06.04.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-137/2022
Ja lietas dalībnieks iesniedz motivētu pieteikumu par dzīvokļu īpašnieku aptaujas balsošanas protokola viltojumu (piemēram, protokolā norādītās ziņas neatbilstot aptaujas rezultātiem), tiesai pirms lietas izskatīšanas pēc būtības vispirms jāizlemj šis pieteikums par rakstveida pierādījuma viltojumu. Tam apstāklim, ka attiecīgais dzīvokļu īpašnieku lēmums vai lēmumi nav apstrīdēti, šajā gadījumā nav nozīmes.
23.03.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-106/2023
Nonākot pie atzinuma, ka citā valstī ierosinātas tiesvedības rezultātam ir izšķiroša nozīme izskatāmā strīda taisnīgam risinājumam, tiesas pienākums ir ne vien paziņot par to pusēm, bet arī apsvērt pareizāko procesuālo risinājumu, piemēram, izskaidrojot pusēm iespēju lūgt apturēt tiesvedību, iekams nav izšķirta citā valstī ierosinātā tiesvedība.
15.09.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-302/2022
Ceļot tiesā izpirkuma prasību Civillikuma 1386. pantā minētajā gadījumā, prasītājs tiesas depozīta kontā var iemaksāt summu, kas līdzvērtīga draudzības pirkumā nolīgtajai maksai. Šādā situācijā tiesai, apmierinot izpirkuma prasību, no izpircēja būtu jāpiedzen starpība starp tiesas noteikto īpašuma īsto cenu un tiesas depozīta kontā iemaksāto summu.
03.12.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-376/2019
Ierakstu zemesgrāmatā nav iespējams grozīt citādi, kā tikai uz attiecīgā darījuma dalībnieku savstarpējas vienošanās, kas pievienota notāra apliecinātam nostiprinājuma lūgumam, vai likumīgā spēkā nākuša tiesas sprieduma pamata.
31.03.2016.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-231/2016
Kaut arī rakstveida pierādījuma viltojuma strīds ir pakļauts vispārējās jurisdikcijas tiesai, tas ir piesakāms un izlemjams lietas, kurā tas iesniegts kāda noteikta fakta pierādīšanai, iztiesāšanas stadijā. Kā patstāvīgi prasījumi strīdi par rakstveida pierādījumu viltojumu vispārējās jurisdikcijas tiesai nav pakļauti.
14.05.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-173/2013
Tiesai iesniegtās darbnespējas lapas bez papildu pierādījumiem par saslimšanas raksturu ne vienmēr ir pamats neierašanās tiesas sēdē iemeslu atzīt par attaisnojošu.
22.02.2011.
Senāta Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-538/2011
1. Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst Civilprocesa likuma 450.- 454.panta prasībām, senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā, ja vien nav konstatējams Civilprocesa likuma 452.panta trešās daļas noteikumu pārkāpums.
Senāts kasācijas kārtībā vērtē jautājumu par kasācijas sūdzības atbilstību pieņemamības kritērijiem un kasācijas tiesvedības ierosināšanu un lemj par apelācijas instances tiesas sprieduma likumību un pamatotību.
Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību apelācijas instances tiesas spriedums stājas spēkā
un tiesvedības process lietā beidzas. Tas nozīmē, ka jebkādu ar šo procesu saistīto papildu jautājumu izskatīšana, kas varētu ietekmēt tiesas sprieduma spēku, izņemot lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, vairs nav iespējama.
2. Civilprocesa likuma 164.panta septītajā daļā noteikts: iekams lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, ir iespējams (..) noslēgt izlīgumu (..). Minētā likuma norma attiecas gan uz tiesvedību pirmās instances tiesā, gan atbilstoši Civilprocesa likuma 428.panta otrajai daļai – uz apelācijas instances tiesu. To apstiprina arī Civilprocesa likuma 223.panta 5.punkts un 440.pants, kas paredz tiesvedības izbeigšanu gadījumā, ja tiesa izlīgumu ir apstiprinājusi. Lai gan Civilprocesa likuma 226.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā, patiesībā tas ir pieļaujams tajās procesa stadijās, kad vēl nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Izlīgums kasācijas instances tiesā, vadoties pēc kasācijas instances tiesas uzdevumiem un kompetences, nav iespējams.
