31.10.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-2221/2014
1. No Komerclikuma 195.panta pirmās daļas nepārprotami izriet, ka, lai izslēgtu dalībnieku no sabiedrības, ir jāpierāda dalībnieka nodarītā kaitējuma būtiskums sabiedrībai. Būtiska kaitējuma kritērijs kā ģenerālklauzula ir relatīvs, un tas var būt atkarīgs no dažādiem konkrētiem lietas apstākļiem. Šo apstākļu pierādīšanas nasta gulstas uz prasītāju. Savukārt tiesai, lai piemērotu Komerclikuma 195.pantu, spriedumā jāizvērtē prasītāja iesniegtie būtiskumu apliecinošie pierādījumi un jāpamato, kādēļ atbildētāja izdarītie pārkāpumi uzskatāmi par būtiskiem konkrētās lietas apstākļu kontekstā.
2. Saskaņā ar Komerclikuma 195.panta trešo daļu un 156.panta otro daļu izslēgtā dalībnieka ieguldījuma izmaksa no sabiedrības izslēgtajam dalībniekam tiek veikta tikai pēc tam, kad šīs sabiedrības iegūtās savas daļas gada laikā no iegūšanas dienas ir atsavinātas. Tā kā tiesa, taisot spriedumu par dalībnieka izslēgšanu no sabiedrības, izmaksas apmēru nevar zināt, jo tas ir atkarīgs no cenas, kuru par šīm daļām samaksājis ieguvējs, tad spriedumā šis apmērs nav nosakāms.
26.11.2014.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-30/2014
Lai personu kā komercpilnvarnieku atzītu par ieinteresēto personu, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktu, ar vienpusēji izdotas komercpilnvaras faktu nepietiek - ir nepieciešams konstatēt, ka starp pusēm noslēgts pilnvarojuma līgums.
23.01.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-30/2008
l. Komerclikuma normatīvais regulējums neaizliedz komersanta prokūristam slēgt un uzteikt darba līgumus.
2. Saskaņā ar Darba likuma 58.panta ceturto daļu, ja darbinieka atstādināšana no darba ir bijusi nepamatota darba devēja vainas dēļ, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, kā arī atlīdzināt ar atstādināšanu radušos zaudējumus.
Bezdarbnieka pabalstu nemaksā darba devējs, bet tas tiek maksāts no valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālā budžeta, tāpēc bezdarbnieka pabalsts nevar tikt ņemts vērā, nosakot kompensāciju par darba piespiedu kavējuma laiku, kas piedzenama no darba devēja.
