04.10.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-8/2022
Civillikuma 1084. panta pirmajā daļā noteikts būves īpašnieka tiesiskais pienākums uzturēt ēku drošā stāvoklī, tā neizpilde ir viens no priekšnoteikumiem vispārīgā atbildības regulējuma (Civillikuma 1635., 1646., 1649. un 1779. pants) piemērošanai. Minētais pienākums būves īpašniekam ir attiecībā pret jebkuru personu, kurai vai kuras mantai būves nepienācīgas uzturēšanas rezultātā var tikt nodarīts kaitējums.
Būves īpašnieka prettiesiska bezdarbība attiecībā uz Civillikuma 1084. panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma izpildi var izpausties ne vien kā normatīvajā aktā tieši noteikta pienākuma neizpilde, bet arī kā tādas darbības neveikšana, kuru normatīvie akti tieši neparedz, bet kas nepieciešama ēkas uzturēšanai drošā stāvoklī. Turklāt arī normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpilde neatbrīvo personu no atbildības, ja krietnam un rūpīgam saimniekam bija jāparedz kaitējuma iestāšanās iespējamība un jāveic atbilstoši pasākumi riska iestāšanās nepieļaušanai.
Nosakot, kāda rūpība konkrētajā gadījumā būves īpašniekam bija jāizrāda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, ņem vērā objektīvus apsvērumus (netiek ņemtas vērā attiecīgās personas faktiskās zināšanas, iemaņas u. tml.). Vispārīgi rūpības pasākumiem jābūt samērīgiem ar kaitējuma iestāšanās iespēju un iespējamā kaitējuma lielumu (tā vislielākā rūpība jāizrāda gadījumā, ja ir iespējams kaitējums cilvēka dzīvībai vai veselībai un ja tā iestāšanās varbūtība ir augsta). Būves īpašnieka rūpības pienākums izpaužas ne tikai kā reakcija uz kādām redzamām pazīmēm, kas varētu liecināt par apdraudējumu, bet arī kā tādu pasākumu veikšana, lai laikus noteiktu iespējamos apdraudējumus, piemēram, būves vai atsevišķu tās elementu tehniskā apsekošana u. tml.
Būves īpašniekam atbildība par kaitējumu, kas iestājies, būvei sagrūstot celtniecības trūkumu dēļ, var iestāties, pamatojoties uz Civillikuma 1084. panta pirmo daļu, tikai tad, ja būves īpašnieks, tās uzturēšanas procesā neizrādot nepieciešamo rūpību, nebūs laikus konstatējis attiecīgo trūkumu un veicis nepieciešamos pasākumus iespējamā kaitējuma novēršanai.
08.06.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-542/2021
Ja celta prasība par kopīpašuma izbeigšanu, (kas ir divpusēja (actio duplex) un visu lietas dalībnieku tiesiskais stāvoklis pēc būtības ir vienāds), tad jautājums par kopīpašuma sadales veidu atbilstoši Civillikuma 1075.pantam ir tiesas kompetencē un par patstāvīgu prasījumu nav uzskatāms.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantā reglamentētajam dispozitivitātes principam jautājumu par pārmaksātās valsts nodevas atmaksāšanu ar attiecīgu procesuālo pieteikumu iniciē šī jautājuma risināšanā ieinteresētā persona (prasītājs vai atbildētājs), nevis tiesa.
15.04.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-16/2021
Pārdzīvojušam laulātam un visiem lejupējiem, kuri pieņēmuši mantojumu, ir pienākums pirms mantojuma dalīšanas pievienot mantojuma masai vai ieskaitīt savās mantojuma daļās visu to, ko viņi saņēmuši no mantojuma atstājēja, viņam dzīvam esot. Mantojuma atstājējs savā pēdējās gribas rīkojuma aktā var noteikt iepriekš jau saņemtā pievienojuma aizliegumu, taču, ja šāda akta nav, tad mantošana notiek uz likuma pamata, ņemot vērā prezumpciju, ka mantojuma atstājēja griba vērsta uz mantinieku vienlīdzīgu dalību mantojumā. Tādējādi nedz bērna rūpes un materiāla atbalsta sniegšana vecākam, nedz vecāka vārdos izteikta vēlme piešķirt šim bērnam priviliģētu stāvokli nepieder pie tādiem apstākļiem, kas paši par sevi dotu pamatu viņa atbrīvošanai no Civillikuma 757.pantā noteiktā pienākuma un nerada šim mantiniekam priekšrocības mantojuma sadalē starp līdzmantiniekiem.
15.12.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-231/2020
Civillikuma 1074. un 1075. pantā ietvertā regulējuma jēga un mērķis primāri ir aizsargāt visu kopīpašnieku tiesības un intereses, tās pēc iespējas samērojot, nevis sekmēt viena kopīpašnieka ekonomisko interešu īstenošanu. Civillikuma 1. pants tiesību piemērotājam uzliek pienākumu izdarīt katrā atsevišķajā gadījumā ar likumu aizsargāto interešu izvērtējumu un sakarā ar to noteikt subjektīvo tiesību saturu un robežas.
17.12.2019.
Civillietu departamenta spriedums un blakus lēmums lietā Nr.SKC-259/2019
Civillikuma 1.pantā ietvertais labas ticības princips kā tiesību normu piemērošanas un tiesisko attiecību vērtēšanas kritērijs ir ņemams vērā kopīpašuma izbeigšanas lietās.
17.12.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-162/2019
Ja dzīvokļu īpašumos nesadalītā dzīvojamā ēkā katram no kopīpašniekiem atsevišķā lietošanā ir nodota telpu grupa, balsis lēmuma pieņemšanai par pārvaldīšanas uzdevuma došanu ir saskaitāmas tā, it kā dzīvojamā māja būtu sadalīta atsevišķos, tiesiski nodalītos dzīvokļa īpašumos, neņemot vērā katram kopīpašniekam piederošo domājamo daļu proporcionālo lielumu.
30.11.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-364/2018
Gadījumā, kad kopīpašnieki – valsts (pašvaldība) un privātpersona – noslēgušas līgumu par kopīpašuma sadali dzīvokļu īpašumos un šis līgums, reģistrēts zemesgrāmatā, ir pamats uzskatīt, ka kopīpašuma tiesiskās attiecības (izņemot speciālajos likumos noteikto kopīpašuma daļu) ir izbeigtas neatkarīgi no tā, vai visiem līgumā paredzētajiem dzīvokļu īpašumiem zemesgrāmatā ir atvērts atsevišķs nodalījums. Šādā gadījumā piemērojams speciālais likums – Dzīvokļa īpašuma likums (likums „Par dzīvokļa īpašumu”). Likumdevējs nav paredzējis, ka viens un tas pats namīpašums vienlaikus varētu pastāvēt gan dzīvokļu īpašuma, gan kopīpašuma (izņemot uz speciālajos likumos noteikto kopīpašuma daļu) statusā.
12.03.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1/2018 un tiesnešu Aivara Keiša un Marikas Senkānes atsevišķās domas
Autonomas apkures iekārtas nomaiņa, ja tā nav saistīta ar kopīpašuma priekšmeta (objekta) pārbūvi, pārējo ēkas kopīpašnieku tiesības vai intereses neskar un nav uzskatāma par rīcību ar kopīpašumu Civillikuma 1068.panta izpratnē.
30.03.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-95/2017
Nekustamā īpašuma īpašnieku maiņa laikā, kad tiesā ierosināta lieta par kopīpašuma lietošanas kārtību, nav šķērslis strīda izskatīšanai pēc būtības. Turklāt tiesai jāvadās no tiem faktiskajiem apstākļiem, kas pastāvēja prasības celšanas brīdī.
23.11.2016.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-287/2016
Secinājums, ka zemesgabala domājamā daļa nevar būt nomas priekšmets, neattiecas uz gadījumu, kad nomas attiecības uz visu zemes gabalu ir nodibinātas nevis ar pušu gribas izpaudumu, bet ar likumu. Proti, piespiedu nomas gadījumā nenotiek īpašnieka (kopīpašnieku) zemes nodošana nomniekam, zeme jau vēsturisko notikumu rezultātā atrodas citas personas lietojumā.
14.05.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-173/2013
Atbilstoši Civillikuma 1075.pantam gadījumā, kad ar tiesas spriedumu visa lieta tiek atdota vienam kopīpašniekam, pēdējam rodas pienākums samaksāt pārējiem viņu daļas naudā. Nosakot izmaksājamās summas apmēru, par pamatu ņemama nekustamā īpašuma tirgus vērtība uz lietas izskatīšanas (nekustamā īpašuma atsavināšanas) brīdi.
01.10.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-97/2013 un senatoru Andas Briedes, Valerijana Jonikāna un Edītes Vernušas atsevišķās domas
Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1.panta 5.punkta tiesisko sastāvu veido vienojošs jēdziens „daudzdzīvokļu mājas daļa”, kas pēc savas būtības ir vērsts uz pašu ēku kā inženiertehnisku būvi, kā arī tām ārpus mājas esošajām inženierkomunikāciju sistēmām, bez kurām māja nevar funkcionēt. Mājai pieguloša asfaltēta ietve neietilpst minētajā tiesību normā ietvertā jēdziena „citi ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistīti elementi, kas nepieder pie dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas” tvērumā.
Asfaltēta ietve kā inženierbūve ar savām dabiskajām īpašībām kalpo attiecīgajam zemes gabalam kā labiekārtojuma elements un tā ir nesaraujami saistīta ar zemes gabalu, uz kura uzbūvēta, tāpēc minētā būve ir uzskatāma par attiecīgā zemes gabala, nevis privatizētās dzīvojamās mājas, piederumu Civillikuma 851.panta 3.punkta un 857.panta izpratnē.
05.12.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1800/2012
Civillikuma 1070.pants paredz tiesības kopīpašniekiem slēgt vienošanos (darījumu) par īpašuma lietošanas kārtību. Šis līgums ir saistīts ar īpašuma tiesībām un uztverams kā kopīpašnieku īpašuma tiesību aprobežojums, kas var tikt nostiprināts zemesgrāmatā. Kopīpašnieku vienošanās rezultātā viens kopīpašnieks iegūst tiesības atsevišķi lietot attiecīgi nošķirtu kopīpašuma daļu (lietojuma tiesības), un citu kopīpašnieku pienākums ir netraucēt šo lietojumu, rēķināties ar to arī gadījumā, ja viņu vietā vai blakus viņiem par kopīpašnieku kļūst cita persona.
06.07.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1389/2012
Izšķirot strīdu par laulāto kopīgās mantas sadali, tiesai, pirmkārt, ir jānosaka dalāmās mantas sastāvs, otrkārt, tās sadalījums laulāto starpā un, treškārt, jāveic reāla mantas sadale, ievērojot Civillikuma 1074. un 1075.pantu.
26.10.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-710/2012
1.Atbilstoši Civillikuma 702.panta pirmajai daļai pirmpirkuma tiesība un izpirkuma tiesība, kas piederējusi mantojuma atstājējam, pāriet mantojumā mantiniekam, kas apstiprinājies mantojuma tiesībās, kurš tādējādi saskaņā ar Civillikuma 1073. un 2061. pantu ir uzskatāms par pirmpirkuma tiesīgo personu.
2.Atbilstoši Civillikuma 1073.pantam un 2061.panta pirmajai daļai atsavinātājam ir pienākums paziņot pārējiem kopīpašniekiem par attiecīgās domājamās daļas atsavināšanu, darot zināmus pirkuma līguma noteikumus.
Tādējādi pirmpirkuma tiesību izmantošana ir iespējama tikai tad, kad pirmpirkuma tiesīgajai personai nosūtīts attiecīgi noformēts darījuma akts, tādēļ likumā noteiktais divu mēnešu termiņš pirmpirkuma tiesību izmantošanai skaitāms no pirkuma līguma noraksta saņemšanas dienas.
23.05.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-250/2012
Ūdens patēriņa starpība nav atzīstama par saņemtu pakalpojumu.
Starpības apmaksas jautājums ir saistīts ar to, kādu faktoru dēļ rodas atšķirības un kam tie jānovērš, un tas nav risināms, uzliekot pienākumu to segt dzīvokļu īpašniekiem, kā izrietošs no Civillikuma 1067.-1072.panta par kopīpašnieku pienākumu katram samērīgā daļā nest zaudējumus, ko rada kopējais īpašums, jo nav konstatēts, ka tieši kopējais īpašums izsauc ūdens zudumus.
Konkrētā strīda izšķiršanā pietiekams ir arguments, ka dzīvokļu īpašniekiem nav pienākums maksāt par ūdeni, kura saņemšana nav pierādīta. Tādējādi tiesa pamatoti nav akceptējusi tādas situācijas turpināšanos, kurā ap 20% no patēriņa tiek iekļauts maksā bez jebkāda izskaidrojuma.
21.09.2011.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1089/2011 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
1. Civillikuma 1073. un 2060.pantā paredzētā pirmpirkuma tiesība būtībā ir saistību tiesība, kas, noslēdzot darījumu vai uz cita pamata, rodas konkrētai personai (kopīpašniekam) kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei. Civillikuma lietu tiesību daļa regulē tiesiskās attiecības, kas saistītas ar nekustamo īpašumu. Taču tāpēc vien, ka 1073.pants iekļauts Civillikuma Lietu tiesību daļā, kopīpašnieka pirmpirkuma tiesība neiegūst lietu tiesību raksturu.
2. Saistību tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā tikai tādos izņēmuma gadījumos, kad tas noteikts likumā (Civillikuma 2057., 2063., 2126.pants). Tā kā zemesgrāmatā nevar ierakstīt uz likuma pamata pastāvošu īpašuma aprobežojumu ar kopīpašnieka saistību piedāvāt pirmpirkuma tiesību, tad zemesgrāmatā nevar ierakstīt arī minētā aprobežojuma pārgrozījumu.
02.11.2011.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-781/2011 un senatora Normunda Salenieka atsevišķās domas
1. Galvenais kritērijs, lai noskaidrotu, vai tiesība ierakstāma zemesgrāmatā ir apstāklis, vai tā atzīstama par tiesību, kas saistīta ar nekustamo īpašumu.
2. Dalītu lietošanu var noteikt gan ar kopīpašnieku vienošanos, gan tiesas ceļā. Šādā gadījumā īpašnieki var prasīt lietošanas kārtības noteikšanu, kas ir atbilstoša kopīpašuma daļu lielumam un kura nevar un tai nav jāatbilst precīzam domāto daļu lielumam, jo kopīpašums turpina pastāvēt kā vienots nedalīts īpašuma objekts ar tajā pastāvošām domātajām daļām kopīpašniekiem. Tādējādi kopīpašnieki, vienojoties par lietojuma kārtību, īsteno savas pilnīgas varas tiesības pār lietu, novēršot nepilnību, kas liedz pilnā apjomā īstenot lietojuma tiesību.
3. Īstenojot savas pilnīgas varas tiesības pār lietu un ierakstot lietošanas kārtību zemesgrāmatā, kopīpašnieki nodrošina publisku pieejamību un publisku ticamību šim zemesgrāmatu ierakstam trešo personu interesēs, kurām šis ieraksts ir saistošs un ar to var rēķināties, izšķiroties par konkrētā nekustāmā īpašuma iegādi.
31.08.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-220/2011
Civilprocesa likuma 77.panta tiesību normas mērķis ir dot iespēju turpināt lietas izskatīšanu tajos gadījumos, kad viena no pusēm lietā izstājas. Ņemot vērā civiltiesiskajās attiecībās pastāvošo līgumu brīvību, likumā paredzēt visus procesuālo tiesību pārņemšanas gadījumus praktiski nav iespējams. Civilprocesa likuma 77.panta pirmajā daļā iekavās likumdevējs ir minējis piemērus, taču tie nav vienīgie gadījumi, kad tiesa var pieļaut procesuālo tiesību pārņemšanu. Procesuālo tiesību pārņemšana Civilprocesa likuma 77.panta kārtībā ir pieļaujama arī citos gadījumos, kas tiesai katrā konkrētā lietā jāizvērtē.
09.11.2011.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-69/2011
Prasība pievienot pieteikumam nekustamā īpašuma līdzīpašnieku piekrišanu nekustamas lietas pārdošanai izsolē tiesas ceļā attiecināma uz gadījumiem, ja nekustamais īpašums atrodas vairāku personu kopīgā īpašumā un to pārdot izsolē lūdzis pats nekustamās mantas domājamo daļu īpašnieks, nevis ķīlas ņēmējs.
15.09.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-171/2010
Servitūta izbeigšanās ar sakritumu iespējama tikai tad, ja sakritums attiecas uz visiem kalpojošās lietas īpašniekiem. Ja tikai viens vai daži no kopīpašniekiem iegūst valdošo nekustamo īpašumu, tad kalpojošais nekustamais īpašums paliek apgrūtināts ar servitūtu (Civillikuma 1237.panta 2.punkts).
25.02.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-54/2009
1. Kopīpašnieka tiesības prasīt kopīpašuma izbeigšanu nav ierobežojamas, atsaucoties uz Civillikuma 1.pantu.
2. Kopīpašuma dalīšana ietver sevī arī kopīpašuma izbeigšanu.
29.10.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-354/2008
1.Civillikuma 968.pants satur prezumpciju, atbilstoši kurai pieņemams, ka ēka pieder tam, kuram pieder attiecīgais zemesgabals. Ne Civillikuma 968.pants, ne arī likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pants nenosaka, ka nomnieks, kurš uzcēlis ēku uz nomātas zemes, iegūst kopīpašuma tiesību ar īpašnieku uz zemesgabalu un pārējām ēkām.
2. Civillikuma 968.pantā minētā prezumpcija nav absolūta. Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta pirmās daļas 5.punktā noteikts, ka Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas un (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ēkas (būves) uzceltas uz nomātas zemes un ja zemes nomas līgums ir noslēgts uz laiku, kas nav mazāks par desmit gadiem, paredzot zemes īpašnieka un nomnieka līgumā nomnieka tiesības celt uz iznomātās zemes ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Šādas ēkas (būves) par patstāvīgu īpašuma objektu uzskatāmas tikai laikā, kamēr ir spēkā zemes nomas līgums.
11.06.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-250/2008
1. Dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, ir katra īpašnieka atsevišķs īpašums (Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 1.panta pirmā daļa).
2. Kļūdaini nosakot atsavinātā objekta tiesisko statusu, tiesa nepamatoti piemērojusi Civillikuma 1073.pantā ietverto tiesību normu par nekustamā īpašuma kā kopīpašnieka pirmpirkuma tiesībām, kas strīdus tiesiskās attiecības neregulē.
3. Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 9.panta otrās daļas normas paredz, ka dzīvokļa īpašuma pārdošanas gadījumā pārējiem dzīvokļu īpašniekiem pieder līgumiskā pirmpirkuma (izpirkuma) tiesība, ja tā paredzēta dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā.
Izpirkuma tiesība, kas nodibināta ar līgumu (..), saista tikai lietā ieinteresētās personas (..), tomēr tā var kļūt saistoša arī trešajām personām, ja līgumu (..), ar kuru nodibina šo tiesību, ieraksta zemesgrāmatās.
23.01.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-36/2008
1. Pirmpirkuma tiesības var pielīgt ne tikai pirkuma līgumā, bet arī nomas līgumā (Civillikuma 2127.pants).
2. Piedalīšanās izsolē neliedz izmantot pielīgtās pirmpirkuma tiesības (Civillikuma 2127.pants).
23.01.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-34/2008
Dzīvokļu īpašumu izveidošana kopīpašumā esošā nekustamā īpašumā, noslēdzot par to civiltiesisku līgumu, atbilst likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 24.pantam. Šādā kārtībā veikta daudzdzīvokļu mājas sadale dzīvokļu īpašumos nav kopīpašuma sadale Civillikuma 1074.un 1075.panta izpratnē.
24.10.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-703/2007
1. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta otro daļu apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā. Prasības priekšmeta vai pamata grozīšana nav pieļaujama. Iesniedzot apelācijas instances tiesas sēdē kopīpašuma lietošanas kārtības sadales jaunu variantu, netiek grozīts prasības pamats, jo prasības priekšmets ir tas pats – lietošanas kārtības noteikšana kopīpašumā. Kopīpašuma jauns lietošanas kārtības variants nav uzskatāms par pretprasību.
2. Ar kopīpašuma lietošanas kārtības noteikšanu kopīpašums neizbeidzas, tāpat kā neizbeidzas arī likumā noteiktās kopīpašnieku tiesības un pienākumi attiecībā uz kopējo lietu. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka ar kopīpašnieku lietošanā nodoto telpu neatbilstību pēc vērtības, ja telpu saimnieciskā nozīme ir vienāda, būtu aizskartas kāda kopīpašnieka tiesības, kā tas ir kopīpašuma reālas sadales gadījumā.
10.10.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-690/2007
Ja prasība par īpašuma tiesību atzīšanu celta pamatojoties uz Civillikuma Saistību tiesību pamatiem, prasību, to negrozot, nevarēja apmierināt uz Civillikuma Ģimenes tiesību normām (Civilprocesa likuma 192.pants).
05.12.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-60/2007
Nekustamā īpašnieka dalībnieka izslēgšana no kopīpašnieka skaita neatbilst Civillikuma 1075.pantā regulētajai kopīpašuma reālai sadalei, kad kopīpašums izbeidzas. Tiesa nevar piemērot citu sadales veidu, kas nav minēts likumā (Civillikuma 1075.pants).
03.01.2007.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-17/2007
Ja prasītājs lūdz reāli sadalīt kopīpašumu Civillikuma 1075.panta kārtībā atbilstoši viņam piederošām domājamām daļām šajā īpašumā, prasot izbeigt kopīpašumu, tad secināms, ka strīds par īpašuma tiesībām nepastāv, jo līdzīpašniekiem jau ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz noteiktām domājamām daļām kopīpašumā. Nav pamatots tiesas atzinums, ka lietā pastāv strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu.
23.05.2007.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SJC-7/2007
1. Saskaņā ar Civillikuma 1067.pantu īpašuma tiesības, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reāli, bet tikai domājamās (ideālās) daļās, tā, ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Kopīpašnieka daļa ir domājamā daļa.
2. Pieteicēja kļūdaini uzskata, ka vienošanās par kopīpašuma lietošanas kārtības noteikšanu nozīmē kopīpašuma reālu sadali. Neraugoties uz lietošanas kārtības rezultātā radušos situāciju, kad katrs no līdzīpašniekiem lieto kādu kopīpašuma objekta daļu kā pilnīgi patstāvīgu lietu, katram no viņiem joprojām īpašuma tiesības ir vienīgi uz domājamo daļu kopīpašumā kā uz bezķermenisku lietu. Atbilstoši tam arī risināmas pirmpirkuma un izpirkuma tiesības (Civillikuma 1067.panta pirmā daļa).
18.10.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-561/2006
Kopīpašumā ietilpstoša būve, neceļot prasību par kopīpašuma dalīšanu un to nesadalot, nevar būt par patstāvīgu veselu un atsevišķu īpašuma tiesību priekšmetu, neatkarīgi no tā, kurš no kopīpašuma dalībniekiem ieguldījis līdzekļus tās celtniecībā, jo celtniecība pati par sevi neizbeidz kopīpašumu (Civillikuma 1067.panta pirmā daļa, 1084.pants).
20.09.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-500/2006
Neuzdotās lietvedības apstiprināšanas gadījumā attiecībā uz lietas vešanas apstiprinātāju piemērojami pilnvarojuma līguma noteikumi. Uzsākto vai pabeigto lietvedību var apstiprināt tikai kopumā (Civillikuma 2289., 2329.pants).
