Civilprocesa likums

27.01.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-15/2022

Darba tiesiskās attiecības regulējošās normas neparedz darba līguma izbeigšanu ar vienu un to pašu darba ņēmēju uz atšķirīgiem pamatiem. Tādējādi, ja darba devēja (Darba likuma 110. panta ceturtajā daļā minētās) prasības par darba līguma izbeigšanu izskatīšanas laikā darba ņēmējs tiesā apstrīdējis darba devēja uz cita pamata viņam vēlāk izdoto uzteikumu, darba devēja prasības lietas turpmāka izskatīšana ir atkarīga no rezultāta darba ņēmēja prasības lietā. Šādos apstākļos līdz darba ņēmēja prasības lietas galīgai izskatīšanai tiesai ir pienākums tiesvedību darba devēja prasības lietā apturēt.

Lejupielādēt

28.04.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-276/2020

Atsevišķos gadījumos var būt pieļaujama darbinieka sarunas ar darba devēju ierakstīšana, neinformējot par to darba devēju, un šī ieraksta izmantošana tiesā par pierādījumu darbinieka aizskarto tiesību aizsardzībai. Izsverot, vai konkrētās lietas apstākļos priekšroka dodama darba devēja tiesībām uz privāto dzīvi vai darbinieka tiesībām, tiesai jāvērtē, kādos apstākļos sarunas ierakstīšana notikusi; kādiem nolūkiem tā ierakstīta; kāds bija sarunas ietvars; kā ieraksts tiek izmantots; vai pastāvēja citi iespējami pierādījumi, kas tikpat efektīvi varētu pierādīt konkrētā pārkāpuma esību; un vai nav notikusi ierakstītās personas pārlieka provocēšana.

Lejupielādēt

30.08.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1320/2017

Lejupielādēt

20.01.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1793/2015

DL 125. pantā noteiktais darba devēja pienākums pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots un atbilst noteiktajai darba līguma uzteikšanas kārtībai, attiecas uz DL 101.pantu. Savukārt noteikums, ka citos gadījumos darba devēja pienākums ir pierādīt, ka, atlaižot darbinieku no darba, viņš nav pārkāpis darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības, katrā ziņā saistāms ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc DL 100.panta pirmās daļas, 113. un 114.panta. Uzteikuma pamatojuma esamība pēc DL 100.panta piektās daļas, ja vien tas nav saistīts ar DL 29.pantā noteikto atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu, jāpierāda darbiniekam. Darba devējam atbilstoši sacīkstes principam un Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lejupielādēt

26.11.2015. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SJC-20/2015

Lejupielādēt

29.04.2014. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2113/2014 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Ņemot vērā to, ka Regula (EK) Nr. 861/2007 (2007.gada 11.jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībāmattiecas vienīgi uz pārrobežu lietām, kā arī to, ka procedūra maza apmēra prasībām Latvijas iekšējā tiesību sistēmā ir noregulēta, Regulā noteiktie tās darbības jomas ierobežojumi neskar Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas regulējuma tvērumu un šīs nodaļas normas ir piemērojamas arī darba strīdos par naudas piedziņu līdz 2100 EUR.

Lejupielādēt

26.09.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1948/2014

1. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu un 39.panta pirmās daļas 4.punktu atbildētājas tiesu izpildītājam samaksātie nekavējoši izpildāma sprieduma izpildes izdevumi ir pieskaitāmi pie tiesas izdevumiem, kuri, ievērojot to, ka galīgais spriedums ir taisīts atbildētāja labā, atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai piedzenami no prasītāja. 2. Ar sprieduma nekavējošu izpildi Civilprocesa likuma 205.panta izpratnē saprot iespēju to izpildīt saprātīgi īsā termiņā pēc pasludināšanas, negaidot tā stāšanos likumīgā spēkā, nevis to, ka jau nākamajā mirklī tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas piedzinējam ir jābūt saņēmušam izpildījumu.

Lejupielādēt

04.03.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1106/2014

Atbilstoši Darba likuma 59.pantam darba samaksa ir atlīdzība par darbu, kas nozīmē tiesības uz darba algu darba līgumā paredzētā darba izpildesgadījumā. Atrodoties komandējumā, prasītājs ir ārpus darba devējas kontroles, tādēļ darba līgumā paredzētā darbaizpilde jāpierāda viņam (Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa).

Lejupielādēt

12.07.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1859/2013

Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 3.punkts, kurā noteikts ieturējumu no darba samaksas maksimālais apmērs, nesatur tiešus norādījumus par minimālās darba algas saglabāšanu darbiniekam, tādēļ šai speciālajai normai priekšroka dodama vienīgi attiecībā uz veicamo ieturējumu apmēru, kas atšķiras no vispārējā tiesību normā – Darba likuma 80.panta pirmās daļas pirmajā teikumā paredzētā (20 procenti), bet jautājumā, kas skar minimālās darba algas saglabāšanu, prioritāra piemērojamība tai nevar tikt piešķirta jau tādēļ vien, ka minēto jautājumu tā neregulē, t.i., nesatur noteikumus, kuri papildina vai ierobežo vispārējo tiesību normu.

Lejupielādēt

28.11.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1770/2013

Tikai tad, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam (Civilprocesa likuma 44.panta trešā daļa). Līdz ar to gadījumos, ja tiesa ir tikai daļēji apmierinājusi prasību un piedzinusi kaut vai naudas izteiksmē pavisam niecīgu summu, atbildētājs nevar prasīt tiesu pārnest izdevumus advokāta atlīdzības samaksai uz prasītāju. Prasības daļēja apmierināšana apstiprina to, ka atbildētājs ir aizskāris prasītāja civilās tiesības un prasītāja vēršanās tiesā ir bijusi pamatota.

Lejupielādēt

31.05.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1563/2013

Pēc vispārēja noteikuma prasītājam nav jāpierāda viņa tiesību aizskāruma fakts, ja tas izpaudies no atbildētāja puses negatīvi, kaut gan atbildētāja pienākumiem pret prasītāju vajadzēja izpausties pozitīvi. Respektīvi, ja prasītājs apstrīdējis darba devēja veikto darbinieku nostrādātā laika uzskaiti un tai atbilstošu algas aprēķinu, kā arī iesniedzis pierādījumus, kuri dod pamatu apšaubīt darba devējas veiktās uzskaites pamatotību, tad atbildētājai, ievērojot Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, Darba likuma 62.panta pirmās un otrās daļas noteikumus, ir pienākums pierādīt, ka darbinieka nostrādātā laika uzskaite un aprēķinātā darba alga atbilst faktiski nostrādātajam darba laikam.

Lejupielādēt

31.05.2013. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1491/2013

Nebūtu pareizi uzskatīt, ka Civilprocesa likuma 635.panta otrajā daļā paredzētās iespējas neizmantošanas gadījumā personai ir liegtas šā likuma 1.pantā garantētās tiesības. Taču neatkarīgi no tā, kādu procesuālo līdzekli persona izvēlējusies savu ar nepamatotu tiesas spriedumu aizskarto tiesību īstenošanai, tiesai, izskatot šādu pieteikumu, ir pienākums vispārējo tiesību normu piemērot tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma (Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 2.punktā nostiprinātais princips). Tādējādi, lai pieņemtu tiesisku nolēmumu, tiesai katrā ziņā jāpārbauda, vai konkrētajos apstākļos nepastāv Civilprocesa likuma 635.panta sestajā daļā noteiktie ierobežojumi norādītā pieteikuma apmierināšanai.

Lejupielādēt

17.10.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1627/2012

1. Darba strīds ir civillieta un tās izskatīšanai piemēro Civilprocesa likuma normas, kur viens no pamatprincipiem ir dispozitivitātes princips, proti, puse pati izvēlas, vai vērsties tiesā, pati noteic sava prasījuma apmēru, izmantojamos procesuālos līdzekļus. Dispozitivitātes princips attiecas arī uz pārsūdzību, proti, puse izvēlas, vai pārsūdzēt spriedumu un kādā apmērā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 203.panta otrajai daļai, ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, tā nepārsūdzētajā daļā spriedums stājas spēkā, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai. 2. Lietas dalībniekam ir tiesības sniegt rakstveida paskaidrojumus uz apelācijas sūdzību saskaņā ar Civilprocesa likuma 423.panta pirmo daļu. Taču, neesot apelācijas sūdzībā argumentiem par kādas sprieduma daļas pārsūdzēšanu, lietas dalībniekam ir tiesības paļauties, ka spriedums šajā daļā nav pārsūdzēts, un līdz ar to, ka tas nav apelācijas instances tiesas izskatīšanas priekšmets. Minētais ir svarīgi, lai puse atbilstoši sacīkstes principam varētu sagatavot pretargumentus apelācijas sūdzībai un aizstāvēt savas tiesības.

Lejupielādēt

15.11.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1327/2012

Tiesiskās attiecības ierēdnes un Probācijas dienesta starpā regulē Administratīvā procesa likuma normas, līdz ar to arī jautājums par viņas darba samaksu izskatāms šajā likumā noteiktajā kārtībā. Turklāt pieteikumu par piemaksu piešķiršanu par 2007. gadu jau iesniegts administratīvajā tiesā un prasījums formulēts kā pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošana. Senāta ieskatā konkrētā lieta vispārējās jurisdikcijas tiesā izskatīta, pārkāpjot pakļautības noteikumus, tādēļ tiesas spriedums atceļams un atbilstoši Civilprocesa likuma 223. panta 1. punktam tiesvedība lietā izbeidzama.

Lejupielādēt

03.10.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1074/2012

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97. panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Ja tiesa konstatēja, ka iesnieguma par atbrīvošanu no darba ierakstu kreisajā stūrī (personas dati) ir veicis darbinieks un šajā pašā datumā iesniegumu arī ir parakstījis, bija jābūt ticamiem un loģiski pamatotiem argumentiem, kāpēc iesnieguma vidusdaļā viņš nav varējis ierakstīt divus datumus, kas apliecinātu viņa vēlēšanos pārtraukt darba tiesiskās attiecības.

Lejupielādēt

03.09.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1057/2012

Civilprocesa likuma 432. panta piektā daļa noteic, ja apelācijas instances tiesa atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Tomēr minētā likuma norma neatbrīvo apelācijas instances tiesu no pienākuma izskatīt lietu pēc būtības tādā apjomā, kā lūgts apelācijas sūdzībā (Civilprocesa likuma 426. panta pirmā daļa).

Lejupielādēt

02.11.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-941/2012

Ja darba devēja darbības kvalifikācija saistībā ar aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas spriedumā nav dota, tad tas liecina par Civilprocesa likuma 97. panta pirmās daļas un 193. panta piektās daļas pārkāpumu.

Lejupielādēt

04.04.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-388/2012

Prasībā par atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu un ar to cieši saistīto prasījumu par uzteikuma un tā atsaukuma atzīšanu par spēkā neesošu mirušās prasītājas tiesību pārņemšana ir iespējama saskaņā ar Civilprocesa likuma 77. panta pirmo daļu, kas nosaka, ka, ja viena no pusēm lietā izstājas, piemēram, fiziskās personas nāves gadījumā, tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam.

Lejupielādēt

21.03.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-368/2012

Civilprocesa likuma 97. pantā noteikto pierādījumu novērtēšanas un 193. panta piektajā daļā norādīto sprieduma motīvu daļas formu un saturu prasību neievērošana var ietekmēt tiesas secinājumus par materiālo tiesību normu, tostarp Darba likuma 58. panta un 101. panta pirmās daļas 2. punkta piemērošanu.

Lejupielādēt

21.03.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-269/2012

Darbinieces atlaišanas dienā atlaišanas pabalsts bija izmaksājams likuma „Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā” 11. pantā norādītajā apmērā. Atzinums, ka sprieduma izpildīšanas pagrieziens saskaņā ar Civilprocesa likuma 635. panta pirmo un sesto daļu nav pieļaujams, neattiecas uz gadījumu strīdā par atlaišanas pabalstu, kuram nav sakars ar samaksu par darba piespiedu kavējumu.

Lejupielādēt

22.02.2012. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-88/2012 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Tā kā pensionēšanās, tostarp darba stāžs, tiesiskās attiecības ir publiski tiesiskas un personas tiesības uz valsts pensiju tieši izriet no likuma „Par valsts pensijām” un citu pensiju jautājumus regulējošām ārējām tiesību normām, Administratīvo lietu departaments 2007. gada 15. marta spriedumā lietā Nr. SKA-172 atzinis, ka šāda rakstura konstatējamās tiesiskās attiecības ir administratīvās, nevis vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē, kam piekrīt arī Senāta Civillietu departaments. Tādējādi juridiskā fakta konstatācija, kas attiecas uz publisko tiesību jomu, risināma administratīvajā, nevis vispārējās jurisdikcijas tiesā (Civilprocesa likuma 223. panta 1. punkts).

Lejupielādēt

22.06.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-980/2011

Tēze Nr. 1: Darba likuma 127. panta pirmajā daļā un Civilprocesa likuma 205. panta pirmajā daļā paredzētās tiesas tiesības noteikt sprieduma nekavējošu izpildi pilnīgi vai tā noteiktā daļā ir izņēmums no Civilprocesa likuma 203. panta piektajā daļā un 204. panta pirmajā daļā noteiktās vispārējās kārtības, kas paredz, ka spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā. Spriedumam daļā par tā nekavējošu izpildi jāatbilst Civilprocesa likuma 193. panta piektajai daļai un ir jābūt motivētam. Tēze Nr. 2: No likuma normas jēgas izriet, ka, nosakot sprieduma nekavējošu izpildi, tiesai ir jākonstatē īpaši apstākļi, kas attiecas uz prasītāju un kuru dēļ nepieciešama un pieļaujama sprieduma nekavējoša izpilde. Tēze Nr. 3: Tā kā tiesa lūgumu par sprieduma nekavējošu izpildi, kā tas izriet no Darba likuma 127. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas, var vispār noraidīt, vadoties pēc konkrētajiem apstākļiem un darbinieka tiesībām un aizsargājamajām interesēm, tiesai ir tiesības lūgumu apmierināt arī daļā, kā tas tieši noteikts Civilprocesa likuma 205. panta pirmajā daļā, kas nozīmē, ka sprieduma nekavējošu izpildi par vidējās izpeļņas piedziņu sakarā ar darba piespiedu kavējumu var attiecināt uz noteiktas konkrētas naudas summas piedziņu, kas nepieciešama prasītāja neatliekamāko vajadzību apmierināšanai.

Lejupielādēt

08.12.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1084/2010

Izskatot lietu civilprocesuālā kārtībā, tiesai fakti un apstākļi ir jānovērtē atbilstoši Civilprocesa likuma normām, lai konstatētu attiecīgās materiālo tiesību normas sastāva esamību vai neesamību. Lietvedība administratīvo pārkāpumu lietās noris pēc citiem procesuālajiem noteikumiem. Soda noteikšana administratīvo pārkāpumu lietās nav sasaistāma ar darba devēja konsekvencēm darba tiesisko attiecību jomā.

Lejupielādēt

22.12.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-966/2010

1. Atbilstoši civilprocesā noteiktajam sacīkstes principam paši lietas dalībnieki lemj par savu procesuālo tiesību izmantošanas apjomu. Neesot prasījumam par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu un pušu iebildumiem pret attiecīgo aktu, tiesai nav juridiska pamata vērtēt tā tiesiskumu. 2. Apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā (Civilprocesa likuma 426.panta otrā daļa). Atzīstot, ka attiecīga prasījuma izskatīšana neietilpst apelācijas instances tiesas kompetencē, tā nav tiesīga pieņemt spriedumu par šāda prasījuma noraidīšanu.

Lejupielādēt

21.04.2010. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-736/2010

Pašvaldību lēmumi par štatu struktūras apstiprināšanu, amatu likvidēšanu un strukturālām izmaiņām ir uzskatāmi par pašvaldības iekšējiem lēmumiem, kas skar pašu iestādi un attiecas uz tās darba organizāciju (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 2.punkts, likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 8.punkts). Lemjot strīdu par darba tiesisko attiecību atjaunošanu, tiesas kontrolei nav pakļauta jautājumu izvērtēšana, kas attiecas uz pašvaldības funkciju izpildes organizēšanu, jo to izlemšana ietilpst tikai pašvaldības kompetencē (Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 1.punkts – strīds nav pakļauts tiesai).

Lejupielādēt

24.03.2010. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-659/2010

Zemessardzes likuma 41. pants noteic, ka zemessargiem ir tiesības lēmumus, ko amatpersonas pieņēmušas attiecībā uz viņiem, pārsūdzēt Militārā dienesta likuma noteiktajā kārtībā. Savukārt atbilstoši Militārā dienesta likuma 10. pantam karavīram ir tiesības pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņu pieņemtos amatpersonas lēmumus, ja viņš ir izmatojis visas iespējas apstrīdēt lēmumu pakļautības kārtībā augstākām amatpersonām, ieskaitot aizsardzības ministru. Lai gan zemessargu un militārpersonu (karavīru) tiesiskais statuss ir atšķirīgs, noteikdams šādu normatīvo regulējumu amatpersonu pieņemto lēmumu pārsūdzēšanai, likumdevējs minētām personām paredzējis vienādu tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas procedūru. Senāta Administratīvo lietu departaments, interpretējot Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas otrajā teikumā ietvertās normas, saistībā ar Militārā dienesta likumā noteikto regulējumu, norādījis, ka lēmums par karavīra kā iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa maiņu Administratīvā procesa likuma izpratnē ir uzskatāms par administratīvo aktu (sk. 2005. gada 9. augusta lēmums lietā Nr. SKA-333, 2005. gada 17. augusta lēmums lietā Nr. SKA-396, 2007. gada 19. decembra lēmums lietā Nr. SKA-406). Tādējādi lēmums, ar kuru groza iestādei īpaši pakļautu personu tiesisko statusu, t.i., izbeidz zemessargu iesaisti dienesta uzdevumu izpildē ārpus līgumā paredzētā laika, par ko maksāts noteikts atalgojums, kvalificējams kā administratīvais akts. Blakus sūdzības iesniedzēju viedoklis, ka Civilprocesa likuma 1. pants garantē viņiem kā personām, kuru tiesības un likumīgās intereses aizskartas, strīdu par prasības pieteikumā norādīto priekšmetu risināt vispārējās jurisdikcijas tiesā, nav pamatots, jo tas ir pretrunā ar šā likuma 23. panta pirmajā daļā ietverto normu par civiltiesiska rakstura strīdu pakļautību tiesai un Administratīvā procesa likuma 103.panta pirmo daļu par administratīvā procesa tiesā būtību, kas, citastarp ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu.

Lejupielādēt

10.11.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-625/2010

Puses pēc vispārējiem noteikumiem nevar atbrīvot no pienākuma atlīdzināt izdevumus, kas saistīti ar lietas vešanu, ja tiesas spriedums nav viņām labvēlīgs. Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punktā un 44.panta pirmās daļas 1.punktā ietvertais jēdziens „advokāts” ir jātulko paplašināti, ar to saprotot ne tikai zvērinātus advokātus un advokātu palīgus, bet arī citus kvalificētus juristus, kuri var sniegt juridisko palīdzību un būt par pārstāvjiem lietā. Minētajās tiesību normās ietvertā jēdziena „advokāts” pretējā interpretācija neatbilst Satversmes 92.pantā noteiktajām personas tiesībām saņemt juridisko palīdzību, brīvi izvēloties pārstāvi no iespējami plašāka kvalificētu juristu loka un atsevišķos likumā noteiktos gadījumos arī no citu personu loka (Satversmes tiesas 2003.gada 6.oktobra spriedums lietā Nr. 2003-08-01 un 2003.gada 27.jūnija spriedums lietā Nr. 2003-04-01).

Lejupielādēt

07.04.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-465/2010

Darba likuma 102. pantā darba devējam imperatīvā formā noteikts pienākums, uzteicot darba līgumu, rakstveidā paziņot par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā. Sarunas par iespējamo atlaišanu nevar traktēt kā pierādījumu nedz tam, ka darba devēja šajā normā noteikto pienākumu izpildījusi, nedz tam, ka darbinieks darba līguma uzteikumu saņēmis. Sarunām par iespējamo darbinieka atlaišanu nav juridiskas nozīmes, tāpēc ka darba devēja paziņojums par atlaišanu, neizsniedzot darbiniekam darba līguma uzteikumu, nekādas sekas nerada. Uz rīkojumu par atlaišanu no darba nevar attiecināt Civilprocesa likuma 56.1 panta 3. punktu, jo darba devēja uzteikumu (rīkojumu), ievērojot nopietnās tiesiskās sekas, ko tas rada, nevar pielīdzināt šā likuma 56. panta otrajā daļā minētajiem tiesas dokumentiem, kurus atļauts nosūtīt pasta vienkāršā sūtījumā.

Lejupielādēt

27.01.2010. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-443/2010

Jebkurai prasībai, atbilstoši Civilprocesa likuma 1. panta noteikumiem, jābūt vērstai uz konkrēta tiesību vai interešu aizskāruma vai apstrīdējuma novēršanu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 88. panta pirmo daļu personai pašai ir tiesības aizstāvēt savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības. Citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses var aizstāvēt likumā paredzētos gadījumos. Šādas tiesības likuma „Par arodbiedrībām” 14. pantā un Darba likuma 26. pantā ir paredzētas darbinieku pārstāvošai aroda organizācijai, tādēļ persona, kuras interesēs lieta uzsākta, kļūst par prasītāju lietā. Strīds, kas tieši neattiecas uz konkrētiem darbiniekiem (darbinieku grupu) neietekmē viņu tiesības un likumīgās intereses, nav pakļauts tiesai saskaņā ar Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 1.punktu.

Lejupielādēt

13.01.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-220/2010

Labprātīgi izpildot spriedumu par darba samaksu darbiniekam, darba devējs veic arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Piespiedu izpildes gadījumā šo maksājumu ieskaitīšana budžetā jānodrošina tiesu izpildītājam.

Lejupielādēt

14.10.2009. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-899/2009 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Uz tiesas sprieduma pamata izmaksātā kompensācija par darba piespiedu kavējuma laiku ir uzskatāma par likumā paredzētu atlīdzību saistībā ar darbu un tā kā atceltais spriedums nebija pamatots uz darbinieces sniegtām maldīgām ziņām vai iesniegtiem viltotiem dokumentiem, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 635. panta pirmo un sesto daļu sprieduma izpildīšanas pagrieziens nav pieļaujams.

Lejupielādēt

09.09.2009. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-775/2009

Atceļot pirmās instances spriedumu daļā par tiesvedības izbeigšanu vai prasības atstāšanu bez izskatīšanas, piemēram, strīdā par darba algas piedziņu, apelācijas instances tiesa nav tiesīga vērtēt pierādījumus lietā un izlemt strīdu pēc būtības, bet prasība jānodod izskatīšanai pirmās instances tiesā (Civilprocesa likuma 427. panta otrajai daļa).

Lejupielādēt

29.10.2008. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-375/2008

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 635. panta pirmo daļu, ievērojot šā panta sestajā daļā noteikto ierobežojumu, sprieduma izpildīšanas pagrieziens par darba samaksas piedziņu, tai skaitā kompensāciju par darba piespiedu kavējumu, pieļaujams, ja atceltais spriedums pamatots uz prasītāja iesniegtām maldinošām ziņām vai prasītāja iesniegtiem viltotiem dokumentiem. Sprieduma izpildīšanas pagrieziens pieļaujams, ja prasītājs ir uzdevis nepatiesus faktiskos apstākļus (Civilprocesa likuma 635. panta pirmā daļa).

Lejupielādēt

14.03.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-134/2007

Jebkurai prasībai, atbilstoši Civilprocesa likuma 1. panta noteikumiem, jābūt vērstai uz konkrēta tiesību vai interešu aizskāruma vai apstrīdējuma novēršanu. Tiesa, izskatot strīdus, piemēro materiāli tiesiskās normas, bet neizskata pieteikumus par materiāli tiesisko normu piemērošanu.

Lejupielādēt

14.02.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-67/2007

Vienlīdzīgas darba samaksas princips vīriešiem un sievietēm par tādu pašu vai vienādas vērtības darbu nav ierobežots tikai ar tiem gadījumiem, kad vīrieši un sievietes vienlaikus veic tādu pašu vai vienādas vērtības darbu pie tā paša darba devēja (Civilprocesa 5. panta sestā daļa).

Lejupielādēt

16.01.2000. . Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-10/2000

Lejupielādēt

Tiesu prakse

Civilprocesa likums