05.12.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-803/2007
Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta sestā daļa regulē īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kad zemes pieprasījums nav bijis iesniegts likumā noteiktajos termiņos. Likumā norādīts, ka šādā gadījumā tiesa var lemt jautājumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, ja nav šajā tiesību normā noteiktie šķēršļi. Šī tiesību norma neparedz kompensācijas vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu. Likuma 12.panta trešajā daļā ietvertie noteikumi par kompensācijas izmaksu vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu piemērojami tikai gadījumos, kad zemes pieprasījums iesniegts pašvaldībā likumā noteiktajos termiņos.
07.11.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-762/2007
Ja pilsētā uz bijušā zemes īpašnieka zemes gabala vai tā daļas Latvijas pilsonis likumā noteiktajā kārtībā līdz 1992.gada 20.jūnijam uzcēlis dzīvojamo ēku, tad ēkas īpašniekam ir garantētas zemes nomas tiesības tādā platībā, kādā šī zeme ir viņa likumīgā lietošanā, bet ne lielākā par 1200 m2. Zemes nomas maksa šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības (Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta piezīme).
Dzīvojamās ēkas īpašnieka nāves gadījumā garantētās zemes nomas tiesības pāriet uz ēkas īpašnieka mantiniekiem, neatkarīgi no tā, ka bijušajam zemes īpašniekam (mantiniekam) atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi un viņš to atsavinājis (Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta piezīme, Civillikuma 382.pants).
10.10.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-678/2007
Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktās tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem likumā noteiktajā kārtībā un termiņos pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai kompensāciju nepāriet uz bijušā zemes īpašnieka mantinieka mantinieku, ja bijušā zemes īpašnieka mantinieks ir miris pēc 1994.gada 1.jūnija, savas dzīves laikā nav iesniedzis pieprasījumu zemes īpašuma tiesību atjaunošanai un nav vērsies tiesā ar prasību par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu. Ja bijušā zemes īpašnieka mantinieks nav izmantojis likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pantā noteiktās tiesības, tās neietilpst viņa atstātā mantojuma masā (Civillikuma 704.pants, likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.pants).
25.04.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-309/2007
Reliģiskām organizācijām, lūdzot atzīt īpašuma tiesības uz nekustamiem īpašumiem, jāpierāda savas īpašuma tiesības uz tiem (Likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 6.pants).
28.03.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-176/2007
Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta noteikumi regulē zemes pieprasījumu apmierināšanu. Visos šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, kad īpašuma tiesības nevar tikt atjaunotas, bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki var saņemt vai nu kompensāciju, vai arī līdzvērtīgu zemi (Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmā daļa).
Likuma 12.panta sestā daļa piemērojama attiecībā uz tiem bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri nav iesnieguši pieprasījumu ne likuma 6.panta 1.punkta noteiktajā termiņā, ne arī līdz 1994.gada 1.jūnijam. Līdz ar to, neskatoties uz to, ka tā iekļauta pantā, kas regulē zemes pieprasījumu apmierināšanu, tā faktiski attiecas uz izņēmuma gadījumu, kad zemes pieprasījums vispār nav bijis iesniegts likumā noteiktajos termiņos (Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 6.panta 1.punkts, 12.panta sestā daļa).
Šajā gadījumā tikai tiesa var lemt jautājumu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes gabaliem, kas uz 1940.gada 21.jūliju piederēja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, ja nav šajā tiesību normā noteiktie šķēršļi. Šī norma neparedz kompensācijas vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu, bet tikai īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi. Likuma 12.panta pirmajā daļā likumdevējs ir noteicis alternatīvu gadījumam, ja īpašuma tiesības nav iespējams atjaunot (Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmā daļa).
14.02.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-73/2007
Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta pirmās daļas 3.punkts neattiecas uz aizsargjoslu teritoriju gar ielu, bet gan tikai uz ielu. Minēto apliecina arī 1995.gada 29.augusta Ministru kabineta Noteikumu Nr.264 „Noteikumi par zemes reformas īstenošanu pilsētās” (spēkā līdz 2006.gada 1.janvārim) 35.punkts, kurā noteikts, ka to zemes gabalu robežas un platību, uz kuriem paredzēts atjaunot zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem (..), projektējamas tā, lai atdotu visu zemes platību līdz trotuāram vai brauktuvei (neievērojot ielu sarkanās līnijas) (..). Tādējādi minētajā tiesību normā ir tieša norāde uz to, ka zeme ir atdodama, neievērojot ielu sarkanās līnijas.
07.11.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-57/2007
Pamatojoties uz 1991.gada 30.oktobra likuma „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” 3.panta trešo daļu, 1993.gada 30. marta likuma „Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem” 4.panta pirmo daļu un Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 31.martā pieņemtā lēmuma „Par pieteikumu pieņemšanu no nacionalizēto un citādi nelikumīgi atņemto nekustamo īpašumu (uzņēmumu un citu īpašuma objektu) īpašniekiem – fiziskajām personām” 3.punktu, jautājums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz ēkām un dzirnavām ietilpst rajona padomes kompetencē.
Tāpēc lietā par juridiskā fakta konstatēšanu kā ieinteresētā persona bija jāpieaicina rajona padome, kuras intereses var tikt aizskartas.
14.02.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-52/2007
Tā kā prasītāju pieprasītie nekustamie īpašumi ir nostiprināti Rīgas pilsētas pašvaldībai, tad saskaņā ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta sestās daļas 1.punktu termiņa nokavējuma gadījumā zemes īpašuma tiesības nevar atjaunot bijušā īpašnieka mantiniekam, jo īpašuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā ieguvusi Rīgas pilsētas pašvaldība, kas minētā likuma izpratnē uzskatāma par citu personu (Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta sestās daļas 1.punkts).
31.01.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-48/2007
Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta sestajā daļā norādītajā gadījumā likumdevējs nav paredzējis iespēju saņemt kompensāciju vai līdzvērtīgu zemi. Ievērojot to, nav pamatota atsauce uz likuma 12.panta trešo daļu, kura attiecināma uz gadījumiem, ja pieprasījums bija iesniegts likumā noteiktajos termiņos.
20.09.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-490/2006
Apstiprinātais pagasta zemes ierīcības projekts kā valsts zemes ierīcības dokuments ir obligāts visiem zemes lietotājiem, kā arī valsts pārvaldes, saimnieciskajām un sabiedriskajām organizācijām. Latvijas Republikas Augstākā padome 1991.gada 21.februāra nolikuma ,,Par Latvijas Republikas lauku apvidos realizējamās zemes reformas pirmās kārtas īstenošanu", 55.punkta otrā daļa.
Mantojuma apliecība ir īpašuma tiesību nodibinošs dokuments. Neceļot prasību par mantojuma apliecības atzīšanu par spēkā neesošu, tiek izslēgta prasība par mantotās zemes platības samazināšanu.
08.02.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-79/2006
Tādas pašas tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus ir bijušo reliģisko organizāciju tiesību pārmantotājiem, t.i., reliģiskajām organizācijām, kuras savu darbību pēc 1940.gada bija pārtraukušas, bet tagad ir atjaunojušas savu juridisko personu statusu. Ja draudze vai reliģiskā organizācija vairs nepastāv, tās īpašumu pārņem attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā (Likuma „Par īpašuma atdošanu reliģiskām organizācijām” 6.pants).
