12.nodaļa. Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem (235.-240.pants)
29.09.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-156/2022
Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētajai prasībai, ka konfiscētās apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina, ir obligāts raksturs, lai nepieļautu apgrozībā aizliegto lietu nodošanu turpmākā apritē un pasargātu sabiedrības drošību un veselību.
Arī tad, ja izmeklēšanas darbība, kuras laikā izņemti nelikumīgi alkoholiskie dzērieni, tiek atzīta par prettiesisku, tiesai jāņem vērā Kriminālprocesa likuma 240.panta prasības, proti, izņemtie nelikumīgie alkoholiskie dzērieni ir iznīcināmi.
20.04.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-110/2016
Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 6.punkts noteic iespēju konfiscēt ne tikai apsūdzētajam, bet arī citai personai piederošu lietu, kas tikusi izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, taču šādā gadījumā jāņem vērā Latvijas Republikas Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas izteiktās atziņas par to, ka, īstenojot jebkuru iejaukšanos īpašuma lietošanā, jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp vispārējām (sabiedrības) interesēm un indivīda pamattiesību ievērošanu. Ja īpašums ticis lietots pretlikumīgi un ir konfiscēts, šis līdzsvars ir atkarīgs no daudziem apstākļiem, tai skaitā, no īpašnieka uzvedības. Šādos gadījumos ir jānoskaidro mantas īpašnieka vainas vai atbildības pakāpe vai saistība ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, vai vismaz sakarība starp viņa rīcību un noziedzīgo nodarījumu (Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2013.gada 24.oktobra spriedums lietā Nr.2012-23-01, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015.gada 13.oktobra spriedums lietā ÜNSPED PAKET SERVİSİ SAN. VE TİC. A.Ş. v. Bulgaria).
Mantas īpašniekam jābūt reālai iespējai kriminālprocesā apstrīdēt šādas konfiskācijas piemērošanu(Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2010.gada 1.aprīļa spriedums lietā Denisova and Moiseyeva v. Russia, pieteikums Nr.16903/03).
06.03.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-106/2014
Ja krimināllietā ir lietiskie pierādījumi, tiesai notiesājošā sprieduma motīvu daļā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 7.punktam jānorāda un jāpamato rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem.
30.05.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-332/2013
Nepieciešams nošķirt jēdzienus „noziedzīga nodarījuma rīks” un „lieta, kura bija paredzēta vai tika izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanai”. Viena un tā pati lieta, ievērojot konkrētos lietas apstākļus, var tikt atzīta par noziedzīga nodarījuma rīku vai par lietu, kura bija paredzēta vai tika izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Par noziedzīga nodarījuma rīku atzīstama tāda lieta, ar kuru apsūdzētais tieši iedarbojies uz noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, cietušo personu vai cietušo. Konfiscējami ir apsūdzētā īpašumā vai valdījumā esošie noziedzīga nodarījuma rīki.
23.05.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-306/2013
Atbilstoši Krimināllikuma 42.panta nosacījumiem mantas konfiskācija ir vainīgās personas īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā, kas kā kriminālsods jānorobežo no speciālās konfiskācijas, kas nav uzskatāma par sodu. Šāda konfiskācija norādīta Kriminālprocesa likuma 240.pantā. Speciālo konfiskāciju var piemērot jebkurā krimināllietā, ja vien ir Kriminālprocesa likumā norādītais pamats.
07.05.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-222/2010
1. Kriminālprocesa likuma 240.pantā ir norādīti pēc sava satura dažādi lietiskie pierādījumi un rīcība ar tiem. Noziedzīga nodarījuma rīki un lietas, kuras bija paredzētas vai tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ir dažādi lietiskie pierādījumi ar atsevišķu procesuālu saturu.
2. Transporta līdzekļus lietā var atzīt gan kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus, gan arī kā lietas, kuras bija paredzētas vai tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai. Iztiesājot konkrēti katru lietu, ievērojot lietas apstākļus un pierādījumus, to izlemj tiesa, kura izskata lietu pēc būtības.
