73.nodaļa. PIEDZIŅAS VĒRŠANA UZ NEKUSTAMO ĪPAŠUMU (600.

22.04.2021. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-587/2021

Zvērināta tiesu izpildītāja tiesības uzturēt pieteikumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu nav pielīdzināmas prasības tiesībām. Tādēļ pietikuma par izsoles akta apstiprināšanu uzturēšana neietilpst Civilprocesa likuma 223.pantā minētā termina „prasība” tvērumā. Ja atcelts tiesas nolēmums vai attiecīgās institūcijas vai amatpersonas lēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments, tiesu izpildītājs izpildu lietvedību ir tiesīgs izbeigt tikai pēc ieinteresētās personas lūguma.

Lejupielādēt

09.09.2021. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-31/2021

Lejupielādēt

29.04.2020. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-107/2020 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) un senatoru Aivara Keiša, Intas Laukas, Zanes Pētersones, Marikas Senkānes un Mārītes Zāģeres atsevišķās domas

Vēršot piedziņu uz parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā, attiecīgā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā ierakstāma piedziņas atzīme ½ domājamām daļām no nekustamā īpašuma, jo bez laulāto kopīgās mantas sadalīšanas pastāv šaubas par parādnieka daļas lielumu laulāto kopīgajā mantā Civillikuma 89. panta otrā daļas izpratnē.

Lejupielādēt

29.04.2020. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-107/2020 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) un senatoru Aivara Keiša, Intas Laukas, Zanes Pētersones, Marikas Senkānes un Mārītes Zāģeres atsevišķās domas

Nepastāvot ipso jure atsevišķas mantas statusam nekustamajam īpašumam, ieraksta (piemetinājuma) zemesgrāmatā par atsevišķo mantu neesība ir formāla pazīme, pēc kuras trešās personas, it sevišķi kreditori, var noteikt nekustamā īpašuma piederību laulāto kopīgajai mantai laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās. Nekustamais īpašums, kas laulības laikā iegūts atlīdzības darījuma rezultātā un zemesgrāmatā ierakstīts uz viena laulātā vārda bez atsevišķas mantas piemetinājuma, iepretim trešajām personām ir abu laulāto kopīgajā mantā ietilpstošs īpašuma priekšmets. Vienlaikus ņemams vērā, ka laulāto savstarpējās mantiskajās attiecībās atsevišķas mantas ieraksta (piemetinājuma) neesībai kā tādai nav nozīmes, jo starp laulātajiem par mantas izcelsmi nav informācijas asimetrijas un laulāto kopīgā manta tāpat kā laulātā atsevišķā manta katram no laulātajiem ir jāpierāda.

Lejupielādēt

16.03.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-95/2020

Strīdā par materiālajām tiesībām nav piemērojams piedziņas vēršanas uz nekustamo īpašumu procesuālais regulējums, un tas nevar ietekmēt Civillikuma 2086. pantā noteiktās vairāksolītāja tiesības.

Lejupielādēt

20.04.2020. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-6/2020

Ja īpašniekam noteikts sods īpašuma konfiskācija par labu valstij –, tad personas īpašuma tiesības izbeidzas ar notiesājoša sprieduma spēkā stāšanos neatkarīgi no ieraksta zemesgrāmatā.

Lejupielādēt

15.02.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-443/2018

Lejupielādēt

29.12.2017. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-27/2017

Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 46.panta regulējumam prasības nodrošināšanas atzīme, kura zemesgrāmatā ierakstīta pirms piedziņas atzīmes, nav dzēšama Civilprocesa likuma 613. panta kārtībā

Lejupielādēt

30.03.2017. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-9/2017

Lejupielādēt

23.12.2015. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-41/2015

Lejupielādēt

05.02.2014. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1447/2014 un tiesneses Mārītes Zāģeres atsevišķās domas

Civilprocesa likuma noteikumi par parādnieka mantas izsoli uz maksātnespējas procesa administratoru attiecas tiktāl, ciktāl viņš veic šo tiesu izpildītājam raksturīgo funkciju. Iesniedzot pieteikumu par izsoles akta atzīšanu par spēkā neesošu, maksātnespējas administrators darbojas kreditoru interesēs, tādēļ šo pieteikumu nav iemesla pielīdzināt sūdzībai, kas iesniegta Civilprocesa likuma 617.panta otrās daļas kārtībā.

Lejupielādēt

28.06.2013. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-33/2013 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Maksātnespējas administrācijas un tiesas kompetenci sūdzību par administratora lēmumiem un rīcību izskatīšanā nosaka Maksātnespējas likuma 68.panta septītā daļa, 80.pants un 176.panta trešā daļa. Juridiskās personas maksātnespējas procesā veiktās izsoles rezultātā iegūto naudas summu sadali reglamentē Maksātnespējas likuma 116. un 118.pants, un uz to nav attiecināmas Civilprocesa likuma 75.nodaļas normas (621.- 631.pants), tostarp Civilprocesa likuma 631.panta ceturtā daļa.

Lejupielādēt

30.01.2013. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SJC-1/2013

Arī procesuālo noteikumu neievērošanu zināmos apstākļos var attiecināt uz lietas apstākļiem Civilprocesa 479.panta 1.punkta izpratnē.

Lejupielādēt

09.11.2011. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-69/2011

Prasība pievienot pieteikumam nekustamā īpašuma līdzīpašnieku piekrišanu nekustamas lietas pārdošanai izsolē tiesas ceļā attiecināma uz gadījumiem, ja nekustamais īpašums atrodas vairāku personu kopīgā īpašumā un to pārdot izsolē lūdzis pats nekustamās mantas domājamo daļu īpašnieks, nevis ķīlas ņēmējs.

Lejupielādēt

28.04.2010. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-621/2010

Civillikuma 1370.pants piemērojams kopsakarā ar Zemesgrāmatu likuma 46.panta pirmo un otro daļu. Piedziņas atzīme ir šķērslis īpašnieka labprātīgam hipotēkas nostiprinājumam un nav attiecināma uz piespiedu nostiprinājumu.

Lejupielādēt

16.12.2009. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1237/2009

Lejupielādēt

30.09.2009. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1054/2009

Civilprocesa likuma 617.panta otrajā daļā lietotā termina „ieinteresētās personas” saturs ir noskaidrojams, izvērtējot Civilprocesa likuma 617.panta pirmajā daļā ietvertos pamatus, kuriem pastāvot, izsoli atzīst par spēkā neesošu. Civilprocesa likuma 617.panta pirmajā daļā sniegtais pamatu uzskaitījums, kad tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ierindo izsoles dalībnieku ieinteresēto personu lokā. Tiesas izskatīšanas priekšmets sūdzībā par tiesu izpildītāja rīcību, lūdzot izsoli atzīt par spēkā neesošu, ir tajā pieļauto procesuālo pārkāpumu konstatēšana un novēršana, kas sūdzību iesniegušajai personai nerada nekādas tiesības uz izsolē nodoto objektu. Tas vienīgi var būt pamats jaunas izsoles procedūras uzsākšanai. Jautājums par izsoles tiesiskumu nav risināms prasības tiesvedības kārtībā.

Lejupielādēt

05.12.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-815/2007

1. Likumā paredzēti divi izsoles veidi – labprātīga izsole, kuru drīkst izdarīt privātā kārtībā vai arī tiesas ceļā, un piespiedu izsole, kuru drīkst izdarīt tikai tiesas ceļā. 2. Civillikuma 2076.pants nosaka, ka kustamas vai nekustamas mantas pārdošana piespiedu izsolē, tāpat arī nekustama īpašuma pārdošana labprātīgā izsolē tiesas ceļā izdarāma pēc Civilprocesa likuma noteikumiem. Nekustama īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā reglamentē Civilprocesa likuma 49.nodaļa, bet piespiedu izsoli Civilprocesa likuma 73.nodaļa. 3. Bankrots ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas pēc savas būtības izpaužas kā uzņēmējsabiedrības piespiedu likvidācija parādu dēļ. Šāds maksātnespējas procesa risinājums nav atkarīgs no parādnieka, bet gan no kreditoru gribas izpauduma. Nekustamā īpašuma izsole tiek rīkota, lai pēc iespējas pilnīgāk tiktu apmierināti kreditoru likumīgie prasījumi, nevis aizsargātu izsolē pārdodamās nekustamās mantas īpašnieka intereses. 4. Parādnieka nekustamās mantas izpārdošana izsolē bankrota gadījumā no civiltiesiskā viedokļa uzskatāma par piespiedu izsoli un tā izdarāma saskaņā ar Civilprocesa likuma 73.nodaļas noteikumiem ar izņēmumiem, kas paredzēti speciālajā likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” (Maksātnespējas likuma 2007.gada 1.novembra redakcija, spēkā no 2008.gada 1.janvāra).

Lejupielādēt

04.10.2006. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-540/2006

Nosakot maksātnespējīgās zemnieku saimniecības nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu ievērojami zemāku par tās vērtību un pārdodot izsolē par šo cenu, nav ievērots labas ticības princips un subjektīvās tiesības nav savienotas ar pretējo interešu novērtēšanu (Civillikuma 1.pants).

Lejupielādēt

22.10.2003. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-45/2003

Lejupielādēt

22.10.1997. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-92/1997

Lejupielādēt

12.03.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-47/1997

Lejupielādēt

08.01.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-2/1997

Lejupielādēt

Tiesu prakse

73.nodaļa. PIEDZIŅAS VĒRŠANA UZ NEKUSTAMO ĪPAŠUMU (600.–618.pants)