XXIII nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju
25.03.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-16/2022
Izvērtējot, vai persona ir atzīstama par speciālo subjektu Krimināllikuma 300.panta izpratnē, jāņem vērā personas faktiskā saistība ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu, nevis personas procesuālā statusa formālais raksturs.
2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[G]/2021
Noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu iepriekš neapsolīta slēpšana nav kvalificējama pēc Krimināllikuma 313.panta (likuma redakcijā no 2019.gada 3.jūlija).
16.11.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-623/2017
Krimināllikuma 312. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (izvairīšanos no soda izciešanas) var izdarīt tikai īpašs (speciālais) subjekts, kas ir jāņem vērā, vērtējot Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktā paredzēto atbildību pastiprinošo apstākli– noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
30.11.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-320/2017
Krimināllikuma 307.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir ne tikai procesuāls dokuments, bet arī datu nesējā esoša informācija.
Prettiesiski paņemot informācijas nesējus (CD matricas) un nokopējot tajās esošo informāciju, tiek veikta gan attiecīgā informācijas nesēja, gan tajā ietvertās informācijas nolaupīšana Krimināllikuma 307.panta izpratnē.
08.12.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-265/2016
Izlemjot, vai izmeklēšanas un tiesu darbības protokoli, izmeklētāja, prokurora, tiesas, tiesneša nolēmumi, ekspertu atzinumi un citi dokumenti, kā arī lietiskie pierādījumi katrā konkrētajā gadījumā atzīstami par krimināllietas materiāliem Krimināllikuma 307.panta izpratnē, ir jāizvērtē, vai ir uzsākts kriminālprocess, vai tie attiecas uz izmeklējamo vai iztiesājamo, vai iztiesāto lietu un vai to iegūšanas (izgatavošanas) process ir pabeigts. Turklāt, ņemot vērā procesuālo darbību, kuru rezultātā top procesuālais dokuments, raksturu, apjomu, ilgumu, iesaistīto personu loku, var veidoties atšķirīgas situācijas.
22.03.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-54/2016
Krimināllikuma 296.pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi - tiesas sprieduma vai lēmuma neizpildīšana un izpildes kavēšana - ir divas atšķirīgas darbības ar dažādu saturu.
Par sprieduma vai lēmuma neizpildīšanu pie atbildības var saukt tikai speciālu subjektu - personu, kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem uzlikts pienākums izpildīt tiesas spriedumu vai lēmumu. Nolēmumus civillietās izpilda tiesu izpildītājs (Tiesu izpildītāju likuma 2.pants, Civilprocesa likuma 539.panta pirmās daļas 1.punkts, 548.panta pirmā daļa, 551.panta pirmā daļa).
24.11.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-389/2015 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Krimināllikuma 296.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse izpaužas kā tiesas sprieduma vai lēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu tīša neizpildīšana vai izpildes kavēšana. Ar tiesas spriedumiem un lēmumiem Krimināllikuma 296.panta izpratnē jāsaprot tiesneša (tiesnešu) nolēmumi, kuri pieņemti, īstenojot tiesas funkcijas. Izmeklēšanas tiesnesis savas kompetences ietvaros īsteno izmeklēšanas tiesneša, nevis tiesas funkcijas, līdz ar to izmeklēšanas tiesneša lēmumi nav atzīstami par tiesas lēmumiem.
27.01.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-23/2015
Nepatiesa liecība Krimināllikuma 300.panta izpratnē ir tāda liecība, kura ne tikai apzināti neatbilst īstenībai, bet arī ir nozīmīga īstenības noskaidrošanai konkrētajā lietā.
18.12.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-407/2013
Krimināllikuma 315.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses konstatēšana nevar būt pamatota tikai ar laika posmu no brīža, kad persona droši uzzina, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums līdz laikam, kad šai personai atbilstoši Kriminālprocesa likumam radās tiesības uz aizstāvību.
05.04.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-124/2013
Krimināllikuma 315.pantā ir paredzēta atbildība par neziņošanu par noziegumu, kas ir piesaistība noziegumam. Personai neiestājas atbildība par neziņošanu par noziegumu, kuram viņš pats ir piesaistīts.
29.11.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-663/2012
Lai apsūdzēto atzītu par vainīgu par liecinieka nelikumīgu iespaidošanu, jānoskaidro, vai persona kriminālprocesā bija ieguvusi liecinieka procesuālo statusu.
17.12.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-174/2012
Krimināllikuma 300.pantā paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu liecību, atzinumu, tulkojumu un paskaidrojumu, un šā noziedzīgā nodarījuma subjekts ir liecinieks, cietušais vai cita persona, paskaidrojuma sniedzējs, eksperts vai tulks, ja viņi pirms liecību došanas, paskaidrojuma sniegšanas, eksperta atzinuma došanas vai tulkošanas ir brīdināti par kriminālatbildību.
Tiesai, izskatot celto apsūdzību, jāvērtē, vai apsūdzētais atbilst liecinieka statusam un vai uz viņu bija attiecināma Kriminālprocesa likuma 111.panta pirmajā daļā lieciniekam izvirzītā prasība–sniegt patiesu liecību. Nozīme ir nevis personas procesuālajam statusam, kam šajā gadījumā ir formāls raksturs, bet gan personas faktiskajai saistībai ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu.
06.03.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-131/2012
Ar nozieguma pēdu slēpšanu jāsaprot šo pēdu iznīcināšanu, bojāšanu, pārveidošanu un jaunu pēdu radīšanu, lai apgrūtinātu izdarītā nozieguma atklāšanu. Cita noziedzīga nodarījuma inscenēšana ir jaunu pēdu radīšana.
24.11.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-609/2011
Ja persona iegādājusies vai realizējusi mantu, zinot, ka tā iegūta noziedzīgā kārtā, tad tai vienlaicīgi neiestājas kriminālatbildība par neziņošanu par citas personas noziegumu. Tas izriet no piesaistības noziedzīgajam nodarījumam institūta krimināltiesībās.
25.05.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-259/2010
1. Gadījumā, kad lietas izlemšana ir pabeigta ar tiesas nolēmumu (spriedumu vai lēmumu), tikai tā tiesa, kura izskatījusi šo lietu pēc būtības, ir tiesīga konstatēt vai persona sniegusi nepatiesas liecības. Nolēmumā nepārprotami jānorāda, kuras no personas sniegtajām liecībām ir nepatiesas. Šāds tiesas atzinums ir Krimināllikuma 300.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma obligāta objektīvās puses sastāvdaļa. Savukārt pirmstiesas kriminālprocesā ir jānoskaidro, vai šīs personas darbības satur visas nepieciešamās un obligātās Krimināllikuma 300.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, tajā skaitā jānoskaidro arī subjektīvā puse – vai personai, sniedzot nepatiesas liecības, ir bijis tiešs nodoms.
2. Tam, vai atsevišķi izgatavots tiesas lēmums izmeklēšanas iestādei nosūtīts atbilstoši Kriminālprocesa likuma 473.panta sestajai daļai, vai arī atbilstoši šā likuma 371.panta piektajai daļai izmeklēšanas iestādei nosūtītas ziņas par iespējamu Krimināllikuma 300.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, nav izšķirošas juridiskas nozīmes, uzsākot kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanas iestādē.
11.06.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-349/2008
Krimināllikuma 312.pantā iekļautā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, kas satur pašas sodāmās darbības pazīmes, neatkarīgi no seku iestāšanās. Kaitīgo seku neesamība, pati par sevi nav pamats, lai noziedzīgo nodarījumu atzītu par mazsvarīgu.
25.01.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-33/2008
Par velkamā transportlīdzekļa vadīšanu uzskatāma arī transportlīdzekļa vadīšana, ja to velk lokanajā sakabē un velkamais transportlīdzeklis kaut kāda iemesla dēļ pats nevar pārvietoties. Arī velkamā transportlīdzekļa vadīšanai ir nepieciešamas zināmas iemaņas un prasmes, kuru esamību atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai apliecina kompetentas institūcijas izsniegtas transportlīdzekļa vadītāja tiesības. Ja personai šādas tiesības ir atņemtas ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, atzīstams, ka viņa izvairās no tiesas piespriestā tiesības ierobežojošā soda Krimināllikuma 312.panta izpratnē.
04.12.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-668/2007
1. Prokurors pirmstiesas procesā, pirmās un apelācijas instances tiesas, izskatot lietu, paplašināti un nepareizi tulkojušas Krimināllikuma 296.panta dispozīciju un nepamatoti atzinušas apsūdzēto par šī kriminālpārkāpuma subjektu.
2. Saskaņā ar Krimināllikuma 296.panta dispozīcijas jēgu par tiesas sprieduma un lēmuma tīšu neizpildīšanu pie kriminālatbildības var saukt personu, kurai saskaņā ar likumu vai darba pienākumiem jāizpilda tiesas spriedums vai lēmums, kurš stājies likumīgā spēkā un kura to tīši nav darījusi.
12.10.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-619/2007
1. No objektīvās puses Krimināllikuma 298.panta 1.daļā paredzētajam ziņojuma saturam jābūt tādam, kas satur norādi uz nodarījuma izdarīšanas apstākļiem un personu, kas to izdarījusi, bet sniegtās ziņas ir patiesībai neatbilstošas.
2. Potenciālā apsūdzētā subjektīvo attieksmi pret nodarījumu raksturo tiešs nodoms, jo persona apzinās, ka ziņas ir nepatiesas un tās sniegtas ar īpašu nolūku – panākt konkrētas personas saukšanu pie kriminālatbildības.
13.03.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-121/2007
Krimināllikuma 309.panta 3.daļā paredzēto noziegumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, t.i., vainīgajai personai apzinoties, ka tā nodod apcietinājumā vai ieslodzījumā esošai personai narkotiskās vai psihotropās vielas.
09.11.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-670/2006
1. Krimināllikuma 300.pants paredz personas kriminālatbildību par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu, taču saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 110.panta 3.daļas 2.punktā noteikto lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi, par ko viņam ir jābūt pienācīgā kārtā informētam.
2. Nepatieso liecību būtība var būt tieši tāda fakta noliegšana, kas varētu būt par pamatu paša liecinieka saukšanai pie kriminālatbildības par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
