14.09.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-71/2022
Sabiedrības dalībnieku (padomes) lēmums par atlīdzības noteikšanu nav valdes locekļa tiesību uz atlīdzību rašanās priekšnoteikums. Dalībnieku (padomes) kompetencē ir noteikt atlīdzības apmēru atkarībā no valdes locekļa pienākumu apjoma un sabiedrības finansiālā stāvokļa.
Komerclikuma 221. panta astotās daļas otrā teikuma norma nedod sabiedrībai iespēju apstrīdēt valdes locekļa tiesības uz atlīdzību vispār. Tas, ka dalībnieku sapulce nav pieņēmusi lēmumu par valdes loceklim pienākošos atlīdzību, nav tāds apstāklis (defekts), kas varētu ietekmēt ar valdes locekli noslēgtā pilnvarojuma līguma spēkā esību.
11.04.2016.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1314/2016 un tiesneša Valerijana Jonikāna atsevišķās domas
Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim bezstrīdus procesā jāgūst pārliecība par nostiprināmās tiesības patiesu pastāvēšanu vai galīgu nodibināšanu; izskatot konkrētu nostiprinājuma lūgumu primārs ir tiesiskums, kas nedod pamatu turpināt tādu praksi, kas neatbilst likumam.
Zemesgrāmatu likuma 8. panta noteikumi attiecināti ne vien uz procesuāliem likumiem, bet arī uz materiālām tiesībām. Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 77., 8. panta prasībām un judikatūrai, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, konstatējot, ka darījumu, ar kuru pamatots ķīlas tiesības nostiprinājums, noslēgusi kapitālsabiedrība un tās valdes loceklis, ir pienākums pārliecināties, vai speciālajās tiesību normās – Komerclikumā – nav noteikti izņēmumi no vispārējās kārtības, ka sabiedrības un valdes locekļa noslēgtajam darījumam nepieciešams dalībnieku sapulces apstiprinājums (Komerclikuma 139.3 panta piektā daļa), savukārt sabiedrības un saistītās personas darījumam nepieciešama dalībnieku sapulces piekrišana (Komerclikuma 139.3 panta sestā daļa).
22.09.2015.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-2778/2015
1. Komerclikuma 217.panta dispozitivitāte jāsaprot tādējādi, ka tiesai šīs normas piemērošanai ir jākonstatē ne vien sapulces sasaukšanas un lēmuma pieņemšanas procedūras pārkāpuma formāla esamība, bet arī tas, vai ar šo pārkāpumu ir aizskartas aizsargājamas tiesiskās intereses.
Dalībnieku sapulces sasaukšanas procedūras formāls pārkāpums viena dalībnieka kapitālsabiedrībā pats par sevi nav pamats šajā sapulcē pieņemtā lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu, ja to neapstrīd pats dalībnieks kā ar likumu aizsargāto interešu subjekts.
Turklāt Komerclikuma 217.panta piemērošanas priekšnoteikums ir pieļautā sapulces sasaukšanas procedūras pārkāpuma būtiskums, kas ir jāpierāda prasītājam.
2. Uzticība un tās zaudēšana ir subjektīvi faktori, tādēļ tas, vai uzticības zaudēšanai ir bijis objektīvs iemesls, neietekmē līdzšinējo judikatūru, kurā atzīts, ka valdes locekļa amats ir uzticības amats. Tiesa uzticību zaudējušo valdes locekli nevar uzspiest sabiedrībai un tās dalībniekiem pretēji viņu gribai, tādēļ atsauktajam valdes loceklim nav prasījuma tiesību atjaunot viņu amatā.
23.09.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-2376/2014
Darba likums nesatur noteikumus par pamatiem darba līguma atzīšanai par spēkā neesošu, tādēļ šajā jautājumā tiesību normu kolīzija starp Darba likumu un Civillikumu nepastāv un nav formālu šķēršļu Civillikuma 1415.panta noteikumu piemērošanai.
Par neatļautu darbību Civillikuma 1415.panta izpratnē var tikt uzskatīta algas palielināšana pašam sev, ja tiek konstatēts prettiesisks darījuma motīvs jeb darījuma subjektīvais mērķis, vai ja tā notikusi, pārkāpjot likumu, piemēram, pārkāpjot pilnvarnieka likumisko pienākumu izpildīt viņam doto uzdevumu ar lielāko rūpību (Civillikuma 2295.pants); turklāt šādā gadījumā nav nozīmes apstāklim, ka algas palielināšana pati par sevi nav prettiesiska vai formāli ietilpst pilnvarojumā.
Ne vien par likuma, bet arī par labu tikumu pārkāpumu Civillikuma 1415.panta izpratnē uzskatāma svešas mantas pārvaldnieka rīcība ar viņam uzticēto mantu tikai savās interesēs pretēji mantas īpašnieka interesēm.
Paškontrahēšanās gadījumā līdzējs vienā savā tiesiskajā statusā (kā darbinieks) nevar atsaukties uz tādu apstākļu nezināšanu, kurus viņš zināja vai kurus viņam vajadzēja zināt savā otrajā statusā (kā otra līdzēja pilnvarnieks).
Fiziskā persona, kura darījumā ar savu pilnvarotāju ir paškontrahējusies savās interesēs un par sliktu savam pilnvarotājam, nevar tikt uzskatīta par labticīgu trešo personu attiecībā pret savu pilnvarotāju konkrētā darījuma ietvaros un tādēļ nebauda likuma aizsardzību šajās tiesiskajās attiecībās ne kā trešā persona, ne arī kā darbinieks.
15.01.2014.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-101/2014
Maksātnespējas procesā kreditoru interešu aizsardzība īstenojama ciešā kopsakarā ar citiem Latvijas Republikas Satversmē un Civilprocesa likumā nostiprinātiem uzdevumiem, tostarp ikviena tiesību subjekta tiesību un taisnīguma principa stingru ievērošanu. Maksātnespējas administratora, kas darbojas attiecīgas komercsabiedrības vārdā, prasības pret tās valdes locekli ir izskatāmas, ievērojot sacīkstes principu tāpat kā citās civillietās un attiecīgi ievērojot abu pušu tiesības un intereses.
Komerclikuma 169.pantā nostiprināta valdes locekļa vainojamības prezumpcija, kuras atspēkošana ir valdes locekļa pienākums. Taču, lai sāktu darboties minētā prezumpcija, kas pierādīšanas pienākumu pārliek no prasītāja (administratora) uz atbildētāju (valdes locekli), prasītājam nepieciešams pierādīt zaudējumu esamību atbilstoši sacīkstes principam un vispārējiem Civilprocesa likuma noteikumiem, kas regulē pierādījumu iesniegšanu. Prezumpciju paplašinoša piemērošana var novest pie viena procesa dalībnieka likumisko interešu nopietna aizskāruma.
21.06.2013.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-2020/2013
Maksātnespējas likuma normās paredzētās administratora tiesības celt prasību pret sabiedrības pārvaldes institūciju locekļiem par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību neizslēdz Komerclikuma 170.pantā noteiktās kreditora tiesības uz šāda rakstura prasības celšanu sabiedrības labā maksātnespējas procesa ietvaros. Šāda izpratne atbilst panta otrās daļas 1.punktam, saskaņā ar kuru kreditora tiesības celt prasību neskar fakts, ka sabiedrība (tostarp administrators maksātnespējas procesā) atsakās no prasības celšanas.
Minētais regulējums nenonāk pretrunā ar kreditora individuālās rīcības aizlieguma principu maksātnespējas procesā. Tādējādi Komerclikuma 170.pants paredz kreditora tiesību aizsardzību arī gadījumam, kad administrators atsakās no prasības par zaudējumu atlīdzību celšanas pret valdes un padomes locekļiem.
Tomēr tiesai, lai konstatētu kreditora prasības tiesību pastāvēšanu, ir jāpārbauda, vai ir ievēroti šā panta pirmajā daļā paredzētie priekšnosacījumi, proti, kreditors nevar panākt prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, un atbildīgie subjekti nodarīto zaudējumu nav atlīdzinājuši.
23.05.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-766/2012
1. Likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” pārejas noteikumu 44.punkts attiecas uz kapitālsabiedrību kopumā, tādējādi arī aizliegums maksāt prēmijas un naudas balvas, veikt materiālo stimulēšanu attiecas uz šo juridisko personu kopumā: kā uz amatpersonām, tā uz ikvienu darbinieku, kas attiecīgajā kapitālsabiedrībā strādā.
2. Uz personām, kas ir likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” pārejas noteikumu 44.punkta subjekti, attiecas arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pārejas noteikumu 8.punkta 5.apakšpunkta noteikumi.
13.05.2009.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-88/2009
Strīda izšķiršanā svarīga nozīme ir šādiem jautājumiem:
1. Vai kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis ir uzskatāms par darba ņēmēju Eiropas Kopienu tiesību izpratnē?
2. Vai tas, ka Komerclikuma 224.panta ceturtā daļa atļauj atsaukt kapitālsabiedrības valdes locekli no amata bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp neatkarīgi no sievietes grūtniecības stāvokļa, nav pretrunā Eiropas Padomes Direktīvas 92/85 EEK 10.pantam un Eiropas Kopienu Tiesas atziņām?
14.05.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-205/2008
Personai, kas izdarījusi neatļautu darbību, ir pienākums atlīdzināt zaudējumu vai īpašos gadījumos dot citādu apmierinājumu. Pastāvot civiltiesiskās atbildības pienākumam atlīdzināt zaudējumu personas tiesību aizskāruma gadījumā, nevar aprobežoties vienīgi ar zaudējuma atlīdzību, neatjaunojot iepriekšējo stāvokli (Civillikuma 1402.pants).
05.12.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-805/2007
Ar valdes locekli, kurš atsaukts no amata saskaņā ar Komerclikuma 309.panta pirmo daļu, izbeidzams darba līgums, kurš noslēgts atbilstoši Darba likuma 44.panta trešajai daļai, un tiesiskajām attiecībām par darba līguma izbeigšanu nav piemērojamas Darba likuma normas, kuras kā vispārējās tiesību normas ar Komerclikumu tiek ierobežotas (Komerclikuma 309.panta pirmā daļa, Darba likuma 44.panta trešā daļa).
11.04.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-239/2007
Darba likuma normas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar valdes locekli piemērojamas, ciktāl Komerclikumā kā speciālā likumā attiecībā pret valdes locekļiem nav noteikta citāda kārtība (Likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 8.panta trešā daļa).
Komerclikuma 306.panta pirmā daļa paredz, ka valdes locekli var atsaukt padome, ja tam ir svarīgs iemesls, bet otrā daļa nosaka tos gadījumus, kad iemesls uzskatāms par svarīgu (Komerclikuma 306.panta pirmā un otrā daļa).
