53.nodaļa. Lietas iztiesāšana apelācijas kārtībā (560.-568.pants)
19.04.2023.
Krimināllietu departamenta senatora lēmums lietā Nr. SKK-292/2023
Par apsūdzētā neierašanās uz apelācijas instances tiesas sēdi attaisnojošu iemeslu Kriminālprocesa 560. panta trešās daļas izpratnē atzīstams apsūdzētā veselības stāvoklis, kas liedz viņam piedalīties tiesas sēdē.
Šādu veselības stāvokli apliecina arī apsūdzētajam izsniegta darbnespējas lapa, kurā norādīts konkrētajā laikposmā noteiktais ārstēšanās režīms – ārstēšana stacionārā vai mājas režīms.
05.04.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-60/2023
Ja apelācijas instances tiesa nav lēmusi par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas priekšmeta vērtības piedziņu no apsūdzētā saskaņā ar Krimināllikuma 70.14 panta pirmo daļu un par šo jautājumu nav iesniegts kasācijas protests, tad kasācijas instances tiesa nav tiesīga pasliktināt apsūdzētā stāvokli un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai šī jautājuma izlemšanai, jo mantas īpašā konfiskācija ir viens no krimināltiesiskajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem, kas būtiski ierobežo personas tiesības uz īpašumu (reformatio in peius aizlieguma princips).
22.03.2023.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-24/2023
Ir nošķirami gadījumi, kad lieta pēc izskatīšanas kasācijas kārtībā tiek nosūtīta apelācijas instances tiesai atkārtotai izskatīšanai pēc būtības, no gadījumiem, kad kasācijas kārtībā tiek atzīts, ka, skatot lietu pirmo reizi apelācijas instances tiesā, tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 566. panta pārkāpumu un nepamatoti nav izskatījusi lietu pēc būtības.
Ja kasācijas instances tiesa atcēlusi apelācijas instances tiesas nolēmumu Kriminālprocesa likuma 566. panta pārkāpuma dēļ, apelācijas instances tiesa, izskatot lietu no jauna, var noteikt apsūdzētajam smagāku sodu, nekā to bija noteikusi pirmās instances tiesa, ja šī iemesla dēļ bija iesniegts apelācijas protests vai cietušā apelācijas sūdzība vai ja pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības apsūdzība grozīta uz smagāku.
15.12.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-132/2022
Apelācijas instances tiesa var pārsniegt apelācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību ietvarus, ja konstatē, ka no pirmās instances tiesas sprieduma pamatošanā izmantoto pierādījumu kopuma ir izslēdzami atsevišķi pierādījumi, kurus apelācijas instances tiesa atzinusi par nepieļaujamiem.
Apsūdzību pamatojošu pierādījumu izslēgšana no pieļaujamo pierādījumu kopuma ir apsūdzētajam labvēlīgs tiesas lēmums.
03.03.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-72/2022
Kriminālprocesa likuma 551.panta pirmās daļas 3.punktā un 562.panta pirmajā daļā paredzētās tiesību normas interpretējamas tādējādi, ka prokurora apelācijas protestā vai cietušā apelācijas sūdzībā izteiktajiem prasījumiem par bargāka soda noteikšanu jābūt motivētiem. Tiesai jāvērtē protestā vai sūdzībā izteiktā lūguma pamatotība kopsakarā ar protestā vai sūdzībā norādītajiem motīviem.
Ja prokurors apelācijas protestā, motivējot lūgumu noteikt apsūdzētajam bargāku sodu, nav lūdzis konstatēt un saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu atzīt par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgā nodarījuma recidīvu, apelācijas instances tiesa nedrīkst atzīt šādu atbildību pastiprinošo apstākli un pasliktināt apsūdzētā stāvokli.
17.10.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-39/2022
Tiesas debašu īpatnības apelācijas instances tiesā saistītas ar Kriminālprocesa likuma 562.pantā noteikto par apjomu un ietvariem, kādā lieta tiek izskatīta apelācijas instances tiesā.
Apelācijas instances tiesai, nosakot debašu runas ilgumu, jāuzklausa un jāizvērtē procesā iesaistīto personu viedokļi.
05.07.2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-1/2022
Tiesas nolēmuma pamatotība ir viens no procesuālā taisnīguma nodrošināšanas līdzekļiem, un atbilstoši tai tiesai ir pienākums motivēt savu nolēmumu.
Kriminālprocesa likuma prasība par motivētu nolēmumu ir ievērota, ja tiesa ir motivējusi visus būtiskos atzinumus, kuriem ir nozīme lietas taisnīgā izspriešanā, un motīvu izklāsta apjoms ļauj saprast, kā tiesa nonākusi pie šiem atzinumiem.
2022.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[I]/2022
Tiesai liecinieku liecības spriedumā nav jāizklāsta pilnīgi, bet jānorāda tikai tās, kas ir būtiskas apsūdzētā attaisnošanai vai notiesāšanai, turklāt jāmin konkrētas ziņas par faktiem no šīm liecībām un jānorāda, ko tieši ar šīm ziņām par faktiem tiesa atzīst par pierādītu.
10.05.2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-25/2021
Jautājuma izlemšana par pirmās instances tiesas sēdē nopratināto personu aicināšanu uz apelācijas instances tiesas sēdi ietilpst apelācijas instances tiesas kompetencē, un tā pamatojas vienīgi uz pašas tiesas, nevis apsūdzētā, viņa aizstāvja vai citu procesā iesaistīto personu šaubām par sniegto liecību pilnīgumu vai par apsūdzētā iespējamo vainu inkriminētajā apsūdzībā.
2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[N]/2021
Apelācijas instances tiesai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pārsniegt sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomu un ietvarus gadījumos, kad pirmās instances tiesa nepamatoti konstatējusi apsūdzētā, dalībnieku vai līdzdalībnieku vainu vai atbildību pastiprinošus apstākļus.
2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[A]/2021
Apsūdzētajam sakarā ar grozīto apsūdzību apelācijas instances tiesā ir tiesības mainīt savu attieksmi pret to, neatkarīgi no tā, ka prokurora uzturētajā apsūdzībā pirmās instances tiesā viņš bija savu vainu vaļsirdīgi atzinis un izdarīto nožēlojis un tiesa to bija atzinusi par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli.
Apelācijas instances tiesai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 498.pantam ir jānoskaidro apsūdzētā attieksme pret grozīto apsūdzību un atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai jāizvērtē to kā sodu ietekmējošu apstākli. Tas, vai apsūdzētā vārdiski izteiktā vainas atzīšana atbilst Krimināllikuma 47.pantā noteikto atbildību mīkstinošo apstākļu jēgai, tiesai ir jāvērtē saistībā ar prokurora tiesā uzturētās apsūdzības faktiskajiem apstākļiem.
Nekonstatējot atbildību mīkstinošu apstākli – savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu –, apelācijas instances tiesai, lemjot par sodu ietekmējošiem apstākļiem saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu, jāņem vērā Kriminālprocesa likuma 562.pantā noteiktais apjoms un ietvari, kādos lieta tiek iztiesāta apelācijas instances tiesā, un Kriminālprocesa likuma 565.pantā noteiktā apelācijas instances tiesas kompetence jauna sprieduma taisīšanā, proti, ka smagāka soda noteikšana apelācijas instances tiesā apsūdzētajam pieļaujama tad, ja prokurors apelācijas protestā vai cietušais apelācijas sūdzībā ir lūdzis noteikt smagāku sodu.
2021.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[K]/2021
Kriminālprocesa likuma 561.1panta trešā un ceturtā daļa, kas paredz gadījumus, kad rakstveida procesā tiesa var pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā, nenoteic tiesas pienākumu, izskatot lietu rakstveida procesā, katrā gadījumā, kad iesniegts iebildums, pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā.
03.11.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-466/2020
Apsūdzētajam netiek nodrošinātas tiesības uz valsts nodrošinātu aizstāvību apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturtās daļas izpratnē, ja tiesa aprobežojas tikai ar rakstveida paziņojuma nosūtīšanu zvērinātam advokātam un neveic nekādas darbības, lai faktiski nodrošinātu apsūdzēto ar aizstāvi.
20.01.2020.
Krimināllietu departamenta senatora lēmums lietā Nr. SKK-120/2020
Lēmumu par apsūdzētā vai viņa aizstāvja apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas apelācijas instances tiesa var pieņemt tikai gadījumā, ja apsūdzētais nav ieradies uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla. Gadījumā, ja apsūdzētā aizstāvību nodrošina viņa izvēlēts aizstāvis, tiesai jāizvērtē, vai nav izmantojama likumā paredzētā iespēja izskatīt lietu bez apsūdzētā piedalīšanās.
09.04.2020.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-68/2020
Tiesai, ievērojot Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmo daļu, nav pamata atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli tādu apstākli, kas nav norādīts apelācijas protestā.
Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar apelācijas protestu, nevar noteikt apsūdzētajam bargāku sodu, kā protestā lūdzis prokurors.
11.01.2019.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-38/2019
Apelācijas protesta rezolutīvajā daļā izteiktais lūgums (prasījums) ir jāpamato, protesta motīvu daļā izklāstot argumentus par pirmās instances tiesas nolēmuma nepareizību, pretējā gadījumā netiek ievērotas Kriminālprocesa likuma 551.panta pirmās daļas 3.punkta prasības.
06.09.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-420/2018
Smagāka soda noteikšana apsūdzētajam apelācijas instances tiesā pieļaujama tad, kad prokurors apelācijas protestā vai cietušais apelācijas sūdzībā ir lūdzis noteikt smagāku sodu, kā arī tad, ja pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības apsūdzība grozīta uz smagāku. Šajā gadījumā nav nepieciešams, lai prokurors atbalsta cietušā apelācijas sūdzību. Tomēr cietušais un viņa pārstāvis apelācijas sūdzībā nevar lūgt vairāk par to, ko viņi lūguši iztiesāšanā pirmās instances tiesā.
03.09.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-413/2018
Smagāka soda noteikšana apelācijas instances tiesā apsūdzētajam pieļaujama tad, kad prokurors apelācijas protestā vai cietušais apelācijas sūdzībā ir lūdzis noteikt smagāku sodu. Prokurora apelācijas protestā vai cietušā apelācijas sūdzībā izteiktajiem prasījumiem par smagāka soda noteikšanu jābūt motivētiem.
Tiesa var pārsniegt apelācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomu, ja tai rodas šaubas par apsūdzētā atbildību pastiprinošiem apstākļiem. Tomēr tiesa pēc savas iniciatīvas nevar konstatēt jaunus atbildību pastiprinošos apstākļus vai tos vērtēt par sliktu apsūdzētajam.
14.02.2018.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-125/2018
Apelācijas instances tiesas tiesības piemērot apsūdzētajam nelabvēlīgākus materiālo tiesību normu nosacījumus, tostarp attiecībā uz bargāku sodu, ir cieši saistītas ar apelācijas protestā izteiktajiem prasījumiem, ievērojot arī prokurora pirmās instances tiesā izteiktos lūgumus, kas skar šos prasījumus.
16.11.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-638/2017
Kriminālprocesa likuma 560.panta 3.1 daļa ir jātulko tādējādi, ka cietušā lūgums izskatīt viņa vai viņa pārstāvja iesniegtās apelācijas sūdzības cietušā prombūtnē var tikt izteikts ne tikai rakstveidā, bet arī ar citu komunikācijas līdzekļu (piemēram, tālrunis, e-pasts) palīdzību.
10.10.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-532/2017
Lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā ir lietas otrreizēja izskatīšana pēc būtības un tā ir papildu garantija tiesas nolēmuma tiesiskumam un pamatotībai. Apelācijas instances tiesai apelācijas sūdzībās norādītie juridiski nozīmīgie apstākļi, proti, noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai neesamība apsūdzētā rīcībā, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, judikatūru un apsūdzības formulējumu, kā arī citi apstākļi krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam, jāizvērtē un atzinums jāpamato ar likumu, pārbaudītajiem, novērtētajiem pierādījumiem.
21.11.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-529/2017
Ja apelācijas instances tiesa apšauba noziedzīgā nodarījuma subjektu lietā, kas pirmās instances tiesā izskatīta, neizdarot pierādījumu pārbaudi, tai nav pamata atstāt negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu.
26.09.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-458/2017
Tulkojot Kriminālprocesa likuma 584.pantu kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 72., 560.pantu, apsūdzētais, pret kuru atcelts apelācijas instances tiesas nolēmums, izejot ārpus kasācijas sūdzības vai protesta ietvariem, un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, ietilpst uz apelācijas instances tiesas sēdi aicināmo personu lokā, jo ir apšaubīts apelācijas instances tiesas nolēmums un tas tieši aizskar viņa intereses, kaut arī viņš nebija iesniedzis apelācijas sūdzību un turpmāk šā apsūdzētā stāvokli nedrīkst pasliktināt.
06.02.2017.
Krimināllietu departamenta tiesneša lēmums lietā Nr. SKK-153/2017
Apsūdzētā neierašanās uz apelācijas instances tiesas sēdi atzīstama par attaisnojošu, ja viņam par iesniegtās apelācijas sūdzības izskatīšanas laiku, vietu un lietas izskatīšanas veidu nav paziņots Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
03.01.2017.
Krimināllietu departamenta tiesneša lēmums lietā Nr. SKK-98/2017
Apsūdzētā neparakstīts lūgums apelācijas instances tiesai par krimināllietas iztiesāšanas laika grozīšanu nav atzīstams par dokumentu Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē. Turklāt šādam lūgumam pievienojami dokumenti, kas apstiprina informāciju par apsūdzētā ierašanās neiespējamību uz tiesas sēdi.
02.02.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-27/2017
Apsūdzības grozīšana no Krimināllikuma 190.panta ceturtās daļas uz Krimināllikuma 191.panta otro daļu konkrētajā gadījumā ir apsūdzēto stāvokļa nelikumīga pasliktināšana, jo, kaut arī no jauna inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sankcija ir vieglāka un tiesas sēdē apsūdzētajiem netika liegta iespēja aizstāvēties pret jauno apsūdzību, izšķiroša nozīme ir faktam, ka jaunajā apsūdzībā ir norādīti iepriekšējā apsūdzībā nenorādīti faktiskie apstākļi, kā arī ir veikta iepriekšējā apsūdzībā norādīto apstākļu papildināšana.
Turklāt notiesājoša apelācijas instances tiesas sprieduma gadījumā apsūdzētajiem netiek dota iespēja augstāk stāvošā instancē pārbaudīt pierādījumus par svarīgiem juridiskiem un faktiskiem apstākļiem.
06.01.2017.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-4/2017
Ja pirmās instances tiesa, neievērojot Krimināllikuma pārejas noteikumu 12. un 14.punktu, apsūdzētajiem noteikusi papildsodu – probācijas uzraudzību, tad apelācijas instances tiesa, ja par papildsodu nav iesniegts prokurora protests, nav tiesīga pasliktināt apsūdzētā stāvokli un piemērot apsūdzētajam papildsodu – policijas kontroli.
14.12.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-632/2016
Noziedzīga nodarījuma apraksts ir notiesājoša sprieduma būtiska sastāvdaļa, kas atspoguļo tiesas atzinumu par to, kādu noziedzīgu nodarījumu apsūdzētais ir izdarījis.
Par tiesisku un pamatotu nav atzīstams notiesājošs spriedums, kurā nav sniegts noziedzīga nodarījuma apraksts un kura rezolutīvā daļa ir pretrunā ar sprieduma aprakstošajā un motīvu daļā konstatēto.
17.05.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-318/2016
Apelācijas instances tiesa, sprieduma motīvu daļā sniedzot jaunu noziedzīga nodarījuma aprakstu, bet rezolutīvajā daļā nolemjot pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu un sodīšanu atstāt negrozītu, vienlaikus atstāj spēkā arī pirmās instances tiesas sniegto noziedzīgā nodarījuma aprakstu, tādējādi taisot pretrunīgu spriedumu, kas nav atzīstams par tiesisku un pamatotu.
31.03.2016.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-25/2016
1. Kukuļa piedāvāšana vērtējama kā atsevišķs uzkūdīšanas gadījums, ko likumdevējs īpaši paredzējis Krimināllikuma 323.panta pirmajā daļā, līdz ar to atzīstot par patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu. Aicinājuma pieņemt kukuli sastāvs ir formāls, tas ir pabeigts ar darbības – aicinājuma pieņemt kukuli – izteikšanas brīdi.
Kukuļa nodošana kā objektīvās puses izpausme prezumē kukuļa priekšmeta nodošanu valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu, izmantojot savu dienesta stāvokli. Tādējādi, lai kvalificētu apsūdzētā darbības kā pabeigtu kukuļdošanu vai kukuļdošanas mēģinājumu, ir būtiski konstatēt, vai valsts amatpersona ir pieņēmusi kukuli vai vismaz tā daļu, vai nē.
2. Līdztekus pirmstiesas kriminālprocesā izvirzītajā apsūdzībā inkriminētajai kukuļa nodošanai atzīstot, ka apsūdzētais ir izdarījis arī kukuļa piedāvāšanu, tiesa ir atzinusi par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, tādējādi pasliktinot apsūdzētā stāvokli un pārkāpjot viņa tiesības uz aizstāvību.
30.09.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-318/2015
Pirmās instances tiesas spriedums, atkārtoti skatot lietu apelācijas instances tiesā, nevar tikt atcelts vai grozīts daļā, kurā lieta jau ir iztiesāta apelācijas kārtībā un apelācijas instances tiesas nolēmums šajā daļā ar kasācijas instances tiesas lēmumu atstāts negrozīts, jo kasācijas instances tiesas lēmums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.
13.03.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-43/2015
Kriminālprocesa likuma 566.pants paredz divus tiesiskus pamatus, kad apelācijas instances tiesai lieta nosūtāma jaunai skatīšanai pirmās instances tiesā, proti, kad tā konstatē Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kas katrā ziņā izraisa sprieduma atcelšanu, un kad tā konstatē kādu citu būtisku šā likuma pārkāpumu, kuru tā pati nevar novērst, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.
Kriminālprocesa likuma pārkāpumi, kas katrā ziņā izraisa sprieduma atcelšanu, minēti Kriminālprocesa likuma 575.panta pirmajā daļā. Kriminālprocesa likuma 566.pantā paredzēto otro gadījumu, kad lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, likums tieši nepaskaidro, taču jābūt konstatētam Kriminālprocesa likuma būtiskam pārkāpumam, kuru nav iespējams novērst apelācijas instances tiesā, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.
27.01.2015.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-9/2015
Apelācijas instances tiesai, konstatējot tādus noziedzīga nodarījuma apstākļus, kas atšķiras no pirmās instances tiesas spriedumā norādītajiem noziedzīgā nodarījuma apstākļiem, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 564.panta piektajai daļai jāsniedz jaunu noziedzīgā nodarījuma aprakstu, kas ir notiesājoša sprieduma būtiska sastāvdaļa, kas atspoguļo tiesas atzinumu par to, kādu noziedzīgu nodarījumu apsūdzētais ir izdarījis.
06.11.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-505/2014
Tiesas sprieduma motīvu daļā izteiktie atzinumi nav pierādītā noziedzīgā nodarījuma apraksts Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmās daļas izpratnē un šajā pirmās instances tiesas sprieduma daļā tiesas izteiktie motīvi un atzinumi nepaplašina pret personu celto apsūdzību. Pirmās instances tiesas nolēmuma motīvu daļā izteiktos atzinumus apelācijas instances tiesa var vērtēt pēc būtības, cik tie ir pamatoti un attiecināmi uz konkrētās apsūdzības pierādīšanu, bet nevar tos vērtēt kā daļu no apsūdzības.
13.03.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-123/2014
Apelācijas instances tiesa var pieņemt lēmumu par pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanu pilnībā vai kādā daļā un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā tikai divos gadījumos: ja tā, izskatot lietu, konstatē Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kas katrā ziņā izraisa sprieduma atcelšanu vai ja tā, izskatot lietu, konstatē citu Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, kuru tā pati nevar novērst, nepārkāpjot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.
06.02.2014.
Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-89/2014
Apelācijas instances tiesas tiesnese, izlemjot apsūdzētā kasācijas sūdzībā izteikto lūgumu atjaunot kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņu, pieņēma lēmumu par norādītā termiņa atjaunošanu, par pamatu šā termiņa atjaunošanai atzīstot to, ka apsūdzētajam nav paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Tādējādi tiesnese faktiski atzinusi, ka tiesa lietu ir izskatījusi rakstveida procesā, nepaziņojot par to apsūdzētajam, proti, pārkāpjot Kriminālprocesa likuma 72.panta trešajā daļā noteiktās apsūdzētā tiesības.
10.12.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-676/2013
Apelācijas instances tiesa drīkst pārsniegt apelācijas sūdzībā vai protestā izteikto prasību apmēru un ietvarus tikai divos gadījumos – ja tai rodas šaubas par vainu vai atbildību pastiprinošiem apstākļiem, turklāt apelācijas instances tiesas kompetence šajā daļā aprobežojas vienīgi ar pirmās instances tiesas spriedumā norādīto apstākļu izvērtējumu izskatāmajā lietā, nevis apstākļiem citā spēkā esošā nolēmumā.
04.04.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta senatora lēmums lietā Nr. SKK-197/2013
No Ministru kabineta noteikumiem Nr. 152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” 20.1 punkta izriet, ka ir 3 veida ārstēšanās režīmi: ārstēšana stacionārā, mājas vai brīvais režīms.
Ja apsūdzētais neierodas uz tiesas sēdi un viņam nozīmētais ārstēšanās režīms ir ārstēšana stacionārā vai mājas režīms, tad tas ir attaisnojošs iemesls Kriminālprocesa likuma 560.panta trešās daļas izpratnē.
12.03.2013.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-98/2013
Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā daļā ietvertā norma, ka lietā, kura izskatīta bez pierādījumu pārbaudes izdarīšanas, spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, nozīmē to, ka apelācijas instances tiesa nevāc un nepārbauda pierādījumus par apsūdzētā vainīgumu, kā arī apelācijas instances tiesa lietu izskata tikai daļā par sodu vai pieļautiem procesa pārkāpumiem.
Nozīmējot ambulatoro komplekso tiesu psihiatrisko – tiesu psiholoģisko un tiesu medicīnisko ekspertīzi, tiesa apšauba apsūdzētā pieskaitāmību.
09.05.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-291/2012
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 560.panta trešo daļu, apelācijas sūdzību var atstāt bez izskatīšanas tikai tādā gadījumā, ja tiesa atzīst, ka apsūdzētais uz tiesas sēdi nav ieradies bez attaisnojoša iemesla.
17.04.2012.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-208/2012
Pretrunīgs lēmuma saturs padara apelācijas instances tiesas lēmumu par procesuāli nederīgu dokumentu, šāds tiesas lēmums nevar tikt atzīts par tiesisku un pamatotu.
29.09.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-445/2011
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 455.panta trešajai daļai tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību. Taču likumdevējs apelācijas instances tiesai ir ierobežojis tiesības konstatēt papildus kvalificējošus apstākļus tiem apstākļiem, kurus ir konstatējusi pirmās instances tiesa.
Atzīstot personu par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 279.panta otrās daļas būtiska kaitējuma esamībai vai neesamībai nav izšķirošas juridiskas nozīmes.
26.01.2011.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-17/2011
Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 566.panta nosacījumu pārkāpumu, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma Kriminālprocesa likuma 575.panta trešās daļas izpratnē.
Tā kā pirmās instances tiesa, izskatot lietu, bija vērtējusi pierādījumus daļā par kaitējuma kompensācijas, tostarp morālās kompensācijas, noteikšanu un apmēru, apelācijas instances tiesa pati varēja izvērtēt morālās kaitējuma kompensācijas noteikšanas vai nenoteikšanas pamatotību.
07.09.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-424/2010
No Kriminālprocesa likuma 562.panta izriet, ka šaubām par apsūdzēto vainu jārodas tiesai, nevis citām kriminālprocesā iesaistītajām personām, lai varētu iziet ārpus apelācijas sūdzības robežām. To izlemj tiesa neatkarīgi no citu kriminālprocesā iesaistīto personu viedokļa.
30.08.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-331/2010
Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā daļā izteiktā norma, ka lietā, kura izskatīta bez pierādījumu pārbaudes izdarīšanas, spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, nozīmē to, ka ne pirmās, ne apelācijas instances tiesa nevāc un nepārbauda pierādījumus par apsūdzētā vainīgumu tiesas izmeklēšanā. Konstatējot šaubas par apsūdzētā vainīgumu tiesa nevar izskatīt lietu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu.
21.09.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-314/2010
Pierādīšanas priekšmets kriminālprocesā ir visi tie apstākļi, kādi norādīti apsūdzībā. Ja kaut kādi apstākļi nav apsūdzībā norādīti, tad tie nevar būt par pierādīšanas priekšmetu.
03.06.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-284/2010
1. Krimināllikuma 58. un 59.pantā ir reglamentēti atšķirīgi tiesību institūti: atbrīvošana no kriminālatbildības un atbrīvošana no soda vai soda izciešanas. Šiem tiesību institūtiem ir atšķirīga būtība un atšķirīga procesuālā kārtība to piemērošanā tiesā.
2. Saskaņā ar Krimināllikuma 58., 59.pantu apelācijas instances tiesa rakstveida procesā var izlemt jautājumu par apsūdzētās personas atbrīvošanu no soda.
Ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 561.1 panta pirmo daļu, rakstveida procesā apelācijas instances tiesas sastāvs var izlemt jautājumu par dokumentu, kas saņemti tiesā līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai, pievienošanu lietai un ar to netiek pārkāptas citu kriminālprocesā iesaistīto personu tiesības.
21.01.2010.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-15/2010
Ja apsūdzētajam kriminālprocesā, kas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 391.panta otrās daļas 1.punktu, izdalīts atsevišķā lietvedībā, izvirzītajā apsūdzībā un pirmās instances tiesas spriedumā tiek norādīta konkrēta persona, ar kuru grupā izdarīts noziedzīgs nodarījums, tad lietā jābūt arī tiesas spriedumam par šīs personas atzīšanu par vainīgu. Ja lietā fakts par šīs personas vainīgumu, kam ir nozīme apsūdzētā izdarīto darbību pareizai kvalifikācijai, nav noskaidrots, tad apelācijas instances tiesas lēmumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu Kriminālprocesa likuma 511., 512. panta izpratnē. Tas nozīmē to, ka lietā nav noskaidroti visi apstākļi, lai varētu konstatēt kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamību vai neesamību. Apelācijas instances tiesai konkrētā lieta atbilstoši Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmās daļas nosacījumiem bija jāizskata, pārsniedzot apelācijas sūdzības ietvarus.
03.12.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-665/2009
Apelācijas instances tiesai ir tiesības atcelt vai grozīt pirmās instances tiesas nolēmumu un tādējādi uzlabot apsūdzētā stāvokli. Šādi tiesai ir tiesības rīkoties arī tad, kad tas tieši nav lūgts apelācijas sūdzībā vai arī sūdzībā izklāstīti citi motīvi. Kriminālprocesa likuma 562.pants nosaka ierobežojumus apelācijas instances tiesai pieņemt apsūdzētajam nelabvēlīgu nolēmumu.
22.05.2009.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-309/2009
Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana vairākas dienas pirms apelācijas instances tiesas sēdes pati par sevi nevar būt par pamatu tam, lai uzskatītu, ka apsūdzētā saslimšana turpinās, ja to neapliecina citi medicīniska rakstura dokumenti. Tādēļ ir atzīstams, ka apsūdzētais uz tiesas sēdi neieradās bez attaisnojoša iemesla, kas ir pamats viņa sūdzību atstāt bez izskatīšanas.
02.06.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-269/2008
Tulkojot Kriminālprocesa likuma 562.panta otrās daļas nosacījumus, atzīstams, ka apsūdzības grozīšana uz smagāku, tai skaitā papildināšana, kas vērtējama kā smagāka par to apsūdzību, kādā persona apsūdzēta un nodota tiesai, ir pieļaujama tikai likumā paredzētajos gadījumos un tikai pirmās instances tiesā.
27.03.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-132/2008
Ja apelācijas instances tiesa taisa pēc būtības jaunu spriedumu, tās spriedumam jāatbilst tām prasībām, kādas izvirzītas pirmās instances tiesas spriedumam.
Atsaucoties uz liecinieku liecībām un izvērtējot tās spriedumā, bet neizklāstot liecību saturu, apelācijas instances tiesa pārkāpj Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 1.punktu.
18.03.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-129/2008
Apelācijas instances tiesa, piespriežot papildsodu, ir pārsniegusi sūdzībā izteikto prasību apjomu, jo šaubas par pirmās instances tiesas piespriestā soda bardzību nav Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmās daļas izņēmuma gadījums.
18.03.2008.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-125/2008
Apelācijas instances tiesa, notiesājot apsūdzētos par smagāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, nekā to atzinusi pirmās instances tiesa, bet saskaņā ar celto apsūdzību, ar kādu krimināllieta nodota tiesai un, nosakot sodu noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai atbilstošu sodu, nav pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 562.panta nosacījumus.
04.12.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-654/2007
Kriminālprocesa likuma 562.panta trešajā daļā ir noteikts, ka smagāka soda noteikšana apsūdzētajam pieļaujama tad, kad šā iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība, bet nevis paša apsūdzētā sūdzība.
28.08.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-385/2007
Neatbilstošs Kriminālprocesa likuma normām ir viedoklis, ka apelācijas instances tiesai arī tad, ja tā piekrīt pirmās instances tiesas spriedumam pēc būtības, bet pamato savus atzinumus ar citiem pierādījumiem nekā pirmās instances tiesa, ir obligāti jāatceļ šis pirmās instances tiesas spriedums un lieta jānosūta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.
Lietas nosūtīšana jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai ir paredzēta izņēmuma gadījumos un šāda lēmuma pieņemšanu reglamentē Kriminālprocesa likuma 566.pants.
02.05.2007.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-255/2007
Tas, ka apelācijas instances tiesa pie noteiktā soda par jaunu noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta prasībām pievieno lielāku neizciestā brīvības atņemšanas soda daļu nekā pirmās instances tiesa, nav atzīstams par smagāka soda noteikšanu Kriminālprocesa likuma 562.panta 3.daļas izpratnē, ja vien galīgais sods netiek palielināts.
28.12.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-743/2006
Apelācijas instances tiesa, taisot attaisnojoša sprieduma vietā notiesājošu, nav pārbaudījusi nekādus papildus pierādījumus un savā spriedumā nav atspēkojusi visus tos faktus un motīvus, uz kuriem pirmās instances tiesa pamatojusi savu attaisnojošo spriedumu.
03.10.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-472/2006
Fakts, ka iztiesāšana pirmās instances tiesā veikta bez pierādījumu pārbaudes, neliedz apelācijas instances tiesai vajadzības gadījumā tiesas izmeklēšanu veikt, pārsniedzot apelācijas sūdzības apjomus un ietvarus, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 562.panta 1.daļas prasībām.
06.07.2006.
Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-459/2006
Apelācijas instances tiesas spriedums atcelts kā neatbilstošs Kriminālprocesa likuma 511., 525. un 564.panta prasībām, jo tajā nav motivēti atspēkoti apsūdzības argumenti un atspoguļoti procesā iesaistīto personu iebildumi.
