• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

5.nodaļa. Personas, kuras īsteno aizstāvību (59.-94.1 pants)

15.12.2022. Krimināllietu departamenta senatora lēmums lietā Nr. SKK-691/2022

Lejupielādēt

29.07.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-237/2021

Lejupielādēt

14.12.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-147/2021

Replika ir nesaraujami saistīta ar tiesas debašu runu, tomēr tiesas debašu runas un replikas priekšmeti ir atšķirīgi. Ja tiesas debatēs tiek pausts viedoklis par celto apsūdzību un ar to saistītajiem jautājumiem, tad replika ir vērsta uz tiesas debašu runu saturu. Ievērojot tiesas debašu runas un replikas dažādos uzdevumus, katram tiesas debašu dalībniekiem ir tiesības uz vienu repliku, neatkarīgi no tā, vai citi tiesas debašu dalībnieki izmanto savas tiesības uz repliku, vai nē. Tiesības uzstāties tiesas debatēs un tiesības uz repliku aizstāvis vai apsūdzētais īsteno atkarībā no savas gribas, proti, gan apsūdzētais, gan aizstāvis var atteikties izmantot kādas no savām tiesībām, un šāda atteikšanās neveidos tiesību aizskārumu. Liedzot apsūdzētajam vai viņa aizstāvim īstenot tiesības uzstāties tiesas debatēs, kā arī izteikt repliku, ja apsūdzētais vai aizstāvis izteicis šādu vēlmi, tiek ierobežotas tiesības uz aizstāvību, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu kopumā.

Lejupielādēt

03.11.2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-116/2021

Procesa virzītājam ir pienākums uzaicināt aizstāvi Kriminālprocesa likuma 81.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos tikai tad, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vēlas aizstāvja piedalīšanos konkrētās procesuālās darbības veikšanai un vienošanās par aizstāvību nav noslēgta vai aizstāvis, ar kuru noslēgta vienošanās, nevar ierasties procesuālās darbības veikšanai. Apstāklis, ka apsūdzētais iepriekš izteicis lūgumu uzaicināt viņam aizstāvi atsevišķā procesuālā darbībā, neuzliek procesa virzītājam par pienākumu aizstāvi nodrošināt turpmākās procesuālās darbībās, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, šādu lūgumu nav izteikusi.

Lejupielādēt

2021. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[D]/2021

Izlīgums pēc būtības ir personu panākta savstarpēja vienošanās, un, izvērtējot tā sekas, procesā iesaistītajām personām ir tiesības, nevis pienākums to slēgt. Persona, neatzīstot savu vainu noziedzīgajā nodarījumā, izmanto savas tiesības neslēgt izlīgumu.

Lejupielādēt

10.11.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-127/2020

Kriminālprocesa likuma 88.panta otrā daļa paredz tiesību uz aizstāvību papildu garantiju personai, kura iepriekš bija izteikusi lūgumu par aizstāvja piedalīšanos. Proti, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, bija izteikusi lūgumu par aizstāvja piedalīšanos, atteikšanās no aizstāvja var notikt vienīgi aizstāvja klātbūtnē. Pierādījumi, kas iegūti, nopratinot personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, un veicot liecību pārbaudi uz vietas bez aizstāvja piedalīšanās, ja šī persona, būdama nopratināta pirms tam, nepārprotami norādījusi, ka liecības sniegs vienīgi aizstāvja klātbūtnē, atzīstami par nepieļaujamiem un pierādīšanā neizmantojamiem, jo iegūti, pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus par tiesībām uz aizstāvību un tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Lejupielādēt

25.02.2020. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-2/2020

Lejupielādēt

30.09.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-600/2019

Ja apsūdzētā apelācijas sūdzībā norādīts uz iespējamu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, ko pieļāvuši aizstāvji, apelācijas instances tiesai jāizvērtē, vai aizstāvji ir pildījuši Kriminālprocesa likuma 86.pantā noteiktos pienākumus un vai apsūdzētā intereses nav bijušas pretrunā ar aizstāvju interesēm, par ko ir norādīts Kriminālprocesa likuma 87.panta pirmās daļas 3.punktā. Tas vien, ka apsūdzētajam ticis pieaicināts valsts nodrošināts aizstāvis, neliecina par to, ka aizstāvja pieaicināšana ir garantējusi apsūdzētā efektīvu aizstāvību un nav pieļauts apsūdzētā tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

Lejupielādēt

31.01.2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-28/2019

Ja apelācijas sūdzībā vai protestā ir izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu, taču lieta pirmās instances tiesā ir izskatīta, veicot pierādījumu pārbaudi, apelācijas instances tiesa lietu var iztiesāt rakstveida procesā tikai tad, ja prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar, pret to neiebilst. Tiesības izteikt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā ir ne tikai apsūdzētajam, bet arī apsūdzētā aizstāvim, jo aizstāvim ir visas tiesības, kādas ir viņa aizstāvamajai personai attiecīgajā procesā. Tiesas procesa mutvārdu vai rakstveida forma nav atzīstama par vienkāršāku procesu Kriminālprocesa likuma 86.panta otrās daļas 2.1 punkta izpratnē, par kura izvēli savu subjektīvo viedokli var paust tikai pats apsūdzētais.

Lejupielādēt

2019. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-[J]/2019

Lejupielādēt

29.11.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-625/2018

Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot aizstāvi. Tomēr, ja apsūdzētais atsakās no aizstāvja, tiesai ir pienākums noskaidrot šīs atteikšanās iemeslu, tostarp, vai apsūdzētais no aizstāvja nav atteicies mantiskā stāvokļa dēļ. (Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturto daļu, likuma redakcijā līdz 2018.gada 24.oktobrim)

Lejupielādēt

25.09.2018. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-333/2018

Tiesai jāvērtē apsūdzētā citā kriminālprocesā liecinieka statusā sniegtajās liecībās ietverto ziņu pieļaujamība pierādīšanā izskatāmajā kriminālprocesā, tostarp jāvērtē ziņas par viņa faktisko saistību ar kriminālprocesu, kurā viņš tika pratināts liecinieka statusā, liecinieka statusa ilgums un šā statusa pamatotība visā tā esības laikā, kā arī attieksme pret liecību sniegšanu kontekstā ar tiesībām neliecināt apjomu.

Lejupielādēt

30.05.2017. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-60/2017

Lieciniekam un personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, piešķirto tiesību neliecināt apjoms un sekas par nepatiesu liecību sniegšanu ir atšķirīgas. Proti, personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības neliecināt, kas ietver gan tiesības klusēt, gan tiesības neatbildēt uz konkrētiem jautājumiem, neparedzot atbildību par nepatiesu liecību sniegšanu. Savukārt lieciniekam tiesības neliecināt ir noteiktas ierobežotā apjomā, turklāt lieciniekam ir pienākums sniegt patiesas liecības.

Lejupielādēt

18.07.2016. Krimināllietu departamenta tiesneša lēmums lietā Nr. SKK-475/2016

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 79.panta piekto daļu, 86.panta pirmo daļu un 571.panta pirmo daļu, aizstāvim, lai iesniegtu kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas nolēmumu, nav nepieciešams apsūdzētā sniegts pilnvarojums (Civillikuma 2289.-2294.pants).

Lejupielādēt

07.03.2016. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-65/2016

Tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek segta no valsts līdzekļiem, ir personai, kura kriminālprocesā, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, nav vēlējusies aizstāvi (Kriminālprocesa likuma Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 2.punkts). Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta otro daļu aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, kas notiek vienošanās procesa kārtībā no brīža, kad tiek uzsāktas pārrunas ar apsūdzēto par vienošanos noslēgšanu.

Lejupielādēt

06.11.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-659/2015

No Kriminālprocesa likuma 88.panta trešās daļas un 83.panta pirmās, otrās daļas izriet prasība par obligātu aizstāvja klātbūtni pirmstiesas kriminālprocesā pārrunu par vienošanās noslēgšanu uzsākšanas brīdī, bet nevis par aizstāvja obligātu piedalīšanos līdz pat vienošanās parakstīšanai. Apsūdzētais pēc vienošanās noslēgšanas pārrunu uzsākšanas aizstāvja klātbūtnē turpmāk var labprātīgi atteikties no aizstāvja.

Lejupielādēt

15.10.2015. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-J-572/2015

Tiesības uz advokāta palīdzību ir viens no tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas instrumentiem, šo tiesību nepamatota ierobežošana ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmajā daļā, Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā, Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprināto pamatprincipu – tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tiesai ir jānoskaidro iemesls, kādēļ apsūdzētais atsakās no aizstāvja.

Lejupielādēt

05.06.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-303/2014

Kriminālprocesa likuma 88.panta otrā daļa noteic, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, atsakās no aizstāvja, tas fiksējams procesuālās darbības protokolā. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 494.panta otrajai daļai, ja apsūdzētais ir atteicies no aizstāvja piedalīšanās procesā, viņš par to parakstās tiesas sēdes protokolā. Tas apstāklis, ka tiesas sēdes protokolā nav personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, paraksta par atteikšanos no aizstāvja, ne vienmēr nozīmē to, ka ir noticis šīs personas tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Galvenais nosacījums ir tas, vai atteikšanās no aizstāvja notikusi labprātīgi un pēc personas pašas iniciatīvas.

Lejupielādēt

09.05.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-271/2014

Neveicot darbības, lai aizstāvis pēc apsūdzētā lūguma apmeklētu apsūdzēto cietumā, apelācijas instances tiesa pārkāpa Kriminālprocesa likuma 20.,60.2, 72.pantu, 71.panta pirmo daļu.

Lejupielādēt

20.03.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-110/2014

Ja apelācijas instances tiesa aprobežojas tikai ar apsūdzētā atbildi, ka aizstāvja palīdzība viņam nav nepieciešama, nenoskaidrojot, kāda iemesla dēļ nav ieradies aizstāvis, tad tas nenodrošina apsūdzētajam tiesības uz valsts nodrošinātu aizstāvību apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturtās daļas izpratnē.

Lejupielādēt

03.02.2014. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-95/2014

Ja kasācijas instances tiesa atceļ apelācijas instances tiesas nolēmumu tikai daļā par sodu un šajā daļā nosūta to jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, tad apelācijas instances tiesai, atkārtoti izskatot lietu, nav tiesiska pamata atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un lietas nosūtīšanu šajā daļā izskatīšanai pirmās instances tiesā.

Lejupielādēt

16.12.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-758/2013

Tas apstāklis, ka lieta apelācijas instances tiesā tiek iztiesāta rakstveida procesā, neatbrīvo tiesu no pienākuma uzaicināt apsūdzētajam aizstāvi valsts nodrošinātās aizstāvības realizēšanai, ja apsūdzētais, kurš nevar uzaicināt aizstāvi pats, šādu lūgumu ir izteicis.

Lejupielādēt

16.12.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-628/2013

Ja apsūdzētais lūdzis nodrošināt viņu ar aizstāvi apelācijas instances tiesā, atzīstams, ka tiesa, aprobežojoties ar šāda paziņojuma nosūtīšana zvērinātu advokātu vecākajam, nav nodrošinājusi apsūdzētajam tiesības uz valsts nodrošinātu aizstāvību apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturtās daļas izpratnē.

Lejupielādēt

30.10.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-341/2013

Lai atzītu, ka pieļauts Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 4.punkta pārkāpums, jākonstatē ne tikai tas, ka personai, kura īsteno tiesības uz aizstāvību, ir fiziski vai psihiski traucējumi, bet arī tas, ka persona šo traucējumu dēļ pilnībā nespēj izmantot savas procesuālās tiesības.

Lejupielādēt

05.06.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-298/2013

No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir pienākums norādīt uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā tā ir atradusies citā vietā, vai uz Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību.

Lejupielādēt

23.04.2013. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-241/2013

Apelācijas instances tiesai, ievērojot Kriminālprocesa likuma 79.panta ceturtās daļas 1.teikumā noteikto, ka valsts nodrošināts aizstāvis piedalās lietā no uzdevuma pieņemšanas brīža līdz kriminālprocesa pabeigšanai, izņemot gadījumus, kas viņš tiek uzaicināts nodrošināt aizstāvību atsevišķā procesuālā darbībā, vajadzēja izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā, ievērojot, ka apelācijas instances tiesā apsūdzēto aizstāvēja cits valsts nodrošinātais aizstāvis, no apsūdzētā ir piedzenami procesuālie izdevumi – samaksa par iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem.

Lejupielādēt

25.01.2011. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-9/2011

Tiesību uz aizstāvību pamatprincipa saturā ietilpst tiesības personai pašai īstenot aizstāvību vai uzaicināt par aizstāvi pēc savas izvēles personu, kura saskaņā ar likumu var būt aizstāvis. Savukārt valsts nodrošina aizstāvību, ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar uzaicināt aizstāvi.

Lejupielādēt

15.09.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-448/2010

Apelācijas instances tiesa, nepilngadīgajam apsūdzētajam nenodrošinot aizstāvja piedalīšanos tiesas sēdē, pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 1.punktu, nenodrošinot apsūdzētā tiesības uz aizstāvību.

Lejupielādēt

17.02.2010. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-87/2010

Kriminālprocesa likuma 72.panta trešās daļas 4.punkts nosaka, ka apsūdzētajam ir tiesības saņemt informāciju par sūdzības un protesta izskatīšanas kārtību. Ja apelācijas instances tiesa ir uzskatījusi par nepieciešamu izsniegt apsūdzētajam lēmuma kopiju par lietas pieņemšanu iztiesāšanai rakstveida procesā, ko Kriminālprocesa likums neparedz, tad tiesai atbilstoši Kriminālprocesa likuma 11.panta trešajai daļai bija jānodrošina tā tulkojums apsūdzētajam saprotamā valodā.

Lejupielādēt

09.12.2009. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-679/2009

Analizējot Kriminālprocesa likuma 559.panta piekto daļu saistībā ar Kriminālprocesa likuma 72.pantu, secināms, ka par lietas iztiesāšanas laiku un vietu rakstveida procesā tiesai ir jāpaziņo apsūdzētajam, jo pretējā gadījumā tiek ierobežotas apsūdzētā tiesības atsaukt līdz lietas iztiesāšanas uzsākšanai apelācijas sūdzību, iesniegt iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā, kas nav savienojams ar kriminālprocesa pamatprincipu – tiesībām uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā. Tādā pašā veidā tiek ierobežotas arī citu procesā iesaistīto personu, kuras iesniegušas apelācijas sūdzību vai protestu, vai kuru intereses aizskar iesniegtā sūdzība vai protests, tiesības.

Lejupielādēt

03.10.2006. Senāta Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-546/2006

1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 72.pantu apsūdzētajam, kuram piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, ir tiesības, sākot ar tiesas noteikto dienu, saņemt apelācijas instances tiesas nolēmumu kopiju un iesniegt kasācijas sūdzību, bet tiesai nav pienākums nosūtīt viņam pilna sprieduma kopiju. Lai realizētu savas tiesības, apsūdzētajam pašam jānoskaidro tiesas sprieduma pieejamības diena. 2. Neierašanās uz tiesas sprieduma pasludināšanu bez attaisnojoša iemesla nav atzīstama par attaisnojošu iemeslu kasācijas sūdzības termiņa atjaunošanai, jo apsūdzētais pats nav realizējis savas tiesības būt klāt sprieduma pasludināšanā.

Lejupielādēt