02.06.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-58/2020
Komercķīlas tiesības, kas nodibinātas uz visu ķīlas devēja mantu, ķīlas ņēmējs nevar izlietot brīvi pēc saviem ieskatiem, bet gan tikai atbilstoši Komercķīlas likuma 36. un 39. pantam, ja puses nav vienojušās citādi. Konstatējot, ka komercķīlas priekšmets ir visa komersanta manta, komercķīlas ņēmējam vienlaicīgi ar pienākumu pārdot visu mantu kopumā nav tiesību izlietot komercķīlas tiesības tikai uz prasījuma tiesībām kā daļu no lietu kopības sastāva atbilstoši Komercķīlas likuma 39.2 pantam.
2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[E]/2019
Manta, ko viens no laulātajiem nošķīris komercdarbības veikšanai un iekļāvis individuālā komersanta mantā, ir tiesiski norobežota no laulāto kopīgās mantas. Individuālā komersanta manta nav iekļaujama laulāto kopīgās mantas sastāvā, nav pakļaujama sadalei kā laulāto kopīgā manta un uz to nav atzīstamas otra laulātā īpašuma tiesības. Vienlaikus minētais neizslēdz laulātā tiesības saņemt atlīdzību par ieguldījumu laulāto kopīgajā mantā pirms tās pārnešanas uz individuālo komersantu.
30.10.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1489/2018
Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 5.5. punktā noteiktā valsts nodevas procentuālā likme par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā ir piemērojama arī zemnieka saimniecībai, ja tās reģistrētais darbības veids ir sava vai nomātā nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana
28.11.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-266/2018
Kapitāla daļu atsavināšana pati par sevi neizbeidz Komerclikumā paredzēto sabiedrības dalībnieka mantisko un nemantisko tiesību, tostarp tiesību uz informāciju par sabiedrības darbību, attiecināšanu uz dalībnieku, kurš ierakstīts dalībnieku reģistrā. Līdz brīdim, kamēr nav izlietota ieguvēja tiesība prasīt sevi ierakstīt dalībnieku reģistrā, starp daļu ieguvēju un daļu atsavinātāju pastāvošais tiesiskais darījums nesaista sabiedrību un nerada kapitāla daļu valdījumu.
13.03.2015.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2052/2015
Zemesgrāmatu likuma 45.panta 1.punkta noteikums par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu ir attiecināms arī uz fizisko personu, kura nav maksātnespējīga, taču kura ir maksātnespējīgas zemnieku saimniecības īpašniece.
Tomēr atzīmes ierakstīšana zemnieku saimniecības īpašniekam piederošam nekustamam īpašumam Zemesgrāmatu likuma 45.panta 1.punkta kārtībā, ja maksātnespējīga ir tikai viņam piederošā zemnieku saimniecība, nenozīmē ne zemnieku saimniecības īpašnieka pasludināšanu par maksātnespējīgu, nedz arī to, ka atzīmes ierakstīšanai būtu jākonstatē īpašnieka maksātnespēja.
30.05.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SPC-19/2014
Zemnieka saimniecības īpašnieks, kurš ir ierakstīts Uzņēmumu reģistrā un tādējādi nav Komerclikuma subjekts (Komerclikuma spēkā stāšanās likuma 17.panta devītā daļa), nav uzskatāms par Maksātnespējas likuma 127.panta trešajā daļā minēto individuālo komersantu, tādēļ viņam piemērojams fiziskās personas maksātnespējas process.
09.11.2011.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1451/2011
1. Tā kā speciālajā tiesību normā likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20.pantā individuālais komersants nav minēts kā subjekts, kas var slēgt darījumus par zemes īpašumu, tad nav pamata viņam nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Komerclikuma 4.panta pirmā daļa nosaka, ka komercdarbības ierobežojumus var noteikt ar likumu, – attiecībā uz individuālo komersantu ierobežojums slēgt darījumus par zemes īpašumu izriet no likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Tajā pašā laikā likums neaizliedz Latvijas pilsonim, kurš ir reģistrējies kā komersants, iegūt īpašumā zemi kā fiziskai personai.
2. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus (1.pants), tādējādi likums nereglamentē individuālā komersanta darbību. Likuma 11.7pantā ir minēta persona, kura reģistrēta kā individuālais komersants, tātad fiziska persona. Līdz ar to arī no šī likuma izriet, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu iegūst fiziska persona, bet kura kā individuālais komersants veic saimniecisko darbību, un tāpēc likums noteicis fiziskai personai kā likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” subjektam kādus atvieglojumus attiecībā uz ienākuma nodokli.
12.01.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-14/2011
1. Zemnieku saimniecības īpašnieka mantai ir īpašs statuss un tā nav pakļaujama sadalei tādā veidā, ka kādai citai personai tiktu atzītas īpašuma tiesības uz šo mantu (likuma „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 3.,10.pants).
2. Zemes gabals, kas laulības laikā piešķirts vienam laulātajam pastāvīgā lietošanā tādas zemnieku saimniecības izveidošanai, kurā viņš ir vienīgais dibinātājs, ar mērķi izmantot šo zemes gabalu par zemnieku saimniecības galveno ražošanas līdzekli, bet vēlāk ticis izpirkts par privatizācijas sertifikātiem (tai skaitā arī par otra laulātā privatizācijas sertifikātiem) ir uzskatāms par pirmā laulātā „atsevišķi iegūtās mantas” objektu.
Apstāklis, ka šāda zemes gabala izpirkšanai izmantoti arī otra laulātā privatizācijas sertifikāti, nerada otra laulātā īpašuma tiesības uz to. Otrs laulātais var pretendēt uz to līdzekļu atlīdzināšanu, kurus viņš ieguldījis zemnieku saimniecības izveidošanā.
23.01.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-50/2008
Zemnieku saimniecībai piešķirtā zeme ir zemnieku saimniecības vienīgā dibinātāja atsevišķā manta, nosaka likuma „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu” 10.pants.
09.01.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-18/2008
Lai palielinātu vai samazinātu sabiedrības pamatkapitālu (statūtu fondu), sabiedrības statūtos jāizdara grozījumi, nosaka likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta desmitā daļa.
