20.07.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-672/2022
Komerclikuma 12.panta ceturtā daļa nenodrošina komersantam iespēju atsaukties uz korespondences nesaņemšanas faktu, ja komersants to saņēmis citā pieļaujamā un pierādāmā saziņas veidā. Šī norma neierobežo tiesības īstenot saziņu ar komersantu elektroniskā formā arī tad, ja puses nav vienojušās par savstarpējo elektronisko saziņu.
22.12.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-94/2022
Ja valdošais uzņēmums pamudinājis atkarīgo sabiedrību noslēgt darījumu, tad, noskaidrojot konkrētā darījuma neizdevīgumu, nozīme ir tam, vai starp izpildījumu un pretizpildījumu pastāv objektīva nesamērība, ja salīdzina ar neatkarīgas trešās personas noslēgtu darījumu. Turklāt atkarīgās sabiedrības vadītājam (valdei) piemērojamais kārtīga un apzinīga neatkarīga uzņēmuma vadītāja rīcības standarts, kas izmantojams, nosakot to, vai atkarīgās sabiedrības noslēgtais darījums vai veiktais pasākums ir tai neizdevīgs, ir attiecināms uz darījuma noslēgšanas vai pasākuma veikšanas brīdi, nevis vēlāku laikposmu.
22.12.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-94/2022
Maksātnespējas likuma noteikumi maksātnespējas procesā ir uzskatāmi par speciālām tiesību normām attiecībā pret Koncernu likumā ietverto regulējumu. Tomēr līdzās Maksātnespējas likumā noteiktajām tiesībām atkarīgās sabiedrības maksātnespējas procesa administratora rīcībā ir arī Koncernu likumā norādītie tiesiskie mehānismi, lai celtu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, ja valdošais uzņēmums tos nodarījis atkarīgajai sabiedrībai
21.12.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-54/2022
Revidentam par atkarīgās sabiedrības atkarības pārskata pārbaudi ir jāsastāda rakstveida atzinums, kurā ir skaidri un nepārprotami jāatbild uz Koncernu likuma 31. panta otrajā daļā norādītajiem jautājumiem. Latvijā atzītie starptautiskie revīzijas standarti revidenta atzinumam par atkarības pārskatu piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā Latvijas likumiem.
31.05.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-44/2022
Zaudējumu piedziņas pamatu no valdošā uzņēmuma veido jebkurš valdošā uzņēmuma pamudinājums atkarīgajai sabiedrībai noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai veikt citu neizdevīgu pasākumu. Strīda gadījumā prasītājam jānorāda tiesai uz iespējamo neizdevīgo darījumu un zaudējumu nodarīšanas faktu, bet tieši valdošajam uzņēmumam (tā likumiskajiem pārstāvjiem) jāpierāda darījuma saimnieciskā pamatotība.
31.05.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-44/2022
Pamatojoties uz Koncernu likuma 27.panta piekto daļu, atkarīgās sabiedrības kreditors ir tiesīgs celt prasību pret valdošo uzņēmumu par zaudējumu atlīdzību piedziņu par labu sev.
12.02.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2020 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Trešajai personai var liegt Komerclikuma 12.panta otrajā daļā nostiprinātās komercreģistra ierakstu publiskās ticamības aizsardzību tikai tad, ja ir pierādīts, ka tā zināja faktiskā tiesiskā stāvokļa neatbilstību komercreģistra ierakstam.
26.11.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-415/2008
Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta ceturto daļu Uzņēmuma reģistra valsts notāram ir tiesības pieņemt lēmumu par ieraksta vai lēmuma izlabošanu, ja tiek konstatēta kļūda, kas notikusi reģistrācijas procesā. Uzņēmuma reģistra valsts notāra lēmums ir administratīvs akts, kas ir pārsūdzams administratīvā kārtībā. Nav pamatota atsaukšanās uz likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 6.panta pirmās daļas 8. un 9.punktu, 7.panta pirmo un trešo daļu un 8.panta pirmo un trešo daļu, jo civilprocesuālajā kārtībā nevar tikt skatīts jautājums par to, vai Uzņēmumu reģistra valsts notārs ir pareizi izdarījis kļūdas labojumus.
