16.09.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-89/2022
Lai personu atzītu par vainīgu Krimināllikuma 320.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, nav nozīmes tam, ka persona kukuli nav saņēmusi, bet ir jākonstatē kukuļa izspiešanas fakts.
24.07.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-149/2019
Ja smagas sekas ir noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīme, nodarījuma radīto kaitīgo seku atbilstība likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 24.pantā noteiktajiem kritērijiem, kas raksturo smagas sekas, pati par sevi nav sodu ietekmējošs apstāklis, ja vien papildus nav saskatāmi arī citi kaitīgās sekas raksturojoši elementi.
25.04.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-33/2019
Arī pirms 2014.gada 15.maija likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Krimināllikuma 316.pantā definētais valsts amatpersonas jēdziens bija attiecināms uz amatpersonām, kuras pilda valsts dienesta pienākumus kapitālsabiedrībās vai kurām ir tiesības rīkoties ar kapitālsabiedrības mantu un finanšu līdzekļiem.
25.04.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-25/2019
Krimināllikuma 329.pantā ir noteikta kriminālatbildība par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, neprecizējot to personu loku, kam ziņas tiek izpaustas. Tas vien, ka persona, kurai informācija nodota, šo informāciju varēja iegūt pati, nav pietiekams pamats atzīt, ka informācijas nodošana bijusi tiesiska.
Lai izlemtu, vai informācijas nodošana citai personai ir bijusi tiesiska, būtiski ir noskaidrot ne tikai to, vai normatīvajos tiesību aktos konkrētajai informācijai ir bijis noteikts izplatīšanas aizliegums, bet arī to, vai un kāda ir bijusi normatīvajos tiesību aktos noteiktā šīs informācijas izmantošanas kārtība un, vai informācija nodota izmantošanai normatīvajos tiesību aktos paredzētajā kārtībā.
04.06.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-17/2019
1. Krimināllikuma 317.pantā un 318.pantā noteikto dienesta pilnvaru pārkāpšanas un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas objektīvo pusi veido valsts amatpersonas izdarītas tīšas darbības. Gan Krimināllikuma 317.pantā, gan 318.pantā paredzētajos gadījumos valsts amatpersona rīkojas ļaunprātīgi, pretrunā ar tās uzdevumiem, pārkāpjot likumu vai citus normatīvos aktus, kuros reglamentēta attiecīgās valsts amatpersonas kompetence, funkcijas, pienākumi un tiesības, taču minētie nodarījumi viens no otra atšķiras pēc sava satura.
Ar Krimināllikuma 317.pantā norādītajām darbībām valsts amatpersona acīmredzami pārsniedz savas kompetences robežas, savukārt dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas situācijā valsts amatpersona darbojas savu pilnvaru robežās, taču pretēji dienesta interesēm, vai arī veic darbības, kuras neietilpst tās kompetencē, bet kuras var izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.
2. Lai atzītu, ka noziedzīgs nodarījums ir izdarīts ar mantkārīgu nolūku, nav izšķirošas nozīmes apstāklim, vai noziedzīgās darbības apsūdzētais veicis ar mērķi gūt konkrētu materiālu labumu, jo tas, vai valsts amatpersonai dienesta pilnvaru pārsniegšanas rezultātā izdevās uzlabot savu vai citas personas materiālo stāvokli, neietekmē noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju. Turklāt par konkrētu materiālu labumu atzīstama arī amata saglabāšana, kas nodrošina regulārus ienākumus un attiecīgu dzīves standartu.
3. Kvalificējot noziedzīgu nodarījumu, jāņem vērā, ka viens un tas pats mantiskais zaudējums apmērā, kas atzīstams par būtisku kaitējumu, var veidot tikai viena, nevis vairāku atsevišķu noziedzīgu nodarījumu sastāvu.
18.04.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-5/2019
Konstatējot valsts amatpersonas tīšas darbības vai bezdarbību, kas izraisījusi smagas sekas – materiālu zaudējumu lielā apmērā –, nodarījums kvalificējams saskaņā ar Krimināllikuma 317., 318. vai 319.panta trešo daļu. Būtiska kaitējuma konstatēšana šajā gadījumā nav nepieciešama, jo smagas sekas aptver būtisku kaitējumu.
09.11.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-240/2018
Preces ir ievestas Latvijas Republikas teritorijā, ja tās ir aizturētas aiz pirmās muitas iestādes. Latvijas Republikas teritorijā ievesto akcīzes preču vērtības noteikšanai jāpiemēro akcīzes, muitas un pievienotās vērtības nodokļi, un preces vērtībai ir nozīme noziedzīgā nodarījuma pareizai kvalifikācijai.
14.12.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-558/2017
Lai nodarījumu atzītu par noziedzīgu, tam ir jāsasniedz noteikta kaitīguma pakāpe. Kaitīguma pakāpe ir atkarīga arī no nodarījuma priekšmeta vērtības.
Noziedzīga nodarījuma priekšmeta materiālajai vērtībai ir jābūt ar noteiktu konkretizācijas pakāpi, vismaz tā minimālajai summai
01.03.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-147/2017
Krimināllikuma 329.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi veido informācijas (ziņu), kas valsts amatpersonai ir pieejama saskaņā ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu, izpaušana vai izmantošana mērķiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu vai konkrētu darba uzdevumu veikšanu, ja neizpaužamas ziņas saturoša informācija jebkādā veidā nokļūst pie vēl kaut vienas personas (formāls noziedzīgs nodarījums).
06.06.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-91/2017
Ja persona ir izteikusi gan kukuļa piedāvājumu, gan arī devusi kukuļa priekšmetu valsts amatpersonai, nodarījums uzskatāms par pabeigtu neatkarīgi no tā, vai valsts amatpersona kukuli vai tā daļu pieņēmusi vai nē.
03.10.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-615/2016
Ārsts, kurš darbojas publiskās personas vārdā, uz darba līguma pamata pildot pašvaldības deleģētu uzdevumu - sniedzot pacientam sekundāros veselības aprūpes pakalpojumus, - uzskatāms par pašvaldības darbinieku, kas nav valsts vai pašvaldības amatpersona, proti, ir Krimināllikuma 326.2 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts.
05.05.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-58/2016
No 2013.gada 1.aprīļa, lai sauktu personu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas, jākonstatē šā panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums, tas ir, darbības, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas radījušas būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, turklāt tam jābūt izdarītam mantkārīgā nolūkā.
31.03.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-25/2016
Kukuļa piedāvāšana vērtējama kā atsevišķs uzkūdīšanas gadījums, ko likumdevējs īpaši paredzējis Krimināllikuma 323.panta pirmajā daļā, līdz ar to atzīstot par patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu. Aicinājuma pieņemt kukuli sastāvs ir formāls, tas ir pabeigts ar darbības – aicinājuma pieņemt kukuli – izteikšanas brīdi.
Kukuļa nodošana kā objektīvās puses izpausme prezumē kukuļa priekšmeta nodošanu valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu, izmantojot savu dienesta stāvokli. Tādējādi, lai kvalificētu apsūdzētā darbības kā pabeigtu kukuļdošanu vai kukuļdošanas mēģinājumu, ir būtiski konstatēt, vai valsts amatpersona ir pieņēmusi kukuli vai vismaz tā daļu, vai nē.
26.11.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-32/2015
Jautājums par nodarījuma kvalificēšanu saskaņā ar Krimināllikuma Sevišķās daļas pantos norādīto kvalificējošo pazīmi – nodarījumu izdarījusi organizēta grupa – aplūkojams kopsakarā ar Krimināllikuma 21.pantu, kurā sniegtas organizētas grupas pazīmes un norādīti gadījumi, kādos personai iestājas atbildība par nozieguma izdarīšanu organizētā grupā.
Lai personu sauktu pie atbildības pēc Krimināllikuma 318.panta pirmās vai otrās daļas, ievērojot 2012.gada 13.decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā” (stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī) papildus nepieciešams konstatēt noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmi – būtisku kaitējumu.
18.02.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-1/2014
Krimināllikuma 318.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīme ir būtisks kaitējums. Būtisku kaitējumu bez papildu izklāsta apsūdzībā rada valsts amatpersonas darbība, kas saistīta ar šīs personas citu noziedzīgu nodarījumu vai arī citas personas noziedzīgu nodarījumu. Būtisks kaitējums var būt nodarīts valsts varai, pārvaldības kārtībai, personas likumiskajām interesēm kā atsevišķi, tā arī dažādām grupām atkarībā no valsts amatpersonas amata, darbības rakstura, cietušo personu esamības. Turklāt citus noziedzīgus nodarījumus konstatē izskatāmajā krimināllietā vai ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu citā krimināllietā.
03.07.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-333/2013
Lai valsts amatpersonas darbības kvalificētu pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim) vai pēc Krimināllikuma 318.panta trešās daļas (Krimināllikuma 2013.gada 1.aprīļa redakcijā), nepieciešams konstatēt, ka valsts amatpersona izdarījusi tīšas darbības, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja tās izraisījušas smagas sekas.
28.02.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-7/2013
Krimināllikuma 317.panta otrajā daļā paredzēta kriminālatbildība par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tā saistīta ar vardarbību, savukārt miesas bojājumu nodarīšana nav šī noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme, proti, lai iestātos atbildība pēc Krimināllikuma 317.panta otrās daļas, ir jākonstatē vardarbības pielietošanas fakts, un nav obligāti nepieciešams, lai šīs vardarbības rezultātā tiktu nodarīti miesas bojājumi.
31.01.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-43/2012
Krimināllikuma326.1 panta izpratnē amatpersonas prettiesiska ietekmēšana izpaužas tādā veidā, ka persona, kuras viedoklis valsts amatpersonai ir svarīgs (persona ar ietekmi), sniedz amatpersonai uzpirktu viedokli kādas personas interesēs, būdams persona, kas pieņēmis no tās materiālas vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumus.
Kriminalizētas ir vienīgi tādas darbības, kad persona, kurai būtu jāveic ietekmēšana, jau ir apgalvojusi vai apstiprinājusi, vai arī vienlaicīgi ar piedāvājumu apgalvo vai apstiprina personai, kuras interesēs ietekmēšanai būtu jānotiek, ka tā ir spējīga ietekmēt citaspersonas.
15.03.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-79/2011
Izvērtējot Krimināllikuma 326.1 panta pirmās daļas normas dispozīciju 2009.gada 19.novembra likuma redakcijā, atzīstams, ka spēkā esošā Krimināllikuma 326.1 panta pirmās daļas dispozīcija ir labvēlīgāka par ar 2004.gada 12.februāra likuma izteikto 326.1 panta pirmās daļas dispozīciju, kura bija plašāka. Tātad likumdevējs ir sašaurinājis to darbību saturu, par kurām paredzēta atbildība pēc Krimināllikuma 326.1 panta pirmās daļas.
01.03.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-7/2011
Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 318.panta un 320.panta ir paredzēta tajos gadījumos, kad kukuļņēmēja darbību rezultātā ir iestājušās Krimināllikuma 318.pantā paredzētās sekas – būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, kā arī par tām pašām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas.
Būtisks kaitējums ir obligāta Krimināllikuma 318., 320.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, tādēļ apsūdzībā jānorāda, kāds konkrēti kaitējums ir nodarīts un kāpēc tas vērtējams kā būtisks krimināltiesiskā izpratnē.
20.01.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-2/2011
Valsts amatpersona atrodoties atvaļinājumā nezaudē amatpersonas statusu un tiesības veikt savus amata pienākumus. Neviena likuma norma neaizliedz amatpersonai, atrodoties atvaļinājumā, veikt savus amata pienākumus un izmantot amatpersonas tiesības, neskatoties uz to, ka viņas vietā iecelts pienākumu izpildītājs.
15.10.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-535/2008
Aprakstot lietas faktiskos apstākļus kukuļņemšanas lietā, apsūdzībā jānorāda konkrētas(nevis vispārīgas) objektīvās puses pazīmes par kādas konkrētas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu konkrēta kukuļdevēja vai kukuļa piedāvātāja interesēs, vai citas konkrētas personas interesēs, no kuras amatpersona pieņēmusi kukuli, izmantojot savu dienesta stāvokli.
02.07.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-312/2008
Mantiska zaudējuma nodarīšana atzīstama arī tādos gadījumos, kad amatpersonas noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir ne tikai zaudēta konkrēta manta, bet arī zaudēta iespēja to iegūt turpmāk, ja vien šīm sekām ir tiešs cēlonisks sakars ar apsūdzētās personas Krimināllikuma attiecīgā normā paredzēto noziedzīgo darbību vai bezdarbību.
05.09.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-404/2007
1. Mantiskam zaudējumam, lai to kvalificētu kā būtisku kaitējumu krimināltiesiskajā izpratnē, jābūt tādam, kas radies tieši no personas izdarītām noziedzīgām darbībām.
2. Cietušā tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar amatpersonas rīcības apstrīdēšanu tiesā, nevar atzīt par cietušā mantiskiem zaudējumiem, kas nodarīti ar noziedzīgu nodarījumu.
3. Ievērojama materiāla zaudējuma nodarīšanu vienlaicīgi nevar atzīt arī par būtiska kaitējuma nodarīšanu personas tiesībām un interesēm.
30.11.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-673/2006
1. Valsts amatpersonas darbības, kas saistītas ar kukuļņemšanu, ne katrā gadījumā satur arī Krimināllikuma 318.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu.
2. Lai amatpersonas darbības vienlaicīgi kvalificētu arī pēc Krimināllikuma 318.panta 1. vai 2.daļas jābūt konstatētam, ka amatpersona par kukuli veikusi nelikumīgas darbības kukuļdevēja interesēs, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.
23.10.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-615/2006
Krimināllikuma 323.panta 1.daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums uzskatāms par pabeigtu, ja kukulis ir pieņemts. Ja piedāvātais kukulis nav ticis pieņemts, personas darbības pareizi kvalificējamas kā kukuļdošanas mēģinājums.
01.11.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-396/2006
1. Tiesas spriedumā pamatoti norādīts, ka tikai iespējas zaudēšana piedzīt maksājuma parādu atzīstama par smagu seku izraisīšanu Krimināllikuma 318.panta 2.daļas izpratnē.
2. Tas atbilst likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24.panta 1., 2. daļas prasībām, kur noteikts, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izraisījis smagas sekas, var būt arī radīts citāds kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm un tiesībām.
