XXII nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību
10.03.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-19/2022
Apzināti nepatiess maksātnespējas procesa pieteikums, proti, tāds maksātnespējas procesa pieteikums, kurā sniegtas apzināti nepatiesas ziņas vai ziņas slēptas, ja tā dēļ var tikt pasludināts vai tika pasludināts maksātnespējas process, ir Krimināllikuma 214.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets. Tādējādi šāds maksātnespējas procesa pieteikums nav uzskatāms par Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu – dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem.
27.01.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-14/2022
Ja persona viltojusi dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, un šo viltoto dokumentu izmantojusi, lai izdarītu krāpšanu, personas darbības kvalificējamas atbilstoši Krimināllikuma 177.pantam un 275.pantam kā noziedzīgu nodarījumu reālā kopība. Dokumentu viltošana un viltotu dokumentu izmantošana ir sagatavošanās darbības, lai atvieglotu vai nodrošinātu svešas mantas vai tiesību uz mantu iegūšanu ar viltu – krāpšanu.
05.07.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-1/2022
Par Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu atzīstama bankas izziņa par kredīta piešķiršanu, ja tā ir obligāta daļa no dokumentu kopuma, kas nepieciešams, lai persona varētu pretendēt uz valsts budžeta programmas finansējuma saņemšanu, noslēdzot atbilstošu līgumu.
21.12.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-117/2021
Maksājumu attaisnojoši grāmatvedības dokumenti nav uzskatāmi par Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu – dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem. Atbildība par grāmatvedības dokumentu viltošanu ir paredzēta Krimināllikuma 217.pantā.
12.03.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-67/2019
Krimināllikuma 279.pantā (Patvarība) paredzētā noziedzīgā nodarījuma aprakstā pietiekami konkrēti jānorāda normatīvie akti un tiesību normas, kuras pārkāptas, kā arī normatīvais akts, kurā noteikta kārtība, kādā izšķirams civiltiesisks strīds, ja tāds starp pusēm ir radies. Kriminālprocesā tiesai nav jāuzņemas advokāta vai pārstāvja funkcijas civilprocesā un jāizskaidro Civilprocesa likums, kārtība, kādā persona var realizēt savas tiesības.
28.03.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-49/2018
Krimināllikuma 275.pantā (Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana) paredzētais noziedzīgais nodarījums atzīstams par izdarītu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, ja dokumenta viltošanu vai arī viltota dokumenta izmantošanu izdarījušas vismaz divas personas, kuras par to bija vienojušās pirms minēto darbību uzsākšanas. Lai atzītu, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts pēc iepriekšējas vienošanās un grupā, ir jākonstatē, ka vismaz divas personas par kopīgi izdarāmo nodarījumu ir vienojušās pirms prettiesisko darbību, kas jau tieši ir vērstas uz noziedzīgā nodoma īstenošanu, uzsākšanas. Turklāt jākonstatē cēloniskais sakars starp šo personu kopīgajām darbībām un iestājušos kaitīgo rezultātu.
Apstāklis, ka katrs no apsūdzētajiem viltoja kādu konkrētu dokumentu, nenozīmē, ka katrs apsūdzētais arī atbild par konkrēta dokumenta viltošanu. Konstatējot, ka vēl pirms dokumentu viltošanas apsūdzētie par to bija vienojušies, kā arī to, ka viņus vadīja mantkārīgs motīvs, ir pamats atzīt, ka noziedzīgo nodarījumu apsūdzētie izdarījuši grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
30.10.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-653/2015
Vārds, uzvārds un personas kods veido fiziskas personas identitāti. Vadītāja apliecībā ir visi minētie fiziskas personas identitātes dati. Personas identitāti noskaidro, pārbaudot personas atbilstību dokumentos minētajai personai. Sveša dokumenta – vadītāja apliecības uzrādīšana –atzīstama par savas identitātes slēpšanas veidu. Nav izšķirošas nozīmes apstāklim, kāda veida dokuments tika uzrādīts valsts institūcijas pārstāvim – personu apliecinošs vai kāds cits dokuments. Fiziska persona savu identitāti var slēpt ne tikai ar sveša personu apliecinoša dokumenta palīdzību, bet arī izmantojot cita veida dokumentus, kuros ir fiziskas personas identitātes dati.
27.10.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-488/2015
Dokumenti Krimināllikuma 275.panta izpratnē var būt gan publisko, gan privāto tiesību jomā. Dokumenta juridiskā spēka likums ir vispārējs normatīvs akts, izņēmumi no kura var būt ietverti citos likumos, kas ir speciālie normatīvie akti, piemēram, Civillikumā.
08.10.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-351/2015
Gadījumā, ja uzbrukuma rezultātā varas pārstāvim nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, nodarījums kvalificējams pēc Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā un 126.panta otrās daļas 1.punktā paredzēto noziegumu kopības.
27.05.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-234/2015
Viltota dokumenta uzrādīšana ir viens no veidiem, kā var izpausties Krimināllikuma 275.panta pirmās daļas dispozīcijā paredzētā viltotā dokumenta izmantošana.
12.06.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-215/2015
Tikai fakts, ka krimināllietas materiālos neatrodas viltotais dokuments, nevar būt par attaisnošanas pamatu. Dokumenta oriģināla neesamība netraucē izdarīt secinājumus par tā satura patiesumu, ja tā kopijās, kas atrodas lietā, atspoguļots dokumenta saturs.
29.05.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-113/2015
Tiesai jāpamato atzinums, ka apsūdzētais meža zemes platībā ir veicis meža zemes transformāciju Meža likuma (redakcijā līdz 2012.gada 31.decembrim) un Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 „Meža zemes transformācijas noteikumi” izpratnē.
Meža zemes transformācijas par cita veida lietojuma zemi rezultātā pārmaiņām ir jābūt tādām, lai būtu konstatējams, ka zeme padarīta par nederīgu meža audzēšanai.
02.10.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-460/2014
No likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta pirmās daļas izriet, ka būtiska kaitējuma konstatēšanai gadījumā, kad ir konstatēts ievērojams mantiskais zaudējums, nepieciešams konstatēt arī citu ar likumu aizsargātu interešu apdraudējumu
19.09.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-353/2014
Krimināllikuma 279.panta norma ir uzskatāma par blanketu, jo tajā nav norādītas visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes un šā panta dispozīcija ietver sevī norādi uz citos normatīvajos aktos iekļautajām tiesību normām. Tiesa, piemērojot blanketu normu, nosaka konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes un norāda, kādā veidā ir izpaudusies nodarījuma objektīvā puse. Tā kā patvarības objektīvo pusi veido aktīvas darbības, pārkāpjot valsts vai pašvaldības institūcijas normatīvajā aktā noteikto kārtību, noziedzīgā nodarījuma aprakstā ir jābūt norādei, kādā normatīvā aktā noteiktā kārtība ir pārkāpta (apieta).
16.09.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-330/2014
Uz pilnvarojuma līgumu nav attiecināmi „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”, jo šā tiesiskā darījuma formas prasības ir izsmeļoši noregulētas Civillikumā.
09.05.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-165/2013
Transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība ir dokuments, kas satur datus par konkrēto transportlīdzekli, kā arī transportlīdzekļa, valdītāja vai turētāja personas datus, un piešķir tiesības apliecināt transportlīdzekļa piederību konkrētai personai, tiesības šai personai piedalīties ceļu satiksmē ar reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekli atbilstoši iegūtajai transportlīdzekļa vadīšanas tiesību kategorijai, līdz ar to tā ir dokuments, kas atzīstams par Krimināllikuma 274.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu.
18.06.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-5/2013
1. Ar viltošanu Krimināllikuma atsevišķu pantu izpratnē jau šobrīd jāsaprot ne tikai neīsta dokumenta sastādīšana, parakstot zem teksta svešu vārdu bez attiecīga pilnvarojuma vai ierakstot nepatiesu tekstu virs īsta paraksta, vai īsta dokumenta falsifikācija, izdzēšot, izkodinot vai labojot esošo tekstu, pierakstot tam jaunu tekstu u.tml., bet arī apzināta patiesībai neatbilstošu ziņu ietveršana dokumentā, ko izdarījusi valsts amatpersona vai cits speciālais subjekts.
2. Ar dokumentu viltošanu Krimināllikuma 327.panta izpratnē jāsaprot ne tikai šo dokumentu materiāla viltošana, bet arī gadījumi, kad persona, kurai ir tiesības sastādīt dokumentu, tajā jau sākotnēji ietvērusi faktus vai notikumus, kas neatbilst īstenībai.
3. Kriminālatbildība par Krimināllikuma 275.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu iestājas par tāda dokumenta viltošanu vai izmantošanu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem. Likumdevējs nav norādījis to personu loku, kurām šāds dokuments var piešķirt tiesības vai atbrīvot no pienākumiem.
31.08.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-257/2011
Krimināllikuma 279.panta otrajā daļā divas no paredzētajām kvalificējošām pazīmēm ir konstatēto darbību izdarīšana ar vardarbības piemērošanu un personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kas katra par sevi ir Krimināllikuma 279.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, savukārt būtiska kaitējuma radīšana ir tikai Krimināllikuma 279.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma obligāta pazīme.
01.02.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-61/2011
Krimināllikuma 269.panta pirmajā daļā paredzēta kriminālatbildība par uzbrukumu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai sakarā ar tās likumisku dienesta darbību, kā arī par uzbrukumu personai sakarā ar tās līdzdalību noziedzīga vai cita prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā. Šā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvā puse izpaužas kā uzbrukums. Ar uzbrukumu jāsaprot aktīvas darbības.
17.01.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-6/2011
Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.584. „Kases operāciju uzskaites noteikumi” kases izdevumu orderis ir kases operāciju uzskaites līdzeklis, bet dokuments, kas apliecina konkrētas fiziskas personas tiesības pieprasīt skaidras naudas izmaksu no tās norēķinu konta, ir pase vai cits personu apliecinošs dokuments, kas dod iespēju veikt personas identifikāciju. Bankas kases izdevumu orderi paraksta naudas saņēmējs, apliecinot, ka nauda ir saņemta, bet šis dokuments nepiešķir nekādas tiesības.
Bankas kases izdevumu orderi nevar atzīt par dokumentu Krimināllikuma 275.panta pirmās daļas izpratnē.
01.09.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-351/2008
Satversmē garantēto tiesību aizskārums katrā ziņā atzīstams par personas tiesību un interešu ievērojamu apdraudējumu likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta izpratnē.
15.11.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-600/2007
1. Krimināllikuma 275.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma viens no priekšmetiem ir dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, nevis jebkurš dokuments, kas atbilst Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” prasībām.
2. Krimināllikuma 298.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir pabeigts ar brīdi, kad persona apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt krimināllietas ierosināšanu (kriminālprocesa uzsākšanu) pret kādu citu personu iesniegusi iestādei vai amatpersonai, kurai ir tiesības lemt par kriminālprocesa uzsākšanu vai kurai ir pienākums nosūtīt ziņojumu šīm iestādēm, amatpersonām neatkarīgi no tā, vai uzsākts kriminālprocess vai nē.
20.10.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-620/2006
1. Mantiskā zaudējuma apmērs, kā viena no būtiska kaitējuma obligātām pazīmēm, ir obligāta Krimināllikuma 279.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, kas spriedumā bija jākonstatē, pamatojot uz pārbaudītiem un izvērtētiem pierādījumiem.
2. Aptuvens, tiesas izmeklēšanā nepārbaudīts un spriedumā neizvērtēts mantiskā zaudējuma apmērs ir tikai tiesas pieņēmums.
22.03.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-97/2006
Pase ir personu apliecinošs dokuments, kuru uzrādot, persona var realizēt tiesības un pienākumus privāto un publisko tiesību jomā, līdz ar to tā ir atzīstama par Krimināllikuma 274.pantā paredzēto noziedzīgā nodarījuma priekšmetu.
