• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%
Viegli lasīt

Tiesu prakse

71.nodaļa. PIEDZIŅAS VĒRŠANA UZ KUSTAMO MANTU (573.–591.pants)

13.05.2015. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1427/2015

Ja ārvalsts tiesas nolēmuma mērķis daļā par mantas pārvaldītāju tiesībām iegūt nepieciešamo informāciju un dokumentāciju Latvijas Republikā (no bankām un citām personām) par atbildētāja aktīviem ir nodrošināt ārvalsts tiesā notiekošās tiesvedības pamatlietā nolēmuma izpildi (zaudējumu atlīdzību bankai), tad tas attiecas uz „pagaidu pasākumiem” Padomes 2000.gada 22.decembra Regulas (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās31.panta izpratnē, nevis atzīstams, ka tie ir „pierādījumu iegūšana tiesvedībai" saskaņā ar Padomes 2001. gada 28. maija Regulu Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās. Turklāt mantas pārvaldītāju statuss nav pretrunā Latvijas tiesību sistēmai, tādēļ nepastāv šķēršļi pieteicējiem iegūt nepieciešamo informāciju un dokumentāciju par atbildētājam piederošajiem aktīviem, ievērojot Latvijas Republikā esošos normatīvos aktus, tostarp, Kredītiestāžu likuma normas.

Lejupielādēt

30.09.2009. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1054/2009

Civilprocesa likuma 617.panta otrajā daļā lietotā termina „ieinteresētās personas” saturs ir noskaidrojams, izvērtējot Civilprocesa likuma 617.panta pirmajā daļā ietvertos pamatus, kuriem pastāvot, izsoli atzīst par spēkā neesošu. Civilprocesa likuma 617.panta pirmajā daļā sniegtais pamatu uzskaitījums, kad tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ierindo izsoles dalībnieku ieinteresēto personu lokā. Tiesas izskatīšanas priekšmets sūdzībā par tiesu izpildītāja rīcību, lūdzot izsoli atzīt par spēkā neesošu, ir tajā pieļauto procesuālo pārkāpumu konstatēšana un novēršana, kas sūdzību iesniegušajai personai nerada nekādas tiesības uz izsolē nodoto objektu. Tas vienīgi var būt pamats jaunas izsoles procedūras uzsākšanai. Jautājums par izsoles tiesiskumu nav risināms prasības tiesvedības kārtībā.

Lejupielādēt

14.01.2009. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-14/2009

Civilprocesa likuma 572.pantā ir noteikta piedziņas vēršanas secība uz juridisko personu mantu: tiesu izpildītājs vispirms vērš piedziņu uz juridiskās personas naudas līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādēs, ja šo līdzekļu nepietiek, lai piedzītu parādu, piedziņu vērš uz juridiskās personas mantu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 573.panta otro daļu, ja tiesu izpildītājam rodas šaubas par mantas piederību, viņam jāpieprasa ziņas no kustamo lietu reģistriem par lietu piederību parādniekam, kā arī jānoskaidro komercķīlu reģistrā, vai parādniekam piederošās kustamās lietas nav ieķīlātas.

Lejupielādēt