03.11.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-327/2022
Tiešsaistes sociālā tīkla grupās, kur kādas jomas interesenti apspriež savu pieredzi saistībā ar iegādāto preču kvalitāti un apkalpošanas servisa pieejamību, ir pieļaujama gan pozitīvu, gan negatīvu atsauksmju (komentāru) ievietošana, un tā ir atzīstama par ierastu un lietderīgu praksi, kas atbilst sabiedrības interesēm un šādu grupu izveidošanas mērķim.
Vērtējot, vai neliterārā leksikā izteikts komentārs aizskāris personas godu un cieņu, tiesai jāapsver, vai šādu valodas lietojumu nenoteic saziņas stila specifika attiecīgajā lietotāju grupā. Ja šādā platformā saistībā ar noteiktu uzņēmējdarbības praksi pausts kritisks komentārs, kas nav nepatiess pēc būtības, tas vien, ka komentārs izteikts pirmšķietami vulgārā stilā, nevar būt vienīgais kritērijs izteikuma atzīšanai par godu un cieņu aizskarošu. Tiesai ir jāvērtē attiecīgo izteikumu mērķis.
25.05.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-206/2022
Privātpersonai, vēršoties ar iesniegumu valsts vai pašvaldības iestādē, ir tiesības paust subjektīvu viedokli par savu tiesību aizskārumu, ciktāl tas netiek izplatīts ar prettiesisku mērķi – apmelot otru personu. Tādējādi Civillikuma 2352.1 pantā paredzētā civiltiesiskā atbildība var iestāties tikai tad, ja nepatiesās ziņas iesniegumā iekļautas ar prettiesisku mērķi, proti, tā ir bijusi personas apmelošana, apzināti izplatot par viņu nepatiesas ziņas nolūkā radīt morālas ciešanas.
15.09.2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-13/2022
Tiesai ir jābauda sabiedrības uzticība, un tāpēc tā ir jāaizsargā pret nopietni kaitējošiem uzbrukumiem, kas ir pēc būtības nepamatoti. Minētais jāņem vērā, vērtējot, vai preses publikācija ir tik aizskaroša, ka pārkāpj uz presi attiecināmās vārda brīvības robežas, un tādējādi ir aizskārusi tiesneša godu un cieņu.
Pat atbildot uz viņu kritizējošu publikāciju, tiesnesim saziņā ir jāievēro diskrētums. Šis apsvērums jāņem vērā pieļaujamās tiesneša kritikas robežu noteikšanā.
31.03.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-132/2021
Gadījumos, kad tīmekļvietnes turētājs atzīstams par starpnieka pakalpojuma sniedzēju Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izpratnē, viņam ir pienākums efektīvi novērst personas tiesību aizskārumu, kas tiek nodarīts ar attiecīgajā tīmekļvietnē tās lietotāju publiskoto informāciju tad, ja viņam kļūst zināms par šādu faktu. Turklāt tiklīdz saņemts paziņojums par publiskotās informācijas prettiesisko raksturu, starpnieka pakalpojuma sniedzējam nekavējoties jāveic darbības, lai dzēstu uzglabāto informāciju vai liegtu piekļuvi tai. Šā pienākuma neizpilde ir priekšnosacījums tīmekļvietnes turētāja atbildībai.
Arī domēna vārda lietotāja atbildības priekšnosacījums ir faktiskas zināšanas par pārkāpumu vai nekavējošas un atbilstošas rīcības trūkums pēc tam, kad viņš ieguvis ziņas par tīmekļvietnē publiskotās informācijas prettiesisko dabu. Tomēr domēna vārda lietotājam izvirzāmas zemākas prasības pārbaudīt strīdus informācijas prettiesiskumu nekā attiecīgā informācijas pakalpojuma sniedzējam. Tāpat domēna vārda lietotāja pienākums liegt piekļuvi aizskarošai informācijai aprobežojams ar pienākumu liegt iespēju tīmekļvietnes turētājam izmantot attiecīgo domēna vārdu, ja domēna vārda lietotājs nevar ietekmēt tīmekļvietnes saturu.
Iegūstot domēna vārda lietošanas tiesības, ieguvējs nepārņem no domēna vārda iepriekšējā lietotāja saistības, kas izriet no citu personu tiesību aizskārumiem.
31.03.2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-132/2021
Tīmekļvietnes turētājs un domēna vārda, kuram tīmekļvietne piesaistīta, lietotājs ir divi patstāvīgi subjektu veidi, kas var būt divas dažādas personas. Abu šo subjektu atbildība ir nošķirama, proti, nav pamata uzskatīt, ka domēna vārda lietotājs atbild par tīmekļvietnes saturu kā tīmekļvietnes turētājs.
26.11.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-465/2020
Publiskojot informāciju par fiziskās personas dzīvesvietu, plašsaziņas līdzekļiem jāievēro normatīvajos aktos noteiktie datu apstrādes pamatprincipi. Izvērtējot dzīvesvietas adreses publiskošanas pamatotību, tiesai jāvērtē, vai konkrētajos apstākļos dzīvesvietas adrese ir sabiedrībai svarīga informācija un vai ir līdzsvarotas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un žurnālistu tiesības uz vārda brīvību.
25.11.2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-41/2020 un senatoru Intara Bistera, Andas Briedes un Mārītes Zāģeres atsevišķās domas
Vēršoties valsts vai pašvaldības iestādē, persona parasti izplata ziņas vai viedokli, un viņa nav atbrīvota no atbildības par citas personas goda un cieņas aizskārumu, kas nodarīts ar šādu izplatīšanu.
Pārbaudot, vai ar ziņu vai viedokļa izplatīšanu valsts vai pašvaldības iestādei ir noticis personas goda un cieņas aizskārums, tiesai jāvērtē šādas rīcības patiesais mērķis un atbilstība labas ticības principam. Tiesisko aizsardzību pret prasībām par goda un cieņas aizskārumu nebauda tādi iesniedzēji, kuri vērsušies valsts vai pašvaldības iestādē, lai sasniegtu mērķus, kuriem attiecīgā vēršanās procedūra nemaz nav paredzēta.
10.07.2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-40/2019
1. Civillikuma 2352.1 panta tvērumā ietilpst arī juridisko personu reputācijas aizsardzība.
2. Saskaņā ar Civillikuma 2352.1 panta trešo daļu atbildība iestājas arī par pārmērīgi aizskaroša viedokļa paušanu.
3. Vārda brīvība neaizsargā tiesības paust viedokli klaji rupjā formā, ja preses publikācijas vienīgais nolūks ir aizvainot. Tomēr žurnālistiem ir tiesības izmantot pārspīlējumus un pat provokāciju, tāpēc arī aizskarošs viedoklis var būt aizsargājams, ja tam ir faktiskā bāze.
4. Tiesai jāvērtē, vai pastāv kādi notikumi vai cietušā paša izdarītas darbības, kas ir radījušas pamatu konkrētajam viņa personības vai darbības vērtējumam, jāapsver, vai strīdus publikācija aplūko plašākai sabiedrībai nozīmīgu jautājumu, jāņem vērā izteikumu konteksts un mērķis, publikācijas žanrs un rakstā lietotie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi.
Augstāks tolerances slieksnis pret sabiedrības un mediju kritiku ir ne vien politiķiem, bet arī citām publiskām personām, kas rīkojas saistībā ar sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Šāds statuss katrā ziņā piemīt kultūras jomā īpaši nozīmīgas valsts kapitālsabiedrības valdes locekļiem.
22.02.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-86/2018
Saskaņā ar likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21.panta piekto daļu tiesa var uzlikt pienākumu atsaukt godu un cieņu aizskarošās ziņas šo ziņu izplatītājam (t.i. masu informācijas līdzeklim). Persona, kas ir šo ziņu avots, nav atbildētāja prasībā par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.
28.02.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-61/2018
Lai tiktu nodrošināta sprieduma izpildāmība, tiesai, apmierinot prasību, kas pamatota ar Civillikuma 2352.1 pantu, sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda par nepatiesu atzītā godu un cieņu aizskarošā ziņa un konkrēts attiecīgajam gadījumam paredzēts ziņas atsaukšanas veids, kārtība un termiņi.
28.02.2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-61/2018
Tas vien, ka ziņas nav patiesas, ja netiek nodibināts, ka apstrīdētais dokuments satur godu un cieņu aizskarošas ziņas, neveido pamatu Civillikuma 2352.1 pantā paredzēto tiesisko seku piemērošanai.
28.02.2013.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2013
Personas fotografēšana bez piekrišanas pati par sevi, nevērtējot konkrēto situāciju, nevar tikt uzskatīta par tiesību uz privāto dzīvi pārkāpumu. Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei tiesa izvērtē konkrētos ar personas attēla iegūšanu un izmantošanu saistītos apstākļus, piemēram,kādos apstākļos un kādiem nolūkiemtā notikusi,ko nofotografētā persona konkrētā vietā darīja,kā nofotografētais materiāls ticis izmantots.
Atzīstot morālā kaitējuma esību, atlīdzinājuma apmērs par nodarīto morālo kaitējumu noteikts, ņemot vērā to, ka strīdus attēls ticis iegūts plašākai sabiedrībai nepieejamā pasākumā un publicēts komerciālos nolūkos, kā arī minētā attēla publiskošana kontekstā ar paša raksta saturu nav bijusi attaisnojama un samērīga.
17.10.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-637/2012
Likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 2.pantā noteiktais masu informācijas līdzekļu uzskaitījums nav izsmeļošs, tādēļ, veicot tiesību tālākveidošanu, minētā tiesību norma attiecināma arī uz tiem masu informācijas līdzekļiem, kas darbojas interneta vidē un veic šā likuma 4.pantā noteiktās darbības.
01.02.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-8/2012
1. Atbilstoši Konvencijas 10.pantam, vārda brīvības izpausme ir pakļauta formalitātēm un ierobežojumiem, tostarp, lai aizsargātu citu cilvēku reputāciju un tiesības. Līdz ar to katrā konkrētajā gadījumā būtiski ir noskaidrot, kādu apstākļu dēļ būtu pamats uzskatīt, ka vārda brīvība prevalē pār citu cilvēku tiesībām, ņemot vērā, ka vārda brīvības priviliģētais stāvoklis attiecas tikai uz tiem jautājumiem, kas publiski svarīgi (interesē sabiedrību).
2. Likums neparedz izdevējam tiesības grozīt (manīt) autora darbu, taču tas nenozīmē, ka izdevējs ir atbrīvots no pienākuma izvērtēt, vai, publicējot attiecīgu rakstu, netiek aizskartas citu personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas garantētas Satversmes 96.pantā.
20.04.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-161/2011
Fotogrāfijas prettiesiska publicēšana kā kaitējums var tikt kvalificēta dažādi, ņemot vērā publicēšanas veidu un aizskartās intereses. Tā var tikt atzīta par iejaukšanos privātajā dzīvē, goda un cieņas aizskārumu, autortiesību vai īpašuma tiesību aizskārumu u.c., kas tiesai katrā reizē jānošķir.
Ar fotoattēla, kurā prasītājas redzamas kailas, publicēšanu bez personas piekrišanas notiek iejaukšanās personas privātajā dzīvē, tiek pārkāpta personas fiziskā integritāte, personiskais noslēpums un tiesības uz savu attēlu, kas ir pamats morālā kaitējuma atlīdzināšanai.
25.11.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-276/2009
Izskatot prasību par goda un cieņu aizskarošu ziņu, kas publicētas presē, atsaukšanu, tiesa nevar aprobežoties tikai ar atsevišķu frāžu vērtēšanu, bet jāvērtē raksts kopumā un situācija, kādā raksts tapis (Civillikuma 2352.1pants).
20.02.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-73/2008
Personas ir tiesīgas prasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja šīs ziņas neatbilst patiesībai (Likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21.un 28.pants).
14.02.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-62/2007
Ja noilgums iestājies tikai kādā noteiktā prasības daļā, bet pārējā daļā prasības noilgums nav iestājies, tad uz šo daļu Darba likuma 31. pants nav attiecināms.
Uz prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzību, kas pamatots uz Civillikuma 1635. pantu, Darba likuma 122. pantā noteikto noilguma termiņu tiesa attiecinājusi bez jebkāda pamata.
