11.10.2021.
Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1013/2021
Tiesneša lēmums par atteikumu atmaksāt valsts nodevu zemesgrāmatā (Zemesgrāmatu likuma 106.1 panta trešā daļa) nav lēmums Zemesgrāmatu likuma 97.panta izpratnē, jo nav pieņemts, izskatot nostiprinājuma lūgumu pēc būtības. Šāda lēmuma pārsūdzēšanai piemērojama vispārīgā kārtība, proti, apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.
08.06.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-542/2021
Ja celta prasība par kopīpašuma izbeigšanu, (kas ir divpusēja (actio duplex) un visu lietas dalībnieku tiesiskais stāvoklis pēc būtības ir vienāds), tad jautājums par kopīpašuma sadales veidu atbilstoši Civillikuma 1075.pantam ir tiesas kompetencē un par patstāvīgu prasījumu nav uzskatāms.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantā reglamentētajam dispozitivitātes principam jautājumu par pārmaksātās valsts nodevas atmaksāšanu ar attiecīgu procesuālo pieteikumu iniciē šī jautājuma risināšanā ieinteresētā persona (prasītājs vai atbildētājs), nevis tiesa.
11.03.2021.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-5/2021
Sūdzība par administratora rīcību kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas lietās, kas izskatāma sevišķā tiesāšanas kārtībā, nav pielīdzināma mantiska rakstura prasībai. Izdevumiem advokāta palīdzības samaksai šajās lietās piemērojami Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas “d” un “e” apakšpunkta un šā panta ceturtās daļas noteikumi.
04.11.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-974/2020
Tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta piektajai daļai lemj par nepieciešamību noteikt mazāku apmēru, kādā atlīdzināmi izdevumi advokāta palīdzības samaksai, pēc lietas dalībnieka iniciatīvas. Tiesa pēc savas iniciatīvas minēto jautājumu var izlemt vienīgi tad, ja pastāv īpašs izņēmuma gadījums no dispozitivitātes un sacīkstes principiem, kas tiesai jāmotivē.
15.12.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-231/2020
No Civilprocesa likuma 44. panta pirmās prim daļas normas izriet noteikums, ka zaudējušai pusei ir pienākums atlīdzināt rēķinā par advokāta pakalpojumiem norādīto summu arī tad, ja rēķins vēl nav apmaksāts. Šī norma neizvirza obligātu prasību iesniegt advokāta un viņa klienta noslēgtu vienošanos par konkrētu atlīdzību.
17.07.2019.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1037/2019
Pirmās instances tiesas kļūda valsts nodevas aprēķinā, kuras pieļaušanā lietas dalībnieks nav vainojams, nedrīkst radīt viņam tik nelabvēlīgas sekas kā tiesību liegšana uz Civilprocesa likuma 440.2 pantā minēto apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu esības pārbaudi apelācijas instances tiesā.
04.12.2018.
Civillietu departamenta Rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1451/2018
Drošības nauda par kasācijas sūdzības iesniegšanu netiek aprēķināta no prasības summas kā valsts nodeva par prasības pieteikumu vai apelācijas sūdzību, bet tā ir maksājama noteiktā summā par kasācijas sūdzības iesniegšanas faktu.
Atziņa, ka personām nav jāmaksā valsts nodeva, iesniedzot prasības pieteikumu un lūdzot piedzīt tiesāšanās izdevumus, kā arī nav jāmaksā valsts nodeva par apelācijas sūdzību jautājumā tikai par tiesāšanās izdevumiem, nav attiecināma uz Civilprocesa likuma 458.panta ceturtās daļas pirmo teikumu, kas noteic, ka drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no drošības naudas samaksas. Lai piemērotu minēto tiesību normu, personai jāpieder noteiktam personu lokam, kuras ar likumu atbrīvotas no valsts nodevas.
03.09.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-240/2018
Jautājumu, kas saistīts ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu, tiesai jāizlemj bez īpaša tās personas lūguma, kurai sniegta advokāta palīdzība un kura prāvu uzvarējusi (izņemot Civilprocesa likuma 41.panta trešajā daļā minēto gadījumu). Priekšnoteikums tam, lai šis jautājums tiktu pozitīvi atrisināts, ir procesa dalībnieka aktīva darbība, iesniedzot pierādījumus par samaksātajām summām un to rašanās pamatu, turklāt līdz brīdim, kad pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, jo ikviena tiesas izdarītā secinājuma pamatā jābūt tādu pierādījumu vērtējumam, kas iesniegti un pārbaudīti pirms Civilprocesa likuma 183.pantā paredzētā lēmuma pieņemšanas.
Pieteikuma par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu izskatīšana neietilpst to likumā noteikto gadījumu uzskaitījumā, kad tiesai piešķirta kompetence atsevišķus procesuālas dabas jautājumus lemt pēc sprieduma spēkā stāšanās.
28.09.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-207/2018
Kapitāla daļu līdzpārdošanas tiesību pielīgšana sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku līgumā pati par sevi nav ar likumu aizliegta darbība, ciktāl līdzējiem nav bijis mērķis apiet likumu jeb veicināt kaut ko negodīgu, un nav uzskatāma par pirmpirkuma tiesību pārkāpumu.
30.08.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-179/2018
Lai noteiktu, vai prasība ir mantiska, jāpārbauda, vai ar konkrēto prasījumu tiek aizstāvēta kāda naudas izteiksmē novērtējama tiesība un iegūts kāds mantiski novērtējams labums.
Prasība, kuru kreditors ceļ uz Civillikuma 1927.panta pamata, lūdzot vērst piedziņu uz parādnieka atdāvināto mantu, ir uzskatāma par Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktā paredzēto prasību, kas nav jānovērtē.
16.06.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-407/2017
Maksātnespējas administratora tiesības uz atbrīvošanu no valsts nodevas (CPL 43.p.1.d.10.pkt.) nepāriet ne cesijas, ne puses aizstāšanas (CPL 77.p.) kārtībā.
22.02.2016.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1073/2016
Izdevumi advokāta palīdzības samaksai kā viens no tiesāšanās izdevumu veidiem nav prasības summa Civilprocesa likuma 35.panta izpratnē.
Tādējādi, pārsūdzot spriedumu apelācijas kārtībā tikai daļā par advokāta palīdzības samaksai noteikto izdevumu apmēru, valsts nodeva nav maksājama.
12.12.2016.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-342/2016
Atbildētājs nevar, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 44.pantu, prasīt pārnest izdevumus advokāta palīdzības samaksai uz prasītāju gadījumos, ja tiesa daļēji apmierinājusi prasību un piedzinusi kaut vai naudas izteiksmē pavisam niecīgu summu. Prasības daļēja apmierināšana apstiprina to, ka atbildētājs ir aizskāris prasītāja civilās tiesības un viņa vēršanās tiesā bijusi pamatota. Tas nozīmē, ka atbildētājs var lūgt atlīdzināt prasītājam ar lietas vešanu saistītos izdevumus tikai tad, ja prasība noraidīta.
20.11.2015.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-2885/2015
Civillikuma 179.panta pirmā daļa, kas paredz tēva un mātes pienākumu uzturēt bērnu līdz laikam, kad viņš pats var sevi apgādāt, ir materiālo tiesību norma, kas vecākiem rada pienākumu, bet bērnam piešķir tiesības. Rodoties strīdam, Civillikuma 179.panta pirmajā daļā noteikto tiesību realizāciju nosaka procesuālās tiesību normas.
Likumiskā pārstāvība izbeidzas, bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu. Civilprocesa likuma 72.panta pirmā daļa kā imperatīva tiesību norma spēju realizēt tiesības un izpildīt pienākumus nepastarpināti ir piešķīrusi tieši pašām pilngadīgām rīcībspējīgām personām. Atbilstoši dispozitivitātes principam viņas pašas izlemj, vai un kā izmantot tām piešķirtās tiesības. Tādējādi savu uzturlīdzekļu saņemšanas tiesību realizēšana pēc pilngadības iestāšanās bērnam jāveic pašam.
30.10.2015.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-224/2015
1. Persona nevar atprasīt no valsts tās samaksāto valsts nodevu par blakus sūdzību civilprocesā, neatkarīgi no pārsūdzētā lēmuma pareizības vai lietas iznākuma.
Samaksāto valsts nodevu nevar kvalificēt kā zaudējumus, jo likumdevējs šim maksājumam ir skaidri noteicis valsts nodevas statusu. Nodevu likumu normu piemērošanas kārtību nosaka konkrēti likumi, un vienīgi likumdevēja kompetencē ir jautājums par to, par kādiem pakalpojumiem un kādos gadījumos samaksāto valsts nodevu atmaksāt.
Attiecībā uz civilprocesuālu darbību veikšanu tiesu iestādēs, tostarp uz blakus sūdzību iesniegšanu par zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem, bez vispārējā likuma „Par nodokļiem un nodevām” valsts nodevas jautājumus regulē arī speciālais likums – Civilprocesa likums. Šajos likumos uzskaitīto valsts nodevas atmaksāšanas gadījumu uzskaitījums ir izsmeļošs. Citi likumi, tostarp Civillikums vai Administratīvā procesa likums, nav piemērojami.
(Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punkts, 2.panta pirmā, otrā, trešā daļa, 5.panta pirmā daļa, 28.2pants, Civilprocesa likuma 33., 37.pants, 41.panta pirmās daļas trešais teikums (08.09.2011. likuma redakcijā)).
2. Izdevumi par notāra juridisko palīdzību procesuāla dokumenta (blakus sūdzības) sagatavošanā nav kvalificējami kā zaudējumi, jo tie pēc būtības ir izdevumi, kas saistīti ar konkrētu procesu, proti, procesuāli izdevumi jeb tiesāšanās izdevumi. Šādi izdevumi nav atlīdzināmi, jo Civilprocesa likuma 44.pantā noteiktais atlīdzināmo ar lietas vešanu saistīto izdevumu uzskaitījums ir izsmeļošs – atlīdzināmi ir tikai izdevumi advokāta, bet ne citu personu sniegtās juridiskās palīdzības samaksai (Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkts).
3. Valsts neatlīdzina personu juridiskās palīdzības izdevumus, izņemot Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktos izņēmuma gadījumus.
28.08.2015.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-187/2015
Personas advokāta statusu apliecina orderis (Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48.1 pants), tāpēc tas, un nevis pilnvara, ir dokuments, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktam rada tiesības procesā vinnējušajai pusei pieprasīt izdevumu advokāta palīdzības samaksai piedziņu no zaudējušās puses.
31.10.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-2768/2014
Ņemot vērā pretprasības institūta būtību, Civilprocesa likuma 44.panta trešajā daļā noteiktais par to, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam, tulkojams paplašināti un ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad noraidīta pretprasība.
19.11.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2414/2014 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) un tiesnešu Andas Briedes, Aivara Keiša, Valērija Maksimova, Normunda Salenieka, Aigara Strupiša un Mārītes Zāģeres atsevišķās domas
Biedrība darbojas kā Civilprocesa likuma 88.panta pirmajā daļā minētā persona un ir atbrīvota no tiesas izdevumiem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 5.punktu, ja tā vēršas tiesā, lai aizstāvētu biedra tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses ar biedrības darbības mērķiem saistītajos jautājumos.
26.09.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1948/2014
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu un 39.panta pirmās daļas 4.punktu atbildētājas tiesu izpildītājam samaksātie nekavējoši izpildāma sprieduma izpildes izdevumi ir pieskaitāmi pie tiesas izdevumiem, kuri, ievērojot to, ka galīgais spriedums ir taisīts atbildētāja labā, atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai piedzenami no prasītāja.
10.12.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-175/2014
Patentpilnvarotā sniegto juridiskās palīdzības pakalpojumu nevar kvalificēt kā advokāta palīdzību Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punkta un 44.panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē, jo tā pastāv tikai tad, ja pakalpojuma sniegšanu nodrošina advokāts (zvērināts advokāts vai zvērināta advokāta palīgs).
28.11.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1770/2013
1. Līgumu slēgšanas brīvības princips ļauj darbiniekam un darba devējam noteikt darba samaksu kombinēti, ietverot tajā gan nemainīgu darba algas summu, gan mainīgu summu autora atlīdzības veidā par darba līgumā paredzēto autora darba radīšanu. Tāpēc apstāklis, ka darbiniekam maksāta autoratlīdzība, darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā nav aplūkojams tikai šauri no autortiesību īstenošanas viedokļa Autortiesību likuma izpratnē, bet vērtējams Darba likuma un darba tiesību aspektā. Līdz ar to autoratlīdzība par darba līgumā paredzēto darbu radīšanu iekļaujama vidējas izpeļņas aprēķinā atbilstoši Darba likuma 75.panta pirmajai daļai.
2. Tikai tad, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam (Civilprocesa likuma 44.panta trešā daļa). Līdz ar to gadījumos, ja tiesa ir tikai daļēji apmierinājusi prasību un piedzinusi kaut vai naudas izteiksmē pavisam niecīgu summu, atbildētājs nevar prasīt tiesu pārnest izdevumus advokāta atlīdzības samaksai uz prasītāju. Prasības daļēja apmierināšana apstiprina to, ka atbildētājs ir aizskāris prasītāja civilās tiesības un prasītāja vēršanās tiesā ir bijusi pamatota.
25.10.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2207/2012
Drošības nauda pēc savas būtības ir pielīdzināma valsts nodevai, kas iemaksājama valsts ienākumos, tātad, ir tiesas izdevumi; atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktam no tiesas izdevumiem visa tiesvedības procesa gaitā, tai skaitā, iesniedzot blakus sūdzību, ir atbrīvoti administratori par jautājumiem, kas skar par maksātnespējīgu atzītas personas intereses.
14.11.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1915/2012
Civilprocesa likuma 226.pants noteic, ka izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā, taču atbilstoši Civilprocesa likuma 37.panta otrajai daļai samaksāto valsts nodevu izlīguma gadījumā ir iespējams atgūt 50 procentu apmērā tikai noteiktā laikā posmā, proti, ja pieteikums iesniegts gada laikā no summas iemaksas valsts budžetā.
27.09.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1612/2012
Prasības pieteikums par uzturlīdzekļu piedziņu nevar tikt izskatīts pēc Civilprocesa likuma 30.3nodaļas noteikumiem, ja maksājumu kopsumma par vienu gadu pārsniedz Ls 1500.
21.02.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1039/2012
Biedrība, izlietojot Biedrību un nodibinājumu likuma 10.panta otrajā daļā noteiktās tiesības aizstāvēt tiesā savu biedru tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, civilprocesā īsteno pārstāvību uz Civilprocesa likuma 83. un 84.panta pamata. Tāpēc biedrība nevar pretendēt uz Civilprocesa likuma 43.panta piektajā daļā noteiktajiem atvieglojumiem tiesas izdevumu samaksai.
27.09.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-412/2012
Ierobežojums apmēram, kādā atlīdzināmi izdevumi advokāta palīdzības samaksai, attiecināms arī uz gadījumiem, kad prasība noraidīta – tātad, ne vairāk par 5% no noraidītās prasības summas.
Atlīdzinājumu par izdevumiem advokāta palīdzības samaksai, ievērojot 5% ierobežojumu no noraidītās prasības summas, tiesīgs saņemt katrs no atbildētājiem, kurus vienlaikus tiesā pārstāvējis viens advokāts un pret kuriem solidāri bija izvirzīta prasība par zaudējumu atlīdzību.
25.01.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2012
Maiņas līguma būtiska sastāvdaļa ir maiņas priekšmets (lieta vai tiesība), kuru katram līdzējam ir pienākums nodot (piešķirt tiesības uz to) otram līdzējam, pretī saņemot ekvivalentu, kas nevar būt nauda. Pakalpojums pēc savas būtības nav nedz ķermeniska, nedz arī bezķermeniska lieta. Līdz ar to pakalpojums nav uzskatāms par lietu Civillikuma izpratnē. To kā darbību nevar uzskatīt arī par prasījumu vai citu līdzējam piederošu tiesību, kas ietilpst viņa mantas sastāvā.
Kvalificējot vienošanās, kas nosaukta par maiņas līgumu, juridisko dabu, jāvērtē līguma saturu darījumu dalībnieku gribas izteikuma aspektā, t.i., jāapsver, kādu tiesisko attiecību nodibināšanu un kādu seku iestāšanos līdzēji patiesībā ar šo darījumu vēlējušies, nevis jāvadās vienīgi no līguma tekstā iekļautā formulējuma.
23.11.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-377/2011 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Apelācijas instances tiesa, konstatējot, ka kvītis par juridiskās palīdzības sniegšanu prasītājai ir izrakstījis nevis zvērināts advokāts, bet gan juristu asociācijas pārstāvis, pamatoti noraidījusi prasījumu par izdevumu juridiskās palīdzības samaksai piedziņu.
09.03.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-36/2011
1. Civilprocesa likuma 77.panta trešā daļa noteic, ka visas darbības, kas izpildītas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, tiesību pārņēmējam ir tikpat obligātas, cik obligātas tās bija personai, kuras tiesības pārņemtas. Tādējādi uz procesuālo tiesību pārņēmēju pāriet visas darbības, kas līdz tiesību pārņemšanas brīdim attiecās uz sākotnējo prasītāju, cita starp, sākotnējā prasītāja tiesība būt atbrīvotam no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos, iesniedzot prasības pieteikumu.
2. Lietas dalībniekam, kurš nav iepriekš samaksājis tiesas izdevumus valsts ienākumos, ir jāsamaksā valstij nenomaksātie tiesas izdevumi, ja tiesas nolēmums nav viņa labā un viņš nav atbrīvots no tiesas izdevumiem. Bet, ja prasītājs, tai skaitā prasītāja tiesību pārņēmējs, bijis atbrīvots no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos, iesniedzot prasības pieteikumu un apelācijas sūdzību, tad nav tiesiska pamata, izspriežot lietu pēc būtības, piedzīt no prasītāja šos tiesas izdevumus (Civilprocesa likuma 42.panta pirmā, otrā daļa).
10.11.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-625/2010
Puses pēc vispārējiem noteikumiem nevar atbrīvot no pienākuma atlīdzināt izdevumus, kas saistīti ar lietas vešanu, ja tiesas spriedums nav viņām labvēlīgs.
Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punktā un 44.panta pirmās daļas 1.punktā ietvertais jēdziens „advokāts” ir jātulko paplašināti, ar to saprotot ne tikai zvērinātus advokātus un advokātu palīgus, bet arī citus kvalificētus juristus, kuri var sniegt juridisko palīdzību un būt par pārstāvjiem lietā.
Minētajās tiesību normās ietvertā jēdziena „advokāts” pretējā interpretācija neatbilst Satversmes 92.pantā noteiktajām personas tiesībām saņemt juridisko palīdzību, brīvi izvēloties pārstāvi no iespējami plašāka kvalificētu juristu loka un atsevišķos likumā noteiktos gadījumos arī no citu personu loka (Satversmes tiesas 2003.gada 6.oktobra spriedums lietā Nr. 2003-08-01 un 2003.gada 27.jūnija spriedums lietā Nr. 2003-04-01).
27.01.2010.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-43/2010
Iesniedzot pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, administrators atbrīvojams no valsts nodevas samaksas visās tiesvedībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas interesēs (Civilprocesa likuma 43.panta 10.punkts).
28.01.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-38/2009
Ilgstoši pastāvošas īres tiesiskās attiecības, kas izpaužas līgumsaistību abpusējā izpildē vai daļējā izpildē, no tiesisko seku viedokļa var pielīdzināt rakstveidā noslēgtam līgumam.
21.01.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-6/2009
Strīds par izdevumu atlīdzību, kas radušies, pusei pilnvarojot pārstāvi lietas vešanai, tiesā izšķirams saskaņā ar Civilprocesa likuma normām (44.pants) un materiālo tiesību norma (Civillikuma 1786.pants) nav piemērojama (Civilprocesa likuma 44. pants).
14.03.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-153/2007
Par jaunu prasījumu nav uzskatāma nomas maksas parāda pieauguma pievienošana prasībai tiesvedības laikā (Civilprocesa likuma 418.panta otrās daļas 3.punkts).
14.03.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-153/2007
Par jaunu prasījumu nav uzskatāma nomas maksas parāda pieauguma pievienošana prasībai tiesvedības laikā (Civilprocesa likuma 418.panta otrās daļas 3.punkts).
03.01.2007.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-17/2007
Atbilstoši Civilprocesa likuma 25.panta pirmās daļas 1.punktam šāda prasība piekritīga rajona (pilsētas) tiesai, jo apgabaltiesa izskata lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu.
05.10.2005.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-579/2005
Pabeidzot zemnieku saimniecības bankrota procedūru un izslēdzot saimniecību no Uzņēmumu reģistra, zemnieku saimniecības īpašnieks ir atbildīgs par maksātnespējas procesā neatgūta kredīta atmaksu.
