otrās daļas 3.punktu par to, ka par jaunu prasījumu nav uzskatāma procentu un pieaugumu pievienošana lietai, šajā gadījumā nav pamata piemērot, jo Civillikumā ietvertās tiesību normas attiecībā uz nomu pieauguma statusu nomas maksai neparedz.
07.03.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-415/2012
Lietas izskatīšana prasījumā par robežu pārbaudīšanu nevar beigties ar prasības noraidīšanu, jo tiesību aizskāruma novēršana šādā lietā ir abām pusēm tiesiski saistošu robežu noteikšana. Tiesas spriedums, ar kuru strīds pēc būtības nav izšķirts, ir atceļams, jo neatbilst Civilprocesa likuma 190.pantā izvirzītajai prasībai par tālikumīgumu un pamatotību.
18.04.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-136/2012
Atzīstot par spēkā neesošu pirmo darījumu, nevar izdarīt vispārinātu secinājumu, ka pilnīgi visi turpmākie darījumi ar šo īpašumu neapšaubāmi ir spēkā neesoši, nepētot, vai to dalībnieki ir labticīgi vai ļaunticīgi, jo gadījumā, ja īpašnieks ir labticīgs ieguvējs, attiecībā uz viņu piemērojams labticīga ieguvēja aizsardzības princips.
Jautājuma par labticību vai nelabticību noskaidrošana iespējama, izvērtējot darījumu, uz kura pamata īpašuma tiesības attiecīgajai trešajai personai ir koroborētas zemesgrāmatā. Senāts noraida argumentu, ka nekustamo īpašumu jebkurā gadījumā var atprasīt arī no labticīga ieguvēja, neapstrīdot pašu darījumu.
Lietu tiesību kā absolūtu tiesību publicitāti attiecībā uz nekustamiem īpašumiem nodrošina zemesgrāmatas, savukārt attiecībā uz kustamām lietām pēc vispārīgā principa kalpo valdījums, bet izņēmuma gadījumos - reģistrācija publiskā reģistrā.
Ieguvējam, kurš iegādājies CSDD transportlīdzekļu reģistrā reģistrētu motociklu, bija pamats paļauties, ka iegūst motociklu no īpašnieka, kurš ir tiesīgs rīkoties ar šo transportlīdzekli. Nevērtējot ieguvēja labticību un nepārbaudot, vai viņam bija zināms, ka pārdevējam motociklu nav bijis atļauts atsavināt, nevar atzīt, ka motocikla pirkuma līgums atzīstams par spēkā neesošu.
09.05.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-41/2012
Tiesiskais stāvoklis, kad zeme aizsargājamās teritorijās ir privātpersonas īpašums vai uz tās atrodas ēka – kultūras piemineklis, pamatojoties uz Civillikuma 1036.pantu, kvalificējama kā īpašuma likumisks publiski tiesisks aprobežojums. Likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 3., 8. un 11.pantā uzskaitītieīpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiattiecas uz to, ka īpašniekam jāatturas no zināmām lietošanas un rīcības ar ēku īpašumu tiesībām, bet nenosaka viņiem pienākumu samierināties ar tādu stāvokli, kad minētās tiesības izlieto citi.
02.11.2011.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-781/2011 un senatora Normunda Salenieka atsevišķās domas
1. Galvenais kritērijs, lai noskaidrotu, vai tiesība ierakstāma zemesgrāmatā ir apstāklis, vai tā atzīstama par tiesību, kas saistīta ar nekustamo īpašumu.
2. Dalītu lietošanu var noteikt gan ar kopīpašnieku vienošanos, gan tiesas ceļā. Šādā gadījumā īpašnieki var prasīt lietošanas kārtības noteikšanu, kas ir atbilstoša kopīpašuma daļu lielumam un kura nevar un tai nav jāatbilst precīzam domāto daļu lielumam, jo kopīpašums turpina pastāvēt kā vienots nedalīts īpašuma objekts ar tajā pastāvošām domātajām daļām kopīpašniekiem. Tādējādi kopīpašnieki, vienojoties par lietojuma kārtību, īsteno savas pilnīgas varas tiesības pār lietu, novēršot nepilnību, kas liedz pilnā apjomā īstenot lietojuma tiesību.
3. Īstenojot savas pilnīgas varas tiesības pār lietu un ierakstot lietošanas kārtību zemesgrāmatā, kopīpašnieki nodrošina publisku pieejamību un publisku ticamību šim zemesgrāmatu ierakstam trešo personu interesēs, kurām šis ieraksts ir saistošs un ar to var rēķināties, izšķiroties par konkrētā nekustāmā īpašuma iegādi.
07.04.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-74/2010
Civiltiesiskās apgrozības stabilitātes nodrošināšanai tiesai vispusīgi jāizvērtē gan zemesgrāmatu ierakstu publiskās ticamības, gan īpašuma tiesību aizsardzības, gan labticīga ieguvēja aizsardzības principu mijiedarbība konkrētos apstākļos.
12.05.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2010 un senatora Alda Laviņa atsevišķās domas
Tiesisks darījums ir tiesību subjektu gribas akts, par katra tiesiska darījuma pamatelementu Civillikuma 1427.panta izpratnē atzīstams gribas izteikums, t.i., uz noteiktu tiesisku seku iestāšanos vērsts privāts gribas izpaudums, savukārt, kamēr griba nav vēl izteikta, tai nav nekāda tiesiska spēka.
Lietu tiesības atbilstoši Civillikuma 927.pantam ir absolūtas tiesības, un tās ir spēkā pret jebkuru trešo personu, tāpēc to pastāvēšanai un saturam jābūt darītam zināmam trešajām personām. Šajā ziņā par lietu tiesību publicitātes līdzekli kalpo zemesgrāmatas.
Noteikumi par nekustamās lietas iegūšanu īpašumā paredz būtisku un praksē ļoti nozīmīgu izņēmumu no principa, atbilstoši kuram neviens nevar nodot citam vairāk tiesību, kā pieder viņam pašam; to mērķis ir nodrošināt civiltiesiskās apgrozības stabilitāti un uzticības aizsardzību.
12.11.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-416/2008
Civillikuma 1041. un 1044.pants nosaka, ka īpašuma prasību īpašnieks var celt pret katru, kas prettiesiski aiztur viņa lietu; tās mērķis ir atzīt īpašuma tiesību un sakarā ar to piešķirt valdījumu. Minētās tiesību normas izpratnē īpašuma prasību var celt tikai īpašnieks, tāpēc prasītājam, lai apmierinātu viņa prasību, jāpierāda sava īpašuma tiesība. (Civillikuma 1060.pants).
29.10.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-353/2008
1. Ar nekustamā īpašuma pārdošanu vairākiem pircējiem un vēlākā pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, agrākajam pircējam tiek atņemta iespēja celt īpašuma prasību, jo gadījumos, kad nekustams īpašums pārdots diviem pircējiem, priekšroka ir tam, kura līgums ierakstīts zemesgrāmatā (Civillikuma 2031.pants).
2. Zaudējumu atlīdzināšana atstumtajam pircējam neaprobežojas ar pirkuma summu, kas tika izdota nekustamā īpašuma iegādei. Ievērojot apstākli, ka atstumtais pircējs zaudē mājokli, kurā faktiski ir dzīvojis, zaudējumu novērtēšanai var kalpot ne vien naudas summa, kas samaksāta atsavinātā nekustamā īpašuma iegādei, bet arī līdzvērtīga mājokļa iegādei nepieciešamā summa (Civillikuma 1770.pants).
