43.nodaļa. Kriminālprocesu apvienošana, sadalīšana, atlikšana, apturēšana vai izbeigšana (475.-481.pants)
30.08.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-267/2022
Tiesai ir tiesības sadalīt kriminālprocesu apsūdzētā vai cietušā interesēs, pastāvot obligātam kritērijam – ja sadalīšana nekaitē kriminālprocesa mērķa sasniegšanai. Tādējādi tiesai, pirms pieņemt lēmumu par kriminālprocesa sadalīšanu, ir pienākums izvērtēt šīs procesuālās darbības sekas.
30.10.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-545/2014
Ja apelācijas instances tiesas rīcībā ir informācija, ka kādas tiesību normas atbilstība ir apstrīdēta Satversmes tiesā un arī pašai tiesai rodas šaubas, ka tiesību normaneatbilst Latvijas Republikas Satversmei, tad tai jāiesniedz pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, vienlaikus apturot tiesvedību krimināllietā, nevis jāatsaucas uz to, ka šī tiesību norma jau ir apstrīdēta Satversmes tiesā, vienlaikus nolemjot, ka tādējādi to vispār nepiemēros konkrētajā lietā.
13.09.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-436/2012
Tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piemērotu kriminālsodu.
28.06.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-295/2010
Kriminālatbildību izslēdzoša apstākļa konstatēšana nevar būt pamats attaisnojoša sprieduma taisīšanai, bet gan atbilstoši Kriminālprocesa likuma 377.panta 10.punktam, 481.panta pirmajai daļai tiesai šāds kriminālprocess jāizbeidz.
09.09.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-488/2008
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 475.panta pirmo daļu, ja vienā tiesā ir divas vai vairākas krimināllietas par vienas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem vai vairāku personu dalību vai līdzdalību viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kriminālprocesus par šiem nodarījumiem apvieno, izņemot gadījumus, kad kriminālprocesu apvienošana būtiski sarežģītu krimināllietas izskatīšanu.
Lietas izskatīšanas sarežģīšana nav attiecināma tikai uz juridiskajiem jautājumiem, bet uz tiesas darba organizāciju kopumā, kas savukārt saistīta ar procesuālo principu ievērošanu, tajā skaitā procesuālās ekonomijas principu, kas paredz, ka tiesneši izspriež tiesu tik ātri, cik vien iespējams.
18.12.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-717/2007
Kriminālatbildības noilgums ir pamats kriminālprocesa izbeigšanai (Kriminālprocesa likuma 377.panta 3.punkts, 481.panta pirmās daļas 1.punkts), nevis attaisnojoša sprieduma taisīšanai (Kriminālprocesa likuma 519.pants, 520.panta otrā daļa).
19.12.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-713/2007
1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 2.punktu, 481. pantu un 538.pantu tiesa var pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības, ja cietušais ar apsūdzēto ir noslēdzis izlīgumu, bet likumdevējs nav paredzējis, ka jebkurā izlīguma gadījumā par Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā norādīto noziedzīgo nodarījumu tiesai obligāti jāizbeidz kriminālprocess
2. Ņemot vērā, ka atbrīvošana no kriminālatbildības konkrētajā gadījumā ir procesa virzītāja tiesības, nevis pienākums, pieņemot šādu lēmumu, jāievēro ne tikai konkrētā likuma norma, bet jāvadās arī pēc vispārējiem tiesību principiem, jāvērtē visi lietā konstatētie apstākļi to kopumā un savstarpējā saistībā.
30.10.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-516/2007
Kriminālprocesa likuma 481.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais, ka tiesa izbeidz kriminālprocesu, lai turpinātu procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, attiecas gan uz pirmās instances tiesu, gan arī apelācijas instances tiesu.
