45.1 nodaļa. TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS PROCESA LIETAS (341.1-341.11 pants)

21.12.2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-21/2022

13.06.2019. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-11/2019

29.12.2015. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-18/2015

30.09.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-28/2014

TAP gadījumā Maksātnespējas likums neparedz parādniekam tiesības izlemt jautājumu par kreditora prasījuma neatzīšanu. Vienpersoniski izlemjot jautājumu par kreditora prasījuma pamatotību, parādnieks var nepamatoti izslēgt kreditoru no to personu loka, ar kuru saskaņojams TAP pasākumu plāns. Prasība, ko tiesā par parāda piedziņu cēlis kreditors, nedod tiesisku pamatu kreditora interešu ignorēšanai TAP plānā un procesā.

Lejupielādēt

31.10.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-27/2014

1. Kreditora prasījuma samazināšana pretēji viņa gribai nav izmantojama atrauti no Maksātnespējas likuma un tiesiskās aizsardzības procesa mērķiem un principiem, it īpaši tiesību saglabāšanas principa un saistību izpildes principa kontekstā. Savukārt Maksātnespējas likuma mērķi un principi nedrīkst tikt iztulkoti un izmantoti pretēji Satversmes 105.pantā noteiktajām pamattiesībām uz īpašumu. Tiesai, konstatējot prasījuma tiesību būtisku samazināšanu un mēģinājumu dzēst šo prasījumu nodrošinošo hipotēku, bija jāpievēršas piemērojamo tiesību normu sistēmiskajai un teleoloģiskajai iztulkošanai Satversmes 105.panta un Maksātnespējas likuma mērķu un principu kontekstā. Ja kreditora tiesību aizskārums ir divu savstarpēji saistītu galvenā parādnieka un ķīlas parādnieka ĀTAP rezultātu kumulatīvas sekas, lietas efektīva un taisnīga izspriešana nav iespējama, aplūkojot ķīlas parādnieka ĀTAP tiesību jautājumus atrauti no galvenā parādnieka ĀTAP tiesību jautājumiem, jo vairāk tādēļ, ka ķīlas tiesība ir tikai blakus tiesība attiecībā pret prasījumiem pret galvenajiem parādniekiem (Civillikuma 1283.pants). Galvenā parādnieka ĀTAP plānu nesaskaņojuša kreditora stāvoklis ĀTAP gaitā nevar tikt pasliktināts, samazinot ķīlas tiesību uz ķīlas parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, tādēļ šā kreditora prasījums pret ķīlas parādnieku ir spēkā, turklāt apmēra ziņā tas atbilst kreditora pilnam prasījuma apmēram pret galveno parādnieku, kāds pastāvēja pirms galvenā parādnieka ĀTAP plāna apstiprināšanas (Maksātnespējas likuma 46.3 panta pirmā daļa (01.11.2007. likuma redakcijā) un Maksātnespējas likuma 40.panta trešā daļa (26.07.2010. likuma redakcijā)). Līdz ar to tiesai nebija pamata apstiprināt tādu ķīlas parādnieka ĀTAP plānu, kurā, pārkāpjot Maksātnespējas likuma 40.panta ceturtās daļas 3.punktu (26.07.2010. likuma redakcijā), nav atspoguļotas tā saistības pret nodrošināto kreditoru, kuras izriet no ķīlas tiesības, turklāt tā prasījuma apmērā, kāds kreditoram bija pret galveno parādnieku pirms šā galvenā parādnieka ĀTAP plāna apstiprināšanas, atskaitot tās summas, kuras galvenā parādnieka ĀTAP plāna izpildes gaitā kreditors bija saņēmis. 2.Galvenā parādnieka ĀTAP plāna saskaņošanas, apstiprināšanas un izpildes rezultātā samazināts nodrošinātā kreditora prasījums, ja samazinājums noticis pretēji šā kreditora gribai, nav uzskatāms par prasījuma dzēšanu Civillikuma 1309.panta izpratnē un tādēļ pats par sevi neizbeidz un nesamazina ķīlas tiesību, kura nodrošina šo prasījumu.

Lejupielādēt

23.10.2013. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-48/2013

Tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai pareizi noteikts nodrošināto kreditoru sastāvs un vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu saskaņojušo kreditoru prasījumu pamatā ir reālas saistības.

Lejupielādēt

11.09.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-38/2013

No Maksātnespējas likuma 40.panta ceturtās daļas 1.punkta izriet, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir jānorāda visi kreditori. Parādnieks nevar izvēlēties, kurus kreditorus plānā iekļaut, bet kurus neiekļaut.

Lejupielādēt

07.03.2012. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-23/2012

Lai arī Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likuma 8.pants paredz tiesas, kas izskata maksātnespējas lietu, tiesības atcelt krimināllietas ietvaros uzlikto arestu, minētā norma piemērojama tikai kopsakarā ar šā likuma 2.pantu (pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildei ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā). Tiesa, izskatot administratora pieteikumu par aresta atcelšanu, civilprocesā izlēmusi jautājumu, kas lemjams kriminālprocesa ietvaros. Ar šādu tiesneša lēmumu turklāt tiek aizskartas valsts tiesības uz iespējamo mantas konfiskāciju kriminālprocesā.

Lejupielādēt

03.11.2010. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-975/2010

1. Maksātnespējas likuma 44.panta trešās daļas 1.punktā (redakcijā līdz 2010.gada 31.oktobrim) un Zemesgrāmatu likuma 45.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas atzīme zemesgrāmatā ierakstāma ne tikai komercsabiedrības maksātnespējas procesa ierosināšanas gadījumā, bet arī tad, ja tiek īstenots tās tiesiskās vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. 2. Ja nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā ir ierakstīta maksātnespējas atzīme, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nevar nostiprināt trešās personas īpašuma tiesības pat tad, ja tās pamatojas uz likumīgā spēkā stājušos tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu un īpašuma tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā, jo maksātnespējas atzīme ir šķērslis jebkuram labprātīgam vai piespiedu nostiprinājumam. Jautājumu par trešās personas īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu nevar izlemt zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, bet gan tiesa prasības tiesvedības kārtībā.

Lejupielādēt

Tiesu prakse

45.1 nodaļa. TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS PROCESA LIETAS (341.1-341.11 pants)