• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

54.nodaļa. APELĀCIJAS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS VAI LĒMUMS (432.–440.pants)

28.10.2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-725/2022

Neviens no Civilprocesa likuma 563. pantā izsmeļoši uzskatītajiem izpildu lietvedības izbeigšanas pamatiem nav saistāms ar sprieduma izpildīšanas faktu. Tāpēc apstākļos, kad nav iegūti pierādījumi par sprieduma pilnīgu izpildīšanu un nav arī notecējis termiņš sprieduma izpildīšanai piespiedu kārtā, tiesai ir pienākums pieteikumu par sprieduma izskaidrošanu izskatīt pēc būtības, to apmierinot vai noraidot.

Lejupielādēt

2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[A]/2022

Izlemjot jautājumu par sprieduma izpildes atlikšanu, vērā ņemams Civilprocesa likuma 9.pantā nostiprinātais pušu līdztiesības princips. Lēmumā par sprieduma izpildes atlikšanu norādāms, kādu apsvērumu dēļ konkrētajā situācijā attiecīgais termiņš sprieduma izpildes atlikšanai ir samērīgs ar piedzinēja tiesībām uz sprieduma izpildi saprātīgā termiņā.

Lejupielādēt

29.07.2020. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1245/2020

Lejupielādēt

30.09.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1027/2020

Civillikuma 1656. panta normas sastāvu veidojošā pazīme – parādnieka pamatotas šaubas – ir atklāts juridisks jēdziens, kas piepildāms ar saturu katrā individuālā gadījumā. Tādēļ tiesas slēdzienam par parādnieka atbrīvošanu no neizdevīgām nokavējuma sekām uz šīs tiesību normas pamata jābūt balstītam uz pierādījumu vispusīgu un objektīvu vērtējumu, spriedumā argumentējot, kādi konkrētajā lietā nodibinātie apstākļi varēja parādniekam radīt saprātīgas, pamatotas šaubas par izpildāmo saistību vai tās apmēru, jeb, citiem vārdiem, tiesisku paļāvību par saistības neesību vai atšķirīgu tās apmēru. Strīda esība tiesā pati par sevi nav pietiekama.

Lejupielādēt

18.06.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-493/2020

Lejupielādēt

15.10.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-91/2019

Krimināllietas izskatīšanas pārmērīgs ilgums pats par sevi nav pietiekams, lai atzītu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punkta pārkāpumu attiecībā pret noziedzīgā nodarījumā cietušo personu. Izskatot šādas personas prasību par nemateriālā kaitējuma atlīdzību, tiesai ir jāvērtē kriminālprocesa ilguma ietekme uz prasītāja civilo tiesību īstenošanu.

Lejupielādēt

12.03.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-15/2019

Kompetence piešķirt savam spriedumam atpakaļvērstu spēku, atzīstot, ka augstāka juridiska spēka tiesību normai neatbilstošā tiesību norma nav spēkā ar kādu noteiktu brīdi pagātnē, tādējādi pārgrozot jau pastāvošās tiesiskās attiecības, ir vienīgi Satversmes tiesai. Tiesai, kas izskata civillietu, šādas kompetences nav.

Lejupielādēt

17.08.2018. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1400/2018

Lejupielādēt

21.02.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-407/2018

Lejupielādēt

30.06.2017. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1213/2017

Ja parādnieks, kuram saskaņā Civilprocesa likuma 438.pantu ar tiesas lēmumu ir atļauts izpildīt spriedumu pa daļām, vai sprieduma izpilde kopumā ir atlikta uz vēlāku laiku, nerīkojas labā ticībā, t.i., lēmumu par sprieduma sadalīšanu termiņos nepilda vispār vai pilda to nepienācīgi, piedzinējs ir tiesīgs vērsties tiesā ar pieteikumu par atgriešanos pie sprieduma izpildes vispārīgā kārtībā bez īpašiem nosacījumiem, vien pierādot, ka tiesas lēmums, ar kuru sprieduma izpilde sadalīta termiņos, netiek pildīts vispār vai arī tiek pildīts nepienācīgi. Šāda gadījumā ir pamatoti tiesai lemt par atgriešanos pie sprieduma izpildes vispārīgā kārtībā, jo to nedarot, piedzinēja tiesības uz efektīvu sprieduma izpildi tiktu ierobežotas nesamērīgi.

Lejupielādēt

06.02.2017. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-723/2017

Lejupielādēt

09.01.2017. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-659/2017

Iespējami gadījumi, kad tiesas spriedums nav pietiekami skaidrs un saprotams, kā arī rodas nepieciešamība izlemt ar sprieduma izpildi saistītus jautājumus, ja tie nav atrisināti izpildāmajā spriedumā. Šādu situāciju novēršanas nolūkā Civilprocesa likumā iestrādāti mehānismi, ar kuru palīdzību tas darāms (šā likuma 202., 206., 437., 438.pants). Abos minētajos gadījumos tiesai jāņem vērā sprieduma, kas stājies likumīgā spēkā, tiesiskās sekas, proti, tā saturs un būtība nevar tikt pārgrozīta (izmainīta) ar iepriekš norādīto normu kārtībā pieņemtu lēmumu.

Lejupielādēt

16.05.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1860/2016

Lejupielādēt

29.01.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1331/2016

Lejupielādēt

16.09.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-270/2016

Lejupielādēt

06.02.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-109/2014

Apelācijas instances tiesa, piemērojot Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas normas, nav atbrīvota no pienākuma sniegt atbildes uz apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentiem, kuri būtiski no tiesību viedokļa, ja uz šiem argumentiem nav atbildēts pirmās instances tiesas spriedumā. Ja apelācijas instances tiesa, pievienodamās pirmās instances tiesas spriedumā atspoguļotajam pierādījumu izvērtējumam un konstatēto apstākļu juridiskajai kvalifikācijai, nav norādījusi pamatojumu apelācijas sūdzībā precīzi formulētu argumentu noraidīšanai par materiālo tiesību normu piemērošanas (iztulkošanas) problēmām vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem, Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas prasības nevar uzskatīt par izpildītām.

Lejupielādēt

28.12.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1594/2012

Apelācijas instances tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai var pievienoties pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai vienīgi tad, ja tās spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Apelācijas sūdzībā izvirzītie iebildumi sprieduma pamatojumam un norādījumi par procesuālo tiesību normu pārkāpumiem ir jāizvērtē apelācijas instances tiesā un argumentēti vai nu jāapstiprina vai jānoraida tās spriedumā. Apelācijas instances tiesas spriedumā nav niansēs jāatspoguļo (jāpārraksta) apelācijas sūdzības saturs, bet atbilstoši celtās prasības priekšmetam un pamatam jānorāda uz tajā iekļautajiem lietas izskatīšanai būtiskajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

Lejupielādēt

06.04.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-143/2011

1. Ja puse atbilstoši Civilprocesa likuma 44.pantam nav lietas izskatīšanas gaitā pieteikusi lūgumus par tiesāšanās izdevumu, tostarp arī izdevumu advokāta palīdzības samaksai, piedziņu, tad šos jautājumus nevar izlemt citā, pavisam jaunā tiesvedības procesā, prasību pamatojot ar Civillikuma normām par zaudējumu atlīdzināšanu. 2. Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta noteikums, kas ierobežo atlīdzības piedziņu par izdevumiem advokāta palīdzības samaksai līdz piecu procentu apmēram no prasījumu apmierinātās daļas, attiecas uz visu tiesvedības gaitu, nevis tikai uz vienu procesa stadiju vai procesuālu darbību (piemēram, iztiesāšanu pirmās, apelācijas vai kasācijas instances tiesā).

Lejupielādēt

05.05.2005. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-303/2005

Lejupielādēt

11.07.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-348/2001

Lejupielādēt

23.02.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-71/2000

Lejupielādēt

09.02.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-42/2000

Lejupielādēt

19.12.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-500/1997

Lejupielādēt

13.05.1996. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-37/1996

Lejupielādēt