III nodaļa. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību.
2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[B]/2022
Lemjot par personas saukšanu pie kriminālatbildības par korespondences noslēpuma tīšu pārkāpšanu, privātās dzīves un korespondences neaizskaramības intereses līdzsvarojamas ar vārda brīvības interesēm. Ja par Krimināllikuma 144.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiek apsūdzēts žurnālists, kas publiskojis sabiedrībā zināma politiķa vai augstas valsts amatpersonas korespondenci, tiesai jāizvērtē, vai viņš nav rīkojies attaisnojama profesionālā riska apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību.
26.08.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-75/2021
Nepieciešamās aizstāvēšanās stāvokļa esības noteikšanai un pareizai Krimināllikuma 29.panta piemērošanai ir vērtējami uzbrukuma un aizstāvēšanās tiesiskie nosacījumi.
Persona atrodas nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, ja ievēroti nepieciešamās aizstāvēšanās tiesīguma nosacījumi. Atbilstoši šiem nosacījumiem uzbrukumam (apdraudējumam) ir jābūt prettiesiskam un kaitīgam, īstenam un patiesi pastāvošam, kas nozīmē, ka apdraudējums ir jau sācies vai pastāv reāli uzbrukuma draudi, un tas nav vēl pabeigts. Savukārt aizstāvēšanās nosacījumi ir tās mērķis – likumā norādīto interešu un tiesību aizsardzība, kaitējuma nodarīšana uzbrucējam un tas, ka netiek pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
30.06.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-296/2016
Atzīstot apsūdzēto par vainīgu tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanā, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, un vienlaikus konstatējot, ka miesas bojājumus apsūdzētais cietušajam nodarījis tad, kad apdraudējums vairs nepastāvēja, tiesa taisa pretrunīgu spriedumu, kas nav atzīstams par tiesisku.
22.11.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-528/2013
Šķietamā aizstāvēšanās tāpat kā nepieciešamā aizstāvēšanās ir iespējama tikai tad, ja pastāv zināmi obligāti nosacījumi. Nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumā tāds nosacījums ir reāls apdraudējums, bet šķietamās aizstāvēšanās gadījumā – darbības, kuras uzskata par šādu apdraudējumu. Ja persona bez jebkāda pamata iedomājusies, ka notiek uzbrukums, jo cietušā rīcība un konkrētie notikuma apstākļi nav devuši tam iemeslu, tad šī persona par tīši radītu kaitējumu atbild uz vispārējiem pamatiem.
22.01.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-19/2013
Kriminālprocesa likuma 377.panta 10.punktā noteikts, ka Kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja konstatēti Krimināllikumā minētie apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību. Šādi apstākļi minēti Krimināllikuma III nodaļā. Viens no šiem apstākļiem ir Krimināllikuma 29.pantā noteiktā nepieciešamā aizstāvēšanās. Kriminālprocesa likuma 377.panta 10.punktā norādītais apstāklis ir personu reabilitējošs apstāklis.
10.03.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-134/2010
Nepieciešamā aizstāvēšanās Krimināllikuma 29.panta izpratnē ir pieļaujama, ja apdraudējums patiesi pastāv un ir reāls, tas ir, tiek izdarīts reāli. Personas darbības, kura aizstāvas un nodara kaitējumu apdraudētājam, nevar uzskatīt par izdarītām nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, ja kaitējums nodarīts pēc tam, kad apdraudējums bijis pabeigts un ir zudusi jebkāda vajadzība piemērot aizsardzības līdzekļus. Ja persona bez jebkāda pamata iedomājusies, ka notiek uzbrukums, jo cietušā rīcība un konkrētie notikuma apstākļi nav devuši tam iemesla, tad šī persona par tīši radīto kaitējumu atbild uz vispārējiem pamatiem.
23.09.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-503/2009
Atbilstoši Krimināllikuma 29.pantam, nevar atzīt par atrodošos nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī personu, kura pati tīšām izraisījusi uzbrukumu, lai izmantotu to kā ieganstu prettiesisku darbību izdarīšanai.
