28.05.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-86/2021
Procesa virzītāja pienākums izskaidrot personai tiesības neliecināt pret sevi attiecināms uz Kriminālprocesa likumā paredzēto nopratināšanu. Ja persona Kriminālprocesa likuma 131.panta otrās daļas kārtībā pēc brīvas gribas sniedz informāciju citam, tajā skaitā policijas darbiniekam, nepastāvot pratināšanas nosacījumam, tad šī persona pati uzņemas atbildību, ka paustās ziņas var tikt izmantotas pret viņu.
Vērtējot personas pašas uzrakstīto paskaidrojumu par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošiem apstākļiem, ir izvērtējams, vai paskaidrojumu sniegšanā nav konstatējamas pazīmes, kas paskaidrojumu sniegšanu pielīdzina pratināšanai, kurā personai ir tiesības sevi neinkriminēt.
30.04.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-18/2021
Kriminālprocesa likums neparedz, ka kratīšanā klātesošajai personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, uzreiz pēc kratīšanas būtu jāsniedz kratīšanas protokolā fiksējama liecība vai paskaidrojums par izņemto priekšmetu piederību, jānorāda uz alibi vai kriminālatbildību izslēdzošiem apstākļiem, līdz ar to šādas informācijas neierakstīšana kratīšanas protokolā nav atzīstama par personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, procesuālo pienākumu nepildīšanu un nevar būt par pamatu nelabvēlīgu secinājumu izdarīšanai par apsūdzētā vainīgumu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā.
2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[M]/2021
Procesa virzītājam, pieaicinot ekspertīžu iestādes amatpersonu piedalīties izmeklēšanas darbībā, nolūkā izmantot tajā viņa speciālās zināšanas, ir jānošķir tiesu ekspertīžu iestādes amatpersonas (tiesu eksperta) dalība tajā kā ekspertam un dalība kā speciālistam. Pats par sevi apstāklis, ka pieaicināmā persona pēc profesijas ir eksperts, nenozīmē, ka tai katrā gadījumā ir piešķirams eksperta procesuālais statuss.
Ja nepieciešams pilnvarot ekspertu veikt kāda objekta apskati, kas pēc tam tiks pakļauts ekspertīzei, procesa virzītājs pieaicina ekspertu piedalīties apskates veikšanā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 161.panta pirmajai daļai. Savukārt, ja eksperts pēc kriminālprocesu veicošās amatpersonas aicinājuma sniedz tai palīdzību apskates veikšanā, izmantojot savas speciālās zināšanas, bet pats apskati neveic, eksperts apskatē piedalās kā speciālists.
19.12.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-212/2019
Tiesas spriešanā ietilpst arī lūgumu izlemšana par ekspertīzes noteikšanu un lēmuma par ekspertīzes noteikšanu pieņemšana. Tiesai, pēc aizstāvības lūguma nosakot ekspertīzi, nav pienākuma ietvert tajā tikai procesa dalībnieku uzdotos jautājumus, bet jāizvērtē ietverto jautājumu pamatotība un jāizlemj, kādi jautājumi uzdodami ekspertam, kas veicinātu nozīmīgu apstākļu noskaidrošanu kriminālprocesā un panāktu taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu.
29.03.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-10/2019
Skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā fiksētā informācija uzskatāma par precīzāku un pilnīgāku salīdzinājumā ar rakstveidā fiksēto informāciju, taču izmeklēšanas darbību fiksēšana skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā nav atzīstama par izmeklēšanas darbību rezultātā iegūto ziņu ticamības kritēriju.
Jebkuru izmeklēšanas darbību rezultātā iegūto ziņu, tostarp tādu, kuru iegūšana fiksēta skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā, ticamība pārbaudāma saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta otrās daļas prasībām – to kopumā un savstarpējā sakarībā ar citiem lietā iegūtajiem pierādījumiem.
03.05.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-211/2017
Apstāklis, ka apsūdzētais ambulatorās tiesu psihiatriskās ekspertīzes laikā atteicās runāt ar ekspertu, nevar būt par pamatu tiesu psihiatriskās ekspertīzes neveikšanai vispār, jo stacionārā tiesu psihiatriskā ekspertīze sniegtu atbildes uz procesa virzītāja uzdotajiem jautājumiem.
2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[A]/2017
Psihologa klātbūtnes jēga nepilngadīgā nopratināšanā ir sniegt palīdzību procesa virzītājam, kā arī nodrošināt nepilngadīgajam psiholoģisku labklājību. Psihologs nopratināšanā var formulēt procesa virzītāja uzdotos jautājumus tādā formā, lai tie būtu labāk saprotami nepilngadīgajam, lai neradītu viņa psihei nelabvēlīgus apstākļus.
28.06.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-348/2016
Kriminālprocesa likuma 190.panta piektajā daļā minētais kriminālprocesam "nozīmīgs dokuments", kuru kriminālprocesa virzītājs var pieprasīt no administratīvās lietas, civillietas vai citas krimināllietas turētāja, nav attiecināms uz liecinieka nopratināšanas protokolu. Šādā veidā iegūtas liecības, kuras liecinieki nav snieguši konkrētajā kriminālprocesā, nevar atzīt par liecībām Kriminālprocesa likuma 131.panta pirmās daļas izpratnē.
Liecībai, kuru saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.pantu var nolasīt vai atskaņot tiesā, jābūt sniegtai konkrētajā kriminālprocesā. Citos kriminālprocesos sniegtās liecības (nopratināšanas protokolu kopijas), kas pievienotas konkrētajam kriminālprocesam, nav uzskatāmas par personas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtu liecību.
30.06.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-338/2016
Neatliekamā gadījumā (Kriminālprocesa likuma 180.panta trešā daļa) piekrišanu kratīšanas izdarīšanai var dot arī mutiski vai kā citādi, izmantojot telekomunikācijas līdzekļus. Kratīšanas tiesiskumu un pamatotību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 180.panta piekto daļu pārbauda izmeklēšanas tiesnesis.
02.07.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-320/2015
Nevar izdarīt lietas apstākļu juridiskai izšķiršanai nozīmīgus secinājumus tikai uz vainīgā poligrāfa pārbaudes rezultātiem, bet gan jāizvērtē visi lietas apstākļi to kopumā.
23.09.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-297/2015
Viedoklis, ka jau izņemtā tālrunī uzglabātās informācijas vizuālā apskate katrā gadījumā ir speciālā izmeklēšanas darbība, kura veicama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 218.pantu, ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 210.panta pirmajā daļā noteikto, ka Kriminālprocesa likuma 11.nodaļā paredzētās speciālās izmeklēšanas darbības veic, ja kriminālprocesā pierādāmo apstākļu noskaidrošanai ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot kriminālprocesā iesaistītās personas un tās personas, kuras varētu šīs ziņas sniegt. Kriminālprocesa likuma 218.pants regulē sakaru līdzekļu kontroli, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 215.panta pirmās daļas 2.punktu, ir viens no speciālo izmeklēšanas darbību veidiem. Tālrunī saglabātās informācijas tieša uztvere un fiksēšana, veicot noteiktā procesuālā kārtībā izņemta objekta vizuālo apskati, nav atzīstama par sakaru līdzekļu kontroli Kriminālprocesa likuma 218.panta izpratnē.
20.08.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-279/2015
Fakts, ka izpētes materiāla neesamības vai nepietiekamības dēļ nav iespējams izdarīt ekspertīzi personas nāves cēloņa noteikšanai, neatbrīvo tiesu no pienākuma pārbaudīt un izvērtēt kriminālprocesā iegūtos pierādījumus, lai konstatētu, vai apsūdzētās personas ir izdarījušas apsūdzībā norādītās faktiskās darbības un vai pastāv saprātīgas šaubas, ka citas personas nāve iestājusies par pierādītām atzīto faktisko darbību rezultātā.
16.10.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-323/2012
Kriminālprocesa likuma 177.panta otrā daļa noteic, ka apstākļiem, kādos notiek uzrādīšana atpazīšanai, jābūt pēc iespējas līdzīgiem tiem, kādos atpazinējs uztvēris atpazīstamo objektu sakarā ar izmeklējamo notikumu, bet atpazīstamajam objektam jāatrodas pēc iespējas tādā stāvoklī un veidolā, kā pirmreizējās uztveres laikā. Savukārt šā panta piektā daļa noteic, ka, ja nav iespējams uzrādīt pašu atpazīstamo objektu, var uzrādīt tā atveidu, kurš iegūts ar foto, video vai citu zinātniski tehnisko līdzekļu palīdzību un kurā fiksētas tās īpašības un pazīmes, pēc kurām šo objektu var atpazīt.
31.05.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-93/2012
Kriminālprocesa likumā 10.nodaļā paredzētas visas izmeklēšanas darbības, kuras pieļaujamas, veicot izmeklēšanu kriminālprocesā, savukārt Kriminālprocesa likuma 11.nodaļā norādītas speciālās izmeklēšanas darbības. Šajā Kriminālprocesa likuma nodaļā nav paredzētā tāda izmeklēšanas darbība kā ceļu satiksmes negadījuma notikuma vietas rekonstrukcija.
