30.06.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-15/2020
1. Konkurences likumā nav vispārīgi aizliegta citas personas jaunrades rezultātu izmantošana, bet gan noteikti šādas rīcības ierobežojumi. Turklāt pretstatā savu tiesību aizsardzībai, pamatojoties uz intelektuālā īpašuma tiesību regulējumu, persona, pamatojot savu tiesību aizskārumu ar negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu, var vērsties tikai pret saviem konkurentiem, un tikai tad, kad ir konstatējamas negodīgas konkurences pazīmes.
2. Nosakot negodīgas konkurences aizlieguma iespējamo pārkāpumu, kad izmantots (atdarināts) citas personas televīzijas raidījuma formāts, tiesai jāizvērtē šādi kumulatīvi un savstarpējā mijiedarbībā esoši kritēriji:
1) vai starp strīdus televīzijas formāta radītāju un formāta iespējamo izmantotāju (atdarinātāju) pastāv konkurences attiecības;
2) vai agrāk radītais televīzijas raidījuma formāts konkurences tiesību izpratnē ir prece un ir individuāls;
3) vai vēlāk radītais televīzijas raidījuma formāts ir identisks vai atdarina agrāk radīto televīzijas raidījuma formātu tā būtiskajos elementos (īpašībās);
4) vai iespējamais aizskārējs ir pārkāpis normatīvos aktus vai godīgas saimnieciskās darbības paražas, kā rezultātā ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.
3. Konkurences attiecību izpratnē televīzijas raidījuma formāts ir individuāls, ja tas savā konkrētajā izpausmē norāda uz tā izcelsmi jeb piederību noteiktam uzņēmumam (raidorganizācijai) vai ir citādi atpazīstams kā atšķirīgs no citiem attiecīgā veida televīzijas raidījumu formātiem. Individualitātes izvērtējumā izšķirīga nozīme ir raidījuma formāta elementiem (īpašībām), kurus ir pārņēmis konkurents. Raidījuma formāta pamatā esošās idejas kā tādas, kā arī attiecīgajam raidījuma veidam (žanram) raksturīgie raidījuma elementi netiek aizsargāti.
4. Nosakot, vai televīzijas raidījuma formāts ir cita raidījuma formāta atdarinājums, tiesai:
1) jānovērtē, vai iespējamā atdarinājuma radītājam tā formāta radīšanas brīdī bija zināms par oriģinālo formātu;
2) jākonstatē, ka abi formāti pilnībā vai vismaz daļēji sakrīt vai vismaz ir tik līdzīgi, ka vidusmēra televīzijas skatītāji, pamatojoties uz kopiespaidu, vēlāk radītajā formātā kā dominējošo atpazīst agrāk radīto formātu.
5. Gan preces individualitātes, gan strīdus preču līdzības vērtējums ir tiesas pašas vērtējums, nevis pierādāms lietas apstāklis. Tiesa raugās no tā sabiedrības vidusmēra locekļa skatupunkta, kuram attiecīgā prece ir paredzēta, pieņemot, ka attiecīgā persona ir atbilstoši labi informēta un vērīga.
6. Konkurences likuma 18. panta trešajā daļā ietvertais uzskaitījums nav izsmeļošs: arī citas darbības, ja atbilstoši šī panta otrajai daļai tiek nodibināta to neatbilstība godīgas saimnieciskās darbības paražām, var tikt atzītas par negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu. Par šādu gadījumu uzskatāma arī preces reputācijas (vērtības) izmantošana, ja tā ir nesamērīga vai preces vērtībai nodarīts kaitējums.
Negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpuma konstatēšanai prasītājam nav obligāti jāpierāda, ka atbildētāja darbību rezultātā ir faktiski radīta konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, bet gan, pamatojoties uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām u.tml. argumentiem, ir vismaz līdz pietiekamas ticamības pakāpei jāpamato, ka minētajām darbībām var būt šādas sekas.
15.06.2016.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-200/2016
Konkurence ir „pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū” (Konkurences likuma 1. panta 6. punkts). Šī norma nav tulkojama sašaurināti, attiecinot to tikai uz pastāvošu konkurenci, jo tajā ir skaidri norādīts, ka konkurence var būt arī potenciāla. Tādēļ tiesai jāvērtē arī potenciālas konkurences iespējamība, proti, vai abu komercsabiedrību starpā konkrētajā tirgū būtu pastāvējusi konkurence, ja negodīgas konkurences rezultātā vienai no tām šī iespēja netiktu atņemta.
Konkurences likuma 1.panta 9.punkta ir noteikts, ka tirgus dalībnieks ir jebkura persona, kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā [..]. Līdz ar to tiesai, pārbaudot konkurences pārkāpuma fakta esamību, jāņem vērā, ka saskaņā ar minēto tiesību normu persona tirgus dalībnieka statusu konkurences tiesību izpratnē varēja iegūt nevis ar faktiskās darbības uzsākšanu, bet jau ar tās nodibināšanu, uz ko norāda piemērojamās normas vārdi „kura [..] gatavojas veikt saimniecisko darbību”.
