11.10.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-148/2018
Situācija, kad pārvadātājs atteicis iekāpšanu, kļūdaini uzskatot, ka ceļojuma dokumenti ir nepiemēroti, uzskatāma par iekāpšanas atteikumu Regulas Nr.261/2004 , 2.panta „j” apakšpunkta izpratnē, jo šāds atteikums nav saistīts ar pasažiera, kuram atteikta iekāpšana, vainu.
02.02.2016.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1406/2016
Elektronisko dokumentu likuma 1.panta 2.punkta b) apakšpunkts noteic, ka elektroniskais paraksts nodrošina tikai parakstītāja identifikāciju.
Turpretim Zemesgrāmatu likuma 60.pantā ietvertā prasība parakstus apliecināt pie notāra vai bāriņtiesā nodrošina ne vien personu identifikāciju, bet arī šo personu rīcībspējas, kā arī pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjoma pārbaudi. Šajā pantā iekļautais privātpersonas pienākums apliecināt savu parakstu uz nostiprinājuma lūguma pie notāra vai bāriņtiesā kalpo par pamatu fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu aizsardzībai.
01.07.2016.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-124/2016
Tiesības uz mājokļa neaizskaramību pašas par sevi nepamato dzīvesvietas plānojuma atzīšanu par personas datiem. Jebkurā gadījumā ir jākonstatē, ka konkrētā informācija ir attiecināma uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Tā kā šāds konstatējums attiecas uz lietas faktiskajiem apstākļiem, tas kasācijas kārtībā nav pārbaudāms.
29.10.2013.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-46/2013
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 3.punktā dotais jēdziena „iestāde” skaidrojums nav attiecināms uz valsts izveidotām (dibinātām) kapitālsabiedrībām, jo tām nepiemīt minētajā normā uzskaitītās iestādes pazīmes.
Publiskas personas kapitālsabiedrības darbība ir patstāvīga un pakārtota privātajām tiesībām, pēc sava tiesiskā statusa tā atzīstama par privāto tiesību juridisku personu vai privāttiesību subjektu, tādēļ uz to nav attiecināms Civilprocesa likuma 487.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktais strīdu izšķiršanas šķīrējtiesā aizliegums.
08.05.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-32/2013
Iestādes prettiesiskas faktiskās rīcības gadījumā privātpersonu tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, tai skaitā, morālo kaitējumu realizējamas saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, tādēļ konkrētā prasība nav pakļauta izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesā, bet gan administratīvā procesa kārtībā, un tiesvedība lietā būtu izbeidzama.
Atzīstot, ka Satversmes 92.pantā noteikto personas pamattiesību nodrošināšana ir svarīgāka par tiesu kompetences nošķiršanas jautājumiem, jo īpaši situācijā, kad prasītāju prasījuma izšķiršanas iespēja administratīvā procesa kārtībā ir zudusi daļēji arī tiesas rīcības dēļ, savlaicīgi neatsakoties pieņemt prasības pieteikumu vai tiesvedību lietā neizbeidzot, Senāts ierosinātās lietas izskatīšanu nolēma turpināt.
07.03.2012.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-23/2012
Lai arī Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likuma 8.pants paredz tiesas, kas izskata maksātnespējas lietu, tiesības atcelt krimināllietas ietvaros uzlikto arestu, minētā norma piemērojama tikai kopsakarā ar šā likuma 2.pantu (pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildei ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā).
Tiesa, izskatot administratora pieteikumu par aresta atcelšanu, civilprocesā izlēmusi jautājumu, kas lemjams kriminālprocesa ietvaros. Ar šādu tiesneša lēmumu turklāt tiek aizskartas valsts tiesības uz iespējamo mantas konfiskāciju kriminālprocesā.
26.08.2009.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-878/2009
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, veicot Interešu konflikta novēršanas likuma izpildes kontroli, ir tiesīgs lemt gan par personas saukšanu pie administratīvās, gan kriminālatbildības, gan veikt nepieciešamās darbības, lai valsts atgūtu zaudējumus, kas nodarīti ar valsts amatpersonas rīcību.
25.03.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-83/2009
Gan Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, gan bāriņtiesas, pildot Uzturlīdzekļu Garantijas fonda likumā minētos uzdevumus, pārstāv vienu publisko juridisko personu – Latvijas Republiku. Strīdi, kas radušies valsts pārvaldes iestāžu starpā publiski tiesiskās funkcijas izpildes sakarā, ir risināmi hierarhiskā kārtībā, valsts pārvaldes iestādē, kuras funkcionālajā padotībā atrodas abas strīdā iesaistītās iestādes (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 5.panta trešā daļa, Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 9.pants, Civilprocesa likuma 223.panta 1.punkts).
15.11.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-662/2006
Būvniecības dalībnieka pienākums ir atlīdzināt trešajām personām zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību. Apakšuzņēmuma līguma noslēgšana pati par sevi neatbrīvo apakšuzņēmēju kā būvniecības dalībnieku no zaudējumu atlīdzības (Būvniecības likuma 33.panta pirmā daļa).
Civillikuma 1635.panta nosacījumam par morālā kaitējuma atlīdzību 2006.gada 26.janvāra redakcijā, kas ir spēkā no 2006.gada 1.marta, nav atpakaļejoša spēka (likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanu, publicēšanu, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 9.pants).
06.09.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-467/2006
Nodibinājuma valdes locekļa atsaukšana ietilpst biedru sapulces vai citas pārvaldes institūcijas kompetencē, kurai šādas tiesības piešķirtas ar nodibinājuma statūtiem (Biedrību un nodibinājumu likuma 35. pants).
