56.nodaļa. KASĀCIJAS SŪDZĪBAS IESNIEGŠANA (450.

21.12.2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1100/2022

20.01.2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-281/2022

2022. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[I]/2022

11.11.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-992/2021

Civilprocesa likuma 452.panta trešās daļas 2.punktā minētais pārkāpums konstatējams ne vien gadījumā, kad lietas dalībniekiem nav paziņots par lietas izskatīšanu tiesas sēdē mutvārdu procesā (ar tiesas pavēsti), bet arī gadījumos, kad dalībnieki nav informēti par lietas izskatīšanu rakstveida procesā (ar tiesas paziņojumu).

Lejupielādēt

11.10.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.SKC-1374/2019

Komercsabiedrības dalībnieku sapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu uz sapulces sasaukšanas pārkāpumu pamata parasti ir strīds nevis starp sabiedrību un dalībnieku, bet gan starp dalībniekiem. Tāpēc sacīkstes procesā prasības tiesvedības kārtībā šādu prasību nevar izskatīt bez apstrīdēto lēmumu pieņēmušo personu piedalīšanās lietas dalībnieku statusā.

Lejupielādēt

12.07.2019. Civillietu departamenta Rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-769/2019

Lejupielādēt

04.12.2018. Civillietu departamenta Rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1451/2018

Drošības nauda par kasācijas sūdzības iesniegšanu netiek aprēķināta no prasības summas kā valsts nodeva par prasības pieteikumu vai apelācijas sūdzību, bet tā ir maksājama noteiktā summā par kasācijas sūdzības iesniegšanas faktu. Atziņa, ka personām nav jāmaksā valsts nodeva, iesniedzot prasības pieteikumu un lūdzot piedzīt tiesāšanās izdevumus, kā arī nav jāmaksā valsts nodeva par apelācijas sūdzību jautājumā tikai par tiesāšanās izdevumiem, nav attiecināma uz Civilprocesa likuma 458.panta ceturtās daļas pirmo teikumu, kas noteic, ka drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no drošības naudas samaksas. Lai piemērotu minēto tiesību normu, personai jāpieder noteiktam personu lokam, kuras ar likumu atbrīvotas no valsts nodevas.

Lejupielādēt

17.08.2018. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1400/2018

Lejupielādēt

24.02.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1514/2016

Lejupielādēt

08.02.2016. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1027/2016

Lejupielādēt

09.02.2015. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-2034/2015

Lietas vešana kasācijas instances tiesā Civilprocesa likuma 82.panta septītās daļas izpratnē nozīmē to procesuālo darbību veikšanu, kas atbilst Civilprocesa likuma desmitās sadaļas „Kasācijas tiesvedība" normām. Atzīstams, ka kasācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota un kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma atbilstoši Civilprocesa likuma 464.1 panta pirmajai daļai, ja kasācijas sūdzību juridiskas personas vārdā nav parakstījusi tās amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai zvērināts advokāts.

Lejupielādēt

08.12.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-276/2015

Lejupielādēt

30.01.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-3/2015

Tā kā maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšana notiek sevišķās tiesāšanas kārtībā, Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.punktā un Civilprocesa likuma 363.13 panta devītajā daļā lietotais jēdziens „pamatoti iebildumi” ir iztulkojams šaurāk, nekā tas būtu darāms, izskatot strīdu par prasījuma pamatotību prasības tiesvedības kārtībā. Parādnieka iebildumi pret kreditora prasījumu maksātnespējas procesā uzskatāmi par pamatotiem, ja tie pirmšķietami var izslēgt kreditora iesniegtā maksātnespējas pieteikuma pamatā esošā prasījuma atzīšanas iespēju.

Lejupielādēt

14.05.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-173/2013

1.Tiesai iesniegtās darbnespējas lapas bez papildu pierādījumiem par saslimšanas raksturu ne vienmēr ir pamats neierašanās tiesas sēdē iemeslu atzīt par attaisnojošu. 2. Atbilstoši Civillikuma 1075.pantam gadījumā, kad ar tiesas spriedumu visa lieta tiek atdota vienam kopīpašniekam, pēdējam rodas pienākums samaksāt pārējiem viņu daļas naudā. Nosakot izmaksājamās summas apmēru, par pamatu ņemama nekustamā īpašuma tirgus vērtība uz lietas izskatīšanas (nekustamā īpašuma atsavināšanas) brīdi.

Lejupielādēt

25.10.2012. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2207/2012

Drošības nauda pēc savas būtības ir pielīdzināma valsts nodevai, kas iemaksājama valsts ienākumos, tātad, ir tiesas izdevumi; atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktam no tiesas izdevumiem visa tiesvedības procesa gaitā, tai skaitā, iesniedzot blakus sūdzību, ir atbrīvoti administratori par jautājumiem, kas skar par maksātnespējīgu atzītas personas intereses.

Lejupielādēt

17.02.2011. Senāta Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-923/2011

1. Atbilstoši Civilprocesa likuma 3.pantam tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildes laikā. 2. Kasācijas sūdzības/ kasācijas pretsūdzības iesniegšana atbilstoši Civilprocesa likuma 3.pantā lietotajam formulējumam ir atsevišķa procesuāla darbība, ko, realizējot savas civilprocesuālās tiesības, veic lietā iesaistītie dalībnieki. 3. Lemjot par nomaksājamās drošības naudas apmēru, ir jāvadās pēc likuma normas, kas ir spēkā kasācijas sūdzības/ kasācijas pretsūdzības iesniegšanas brīdī.

Lejupielādēt

11.05.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-198/2011

Ja kasācijas sūdzībā nav norādīti argumenti, kā tieši izpaudusies kādas materiālo tiesību normas piemērošanas vai iztulkošanas nepareizība un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu, kas pēc būtības nozīmē, ka attiecīgajā daļā kasācijas sūdzība neatbilst Civilprocesa likuma 453.panta pirmās daļas 5.punktam, Senātam nav iespēju izvērtēt šādu neargumentētu apgalvojumu, kas ir pamats kasācijas sūdzības noraidīšanai šajā daļā.

Lejupielādēt

02.02.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-4/2011 un senatora Normunda Salenieka atsevišķās domas

Juridiskā fakta konstatācija, kas nepieciešama politiski represētās personas statusa noteikšanai, pamatoti tiek izskatīta Civilprocesa likuma 37.nodaļā noteiktajā kārtībā. Pieteikumi par labvēlīga administratīvā akta izdošanu ir pakļauti administratīvajai tiesai, taču vajadzīgo faktu konstatēšanā var tikt iesaistītas vispārējās jurisdikcijas tiesas. Pašvaldībai, kura politiski represētās personas statusu piešķir un to apliecinošo apliecību izsniedz, jāizvērtē jautājumu par pieteicēja tiesībām iegūt politiski represētās personas statusu, tas ir, pašvaldībai administratīvā procesa kārtībā jāizlemj, vai vispārējās jurisdikcijas tiesas konstatētais juridiskais fakts ir pietiekošs pamats politiski represētās personas statusa noteikšanai (Likuma „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 11.panta pirmā daļa).

Lejupielādēt

24.11.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-233/2010

1.Likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 2.pants nosaka, ka zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats ir attaisnojošs spriedums neatkarīgi no attaisnošanas motīviem, krimināllietas izbeigšana personu reabilitējošu apstākļu dēļ un administratīvā aresta atzīšana par nelikumīgu un administratīvās lietvedības izbeigšana. Minētais likums nav tiesiskais pamats prasījumam par atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, kas radies tiesvedības procesā citos gadījumos. 2. Tāpat kā jebkura cilvēktiesību norma, arī Satversmes 92.panta trešajā teikumā ietvertā tiesību norma ir piemērojama tieši un nepastarpināti. 3. Neesot normatīvajam regulējumam par to, kas sakarā ar indivīda prasību pārstāv valsti kā atbildētāju, tiesai par šādu pārstāvi ir pamats akceptēt valsts institūciju, uz kuru varētu attiekties tiesas nolēmums. Sadarbības valsts pārvaldē ietvaros (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 55.panta trešā daļa) iestāde var ierosināt citai iestādei sniegt tai atzinumu jautājumā, kas ietilpst atzinuma sniedzējas iestādes kompetencē. 4. Izšķirot strīdu par atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, tiesai jāizvērtē tiesvedībā pieļautais pārkāpums pamattiesību ievērošanas aspektā.

Lejupielādēt

16.04.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-148/2008

1.Lai kādas personas izdarītu maldinājumu, kas pamudinājis otru personu noslēgt darījumu, atzītu par viltu Civillikuma 1459.panta izpratnē, ir obligāti jākonstatē priekšnoteikumi: 1) maldinājums, 2) cēloņsakarība starp maldinājumu un pieviltās personas gribas izteikumu, 3) maldinājuma prettiesiskums, 4) tīšs maldinājums. Ja kāds no priekšnoteikumiem nepastāv, tad nav arī viltus un maldinātajai personai nav nekādu no viltus izrietošu prasījumu. Maldinātajai personai, prasot līguma atcelšanu, ir jāpierāda visu iepriekš norādīto priekšnoteikumu esamība. 2.Prasījumu par pirkuma līguma atcelšanu pārmērīga zaudējuma dēļ nav apmierināma, ja nav pierādīta atbildētāja ļaunprātīga rīcība. Civillikuma 2043.panta izpratnē pierādījumi, ka zaudējumu nodarītāja puse rīkojusies ļaunprātīgi, ir obligāts priekšnoteikums līguma atcelšanai pārmērīga zaudējuma gadījumā.

Lejupielādēt

28.02.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-97/2007

Par vainīgu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā var noteikt tikai un vienīgi likumā paredzētās institūcijas un vienīgi likumā noteiktajā kārtībā, veicot konkrētas procesuālās darbības speciālajās tiesību normās, Ceļu satiksmes likumā, Administratīvā procesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31.panta pirmajā daļā apdrošinātājam paredzētas tiesības izvērtēt un noteikt tikai katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem, nevis vainu, kas ir tikai viens no aspektiem atbildības par zaudējumiem izvērtēšanā.

Lejupielādēt

07.11.2001. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-541/2001

Lejupielādēt

11.04.2001. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-181/2001

Lejupielādēt

22.01.2001. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-89/2001

Lejupielādēt

26.04.2000. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-217/2000

Lejupielādēt

15.11.2000. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-52/2000

Lejupielādēt

12.11.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-431/1997

Lejupielādēt

05.11.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-399/1997

Lejupielādēt

05.11.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-397/1997

Lejupielādēt

12.05.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-207/1997

Lejupielādēt

07.05.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-176/1997

Lejupielādēt

14.04.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-163/1997

Lejupielādēt

23.04.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-149/1997

Lejupielādēt

24.04.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-138/1997

Lejupielādēt

14.03.1997. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-123/1997

Lejupielādēt

13.02.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-77/1997

Lejupielādēt

12.03.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-65/1997

Lejupielādēt

13.05.1996. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-32/1996

Lejupielādēt

Tiesu prakse

56.nodaļa. KASĀCIJAS SŪDZĪBAS IESNIEGŠANA (450.–463.pants)