IX nodaļa. Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds
10.01.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-3/2023
Lai izlemtu, vai izteikums sasniedz tādu smaguma pakāpi, lai personu varētu saukt pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 78. panta otrās daļas par nacionālā naida vai nesaticības izraisīšanu, tiesai jāizvērtē izteikumu paudēja nodoms, izteikumu saturs un forma, kā arī izteikumu pieejamības plašums, to pieejamības ilgums, sociālais un politiskais konteksts, kādā izteikumi pausti un izplatīti, izteikumu paudēja statuss sabiedrībā, īpaši izvērtējot šīs personas ietekmi uz auditoriju, kurai izteikumi domāti, kā arī personas uzvedība noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā, saistība ar naidu kurinošām organizācijām.
22.05.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-184/2018
Lai noteiktu, vai Krimināllikuma 89.1panta otrajā daļā un 77.1pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu kopību vai pastāv šo normu konkurence, svarīgi noskaidrot: 1) vai viena norma (šaurāka satura tiesību norma) pēc visām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm iekļaujas otrā normā (plašāka satura normā); 2) šaurākās un plašākās normas sankcijas.
Krimināllikuma 89.1panta otrās daļas norma ir ar plašāku saturu attiecībā pret Krimināllikuma 77.1 pantu, jo Krimināllikuma 89.1panta otrajā daļā ir noteikta kriminālatbildība par piedalīšanos noziedzīgas organizācijas izdarītajos sevišķi smagos noziegumos, kas paredzēti Krimināllikuma 9. un 10.nodaļā.
Krimināllikuma 77.1panta un 89.1panta otrās daļas sankciju salīdzinājums norāda uz Krimināllikuma 89.1panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma apdraudētās intereses (objekta) nozīmīgumu un tai radītā kaitējuma lielāku smaguma pakāpi par Krimināllikuma 77.1pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
28.03.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-16/2018
Lietās, kurās Krimināllikuma 78.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausme ir saistīta ar naida runu, personas nodoma izvērtēšanai var būt nozīmīgi vairāki apstākļi. Piemēram, izteikumu satura izvērtējums to kopumā, ne tikai skatot atrauti atsevišķus izteikumus, konteksts, kādā izteikumi pausti, kā apstrīdētos izteikumus vērtētu neitrāls lasītājs.
Izteikumu saturs ir būtisks elements naida vai nesaticības izraisīšanā, un tā satura analīze var ietvert izteikuma provokatīvās un tiešuma pakāpes noteikšanu, kā arī izteikuma formas, stila argumentu rakstura izvērtējumu.
Tiesa var pamatot savus secinājumus ar komentāra teksta izvērtējumu kopumā, lietas materiāliem pievienoto eksperta atzinumu.
