4.nodaļa. Apstākļi, kas liedz veikt kriminālprocesu (50.-58.pants)
19.06.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-197/2018
Amatpersonas dalība sociālajā tīklā un draudzības apstiprināšana ar procesā iesaistītu personu pats par sevi nenozīmē, ka tas kaut kādā veidā ietekmējis kriminālprocesa objektīvu norisi.
29.03.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-20/2018
Pierādījumi, ko policijas darbinieks kā procesuālo uzdevumu izpildītājs ieguvis, veicot izmeklēšanas darbības un sastādot procesuālos dokumentus pēc viņa nopratināšanas liecinieka statusā šajā kriminālprocesā, ir iegūti interešu konflikta apstākļos.
Šādu pierādījumu pieļaujamība ir izvērtējama atbilstoši Kriminālprocesa likuma 130.panta prasībām.
07.03.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-7/2018
Par interešu konfliktu, kas liedz lietas izskatīšanā tiesā piedalīties tiesnesim, kurš ir piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā, nav atzīstams apstāklis, ka tiesnesis iepriekš šajā lietā ir pieņēmis procesuālu lēmumu, kuram ir organizatorisks raksturs un kas nav saistīts ar iepriekšēju vērtējuma izteikšanu par lietas faktiskajiem un juridiskajiem apstākļiem, proti, lēmumu par krimināllietas atdošanu atpakaļ pirmās instances tiesai trūkumu novēršanai, ja konstatēts, ka apsūdzētais nav parakstījis iesniegto apelācijas sūdzību.
04.10.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-513/2013
Tiesneša piedalīšanās kādas citas krimināllietas vai civillietas izskatīšanā bez papildus pamatojuma par tiesneša iespējamo ieinteresētību un neobjektivitāti, šajā krimināllietā nevar būt par pamatu noraidījuma pieņemšanai, jo likums nepārprotami noteic, ka kriminālprocesā iesaistītajai personai, tostarp apsūdzētajam, pieļāvums par tiesneša ieinteresētību, neobjektivitāti ir jāpamato.
17.12.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-629/2010
No Kriminālprocesa likuma 52.panta ceturtās daļas 1.punkta izriet, ka lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš piedalījies šajā kriminālprocesā jebkādā statusā. Tas, ka tiesnesis izskata vienu no izdalītajiem kriminālprocesiem, nav uzskatāms par tā piedalīšanos kādā citā statusā šajā kriminālprocesā.
17.02.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-88/2010
Tiesneša piedalīšanās kriminālprocesā, kurā viņš iepriekš pieņēmis procesuālu lēmumu, uzskatāms par Kriminālprocesa likuma 52.panta ceturtās daļas 1.punkta pārkāpumu. Pieņemot konkrētu procesuālu lēmumu, tiesnesis izsaka iepriekšēju vērtējumu par jautājumiem, kas var būt būtiski lietas iztiesāšanā. Turklāt, pieņemot kādu procesuālo lēmumu, tiesnesis jau faktiski ir iepazinies ar krimināllietas materiāliem, guvis pietiekamu pārliecību konkrēta procesuāla lēmuma pieņemšanai un izteicis viedokli par turpmāku procesa virzību. Atkārtota piedalīšanās lietas izskatīšanā var radīt šaubas par tiesneša objektivitāti.
31.10.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-472/2007
Tiesneša piedalīšanos tiesas sēdē, kurā lieta pēc būtības nav izlemta, nevar atzīt par tiesneša piedalīšanos kriminālprocesā Kriminālprocesa likuma 52.panta 4.daļas 1.punkta izpratnē.
28.08.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-385/2007
No Kriminālprocesa likuma 52.panta 4.daļas 2.punkta satura izriet, ka lietas izskatīšanā tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš ir laulībā ar prokuroru, kas krimināllietu nodevis iztiesāšanai, bet ne ar prokuroru, kurš šajā kriminālprocesā pirmstiesas izmeklēšanas laikā realizējis amatā augstāka prokurora pilnvaras.
Likumdevējs, norādot Kriminālprocesa likuma 52.panta pirmajā daļā ierobežojumus pirmstiesas procesā, bet ceturtajā daļā ierobežojumus lietas izskatīšanā tiesā, ir skaidri paudis savu gribu Kriminālprocesa likuma 1.pantā definētā kriminālprocesa mērķa sasniegšanā.
