• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

2.nodaļa. Kriminālprocesa pamatprincipi (6.-25.pants)

30.04.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-263/2021

1. Tiesai, nosakot galīgo sodu pēc vairākiem spriedumiem vienošanās procesā, jāizvērtē, vai, nepiemērojot Kriminālprocesa likuma 543.panta ceturto daļu, kas piešķir tiesai tiesības precizēt vienošanās protokolā paredzēto soda mēru, katrā konkrētajā lietā netiks pārkāpti Kriminālprocesa likumā nostiprinātie pamatprincipi. 2. Kriminālprocesa likuma 543.panta ceturtās daļas nepiemērošana tiesā, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu, ja apsūdzētais izskatāmajā lietā neatrodas apcietinājumā un pēc vienošanās ar prokuroru noslēgšanas dienas līdz iztiesāšanas dienai turpina izciest sodu pēc iepriekšējā sprieduma, nenodrošina vienlīdzības principa ievērošanu vienošanās procesā un pārkāpj Kriminālprocesa likuma 15.pantā noteiktās apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu.

Lejupielādēt

01.12.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-155/2021

Rakstveida process pats par sevi neierobežo procesā iesaistīto personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Rakstveida procesa būtība izpaužas apstāklī, ka lieta tiek iztiesāta pēc lietas materiāliem bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās klātienē, līdz ar to apsūdzētais rakstveida procesā nesniedz liecības, nepamato savu viedokli par apelācijas sūdzībā norādītajiem apstākļiem un nesaka pēdējo vārdu. Tiesības uz taisnīgu tiesu šajā aspektā apsūdzētajam tiek nodrošinātas, izskaidrojot viņam tiesības iesniegt tiesai rakstveida liecības un dokumentus, kas pamato apelācijas sūdzībā izteiktos lūgumus.

Lejupielādēt

14.12.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-147/2021

Replika ir nesaraujami saistīta ar tiesas debašu runu, tomēr tiesas debašu runas un replikas priekšmeti ir atšķirīgi. Ja tiesas debatēs tiek pausts viedoklis par celto apsūdzību un ar to saistītajiem jautājumiem, tad replika ir vērsta uz tiesas debašu runu saturu. Ievērojot tiesas debašu runas un replikas dažādos uzdevumus, katram tiesas debašu dalībniekiem ir tiesības uz vienu repliku, neatkarīgi no tā, vai citi tiesas debašu dalībnieki izmanto savas tiesības uz repliku, vai nē. Tiesības uzstāties tiesas debatēs un tiesības uz repliku aizstāvis vai apsūdzētais īsteno atkarībā no savas gribas, proti, gan apsūdzētais, gan aizstāvis var atteikties izmantot kādas no savām tiesībām, un šāda atteikšanās neveidos tiesību aizskārumu. Liedzot apsūdzētajam vai viņa aizstāvim īstenot tiesības uzstāties tiesas debatēs, kā arī izteikt repliku, ja apsūdzētais vai aizstāvis izteicis šādu vēlmi, tiek ierobežotas tiesības uz aizstāvību, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu kopumā.

Lejupielādēt

10.02.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-92/2021

Lejupielādēt

13.05.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-89/2021

Kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esības vai neesības apstiprināšanai var izmantot arī netiešos pierādījumus, kas ar saistīto faktu starpniecību dod pamatu izdarīt secinājumu par pierādāmiem apstākļiem. Nav izšķirošas nozīmes, kādi pierādījumi – tiešie vai netiešie – tiek izmantoti apsūdzētā vainīguma pierādīšanai, bet nozīme ir tam, vai pierādījumu kopums nerada saprātīgas šaubas par vainīgumu.

Lejupielādēt

28.01.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-2/2021

Dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa mērķis ir novērst netaisnīgu situāciju, kad persona tiek saukta pie atbildības divreiz par vienu un to pašu krimināli sodāmu darbību. Lai izvērtētu Krimināllikuma 207.panta otrajā daļā un likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 34.panta otrās daļas 3.punktā ietverto normu atbilstību dubultās sodīšanas nepieļaujamības principam, nepieciešams noskaidrot, vai šajās normās ir paredzēta atbildība par vienu un to pašu nodarījumu. Savukārt, lai to noskaidrotu, nepieciešams izvērtēt, vai abu sodu piemērošana ir pamatota ar vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem vai apstākļiem, kas pēc būtības ir tie paši. Apstākļi, uz kuriem pamatota kriminālsoda piemērošana saskaņā ar Krimināllikuma 207.panta otro daļu un soda naudas piemērošana saskaņā ar likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 34.panta otrās daļas 3.punktu, ir savstarpēji nošķirami laikā un telpā, līdz ar to abu šo sodu piemērošana nerada dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumu.

Lejupielādēt

02.02.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-1/2021

Lejupielādēt

2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[H]/2021

Likuma „Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 4.panta trešā daļa noteica, ka krimināllietu apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī citos Kriminālprocesa likumā neminētos gadījumos, ja pret to neiebilst prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar. Minētais nozīmē, ka, ja arī procesā iesaistītās personas neiebilst pret rakstveida procesu, tiesai nav pienākuma katrā ziņā lietu noteikt izskatīšanai rakstveida procesā – normā paredzēto tiesisko kārtību tā var piemērot vai nepiemērot. Izvēloties rakstveida procesa veidu, apelācijas instances tiesai ir jānodrošina, lai tiktu ievērotas procesā iesaistīto personu tiesības uz taisnīgu tiesu.

Lejupielādēt

17.12.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-489/2020

Tiesības būt klāt tiesas sēdē ietver personas tiesības būt savlaicīgi un pienācīgi informētai par tiesas sēdes norises laiku un vietu un tiesības ierasties uz tiesas sēdi un pilnvērtīgi piedalīties tiesas sēdē veiktajās procesuālajās darbības pašai vai ar pārstāvja starpniecību. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 540.1 panta ceturtajai daļai, lietās par pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos tiesai jāpieņem lēmums par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā, ja iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā iesniedzis prokurors, apsūdzētais, aizstāvis vai cietušais. Pienācīgā kārtā nepaziņojot apsūdzētajam par lietas iztiesāšanas laiku un vietu un tādējādi liedzot viņam iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, tiesa pārkāpj Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprināto kriminālprocesa pamatprincipu – tiesības uz taisnīgu tiesu, kas atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē.

Lejupielādēt

03.11.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-466/2020

Apsūdzētajam netiek nodrošinātas tiesības uz valsts nodrošinātu aizstāvību apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturtās daļas izpratnē, ja tiesa aprobežojas tikai ar rakstveida paziņojuma nosūtīšanu zvērinātam advokātam un neveic nekādas darbības, lai faktiski nodrošinātu apsūdzēto ar aizstāvi.

Lejupielādēt

14.05.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-256/2020

Nevainīguma prezumpcijas pamatprincips noteic, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Šis nevainīguma prezumpcijas elements jāpiemēro tikai pēc visu pierādījumu novērtēšanas. Tas nav piemērojams attiecībā uz atsevišķiem pierādījumiem.

Lejupielādēt

30.10.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-59/2020

Lejupielādēt

30.10.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-59/2020

Lejupielādēt

17.06.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-38/2020

Viens no kriminālprocesa pamatprincipiem ir Kriminālprocesa likuma 17.pantā ietvertais procesuālo funkciju nodalīšanas princips, kas noteic, ka apsūdzības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas. Savukārt Kriminālprocesa likuma 36.panta pirmajā daļā norādīts, ka izmeklēšanas uzraudzības, izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un valsts apsūdzības uzturēšanas funkcijas kriminālprocesā realizē prokurors. No minētajām tiesību normām izriet, ka apsūdzības robežas un saturu nosaka prokurors un tieši prokurora ekskluzīva funkcija ir lemt, vai persona ir saucama pie kriminālatbildības un ja jā, tad par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Savukārt prokurora celtā apsūdzība nosaka iztiesāšanas robežas tiesā.

Lejupielādēt

14.02.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-33/2020

Lejupielādēt

26.02.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-29/2020

Ja apelācijas instances tiesā prokurors groza apsūdzību, tiesai ir pienākums izlemt grozīto apsūdzību, nevis pirmās instances tiesā uzturēto apsūdzību apjomā, kuru par pierādītu atzinusi pirmās instances tiesa.

Lejupielādēt

12.06.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-23/2020

Lejupielādēt

30.09.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-600/2019

Ja apsūdzētā apelācijas sūdzībā norādīts uz iespējamu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, ko pieļāvuši aizstāvji, apelācijas instances tiesai jāizvērtē, vai aizstāvji ir pildījuši Kriminālprocesa likuma 86.pantā noteiktos pienākumus un vai apsūdzētā intereses nav bijušas pretrunā ar aizstāvju interesēm, par ko ir norādīts Kriminālprocesa likuma 87.panta pirmās daļas 3.punktā. Tas vien, ka apsūdzētajam ticis pieaicināts valsts nodrošināts aizstāvis, neliecina par to, ka aizstāvja pieaicināšana ir garantējusi apsūdzētā efektīvu aizstāvību un nav pieļauts apsūdzētā tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

Lejupielādēt

31.10.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-266/2019

Apsūdzētajam faktiski tiek liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu, ja pirmās instances tiesā lieta bez tiesiska pamata iztiesāta bez apsūdzētā piedalīšanās un uz viņu attiecinātas nolēmumu vispārīgās pārsūdzības tiesības.

Lejupielādēt

31.01.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-28/2019

Ja apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu, taču lieta pirmās instances tiesā ir izskatīta, veicot pierādījumu pārbaudi, apelācijas instances tiesa lietu var iztiesāt rakstveida procesā tikai tad, ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst. Tiesības izteikt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā ir ne tikai apsūdzētajam, bet arī apsūdzētā aizstāvim, jo aizstāvim ir visas tiesības, kādas ir viņa aizstāvamajai personai attiecīgajā procesā. Tiesas procesa mutvārdu vai rakstveida forma nav atzīstama par vienkāršāku procesu Kriminālprocesa likuma 86.panta otrās daļas 2.1 punkta izpratnē, par kura izvēli savu subjektīvo viedokli var paust tikai pats apsūdzētais.

Lejupielādēt

2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[C]/2019

Konstatējot tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu, atzinumam par pārkāpuma esību, kā arī par konkrētu labvēlīgu seku veida piemērošanu vai nepiemērošanu ir jābūt izvērstam un motivētam ar konkrētiem faktiem.

Lejupielādēt

2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[A]/2019

Lejupielādēt

06.11.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-643/2018

Personas tiesības sevi neapsūdzēt, kas ietver sevī arī tiesības neatzīt savu vainu, ir viens no taisnīgas tiesas elementiem. Vainas atzīšana kopsakarā ar pieteikšanos par vainīgu un izdarītā nožēlošanu saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas pirmo punktu ir atzīstama par atbildību mīkstinošu apstākli, kas ir pamats vieglāka soda noteikšanai, savukārt vainas neatzīšana nevar pastiprināt personas atbildību un pasliktināt tās stāvokli lietā. Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās personas tiesības uz sadarbību, kas var izpausties procesa norises veicināšanā, ir personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, procesuālās tiesības, kuru īstenošanu raksturo šīs personas brīva griba. Savu procesuālo tiesību neizmantošana nevar būt par pamatu bargāka soda noteikšanai.

Lejupielādēt

29.11.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-625/2018

Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot aizstāvi. Tomēr, ja apsūdzētais atsakās no aizstāvja, tiesai ir pienākums noskaidrot šīs atteikšanās iemeslu, tostarp, vai apsūdzētais no aizstāvja nav atteicies mantiskā stāvokļa dēļ. (Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturto daļu, likuma redakcijā līdz 2018.gada 24.oktobrim)

Lejupielādēt

04.10.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-540/2018

Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. Pierādīšanas priekšmetā ietilpstošos apstākļus pierāda ar pieļaujamiem, attiecināmiem, ticamiem un pietiekošiem pierādījumiem, kas iegūti, pārbaudīti un novērtēti Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Kriminālprocesa likums neparedz pierādījumu vērtēšanas veidu – objektīva vērtēšana vai objektīvās patiesības noskaidrošana.

Lejupielādēt

04.09.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-337/2018

Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem. Par objektīvu iemeslu iztiesāšanas pagarināšanai nav atzīstams tāds iemesls, kas saistīts ar tiesas darba organizāciju.

Lejupielādēt

11.09.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-255/2018

Apsūdzētā ar invaliditāti ievietošana apcietinājumā pati par sevi nerada cilvēktiesību pārkāpumu, ja vien netiek konstatēts, ka, atrodoties apcietinājumā, apsūdzētais tiek pakļauts tādām ciešanām, kas sasniedz necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās slieksni.

Lejupielādēt

25.04.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-168/2018

Jauna kasācijas sūdzība ir pieļaujama, ja apelācijas instances tiesa, skatot lietu no jauna, nav izpildījusi kasācijas instances tiesas norādījumus, pieļāvusi likuma pārkāpumus norādījumu izpildē vai pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumu vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu lietas atkārtotā iztiesāšanā. Jaunu argumentu izvērtēšana, kas nebija norādīti iepriekšējā kasācijas sūdzībā vai kas nebija par pamatu iepriekšējā apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanai, ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 14.pantā norādīto kriminālprocesa pamatprincipu – kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā –, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 584.pantam tiesas nolēmumu pārbaude notiek kasācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, bet kasācijas instances tiesa drīkst arī pārsniegt kasācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomu un ietvarus gadījumos, kad tā konstatē Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā norādītos pārkāpumus un tie nav norādīti sūdzībā vai protestā.

Lejupielādēt

06.02.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-47/2018

Lejupielādēt

21.09.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-343/2017

Tiesai ir jāizvērtē, vai to liecinieku, kurus apsūdzētajam nav bijis iespējams iztaujāt, pirmstiesas kriminālprocesa laikā sniegtās liecības nav atzīstamas par būtisku pierādījumu, kas var izšķirt lietas iznākumu un vai tādā gadījumā apsūdzētā vainīguma pamatošana ar šādām liecinieku liecībām nepārkāpj apsūdzētā tiesības uz aizstāvību tādā apmērā, kas nav savienojams ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā ietvertajām garantijām. Ja liecinieka, kurš nav bijis klāt tiesas sēdē, pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības nav vienīgais vai izšķirošais apsūdzētā vainīguma pierādījums, bet vienīgi apstiprina un papildina citus lietā iegūtos pierādījumus, tās ir izmantojamas pierādīšanā un apsūdzētā vainīguma pamatošanā.

Lejupielādēt

09.12.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-556/2016

Nenoskaidrojot, vai apsūdzētais bez tulka var pilnvērtīgi izmantot tiesības teikt pēdējo vārdu, proti, vai apsūdzētais prot valsts valodu tādā apjomā, lai viņš varētu pilnvērtīgi to lietot, tiesa pieļauj Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu - tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā pārkāpumu, kas ir pamats tās nolēmuma atcelšanai.

Lejupielādēt

28.06.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-348/2016

Gadījumos, kad apsūdzētajam nav bijušas iespējas tiesā nopratināt liecinieku,tiesai jāizvērtē, vai notiesāšana vienīgi vai izšķirošā mērā netiek balstīta uz šā liecinieka liecībām un vai pirmstiesas kriminālprocesa laikā apsūdzētajamir bijušas pietiekamas iespējas iztaujāt šo liecinieku. Tiesai spriedumā jāsniedz motivēta argumentācija, vai apstāklis, ka apsūdzētajam nebija iespēja tiesā nopratināt liecinieku, nav ierobežojis apsūdzētā tiesības uz aizstāvību tādā mērā, kas nav savienojams ar Kriminālprocesa likuma 15.pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā ietvertajām garantijām.

Lejupielādēt

20.04.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-260/2016

Apelācijas instances tiesa uzliek neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu apsūdzētajam (Kriminālprocesa likuma 12.punktā noteiktā principa pārkāpums), piedzenot valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvja darbu (sniegto viedokli par apelācijas sūdzību), ja apelācijas sūdzībā nebija norādīts, vai būs nepieciešams aizstāvis.

Lejupielādēt

09.02.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-92/2016

Ja apsūdzētais tiesā norāda uz viņa liecību iegūšanu pirmstiesas kriminālprocesā, pielietojot vardarbību no policijas darbinieku puses, tiesai jāpārliecinās, vai veids, kādā iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatota apsūdzība, un līdz ar to arī tiesvedība kopumā bijusi taisnīga, proti, vai ir ievērots Kriminālprocesa likuma 13.pantā nostiprinātais kriminālprocesa pamatprincips – spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums –, un vai visas apsūdzētā liecības, kuras izmantotas pierādīšanā, ir atzīstamas par pieļaujamām.

Lejupielādēt

04.02.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-53/2016

Tiesām, lemjot, vai nav notikusi uzkūdīšana izdarīt noziedzīgu nodarījumu, jāizvērtē un jāņem vērā trīs būtiski faktori. Pirmkārt, vai pirms operatīvā eksperimenta veikšanas policijas darbinieku rīcībā bija ziņas par to, ka persona izdara konkrētus noziedzīgus nodarījumus. Otrkārt, vai policijas darbinieku rīcība bijusi aktīva vai pasīva. Treškārt, vai persona būtu izdarījusi noziedzīgo nodarījumu arī bez policijas iejaukšanās.

Lejupielādēt

15.10.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-572/2015

Tiesības uz advokāta palīdzību ir viens no tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas instrumentiem, šo tiesību nepamatota ierobežošana ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmajā daļā, Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā, Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprināto pamatprincipu – tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tiesai ir jānoskaidro iemesls, kādēļ apsūdzētais atsakās no aizstāvja.

Lejupielādēt

28.12.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-549/2015

Nav pieļaujams izmantot kā pierādījumus ziņas par faktiem, kas iegūtas, policijas darbiniekiem faktiski veicot operatīvās darbības pasākumu (slepeni ierakstot perosnas sarunu ar policijas darbinieku), neievērojot Operatīvās darbības likuma prasības.

Lejupielādēt

23.07.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-345/2015

Kriminālprocesa likums neatļauj laikā, kad tiesa atrodas apspriežu istabā kādas lietas izskatīšanā, šim pašam tiesas sastāvam vai tiesnesim piedalīties arī citas lietas izskatīšanā un darbības, kas ietvertas Kriminālprocesa likuma 513.panta trešajā daļā, bez papildus argumentācijas atzīstamas par tiesas apspriedes istabas noslēpuma pārkāpumu. Tiesas apspriedes pārtraukšana, lai izskatītu citu lietu atzīstama par Kriminālprocesa likuma 575.panta pirmās daļas 7.punktā noteikto pārkāpumu. Pārkāpjot apspriedes istabas noslēpumu, tiesa pārkāpj arī Kriminālprocesa likuma 15. un 18.pantā noteiktos kriminālprocesa pamatprincipus, tas ir, ikviena tiesības uz lietas izskatīšanu objektīvā tiesā un procesuālo pilnvaru līdzvērtību. Tiesai vai tiesnesim, izskatot lietu, jāievēro likumā noteiktās tiesības un pienākumi. To neievērošana var radīt šaubas par tiesas vai tiesneša objektivitāti.

Lejupielādēt

02.12.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-802/2014

Lejupielādēt

16.12.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-582/2014

Ja tiek konstatēts, ka apelācijas instances tiesa nav pielikusi saprātīgas pūles, lai nodrošinātu liecinieku klātbūtni lietas iztiesāšanā, līdz ar to, nenopratinot šos lieciniekus tiesā, bet izmantojot apsūdzētā vainīguma pamatošanā viņu pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības (pretēja notiesājoša sprieduma taisīšanā), atzīstams , ka pieļauts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 3.punkta d) apakšpunkta, kā arī Kriminālprocesa likuma 15. un 20.panta pārkāpumus.

Lejupielādēt

28.08.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-557/2014

Apelācijas instances tiesā nav pienācīgā veidā pārbaudīts, vai kriminālprocesā ir ievērots Kriminālprocesa likuma 13.panta pirmajā daļā nosauktais kriminālprocesa pamatprincips – spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums.

Lejupielādēt

09.05.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-271/2014

Neveicot darbības, lai aizstāvis pēc apsūdzētā lūguma apmeklētu apsūdzēto cietumā, apelācijas instances tiesa pārkāpa Kriminālprocesa likuma 20.,60.2, 72.pantu, 71.panta pirmo daļu.

Lejupielādēt

20.03.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-110/2014

Ja apelācijas instances tiesa aprobežojas tikai ar apsūdzētā atbildi, ka aizstāvja palīdzība viņam nav nepieciešama, nenoskaidrojot, kāda iemesla dēļ nav ieradies aizstāvis, tad tas nenodrošina apsūdzētajam tiesības uz valsts nodrošinātu aizstāvību apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturtās daļas izpratnē.

Lejupielādēt

07.04.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-78/2014

Ja pierādījumu iegūšanā tiek konstatēts Kriminālprocesa likuma 12. un 15.pantā nostiprināto pamatprincipu pārkāpums, tad pierādījumi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 127. un 130.pantā noteiktajam nav pieļaujami.

Lejupielādēt

16.12.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-758/2013

Tas apstāklis, ka lieta apelācijas instances tiesā tiek iztiesāta rakstveida procesā, neatbrīvo tiesu no pienākuma uzaicināt apsūdzētajam aizstāvi valsts nodrošinātās aizstāvības realizēšanai, ja apsūdzētais, kurš nevar uzaicināt aizstāvi pats, šādu lūgumu ir izteicis.

Lejupielādēt

16.12.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-628/2013

Ja apsūdzētais lūdzis nodrošināt viņu ar aizstāvi apelācijas instances tiesā, atzīstams, ka tiesa, aprobežojoties ar šāda paziņojuma nosūtīšana zvērinātu advokātu vecākajam, nav nodrošinājusi apsūdzētajam tiesības uz valsts nodrošinātu aizstāvību apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturtās daļas izpratnē.

Lejupielādēt

19.09.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-449/2013

Apsūdzētā tiesību nopratināt cietušo vai liecinieku neievērošana ir atzīstama par Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprinātā kriminālprocesa pamatprincipa pārkāpumu.

Lejupielādēt

18.12.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-381/2013

Ja, sodot personu, konstatē, ka tai par to pašu nodarījumu jau bijis piemērots un izpildīts sods, tad izciestais kriminālsods ieskaitāms jaunajā sodā atbilstoši Krimināllikumā noteiktajam, bet administratīvais sods jāņem vērā, nosakot jauno sodu, savādāk konstatējams Kriminālprocesa likuma 25.pantā nostiprinātā dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principa pārkāpums.

Lejupielādēt

11.11.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-375/2013

No Kriminālprocesa likuma un Operatīvās darbības likuma normām izriet, ka operatīvā sarunu noklausīšanās nav pieļaujama, lai atklātu kriminālpārkāpumus. Ja operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas tiek izmantotas kriminālprocesā par kriminālpārkāpumu, būtiski ir izvērtēt, vai, izmantojot šīs ziņas konkrētajā lietā kā apsūdzētā vainīguma pierādījumu, nav pieļauts Kriminālprocesa likuma 12.pantā noteiktais cilvēktiesību garantēšanas principa pārkāpums. Tiesai, iztiesājot lietu, bija jāizvērtē, vai apsūdzētā operatīvās izstrādes lietas ietvaros sevišķajā veidā veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto rezultātu izmantošana viņa vainīguma pamatošanā izskatāmajā kriminālprocesā atbilst Krimināllikuma 329.pantā paredzētā kriminālpārkāpuma raksturam un bīstamībai, vai ar to netiek aizskartas personas konstitucionālās tiesības un netiek pieļauta nesamērīga iejaukšanās personas dzīvē, proti, vai tādējādi netiek pārkāpti kriminālprocesa pamatprincipi.

Lejupielādēt

11.11.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-289/2013

Vērtējot citas personas operatīvās izstrādes lietas ietvaros sevišķajā veidā veiktajā operatīvās darbības pasākuma rezultātā iegūtās ziņas, būtiski ir izvērtēt, vai, izmantojot šīs ziņas konkrētajā lietā kā apsūdzētās vainīguma pierādījumu, nav pieļauts Kriminālprocesa likuma 12.pantā noteiktais cilvēktiesību garantēšanas principa pārkāpums. Tiesai, iztiesājot lietu, bija jāizvērtē, vai citas personas operatīvās izstrādes lietas ietvaros sevišķajā veidā veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto rezultātu izmantošana apsūdzētās vainīguma pamatošanā izskatāmajā kriminālprocesā atbilst Krimināllikuma 329.pantā paredzētā kriminālpārkāpuma raksturam un bīstamībai, vai ar to netiek aizskartas personas konstitucionālās tiesības un netiek pieļauta nesamērīga iejaukšanās personas dzīvē, proti, vai tādējādi netiek pārkāpti kriminālprocesa pamatprincipi.

Lejupielādēt

18.06.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-208/2013

Tiesai jāvērtē pierādījumu ticamība un pietiekamība apsūdzētā vainīguma konstatēšanā atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas nostādnēm par tiesībām uz taisnīgu tiesu gadījumos, kad apsūdzētajam nav bijušas iespējas nopratināt apsūdzības liecinieku, cietušo. Pretējā gadījumā konstatējams tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums.

Lejupielādēt

14.05.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-39/2013

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 23.pantā un 455.panta trešajā daļā noteikto, atzīstams, ka tiesa var pārkvalificēt inkriminētās noziedzīgās darbības vai arī atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.

Lejupielādēt

06.02.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-30/2013

Apsūdzētajam, kurš nesaprot valsts valodu, apelācijas protesta kopijas tulkojums tiek nosūtīts viņam saprotamā valodā. Tādā veidā tiek garantētas apsūdzētā tiesības, kas paredzētas Kriminālprocesa likuma 11.panta trešajā daļā - kriminālprocesā iesaistītajai personai, kura neprot valsts valodu, likumā paredzētajos gadījumos izsniedzot procesuālos dokumentus, nodrošina to tulkojumu personai saprotamā valodā, kā arī tiek garantētas tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību.

Lejupielādēt

05.11.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-642/2012

Tas apstāklis, ka lieta tiek iztiesāta rakstveida procesā, neatbrīvo tiesu no pienākuma uzaicināt apsūdzētajam aizstāvi valsts nodrošinātās aizstāvības realizēšanai, ja apsūdzētais, kurš sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar uzaicināt aizstāvi pats, šādu lūgumu ir izteicis. Aizstāvība pirmās instances tiesā tiek pabeigta ar apelācijas sūdzības iesniegšanu. Aprobežojoties ar paziņojuma par valsts nodrošinātas aizstāvības realizēšanu nosūtīšanu zvērinātam advokātam, kas aizstāvību realizējis pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesa nevar nodrošināt apsūdzētā tiesības uz valsts nodrošinātu aizstāvību apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturtās daļas izpratnē.

Lejupielādēt

16.10.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-546/2012

Likumā (Kriminālprocesa likuma 14.panta piektajā daļā, 379.panta pirmās daļas 4.punktā, Krimināllikuma 58.panta piektajā daļā) nostiprinātā iespēja izbeigt kriminālprocesu gadījumos, kad pārkāptas apsūdzētā tiesības uz lietas savlaicīgu izskatīšanu, ir vērtējama kopsakarā ar Krimināllikuma 49.1 pantā paredzētajām soda samazināšanas iespējām. Turklāt tiesai savs viedoklis ir jāmotivē.

Lejupielādēt

20.09.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-443/2012

Personas tiesības uzaicināt paša izvēlētu aizstāvi nav absolūtas un tās leģitīma mērķa sasniegšanai var samērīgi ierobežot, tostarp, lai panāktu citu taisnīgas tiesas elementu (piemēram, lietas izskatīšana saprātīgā termiņā) efektīvāku nodrošināšanu.

Lejupielādēt

07.03.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-68/2012

Tas, ka apsūdzētais nav lūdzis lietu iztiesāt mutvārdu procesā un nav iesniedzis dokumentus, kas apstiprinātu noslēgtu vienošanos ar konkrētu advokātu par viņa aizstāvību apelācijas instances tiesā, neatbrīvo apelācijas instances tiesu no pienākuma nodrošināt apsūdzēto ar aizstāvi apelācijas instances tiesā, ja apsūdzētais apelācijas sūdzībā norādījis uz aizstāvja nepieciešamību. Kriminālprocesa likuma 18.pantu kriminālprocesā iesaistītajām personām ir pilnvaras (tiesības un pienākumi), kas nodrošina tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un garantēto tiesību līdzvērtīgu īstenošanu. Neskatoties uz to, ka lieta apelācijas instances tiesā tika izskatīta rakstveida procesā, apsūdzētā aizstāvis varēja iesniegt rakstveida viedokli krimināllietā, kā to bija izdarījis prokurors.

Lejupielādēt

04.06.2012. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-8/2012

Kriminālprocesa likuma 405.pants, kurā norādītas prasības apsūdzības saturam, jāaplūko kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmo daļu, kas paredz personas tiesības uz aizstāvību, proti, apsūdzībai jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu zināt ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet arī kādas konkrēti un kādos apstākļos izdarītas darbības tai tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros. Šisnosacījums ietver sevī arī prasību par apsūdzības konkrētību. Apsūdzībai jābūt tādai, kas pilnībā ļauj izprast tās būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus krimināllietas materiālos.

Lejupielādēt

11.11.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-480/2011

Nav pieļaujams, ka spriedums pamatots ar pierādījumiem, kas atrodas citā kriminālprocesā un nav iegūti šajā kriminālprocesā. Kriminālprocesa likumā noteiktās pierādījumu pārbaudes kārtības neievērošana, tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas neatrodas lietā un nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā, ir pretrunā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmajā daļā, Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā, Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprināto pamatprincipu – tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Lejupielādēt

23.08.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-414/2011

Krimināllikumā paredzētā konkrēta soda noteikšana par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav saistāma ar Kriminālprocesa likuma 12.pantā noteikto kriminālprocesa pamatprincipu – cilvēktiesību garantēšanu, pārkāpšanu.

Lejupielādēt

09.06.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-198/2011

Kriminālprocesa likumā noteiktās pierādījumu pārbaudes kārtības neievērošana, tiesas atzinumu pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprināto pamatprincipu – tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Lejupielādēt

12.05.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-160/2011

Kriminālprocesa likuma 23.pantā ietvertais kriminālprocesa pamatprincips jāinterpretē sistēmiski ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punktu, kas nosaka, ka uzsāktais kriminālprocess ir jāizbeidz, kad persona, kura saukta pie kriminālatbildības ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process ir nepieciešams, lai mirušo reabilitētu, tādējādi tiesas pienākumos ietilpst izlemt, vai mirusī apsūdzētā persona konkrētā lietā ir vai nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

Lejupielādēt

29.03.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-147/2011

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 455.panta otro daļu tiesa ir tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē tikai tad, ja apsūdzētais aizstāvību īsteno pats, bet tiesai rodas pamatotas šaubas par viņa pieskaitāmību vai iespējamo vainu apsūdzībā. Ekspertīze ir procesuāla darbība, kuras rezultātā tiek iegūts pierādījums – eksperta atzinums. Tā kā apsūdzētais aizstāvību īstenoja kopā ar aizstāvi, tad tiesai nebija tiesības pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus, tostarp, ekspertu atzinumu.

Lejupielādēt

25.01.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-15/2011

No Kriminālprocesa likuma 23.panta, kas ir kriminālprocesa pamatprincips, izriet, ka tiesas spriešanā ietilpst ne tikai personas atzīšana par vainīgu vai attaisnošana celtajā apsūdzībā, bet arī personas atzīšanā par vainīgu vai attaisnošana noziedzīgā nodarījumā, izskatot un izlemjot celtās apsūdzības pamatotību. Tas nozīmē, ka arī tiesa var grozīt celto apsūdzību, ievērojot kriminālprocesa pamatprincipus, tostarp apsūdzētā tiesības uz aizstāvību, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Lejupielādēt

25.01.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-9/2011

Tiesību uz aizstāvību pamatprincipa saturā ietilpst tiesības personai pašai īstenot aizstāvību vai uzaicināt par aizstāvi pēc savas izvēles personu, kura saskaņā ar likumu var būt aizstāvis. Savukārt valsts nodrošina aizstāvību, ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar uzaicināt aizstāvi.

Lejupielādēt

28.10.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-532/2010

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7.panta otro daļu par Krimināllikuma 260.panta pirmajā daļā paredzēto nodarījumu publiskās apsūdzības kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums. Publiskās apsūdzības kriminālprocesu var uzsākt arī bez pieteikuma no personas, kurai nodarīts kaitējums, ja šī persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem nespēj realizēt savas tiesības.

Lejupielādēt

05.11.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-508/2010

Tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija, neatkarīgi no tā apmēra, nav uzskatāma par sodu vai dubultsodu Kriminālprocesa likuma 25.panta izpratnē. Tiesas noteiktā kaitējuma kompensācija nav sods vai papildsods arī Krimināllikuma 36.panta izpratnē. Tā ir mantisko jautājumu risināšana Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Lejupielādēt

16.12.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-66/2010

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 11.panta ceturto daļu kriminālprocesā iesaistītajai personai, kura neprot valsts valodu, likumā paredzētajos gadījumos izsniedzot procesuālos dokumentus, nodrošina to tulkojumu personai saprotamā valodā. No šīs normas izriet, ka ne visi procesuālie dokumenti tiek rakstveidā tulkoti.Kriminālprocesa likums neparedz kriminālprocesā iesaistītajai personai izsniegt paziņojuma par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā tulkojumu krievu valodā.

Lejupielādēt

08.06.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-20/2010

1. Privāti publiskās apsūdzības lietās iniciatīvu jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu jāizsaka cietušajai personai pieteikuma vai iesnieguma formā. Tas atkarīgs no cietušās personas gribas un šī griba saistīta ar to, vai ārpus kriminālprocesa ir panākts radušos tiesisko attiecību taisnīgs noregulējums. 2. Lai lemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu, t.i., vai ir Kriminālprocesa likuma 370.pantā norādītais pamats kriminālprocesa uzsākšanai, ir nepieciešams Kriminālprocesa likuma 369.pantā norādītais iemesls. Starp šiem iemesliem nav minēts cietušās personas paziņojums par nevēlēšanos uzsākt kriminālprocesu.

Lejupielādēt

19.01.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-1/2010

Kriminālprocesa likuma 23.pantā ietvertais kriminālprocesa pamatprincips jāinterpretē sistēmiski ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punktu, ka uzsāktais kriminālprocess ir jāizbeidz, kad persona, kura saukta pie kriminālatbildības ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process ir nepieciešams, lai mirušo reabilitētu. Pirmās instances tiesas pienākumos ietilpst izlemt, vai mirušā apsūdzētā persona ir vai nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Šis jautājums pirmās instances tiesai jāizlemj neatkarīgi no tā, vai ir iesniegts pieteikums turpināt procesu mirušās personas reabilitācijai.

Lejupielādēt

13.01.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-23/2009

Ja cietušais savlaicīgi nav pamatojis pieprasītās kompensācijas apmēru un tiesa nenosaka kompensāciju, to nevar atzīt par cietušā tiesību aizskārumu. Tas nav atzīstams par Kriminālprocesa likuma 22.panta nosacījumu pārkāpumu.

Lejupielādēt

30.01.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-8/2009

Tikai apelācijas instancē mainot attaisnotai personai noziedzīga nodarījuma būtiskus faktiskos apstākļus, tiek pārkāptas Kriminālprocesa likuma 20.pantā garantētās apsūdzētā tiesības arī tad, ja pati apsūdzība kopumā nemainās uz smagāku. Kriminālprocesa likums neparedz tādu jēdzienu kā „apsūdzības precizēšana”, savukārt, grozot apsūdzību un mainot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku, vietu, tiek mainīti lietas faktiskie apstākļi.

Lejupielādēt

02.12.2008. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-632/2008

Apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi, vai pirmās instances tiesā nav pārkāpts Kriminālprocesa likuma 20.pantā noteiktais kriminālprocesa pamatprincips – tiesības uz aizstāvību, vai aizstāvis ir pildījis Kriminālprocesa likuma 86.pantā noteiktos pienākumus, vai apsūdzētā intereses nav bijušas pretrunā ar aizstāvja interesēm, par ko ir norādīts Kriminālprocesa likuma 87.panta pirmās daļas 3.punktā.

Lejupielādēt

03.09.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-501/2007

1. Tiesu debatēs gan prokurors, gan apsūdzētais vai viņa aizstāvis var izteikt viedokli par piemērojamo sodu. Pirmās instances tiesa, izvērtējot visus apstākļus, var piekrist procesā iesaistīto personu viedoklim par piespriežamo sodu vai arī noteikt personai citu sodu, kas var būt gan vieglāks, gan arī bargāks. 2. Personas īpašumā esošā nauda arī ir manta, kura var tikt konfiscēta.

Lejupielādēt

27.07.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-442/2007

Tiesa nedrīkst mainīt noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietu, ja to nav lūdzis prokurors tiesas izmeklēšanas laikā un ja tādējādi tiek pārkāptas apsūdzētā tiesības uz aizstāvību (Kriminālprocesa likuma 20.pants).

Lejupielādēt

31.07.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-395/2007

1. Kriminālprocesa likumā noteiktās krimināllietas izskatīšanas, pierādījumu pārbaudes kārtības neievērošana, tiesas nolēmuma un atzinuma pamatošana ar pierādījumiem, kas nav pārbaudīti likumā noteiktajā kārtībā [šajā lietā] ir pretrunā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Kriminālprocesa likumā noteiktajām tiesībām uz taisnīgu tiesu. 2. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 452.pantu tiesas sēde krimināllietā noris nemainīgā tiesnešu sastāvā. Ja krimināllietas izskatīšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, krimināllietas iztiesāšanu sāk no jauna.

Lejupielādēt

23.03.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-157/2007

Kriminālsoda piemērošana par vienu un to pašu pārkāpumu disciplināri sodītai personai nav dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpšana.

Lejupielādēt

11.01.2007. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-15/2007

1. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu izpildīšanu. 2. Kriminālprocesa likuma 389.pantā noteikti pirmstiesas procesa termiņi. Lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā likumā noteikts krimināllietas iztiesāšanas uzsākšanas laiks. Lietas iztiesāšanas ilgums tiesā nav saistīts ar galīgo nolēmumu. 3. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 68., 70.pantu aizdomās turētajam, apsūdzētajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja tiek pārkāpts likumā noteiktais pirmstiesas procesa pabeigšanas termiņš. Šādas tiesības nebija paredzētas Latvijas Kriminālprocesa kodeksā.

Lejupielādēt

17.05.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-296/2006

Nepiedzenot no notiesātās personas visu kaitējuma apmēru uzreiz, bet sadalot tā atmaksu ikmēneša daļās, tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 1.pantā ietverto krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma principu, kā arī Kriminālprocesa likuma 22.pantā ietverto principu par cietušā tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu.

Lejupielādēt