23.03.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-106/2023
Ja apdrošināšanas līgumā ietverts noteikums, kas paredz termiņu, kādā piesakāmi trešo personu prasījumi atlīdzināt apdrošinātā radītos zaudējumus, tiesai ir jāizvērtē šī noteikuma taisnīgums saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām, citastarp apsverot, vai tas nav pretrunā apdrošināšanas līguma mērķim un jēgai un vai apdrošinātais to faktiski var izpildīt.
23.03.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-106/2023
Lai noskaidrotu, vai apstrīdētais līguma noteikums definē ar patērētāju slēgtā līguma priekšmetu un attiecīgi uz to neattiecas netaisnīgu līguma noteikumu vērtēšanas prasības, tiesai jāpievēršas līguma priekšmeta būtības noskaidrošanai, nošķirot no tā visus blakus noteikumus. Savukārt, nonākot pie secinājuma, ka attiecīgais noteikums pieder pie noslēgtā līguma priekšmeta būtības, proti, ir tā būtiska sastāvdaļa, papildus jāpārbauda, vai tas ir formulēts vienkārši un saprotami, tostarp, vai, slēdzot līgumu, patērētājs bija spējīgs, pamatojoties uz precīziem un saprotamiem kritērijiem, novērtēt tā ekonomiskās sekas, kas uz viņu tiks attiecinātas.
25.01.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-46/2023
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 14. panta trešā daļa (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 14. martam) iztulkojama pircējam ne mazāk labvēlīgi kā norādīts Civillikuma 1613. pantā. Proti, frāze, ka patērētājs „nevarēja nezināt par preces neatbilstību līguma noteikumiem” saprotama tādējādi, ka neatbilstība nevarēja palikt patērētājam apslēpta, vismaz piegriežot visparastāko uzmanību, kādu var sagaidīt no personas bez speciālām, tostarp tehniskām, zināšanām par attiecīgo preču veidu.
Tas nozīmē, ka patērētājam nav pienākuma izdarīt preces padziļinātu pārbaudi. Tas, ka attiecīgais trūkums varēja tikt konstatēts, ja pircējs preci būtu padziļināti pārbaudījis pats vai ar trešās personas palīdzību, un ka pircējam tāda iespēja bija, nenozīmē, ka trūkums nav uzskatāms par slēpto trūkumu, un neatbrīvo pārdevēju no atbildības par preces neatbilstību līguma noteikumiem.
25.01.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-46/2023
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasības attiecas ne tikai uz jaunām, bet arī lietotām precēm. Preces sagaidāmā kvalitāte ir atkarīga no tā, vai prece ir jauna vai lietota, tomēr patērētājs var sagaidīt, ka arī lietota prece pildīs savu pamatfunkciju, ja vien no līguma noteikumiem neizriet pretējais. Proti, apstāklis, ka patērētājam ir pārdota lietota prece, ņemams vērā, izvērtējot tās atbilstību līguma noteikumiem, t. i., izvērtējot, vai tai piemīt īpašības un izpildījums, kāds parasti piemīt tāda paša veida precēm un kādu patērētājs var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā preces raksturu.
Dalībai ceļu satiksmē pārdotas lietotas automašīnas gadījumā parastais, ceļu satiksmes drošību neapdraudošs, automašīnas, kas pielaista dalībai ceļu satiksmē, nolietojums vispārīgi nav atzīstams par lietas trūkumu.
Turpretim tādu automašīnas detaļu nolietojums, kas ietekmē satiksmes drošību, var tikt atzīts par preces trūkumu, jo patērētājam ir pamats sagaidīt, ka šādas detaļas būs laikus nomainītas. Arī tāds nolietojums, kas nav parasts, piemēram, ja detaļas nolietojums ir ievērojami lielāks, nekā tam vajadzētu būt, ņemot vēra automašīnas vecumu un nobraukumu, var tikt atzīts par automašīnas trūkumu. No automašīnas detaļu nolietojuma jānošķir situācija, kad attiecīgā automašīnas detaļa jau preces iegādes brīdī nenodrošina tās funkciju izpildi (automašīna nav piemērota vai ir ierobežoti piemērota izmantošanai ceļu satiksmē), kas atzīstams par preces trūkumu.
25.01.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-46/2023
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 13. panta trešajā daļā ir ietverta likumiska prezumpcija par faktu, ka pārdevēja pārdotā prece jau tās iegādes dienā neatbilda līguma noteikumiem, ja neatbilstība atklājas sešu mēnešu laikā pēc preces iegādes (likuma redakcijā, kas ir spēkā no 2022. gada 15. marta – gada laikā pēc preces piegādes), izņemot gadījumu, kad šāds pieņēmums ir pretrunā ar preces raksturu vai neatbilstības veidu.
Lai patērētājs varētu pretendēt uz šīs prezumpcijas piemērošanu, viņam ir jānorāda un jāpierāda, ka prece neatbilda līguma noteikumiem (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 14. panta kritērijiem) un ka neatbilstība atklājās iepriekšminētajā termiņā. Patērētājam nav jāpierāda ne šīs neatbilstības cēlonis, ne arī pārdevēja vaina. Šo prezumpciju pārdevējs var atspēkot, pierādot, ka piegādes brīdī neatbilstība nepastāvēja.
15.12.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-693/2020
Ar patērētāju noslēgtam līgumam jābūt sastādītam vienkāršā un saprotamā valodā gan no satura, gan optiskās uztveramības viedokļa. Izvērtējot to, vai patērētājam objektīvi ir bijis iespējams iepazīties ar līguma noteikumiem un paust savu attieksmi pret tiem, jāņem vērā tas līguma noteikumu drukas izmērs, kas tika piedāvāts patērētājam un bija viņam pieejams līguma noslēgšanas brīdī. Ja lietota tik sīka druka, ka patērētājam, neizmantojot speciālas palielināšanas ierīces, ir jāpieliek sevišķas pūles, lai izlasītu līguma noteikumus, tad tiesai jāvērtē, vai līguma noteikumi formulēti vienkāršā un saprotamā valodā un līguma noteikumu iespējamais netaisnīgums. Netaisnīga līguma noteikuma sekas ir tā nepiemērošana vispār.
16.01.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-18/2020
Lai noteiktu, vai sportista attīstības un karjeras atbalsta pakalpojumu saņēmējs ir uzskatāms par patērētāju, izšķirošs ir līdzēju statuss attiecīgā līguma noslēgšanas brīdī. Patērētāja statuss nav atkarīgs no personas faktiskajām zināšanām un prasmēm līguma slēgšanas brīdī, līdz ar to nav nozīmes tam, ka šī persona var kļūt par speciālistu attiecīgo pakalpojumu jomā nākotnē.
Ja advokāts kā personas pilnvarnieks veicis konkrētas darbības juridiskās palīdzības sniegšanas ietvarā, tad viņam šo darbību apjoms un kvalitāte ir jāpierāda un saskaņā ar Civillikuma 2305.pantu jāsniedz pilnvarotājam norēķins par uzdevuma izpildīšanu.
06.12.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-292/2018
Tiesa var izņēmuma kārtā piemērot vienai pusei īpaši labvēlīgus procesuālos noteikumus tikai tad, ja tas ir tieši paredzēts tiesību normās. Tāpēc, ievērojot, ka nav tiesību normas, kas paredzētu tiesas kompetenci pēc savas ierosmes vērtēt, vai pret patērētāju vērstajai prasībai nav iestājies noilgums, tiesas rīcībā nav ex officio vērtēšanai vajadzīgā juridiskā pamatojuma, lai apsvērtu iespējas ierobežot sacīkstes principu par labu vienai no pusēm – patērētājam.
26.01.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-40/2018
Līgumsoda dzēšanas kārtība, kas neatbilst likumam, ir netaisnīgs līguma noteikums, jo nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī, un, tādēļ pārkāpj vienlīdzības principu. Šāda līgumā noteikta kārtība attiecībā uz patērētāju ir pēc tiesas pašas iniciatīvas (ex officio) atzīstama par netaisnīgu un spēkā neesošu
04.07.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-243/2017
Strīdā par to, vai apdrošinājuma ņēmējs ir izpildījis savas līgumiskās saistības pret apdrošinātāju, apdrošināšanas līguma noteikumi iztulkojami atbilstoši Civillikuma 1508.pantam, proti, strīdus saistībai piemērojot to iztulkojumu, kurš vismazāk saista apdrošināšanas ņēmēju, ņemot vērā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 2.1 daļā noteikto, ka neskaidri un neprecīzi līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam. Apdrošinātājam kā profesionālam apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējam ir visas iespējas noteikt precīzākus apdrošināšanas līguma noteikumus.
Tiesas procesā strīdā par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību nav pieļaujama apdrošinātāja atsaukšanās uz apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikuma pamatojumā nenorādītiem argumentiem.
06.07.2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-204/2017
Jautājumu par līgumslēdzēju pušu tiesisko vienlīdzību, kā arī to, vai līguma noteikumi nav atzīstami par netaisnīgiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, tiesa pēc savas iniciatīvas izvērtē ne vien tad, kad iebildumus attiecībā par līguma noteikumiem ir izteicis galvenais parādnieks – patērētājs, bet arī šādas starp ražotāju, pārdevēju, pakalpojuma sniedzēju un patērētāju noslēgtas saistības nodrošinātāji – galvinieks un/vai ķīlas devējs.
21.09.2015.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-98/2015
Līgumsods ir uzskatāms par saistību tiesību pastiprinājuma veidu, kas iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi, turpretim procenti ir atlīdzība par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu, kuru galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci.
Civillikums šiem diviem tiesību institūtiem paredz atšķirīgu regulējumu.
Civillikuma 1843.pantā ietvertais regulējums (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) nepārprotami attiecināms vienīgi uz procentu maksājumiem, nevis līgumsodu. Tas nozīmē, ka parāda atmaksai saņemtie maksājumi vispirms jāieskaita procentos un atlikusī summa jāizlieto pamatparāda dzēšanai.
12.03.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-108/2013
1.No Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitās daļas izriet, ka, pat neesot prasībai par kāda līguma noteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, tiesai uzdots šādu noteikumu nepiemērot, ja tas ir netaisnīgs no patērētāja tiesību viedokļa.
2.Izšķirot civiltiesisko strīdu, tiesai neatkarīgi no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pozīcijas, ir tiesības patstāvīgi izvērtēt līguma noteikumus pušu tiesiskās vienlīdzības, tai skaitā, labticīguma aspektā.
07.03.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-115/2012
Galvojuma un solidārām saistībām ir procesuāla līdzība, t.i., prasījumu var vērst gan pret galvinieku, gan parādnieku, taču no materiālo tiesību viedokļa atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie nes atbildību, ko vēlāk dala savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā.
14.12.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-427/2011
1. Īres maksas paaugstinātā apmērā samaksa kvalificējama kā īrnieka piekrišana īres līguma grozīšanai. Tādējādi, ja līguma dalībnieks piekritis līguma noteikumiem (to grozīšanai), tad viņš nevar bez jebkāda pamatota iemesla savu piekrišanu (apstiprinājumu) atsaukt, jo šāda rīcība būtu pretrunā ar civiltiesisko attiecību stabilitātes principu.
2. Tiesas pienākums izvērtēt īres līguma grozījumu atbilstību Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5.pantā paredzētajiem kritērijiem rodas tad, ja pieteikts attiecīgs pret izīrētājiem kā līguma dalībniekiem un minēto grozījumu iniciatoriem vērsts prasījums vai celti iebildumi ierunu veidā.
07.04.2010.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-88/2010
Pakalpojumu sniedzēja izstrādāti „Pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumi” nevar pilnībā atcelt likuma „Par aviāciju” 88.pantā paredzētās tiesības atteikties no pakalpojuma un saņemt atpakaļ biļetes cenu pilnībā vai daļēji. Noteikumu 3.1.3.punkts „Dažas biļetes tiek pārdotas ar atlaidi, un neizmantošanas gadījumā to vērtība var netikt atmaksāta daļēji vai pilnībā” nedod pamatu atzīt par vispārēju biļetes cenas neatmaksāšanu uz noteiktiem lidojumiem vai lidojumu kategorijām. Patērētājs (pasažieris) ir jāinformē par ierobežojumiem un nepieciešama tā piekrišana.
Eiropas Kopienu Padomes Regulas (EEK) Nr.2409/92 noteikums, ka “pārvadātāji brīvi nosaka gaisa pārvadājumu maksu”, ir vērsts uz visu ES valstu vienotas transporta maksu politikas īstenošanu, turklāt cenu brīvību papildinot ar patērētāju un ražotāju interešu pienācīgām garantijām. Taču regula nav tulkojama tik plaši, ka pakalpojumu sniedzēji var vienpusēji brīvi noteikt, kad pakalpojuma ņēmējs zaudē nesaņemta pakalpojuma maksu.
26.08.2009.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-76/2009
Izskatot pieteikumu, nepamatoti piemērots Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 8.punkts, neizvērtējot aizdevuma līguma noteikumu par vienpusēju atkāpšanos no līguma, kuru nav pamata traktēt kā netaisnīgu un nevienlīdzīgu, jo tajā paredzētās sekas iestājas tikai tad, ja aizņēmējs ir pārkāpis pielīgtās saistības.
01.11.2006.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-613/2006
Līguma noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanas, uzskata par negodīgu, ja pretēji prasībai pēc godprātības tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma (Direktīva 93/13/EEK).
Šķīrējtiesas klauzulas iespējamais netaisnīgums un spēkā esamība tiesai jāizvērtē pašai pēc savas iniciatīvas (Satversmes tiesas 17.01.2005.sprieduma 9.3.2.punkts).
18.10.2006.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-35/2006
Izskatot pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei, tiesai pēc savas iniciatīvas jāvērtē, vai nav pārkāptas patērētāju tiesības, kas var būt par pamatu atteikt izsniegt izpildu rakstu, jo konkrēto strīdu var izšķirt tikai tiesa (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.pants, Civilprocesa likuma 536.panta 1.punkts).
