3.nodaļa. Amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu (26.-49.pants)
17.06.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-38/2020
Viens no kriminālprocesa pamatprincipiem ir Kriminālprocesa likuma 17.pantā ietvertais procesuālo funkciju nodalīšanas princips, kas noteic, ka apsūdzības un tiesas spriešanas funkcijas kriminālprocesā ir nodalītas. Savukārt Kriminālprocesa likuma 36.panta pirmajā daļā norādīts, ka izmeklēšanas uzraudzības, izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un valsts apsūdzības uzturēšanas funkcijas kriminālprocesā realizē prokurors. No minētajām tiesību normām izriet, ka apsūdzības robežas un saturu nosaka prokurors un tieši prokurora ekskluzīva funkcija ir lemt, vai persona ir saucama pie kriminālatbildības un ja jā, tad par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Savukārt prokurora celtā apsūdzība nosaka iztiesāšanas robežas tiesā.
Eksperta kompetencē neietilpst atbildēt uz jautājumiem par to, vai persona nodarījusi miesas bojājumus tīši vai aiz neuzmanības.
Vainas formas konstatēšana ietilpst tās tiesas kompetencē, kura izskata lietu pēc būtības.
Prokuroram ir ekskluzīva funkcija valsts apsūdzības uzturēšanā. Ja prokurors likumā noteiktajā kārtībā apelācijas instances tiesas nolēmumu nav noprotestējis, atzīstams, ka prokurors ir piekritis apelācijas instances tiesas nolēmumam.
Ja prokurors savas tiesības noprotestēt apelācijas instances tiesas nolēmumu lietā nav izmantojis, nav atbalstījis cietušā iesniegto kasācijas sūdzību, kasācijas instances tiesa, konstatējot, ka apsūdzētā darbības būtu kvalificējamas kā smagāks noziedzīgs nodarījums, nav tiesīga apmierināt cietušā kasācijas sūdzību.
02.10.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-519/2012
Ja prokurors, kurš nav uzturējis apsūdzību pirmās instances tiesā, bez amatā augstāka prokurora pilnvarojuma (norīkojuma) ir iesniedzis apelācijas protestu par pirmās instances tiesas nolēmumu, uzturējis apsūdzību apelācijas instances tiesā un atbalstījis cietušā sūdzību par apsūdzētā notiesāšanu par noziegumu, par kuru nav uzturēta apsūdzība pirmās instances tiesā, tad ir pamats atzīt, ka prokurors ne tikai ir pārkāpis savas pilnvaras, bet ir notikusi arī apjomu un ietvaru, kādos lieta tiek izskatīta apelācijas instances tiesā, pārsniegšana.
26.03.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta senatora lēmums lietā Nr. SKK-177/2012
Par apelācijas instances tiesas nolēmumu kasācijas protestu iesniedz prokurors, kurš uzturējis valsts apsūdzību apelācijas instances tiesā vai amatā augstāka prokurora uzdevumā cits prokurors.
28.08.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-385/2007
Ja prokurors, uzturot apsūdzību, saskata tiesneša atrašanos interešu konfliktā, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 43.panta 1.daļas 2.punktu viņam ir ne tikai tiesības, bet pienākums pieteikt noraidījumu šim tiesnesim.
Par šķērsli šāda noraidījuma pieteikšanai nevar uzskatīt faktu, ka par interešu konfliktu prokurors uzzinājis tikai lietas iztiesāšanas laikā. Šādā gadījumā noraidījumu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 55.panta 2.daļas normu noteikumiem tiesas sēdē piesaka mutvārdos, to ierakstot tiesas sēdes protokolā.
